Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja koalīciju veidojošo partiju pārstāvju iesniegto Civillikuma grozījumu projektu, kas paredz, ka līgumsodu par neizpildi īstā laikā jeb termiņā var noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10% no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.
Likumā norādīts, ka līgumsods par neizpildīšanu ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.
Tāpat paredzēts, ka līgumsodu par neizpildīšanu termiņā varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildīšanu varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nebūs tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.
Likumprojekta autori skaidro, ka patlaban likumā nav noteiktas nekādas robežas līgumsoda apmēram kopsummā. Procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu (100%), taču par līgumsodu nav nekāda ierobežojuma un pat 100% robeža var būt netaisnīga. Praksē tiesas ir parādījušas savu negatīvo attieksmi pret minēto regulējumu, dažkārt samazinot piedzenamo līgumsodu un motivējot to ar kreditora ļaunprātīgu vilcināšanos pieteikt prasību. Tā ir pozitīvi vērtējama tiesību robu aizpildīšanas izpausme, taču nav pietiekama, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējumu atlīdzība.
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) uzskata, ka grozījumi nesasniegs deklarēto mērķi – novērst patērētāju tiesību aizskārumu ar ātro kredītu nosacījumiem, bet gan radīs problēmas ar savlaicīgu saistību izpildi visiem komersantiem un neskaidrības līgumsodu piemērošanā. Šādu viedokli LKA ir paudusi jau martā, nosūtot vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
Banku pārstāvji norāda, ka priekšlikumos paredzēts, ka ir aizliegti nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti, nepaskaidrojot, kas ar to saprasts. Tāpat nav noteikts, vai jaunais regulējums attieksies tikai uz līgumiem, kas noslēgti pēc grozījumu stāšanās spēkā vai ar atpakaļejošu spēku uz jau tagad spēkā esošiem līgumiem.
LKA uzskata, ka nav izvērtētas šī likumprojekta sekas uzņēmējdarbībai, nav izvērtēta iespējamā ietekme uz maksājumu disciplīnu un noslēgto līgumu izpildi.
Arī Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja (LNKA)Baiba Fromane uzskata, ka līgumsodu izslēgšana vai samazināšana līdz apjomam, kad tiem vairs nav jēgas, neveicinās saistību izpildi.
Tāpat tas veicinās bezatbildīgu aizņemšanos, jo kredītņēmējs nebūs motivēts atdot aizdevumu.
Ņemot vērā, ka grozījumi skars ikvienu uzņēmēju, ir nepieciešamas plašas debates ar biznesa vidi, pirms Saeima skata jautājumu trešajā lasījumā, uzsver LNKA pārstāve, piebilstot, ka asociācijas biedri ir vienojušies, ka maksimālais līgumsoda apmērs nepārsniedz 100% no pamatparāda. Tas nozīmē, ja klients ir aizņēmies 50 latus un komisijas maksa par to ir 5 lati, tad maksimālā kopējā parāda summa, ja klients vairākus mēnešus par to nebūs licies ne zinis un tiks uzkrāts maksimālais līgumsods, būs ne lielāka kā 110 lati.
Tā vietā asociācija aicina Saeimas deputātus uzsākt debates par to, kā Latvijā padarīt efektīvāku, ātrāku un lētāku piespiedu piedziņas mehānismu, norāda B. Fromane.
