Baltijas apģērbu mazumtirgotājs Apranga Group luksusa veikalu segmentā investējis aptuveni 20 miljonus Lietuvas litu (vairāk nekā 4 miljonus latu), liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Uzņēmums šonedēļ atvēris dažādu luksusa zīmolu veikalu Tallinā. Veikalā pārstāvēti tādi zīmoli kā Gucci, Dolce & Gabbana, DSquared2 un Ralph Lauren. Investīcijas veikalā sasniedz 0,5 miljonus eiro, un kopējais veikala lielums ir 350 kvadrātmetri.

Patlaban attīstība luksusa segmentā ir viens no Apranga Group stratēģiskiem mērķiem. Kopumā šogad ir atvēri vai atjaunoti seši veikali – Burberry veikals Tallinā, Rīgā, pēdējā koncepta veikals Emporio Armani un Ermenegildo Zegna Rīgā, kā arī Nude Tallinā un Rīgā.

Kopējais investīciju apjoms šajos projektos sasniedz 3,2 miljonus eiro.

Tāpat šajā nedēļā Apranga Group ir sākusi luksusa veikalu reorganizāciju Viļņas rātslaukumā. Līdz nākamā gada beigām tajā tiks atvērti Burberry, Emporio Armani, Ermenegildo Zegna un Hugo Boss, kā arī Mados Linija veikali. Šajā projektā investīcijas veido 2,9 miljonus eiro.

Šā gada februārī Lietuvas apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma Apranga Group apgrozījums sasniedzis 12,5 miljonus eiro, kas ir par 12,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina paziņojums Nasdaq Vilnius.

Šā gada divos mēnešos Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums auga par 10% līdz 27,7 miljoniem eiro.

Lietuvā divos mēnešos apgrozījums audzis par 7,2%, Latvijā – par 6,8%, bet Igaunijā – par 32%.

Patlaban Apranga Group pieder 163 veikali. Apranga Baltijas valstīs pārstāv tādus zīmolus kā Aldo, Bershka, Promod, Mango, Pull&Bear, s.Oliver, Zara, Moskito, Coccinelle, Marella, Tom Tailor, Armani Jeans, Burberry, Emporio Armani, Hugo Boss un citus.

Uzņēmums SIA Megafort Latvia ir ieguldījis apmēram vienu miljonu eiro, lai atvērtu Latvijā pirmo Goldtime juvelierizstrādājumu un pulksteņu veikalu tirdzniecības centrā Domina Shopping, Rīgā, pastāstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka veikals veidots pēc jaunākās tīkla koncepcijas un tajā pieejami dažādu ārvalstu un vietējo zīmolu juvelierizstrādājumi un pulksteņi. Veikals oficiāli tika atklāts vakar, 14.jūnijā.

Kompānijas pārstāvji, komentējot LETA jautājumu par turpmākajiem plāniem Latvijā, norādīja, ka Megafort Latvia ir mērķis sadarboties ar visiem lielākajiem Rīgas tirdzniecības centriem, lai tuvākajos gados īstenotu ieceri atvērt vēl 3-4 veikalus Latvijā.

Megafort Latvia pārstāvji arī atzina, ka Latvijas tirgū ir ļoti spēcīgi un labi veikalu tīkli pulksteņu un juvelierizstrādājumu segmentā, ar labu tirdzniecības pieredzi un sekmīgiem pārdošanas rezultātiem. Megafort Latvia ar veikala konceptu Goldtime plāno sniegt tirgum papildu jaunus zīmolus, kas līdz šim vēl nebija pieejami citu Latvijas tīklu piedāvājumos.

Jaunu zīmolu ienākšana un lielāki tirdzniecības apjomi – šā gada raksturīgais mazumtirdzniecībā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pa mēnešiem pret iepriekšējo gadu audzis visa gada garumā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tirgotāji arī nākamgad redz pozitīvu pakāpenisku attīstību pie nosacījuma, ja ekonomika turpinās attīstīties.

