Papildināta - Grib jaunu nodokli elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu 

Ekonomikas ministrija (EM) plāno ieviest jaunu Subsidētās enerģijas nodokli tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu. Tāpat ministrija piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura patērētājiem kompensēs OIK pieaugumu.

Gunta Kursiša, 2013. gada 18. jūlijs plkst. 17:42

Foto: LETA

[17.42] Papildināta ar Latvenergo komentāru pēdējās divās rindkopās

Pašlaik tie ir vēl tikai ierosināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un EM iesniegs visu minēto grozījumu projektus valdībā un Saeimā tuvākajo mēnešu laikā.

Saskaņā ar EM prognozēm, ja netiek īstenoti obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinoši pasākumi, 2014. gadā subsīdiju apjoms pieaugtu no pašreizējiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz 2,33 sant./kWh.

EM jau ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā», kas paredz būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība un kurām uzstādītā elektriskā jauda ir virs četriem megavatiem. Saskaņā ar EM aplēsēm atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām tādējādi tiks samazināts un no 2014. gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.

Vēsturiski izveidotā dāsnā subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma rada riskus būtiskam OIK pieaugumam – no 1,89 santīmiem par kilovatstundu 2013. gadā līdz 2,61 santīmam par kilovatstundu 2016. gadā, norāda EM pārstāvji. Lai panāktu, ka OIK komponentes izmaksas nepalielinās virs esošā 1,89 santīmu līmeņa, EM piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura kompensēs patērētājiem OIK pieaugumu.

Sākotnējais EM piedāvājums paredzēja fondā novirzīt a/s Latvenergo dividendes, bet šāds priekšlikums neguva Ministru kabineta atbalstu un tika uzdots meklēt citus fonda finansējuma avotus. «Izvērtējot citu valstu pieredzi, EM piedāvā fonda finansēšanai ieviest terminētu Subsidētās enerģijas nodokli (SEN), ar kuru apliks valsts sniegto atbalstu subsidētās enerģijas ražotājiem,» skaidro ministrijas pārstāvji. Ministrija norāda - lai veicinātu atjaunojamo energoresursu attīstību un plašāku izmantošanu, elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes tiks noteikta augstāka likme (14%), bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem – zemāka (10%), kas kopumā veido vidēji svērto 12,8% likmi. Ieviešot šīs nodokļa likmes no 2014. gada, tiktu novērsta turpmāka OIK izmaksu palielināšanās visiem patērētājiem. 

«Tiek plānots, ka šis nodoklis tiks ieviests uz laiku līdz 2018. gadam, paredzot tā samazinājumu vai izbeigšanu, ja tiek faktiski panākts OIK ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Jau šogad pavasarī uzsāktais darbs pie atbalsta intensitātes pārskatīšanas tiek turpināts, tomēr, ņemot vērā tās juridisko un tehnisko sarežģītību, elektrības cenu samazinošs efekts patērētājiem varētu būt jūtams tikai 2015. – 2016. gadā. Turpretim SEN jeb Subsidētās enerģijas nodoklis ir juridiski pamatots risinājums, kas ļauj apturēt OIK pieaugumu jau nākamgad. Šī nodokļa administrēšanai tiks izveidots Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds, kura mērķis būs ierobežot subsidētās elektroenerģijas izmaksu turpmāku pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem. Valdībai būs jāpieņem lēmums par to, vai šo fondu administrēs a/s Augstsprieguma tīkli (pārvades sistēmas operators) vai a/s Latvenergo jaundibināma meitassabiedrība,» skaidro EM pārstāvji.

EM piedāvā izveidot arī sociālā atbalsta instrumentu mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju. Šī atbalsta mērķis ir panākt, lai iedzīvotājiem ar zemu maksātspēju arī pēc elektrības cenas izmaiņām saglabātos iespēja iegādāties elektrību par tādu pašu gala cenu, kāds patlaban ir a/s Latvenergo Starta tarifs (8,18 santīmi par kilovatstundu). Paredzēts, ka līdzekļu avots sociālā atbalsta sniegšanai būs valsts budžeta ieņēmumi no Subsidētās enerģijas nodokļa un atbalsta sniegšanu administrēs ar pašvaldību starpniecību. Īstenojot šo sociālā atbalsta instrumentu un izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām Latvijā plānota līdz 2015. gadam, izvairoties no sociāli nelabvēlīgām sekām. Vienlaikus tas ļautu izbeigt situāciju, ka a/s Latvenergo tirgus apstākļos subsidē starpību visām mājsaimniecībām starp Starta tarifu un Pamata tarifu, kas veido aptuveni 18 milj. Ls gadā.

«AS Latvenergo speciālisti šobrīd izvērtē iespējamo Ministru kabineta noteikumu grozījumu, kas iekļauj priekšlikumu ieviest Subsidētās enerģijas nodokli, sekas un rūpīgi analizē to ietekmes robežas uzņēmuma darbībā un finansiālajos rādītājos, vienlaicīgi rodot optimālu un atbildīgu risinājumu patērētāju kopējo elektroenerģijas izmaksu samazināšanai, kas nelabvēlīgi neietekmētu likviditātes rādītājus, kreditoru un investoru uzticību,» Db.lv norādīja Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Viņa arī saka: «AS Latvenergo ir ne tikai elektroenerģijas ražotājs, bet arī komersants, kas veiksmīgi darbojas elektroenerģijas tirgū un arvien vairāk nostiprina savas pozīcijas Baltijas mērogā, tādējādi iespējamā nodokļa ieviešana nemaina mūsu darbību brīvajā tirgū.»

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 10. jūlijs plkst. 15:43

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla...

2013. gada 10. jūlijs plkst. 10:45

Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana veicina gan ēnu ekonomikas, gan nodarbināto emigrācijas...

2013. gada 10. jūlijs plkst. 10:27

Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm Latvijas nodokļu politika izceļas ar īpašu...

2013. gada 09. jūlijs plkst. 14:30

Turpmāk kārtībā, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku...

2013. gada 05. jūlijs plkst. 7:55

Iespējams, mājsaimniecību pasargāšana no elektroenerģijas cenu kāpuma bija saistīta ar...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2013. gada 17. jūlijs plkst. 11:02

Valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums pirmajā pusgadā pamatā izveidojies no augstākiem pamatbudžeta...

2013. gada 16. jūlijs plkst. 16:44

Farmācijas uzņēmums Grindeks par savu investīciju projektu varēs saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa...

2013. gada 16. jūlijs plkst. 14:41

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056...

2013. gada 16. jūlijs plkst. 12:47

Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar radariem no līdzekļiem neparedzētiem...

2013. gada 15. jūlijs plkst. 17:40

Pretēji deficītam pērn, šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētajā...

2013. gada 12. jūlijs plkst. 16:54

Sākot no 9.jūlija visiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas...

2013. gada 12. jūlijs plkst. 16:31

AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes...

2013. gada 12. jūlijs plkst. 8:54

Latvijas uzņēmumu autoparkus jau rotā Lietuvas un Igaunijas numurzīmes. Vai mūsu ierēdņi...

2013. gada 12. jūlijs plkst. 8:09

Saīsinot termiņu, uz kuru izsniedz slimības lapas, valsts cer iegūt papildus līdzekļus...

2013. gada 11. jūlijs plkst. 9:43

Lai pilnveidotu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu, ieviestu jaunus ietekmēšanas līdzekļus,...