OIK reformai ir izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā 

Iesaistoties diskusijā par Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma diferenciāciju, AS Valmieras stikla šķiedra pauž nedalītu atbalstu valdības īstenotajai reformai un uzskata to par priekšnoteikumu uzņēmuma ilgtermiņa darbības plānošanai.

Andris Oskars Brutāns - AS Valmieras stikla šķiedra padomes loceklis, 23.2.2018

Foto: no DB arhīva

«Latvijas tautsaimniecības attīstībai būtiska ir sakārtota biznesa vide, konkurētspējīgu apstākļu radīšana. Apstrādes rūpniecība kā liela nozare dažādu nodokļu veidā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, veido eksportu un pievienoto vērtību, garantē cilvēkiem darba vietas, sekmējot Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmi. Latvijas valdības lēmums ar šī gada 1.janvāri ieviest diferencēto OIK maksājumu ir pozitīvs signāls visai rūpniecības nozarei. AS Valmieras stikla šķiedra gadījumā tas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot ilgtermiņa darbību Latvijā, un ne tikai. Ir zināms, ka investori savu kapitālu iegulda tur, kur ir biznesam labvēlīga vide un resursi. Un ar šo valdības lēmumu vismaz viens būtisks solis ir sperts pareizā virzienā valsts tālākai attīstībai,» norāda Valmieras stikla šķiedra padomes loceklis Andris Oskars Brutāns.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Energoresursu cenām ir kritiska nozīme Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai ārvalstu tirgos. «AS Valmieras stikla šķiedra ir energoietilpīgs un energointensīvs uzņēmums, kam ražošana strādā ar jaudīgu pieslēgumu 365 dienas gadā bez brīvdienām un svētku dienām. Energoresursu cenām rūpniecībai Latvijā, tai skaitā arī AS Valmieras stikla šķiedra ir kritiska nozīme,» tā A.O.Brutāns.

OIK reformas īstenošana ļāvusi uzņēmumam plānoti veikt ražošanas iekārtu pārbūvi un domāt par uzņēmuma izaugsmi. «AS Valmieras stikla šķiedra ir četras stikla kausēšanas krāsnis Valmierā, kas nepārtraukti strādā astoņus gadus. Pēc šī termiņa ir jāveic krāsns remonts, pārbūve. Tieši tuvākajos gados lielākajai no stikla kausēšanas krāsnīm ir plānota šī pārbūve, bet, elektroenerģijas izmaksām esot līdzšinējā līmenī, mūsu uzņēmuma akcionāriem un uzraudzības padomei būtu jāpieņem sarežģīts lēmums par šīs krāsns atjaunošanas lietderību Valmierā, jo stikla kausēšanas procesos energoresursiem ir būtiska nozīme,» skaidro A.O.Brutāns.

Neveicot ražošanas iekārtu pārbūvi, uzņēmumam nāktos domāt par darba vietu samazināšanu, norāda Valmieras stikla šķiedra padomes loceklis: «Neveicot stikla kausēšanas krāsns pārbūvi, mums būtu jāzaudē vismaz 200 darba vietas, un attiecīgi proporcionāli samazinātos arī mūsu pasūtījumi preču un pakalpojumu piegādātājiem Latvijā, ietekmējot viņu biznesu. Tāds liktenis jau piemeklējis mūsu lielākā akcionāra rūpnīcu Vācijā, kur divu stikla kausēšanas krāšņu vietā, pašreiz darbojas vairs tikai viena krāsns, jo daudzi resursi tur ir kļuvuši par dārgiem. Taču, pateicoties līdzšinējās valdības un Ekonomikas ministrijas politikai, varam domāt par uzņēmuma izaugsmi.»

Tevi varētu interesēt

Samazinoties OIK izmaksām lielajiem ražotājiem, samazinājusies arī galaprodukta cena. Līdz ar to...

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumus par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā...

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē...

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā,...

Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka...

Strauji attīstoties finanšu tehnoloģijām, pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Viens...

Pēc aptuveni gada Lielbritānija būs izstājusies no Eiropas Savienības, taču joprojām nav...

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS)...

«ABLV Bank» jautājums šobrīd ir karsts kartupelis dažāda līmeņa sarunās - ASV finanšu institūcijas...

Diemžēl saskatu arī reputācijas riskus I. Rimšēviča uzticamības personai P. Putniņam.

2018. gads iesācies, turpinoties vispusējai eiforijai finanšu tirgos un akciju indeksiem lielākajās...

Pēc tam, kad valdības īstenotās nodokļu reformas un citu ekonomisko aktivitāšu rezultātā ir notikušas...

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju...

Eksperti lēš, ka 2018. gads Latvijas ekonomikā būs ļoti karsts. Tiek prognozēts, ka, pateicoties...