Lielākie pārtikas mazumtirgotāji šogad turpināja jaunu veikalu atvēršanu un esošo modernizēšanu. Maxima Latvija vadība novērojusi, ka kopumā valstī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies pavisam nedaudz. Tomēr Maxima Latvija sasniegusi apgrozījuma pieaugumu par 11 % 2012.gada pirmajā pusgadā, kas lielā mērā panākts uz veikalu tīkla paplašināšanās rēķina, stāsta kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš. Kopumā 2012.gada darbības rezultātus kompānijas vadība vērtē pozitīvi, lai gan sasniegtais ir panākts ar lielām pūlēm, būtiski investējot attīstībā un modernizācijā. Maxima veikalu skaits Latvijā sasniedzis 141 veikalu.

Latvijā pirmo britu sporta preču tirgotāja Sports Direct veikalu tirdzniecības centrā Olimpia plānots atvērt rīt, 1.augustā, informēja centra Olimpia direktore Zane Šulca.

Viņa gan neatklāj, cik lielas investīcijas tiek ieguldītas veikala izveidē Latvijā, taču atzīmē, ka Sports Direct veikala platība būs 1300 kvadrātmetri, kā arī to, ka Sports Direct pārstāvis un veikala pārvaldītājs Latvijā būs sporta preču tirgotāja SIA Sportland.

Šulca nevar vēl pateikt, cikos tieši notiks veikala atklāšana, bet atzīmē, ka informācija, kas saistīta ar veikala atklāšanu, tiks sniegta šodien. Ar uzņēmuma Sportland pārstāvjiem patlaban nav izdevies sazināties.

Britu sporta apģērbu mazumtirdzniecības veikals Sports Direct pārstāv tādus zīmolus kā Nike, Adidas, Puma, Reebok, Emporio Armani, Calvin Klein, Converse, Diesel, Jack and Jones, Dunlop, Crocs, Lee Cooper un daudzus citus.

Augusta sākumā i/c Olimpia pirmajā stāvā atklās Latvijā pirmo Sports Direct veikalu, kas piedāvā sporta zīmolu preces, beidzot šodien izplatītā paziņojumā apstiprina Olimpia direktore Zane Šulca.

1300 kvadrātmetrus lielajā veikalā būs iespēja iegādāties sporta zīmolu apģērbus un aksesuārus.

«Sporta preču mazumtirdzniecības milzis Sports Direct jau šovasar sevi pieteiks kā nopietns spēlētājs Latvijas sporta preču un apģērbu veikalu segmentā. Gandarījums, ka esam pirmie Latvijā, kas uzņem šo pasaulslaveno veikalu,» pauž Z. Šulca.

Viņa informēja, ka veikalu Rimi Sports Direct izvietošana centra pirmajā stāvā nekādā veidā neskars. Sports Direct būs atrodams, ejot pa galveno ieeju un pagriežoties pa labi pirms eskalatora. Arī centrā esošos mazos veikalus izmaiņas neskars.

Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmums Apranga Group noslēdzis piecu Mango veikalu iegādi Igaunijā un Latvijā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Šie veikali atrodas Tallinā, Viru Keskus un Rocca al Mare tirdzniecības centros, kā arī Rīgas tirdzniecības centros Alfa, Galerija Centrs un Galleria Riga.

Veikali iegādāti no Latvijas kompānijas SIA Imobile Style un tās radniecīga uzņēmuma Igaunijā.

Līdz šim Apranga Group piederēja seši Mango veikali Lietuvā un pa vienam Latvijā un Igaunijā. Apranga Group atvēra pirmo Mango franšīzes veikalu Viļņā 2000. gadā.

Tādējādi pēc darījuma Apranga Group kopumā Baltijas valstīs piederēs 149 veikali: 93 Lietuvā, 41 Latvijā un 15 Igaunijā. Uzņēmums pārstāv tādus zīmolus kā Zara, Burberry, Gucci, Dolce & Gabbana, Hugo Boss, Emporio Armani, Ermenegildo Zegna, Ralph Lauren, Massimo Dutti, Max Mara, Mango, Bershka, Pull and Bear, Mexx, Stradivarius, Promod, s.Oliver, Desigual, Aldo, Tom Tailor, Tommy Hilfiger, Marella, Strellson, Diesel, Morgan, Jack and JonesZ un citus.

