Nodokļi

Papildināta - Grib jaunu nodokli elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu

Gunta Kursiša, 18.07.2013

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Ekonomikas ministrija (EM) plāno ieviest jaunu Subsidētās enerģijas nodokli tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu. Tāpat ministrija piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura patērētājiem kompensēs OIK pieaugumu.

[17.42] Papildināta ar Latvenergo komentāru pēdējās divās rindkopās

Pašlaik tie ir vēl tikai ierosināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un EM iesniegs visu minēto grozījumu projektus valdībā un Saeimā tuvākajo mēnešu laikā.

Saskaņā ar EM prognozēm, ja netiek īstenoti obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinoši pasākumi, 2014. gadā subsīdiju apjoms pieaugtu no pašreizējiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz 2,33 sant./kWh.

EM jau ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā», kas paredz būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība un kurām uzstādītā elektriskā jauda ir virs četriem megavatiem. Saskaņā ar EM aplēsēm atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām tādējādi tiks samazināts un no 2014. gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.

Vēsturiski izveidotā dāsnā subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma rada riskus būtiskam OIK pieaugumam – no 1,89 santīmiem par kilovatstundu 2013. gadā līdz 2,61 santīmam par kilovatstundu 2016. gadā, norāda EM pārstāvji. Lai panāktu, ka OIK komponentes izmaksas nepalielinās virs esošā 1,89 santīmu līmeņa, EM piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura kompensēs patērētājiem OIK pieaugumu.

Sākotnējais EM piedāvājums paredzēja fondā novirzīt a/s Latvenergo dividendes, bet šāds priekšlikums neguva Ministru kabineta atbalstu un tika uzdots meklēt citus fonda finansējuma avotus. «Izvērtējot citu valstu pieredzi, EM piedāvā fonda finansēšanai ieviest terminētu Subsidētās enerģijas nodokli (SEN), ar kuru apliks valsts sniegto atbalstu subsidētās enerģijas ražotājiem,» skaidro ministrijas pārstāvji. Ministrija norāda - lai veicinātu atjaunojamo energoresursu attīstību un plašāku izmantošanu, elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes tiks noteikta augstāka likme (14%), bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem – zemāka (10%), kas kopumā veido vidēji svērto 12,8% likmi. Ieviešot šīs nodokļa likmes no 2014. gada, tiktu novērsta turpmāka OIK izmaksu palielināšanās visiem patērētājiem.

«Tiek plānots, ka šis nodoklis tiks ieviests uz laiku līdz 2018. gadam, paredzot tā samazinājumu vai izbeigšanu, ja tiek faktiski panākts OIK ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Jau šogad pavasarī uzsāktais darbs pie atbalsta intensitātes pārskatīšanas tiek turpināts, tomēr, ņemot vērā tās juridisko un tehnisko sarežģītību, elektrības cenu samazinošs efekts patērētājiem varētu būt jūtams tikai 2015. – 2016. gadā. Turpretim SEN jeb Subsidētās enerģijas nodoklis ir juridiski pamatots risinājums, kas ļauj apturēt OIK pieaugumu jau nākamgad. Šī nodokļa administrēšanai tiks izveidots Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds, kura mērķis būs ierobežot subsidētās elektroenerģijas izmaksu turpmāku pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem. Valdībai būs jāpieņem lēmums par to, vai šo fondu administrēs a/s Augstsprieguma tīkli (pārvades sistēmas operators) vai a/s Latvenergo jaundibināma meitassabiedrība,» skaidro EM pārstāvji.

EM piedāvā izveidot arī sociālā atbalsta instrumentu mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju. Šī atbalsta mērķis ir panākt, lai iedzīvotājiem ar zemu maksātspēju arī pēc elektrības cenas izmaiņām saglabātos iespēja iegādāties elektrību par tādu pašu gala cenu, kāds patlaban ir a/s Latvenergo Starta tarifs (8,18 santīmi par kilovatstundu). Paredzēts, ka līdzekļu avots sociālā atbalsta sniegšanai būs valsts budžeta ieņēmumi no Subsidētās enerģijas nodokļa un atbalsta sniegšanu administrēs ar pašvaldību starpniecību. Īstenojot šo sociālā atbalsta instrumentu un izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām Latvijā plānota līdz 2015. gadam, izvairoties no sociāli nelabvēlīgām sekām. Vienlaikus tas ļautu izbeigt situāciju, ka a/s Latvenergo tirgus apstākļos subsidē starpību visām mājsaimniecībām starp Starta tarifu un Pamata tarifu, kas veido aptuveni 18 milj. Ls gadā.

«AS Latvenergo speciālisti šobrīd izvērtē iespējamo Ministru kabineta noteikumu grozījumu, kas iekļauj priekšlikumu ieviest Subsidētās enerģijas nodokli, sekas un rūpīgi analizē to ietekmes robežas uzņēmuma darbībā un finansiālajos rādītājos, vienlaicīgi rodot optimālu un atbildīgu risinājumu patērētāju kopējo elektroenerģijas izmaksu samazināšanai, kas nelabvēlīgi neietekmētu likviditātes rādītājus, kreditoru un investoru uzticību,» Db.lv norādīja Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Viņa arī saka: «AS Latvenergo ir ne tikai elektroenerģijas ražotājs, bet arī komersants, kas veiksmīgi darbojas elektroenerģijas tirgū un arvien vairāk nostiprina savas pozīcijas Baltijas mērogā, tādējādi iespējamā nodokļa ieviešana nemaina mūsu darbību brīvajā tirgū.»