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Lietuvas apģērbu mazumtirgotājs Apranga Group nākamajā gadā plāno apgrozījumu palielināt par 8%, salīdzinot ar šā gada gaidāmo apgrozījumu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Paredzēts, ka kopējais apgrozījums nākamgad sasniegs 182 miljonus eiro.

Nākamajā gadā uzņēmums plāno atvērt vai rekonstruēt 25-30 veikalus, un kopējās investīcijas varētu sasniegt aptuvwni 6,4-7,2 miljonus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada desmit mēnešos Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedza 137,3 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Oktobrī uzņēmuma apgrozījums sasniedza 15,7 miljonus eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā pagājušā gada oktobrī.

Desmit mēnešos Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums visstraujāk audzis Latvijā – par 13,3%, Lietuvā – par 9% un Igaunijā – par 8,6%.

Baltijas valstīs strādājošā Lietuvas apģērbu tirdzniecības tīkla Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums pērn veidojis 529,6 miljonus litu (108,03 miljonus latu), kas ir par 23,4% vairāk nekā 2011.gadā, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Tādējādi kompānijas apgrozījums sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, un tas bijis par 4% lielāks salīdzinājumā ar 2008.gadā reģistrēto pirms krīzes līmeni.

Apranga apgrozījums 2012.gadā Lietuvā pieaudzis par 23,5%, Latvijā - par 25,1%, bet Igaunijā - par 19,6%.

Savukārt pērnā gada decembrī uzņēmuma apgrozījums veidoja 52,8 miljonus litu (10,7 miljonus latu), kas ir par 21,8% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā 2011.gadā, bet ceturtajā ceturksnī apgrozījums audzis par 17,5% - līdz 149,6 miljoniem litu (30,5 miljoniem latu).

2012.gadā Apranga atvēra 18 jaunus veikalus, rekonstruēja deviņus un slēdza piecus.

Patlaban kompānijai pieder 134 veikali, kuru kopējā platība veido 66 300 kvadrātmetrus, kas ir par 2,6% vairāk nekā 2011.gadā.

Šā gada desmit mēnešos Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedza 137,3 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Oktobrī uzņēmuma apgrozījums sasniedza 15,7 miljonus eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā pagājušā gada oktobrī.

Desmit mēnešos Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums visstraujāk audzis Latvijā – par 13,3%, Lietuvā – par 9% un Igaunijā – par 8,6%.

Patlaban Apranga Group pieder 149 veikali Baltijas valstīs. Uzņēmums pārstāv tādus zīmolus kā Zara, Burberry, Gucci, Dolce & Gabbana, Hugo Boss, Emporio Armani, Ermenegildo Zegna, Ralph Lauren, Massimo Dutti, Max Mara, Mango, Bershka, Pull and Bear, Mexx, Stradivarius, Promod, s.Oliver, Desigual, Aldo, Tom Tailor, Tommy Hilfiger, Marella, Strellson, Diesel, Morgan, Jack and JonesZ un citus.

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Tuvojoties gada gaidītākajiem svētkiem, lielākais interneta veikals Latvijā 220.lv, turpinot cīņu par labu cenu, pircējiem turpmāk piedāvās labākās cenas garantiju. Tā kā Ziemassvētkos ikvienam no mums aktuāls ir dāvanu jautājums – līdz ar to ieviešot labākās cenas garantiju šajā preču segmentā, interneta veikals 220.lv nodrošina to, ka šo preču cena būs labāka nekā lielākajiem 70 veikaliem Latvijā.

Labākās cenas garantiju mēs nodrošināsim ne tikai starp e-veikaliem, bet arī starp mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm, piemēram, Maxima, K-senukai, Douglas u.c. Ja pircējs atradīs identisku preci lētāk – 220.lv kompensēs cenas starpību.

Laika gaitā Latvijas klienti bieži saskarās ar cenu pieaugumu, dažās preču grupās šis pieaugums ir ļoti labi jūtams. Jau no paša sākuma interneta veikals 220.lv akcentēja, ka iepirkties internetā ir izdevīgāk, nekā parastajos veikalos un tieši pirms Ziemassvētkiem ar labākās cenas garantijas palīdzību klientiem ir iespēja iegādāties tūsktošiem preču par labāko cenu tirgū.

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Rīgas centra mazie uzņēmumi grasās uzsākt ikgadējo sadarbību «Piparbodīšu maratons 2013» - spēli esošajiem un potenciālajiem mazo uzņēmumu klientiem.

«Piparbodīšu maratonā 2013» dalībnieku komandām, dodoties kājām, jāatrod pasākumā iesaistītās dalībniekus - veikalus, veicot katrā bodītē konkrētu uzdevumu. Katrā objektā, izpildot uzdevumus, tiks saņemti punkti, un pēc to apkopošanas tiks noteikti pasākuma uzvarētāji, kas saņems veikaliņu dāvanu kartes. Spēle norisināsies 13. jūlijā.

Šogad «Piparbodīšu maratonā», kas tiek organizēts trīs gadus, piedalīsies vienpadsmit mazie tirdzniecības uzņēmumi – pasākuma organizators Apavi 40+, amatnieku un roku darījumu veikals Koka varde, labdarības veikals Otrā elpa, jogas preču veikals Rudra, Latvijā ražota dabīgā kosmētika un izejvielas bbfactory, fantāziju veikals Sexystyle, ziedu salons Bante, svaigi maltu miltu un tikko ceptas maizes veikals Grauda Spēks, svētku sajūtu veikals LaVita, garšvielu veikals Avokado, bārs – restorāns Ar mani atkal runā kaijas.

Pieaugot nulles atkritumu jeb zero waste dzīvesveida popularitātei, Rīgā neilgā laika posmā atklāts jau trešais beziepakojuma veikals

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece jauno veikalu Turza atklājušas Ģetrūdes ielā un plāno paplašināties arī citviet Rīgā, un, iespējams, pat citās pilsētās. Turzā investēti aptuveni 35 000 eiro, no tiem 10 000 eiro iegūti kolektīvās finansēšanas platformā Projektu banka. Pārējie ir privātie līdzekļi no radiem, draugiem un investoriem. Turzai līdzīga koncepta – beziepakojuma – veikali Rīgā ir vēl divi – Zero veikals un Burka, taču I. Blāķe cer, ka šādu bodīšu kļūs aizvien vairāk.

Telpu problēma

«Ņemot vērā visas Eiropas Savienības regulas un plastmasas aizliegumu, cilvēkiem rodas vēlme dzīvot dabai draudzīgāk. Jo vairāk tādu vietu Rīgā un Latvijā būs, jo cilvēkiem būs ērtāk dzīvot bez lieka iepakojuma,» domā I. Blāķe. Galvenais uzstādījums veikala atvēršanai bija atrast pircējiem ērtu lokācijas vietu, lai Turzai varētu piekļūt gan ar automašīnu, gan velosipēdu, gan citu pārvietošanās līdzekli. «Ar telpu atrašanu Rīgā ir traki, jo piemērotu telpu nav vai arī tās ir neadekvāti dārgas. Pagāja ilgs laiks, līdz nejauši atradām šīs,» stāsta Turzas līdzīpašniece. «Šobrīd pārējie beziepakojuma veikali ir vērsti uz sauso produkciju, nosedzot mazu nišu no tā, kas cilvēkiem ikdienā vajadzīgs,» uzskata I. Blāķe. Viņasprāt, Rīgā trūkst sakārtotas infrastruktūras, lai cilvēki varētu īstenot ilgtspējīgu dzīvesveidu. Ja šādi veikali būs ērti pieejami, tad arī vairāk cilvēku spēs atteikties kaut vai no dažiem maisiņiem ikdienā. «Tam būtu lielāks spēks globālajās pārmaiņās nekā tad, ja viens cilvēks izdomās dzīvot pēc zero waste principa, skrienot pa visu Rīgu, meklējot katru mazāko lietu, lai nodrošinātu savu dzīvesveidu,» domā I. Blāķe. Veikals plāno attīstīties arī citur, bet sākotnēji nostiprinās pozīcijas esošajā vietā, kur plānots rīkot arī dažādas meistarklases, informatīvos pasākumus, mudinot cilvēkus ieviest savā dzīvē izmaiņas. Veikala īpašnieces apsver domu nākotnē atvērt veikalu arī kādā tirdzniecības namā. «Esam runājuši arī ar Āgenskalna tirgu, iespējams, daļa sortimenta tiks piedāvāta arī tur. Nākotnē gribētos veikalu atvērt arī citās Latvijas pilsētās. Noteikti skatīsimies arī ārpus Rīgas, pieprasījums ir,» stāsta Turzas radītāja.

Lielbritānijas otrs lielākais britu apģērbu mazumtirgotājs Next, kurš pērn septembrī atvēra pirmo veikalu zīmolu Latvijā, šā gada aprīlī plāno atvērt arī veikalu netālu no Tallinas, citējot uzņēmuma Modir izpilddirektora Austra Krūmiņa pausto Igaunijas laikrakstam Äripäev, vēsta BBN.

Šis būs jau otrais Next mēģinājums ienākt Igaunijas tirgū, jo deviņdesmitajos gados britu apģērbu zīmolam jau bija veikals Tallinas vecpilsētā, tomēr tas tika slēgts 1999. gadā.

«Igaunijas tirgus nedaudz atšķiras no Latvijas un Lietuvas tirgus, jo igauņu pircējs savā mentalitātē vairāk līdzinās skandināvam,» A. Krūmiņš skaidroja, kādēļ Next ir piesardzīgs saistībā ar ienākšanu Igaunijā.

Next neveiksmi pirmajā mēģinājuma reizē ienākt Tallinā A. Krūmiņš skaidro ar veikala atrašanās vietu. «Tolaik tas bija «ielas veikals», taču tagad veikals tiks vērts vaļā tirdzniecības centrā,» stāsta Modir vadītājs.

Nr. 1 interneta veikals Latvijā www.220.lv pasludina atlaižu sezonas ēras beigas un kļūst par pirmo tirgotāju Baltijā, kas klientiem turpmāk piedāvās VIENMĒR LABU GALA CENU.

Latvijas e-komercijas līderis izsludina radikālas izmaiņas preces cenas attēlošanai – klientiem rādīt vienmēr labu gala cenu bez jebkādām atlaidēm. Lēmums mainīt preces cenas attēlošanas veidu un piesaistīt klientus ar vienmēr labu cenu, nevis atlaidēm ir balstīts uz pēdējos 3 gados veiktajām analīzēm, pētījumiem un klientu uzvedības izpēti – informē Laila Snidzāne, interneta veikala 220.lv valdes locekle.

Analizējot klientu uzvedību un pirkšanas tradīcijas internetā, mēs skaidri saskatījām tendenci, ka laba cena ir iemesls nr.1 kāpēc iepirkties internetā un labas cenas nozīmība tikai pieaug. 2017. gada maijā veiktais pētījums tikai apstiprina, cik nozīmīga ir Labas cenas ietekme. 60% no respondentiem to minēja kā galveno iemeslu, kāpēc viņi iepērkas internetā vai plāno to darīt nākotnē. Salīdzinājumā ar 2015. gada pētījumiem labas cenas nozīmība ir pieaugusi par 25%. Arī aptaujājot standarta veikalu pircējus un uzdodot jautājumu, kas mudinātu tos iepirkties internetā, atbilde bija skaidra, proti, laba cena mudinātu 32% no aptaujātajiem respondentiem iepirkties internetā pirmo reizi vai iepirkties biežāk.

Liepājas centra tirdzniecības namā Kurzeme atvērts veikals Maxima X. Pārtikas veikala trīskrāsainā reklāma kļuvusi par Liepājas centra un Rožu laukuma dominanti.

Tas ir jau septītais Maxima X formāta veikals Liepājā un ir īpašs ar to, ka ir pirmais Maxima X veikals Latvijā, kurā darbojas arī konditorijas cehs, vēsta SIA Maxima Latvija informācija. Telpu rekonstruēšanā un pielāgošanā, kā arī veikala aprīkojuma iegādē un uzstādīšanā SIA Maxima Latvija investējusi aptuveni 350 tūkst. latu, radītas 43 jaunas darbavietas.

SIA Maxima Latvija nomātā tirdzniecības zāle tirdzniecības namā Kurzeme ir 881 kvadrātmetru platībā. Šis būs jau astotais Maxima veikals Liepājā - līdz šim liepājniekiem bija pieejami seši Maxima X un viens Maxima XX veikals.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela