Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Laikraksta izdevēja SIA Telegraf valdei pievienojies Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs, kas turpmāk SIA Telegraf pildīs valdes locekļa pienākumus, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jau pērn SIA Telegraf īpašnieku maiņa tika saistīta ar Krievijas baņķiera V. Antonova un Snoras bankas interesēm Baltijā - veidot un attīstīt mediju biznesu.

Sakarā ar problēmām Latvijas Krājbankā krievu valodā iznākošajam laikrakstam Telegraf nācās samazināt izdošanas biežumu. «Dažas nedēļas» laikraksts iznāks otrdienās, kad tas būs ar pielikumu Delovoj Telegraf, un piektdienās kopā ar pielikumiem Telegraf-LIFE un TV-programma, novembra beigās pavēstīja tā galvenais redaktors. Laikraksta redaktors nevarēja pateikt, cik ilgi Telegraf iznāks šādā režīmā, vien piebilda «kamēr situācija normalizēsies».

Ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts Telegraf jau pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus, vēsta pietiek.com.

Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas Bankas Snoras (Snoras) meitasfirma. Oficiāli darījums netiek publiskots, taču Telegraf izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa ir notikusi.

Krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf (ietilpst arī interneta portāli telegraf.lv un kriminal.lv) izdevējs jau pirms vairāk nekā mēneša - septembra beigās mainījis īpašniekus. Neoficiāla, taču droša informācija liecinot, ka par jauno Telegraf izdevēja īpašnieku, visticamākais, netieši kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Antonovu saistītā Lietuvas banka Bankas Snoras (Snoras), kas ir arī lielākā a/s Latvijas krājbanka īpašniece.

Par izdevniecības nama Petits valdes locekli ar kļuvis krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm saistītais Antons Fiļimonovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada janvāra sākumā izskanēja neoficiāla informācija par to, ka izdevniecības nams Petits kļuvis par īpašnieku V. Antonovam pastarpināti piederošajam Telegraf. Tomēr darījums noticis pastarpināti – caur uzņēmumu E-Nozares Serviss, vēsta rus.db.lv.

Tika prognozēts, ka šā gada martā ir iespējama divu krievvalodīgo avīžu apvienošanās, bet par viņu redaktoru varētu kļūt Andrejs Švedovs. Ziņas par A. Švedova iespējamu stāšanos redaktora amatā izraisīja Alekseja Šeņina aiziešana no Petits valdes priekšsēdētāja amata pērnā gada nogalē. Viņa vietā Petits valdes priekšsēdētāja amatā stājās Andrejs Caregorodcevs. Tajā pašā laikā darbu izdevniecības nama valdē turpināja Petits vairākuma akcionāra - bankas Legbank - pārstāvji Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko, kas darbu valdē uzsāka pērnā gada vasarā.

No SIA Izdevniecības nams Petits valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas atbrīvots tā ilggadējais īpašnieks un prezidents Aleksejs Šeiņins, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Informācija laikrakstā liecina, ka par valdes priekšsēdētāju ir kļuvis Andrejs Caregorodcevs (Andrey Tsaregorodtsev). Kopš šā gada vasaras Petits valdē darbojas arī Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko.

Par izdevniecības Petits īpašnieku kļuvis Kiprā reģistrēts uzņēmums Lanchrome Limited. Petits īpašnieki šā gada vasarā ir vairākkārt mainījušies. Šā gada jūnijā 87% izdevniecības kapitāldaļu no līdz darījuma brīdim vienīgā īpašnieka Alekseja Šeiņina iegādājās Ukrainas banka Legbank. Tādējādi A. Šeiņins kļuva par 13% kapitāldaļu īpašnieku. Šā gada augustā Legbank iegādājās arī pārējās Petits daļas, kļūstot par vienīgo īpašnieku, savukārt aizvadītās nedēļas sākumā 100% uzņēmuma kapitāldaļu ieguva Lanchrome Limited, rakstīja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien plkst.11 turpinās iztiesāt krimināllietu par 10 tūkst. ASV dolāru (aptuveni 7500 eiro) izspiešanu melnā briljanta pārdošanas laikā.

Iepriekš tiesas sēde tika atlikta, jo uz nopratināšanu nebija ieradusies daļa liecinieku.

Kā iepriekš ziņots, 2013. gada oktobrī tiesas sēde tika atlikta, jo uz to nebija ieradušies liecinieki. Jau iepriekš tika norādīts, ka uz šo sēdi policija mēģinās lieciniekus atvest piespiedu kārtā.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra šajā lietā apsūdzības cēlusi trim vīriešiem - kādreizējā reketa karaļa Ivana Haritonova brālim Nikolajam Haritonovam, Vladimiram Vasiļjevam un Ērikam Lovecam.

Prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga iepriekš informēja, ka trim personām apsūdzības uzrādītas pēc Krimināllikuma - par izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

PVN, akcīzes nodokļu un obligāto degvielas rezervju uzglabāšanas izmaksu dēļ Latvijas degvielas uzpildes stacijās benzīns no 1. janvāra var sadārdzināties par 4-5 santīmiem.

Par to raksta Telegraf. Ekonomikas ministrija jau šovasar paziņoja, ka turpmāk privātie uzņēmēji turpmāk būs atbrīvoti no pienākuma glabāt obligātās valsts degvielas rezerves, par tām maksās valsts, bet uzņēmējiem tiks uzlikta jauna kompensējoša nodeva, kas nepārsniegs viņu līdzšinējos izdevumus par degvielas glabāšanu.

Tomēr pēc Telegraf rīcībā esošas neoficiālas informācijas, konkursā par degvielas rezervju glabāšanu uzvarējusi firma, kura prasa teju četras reizes lielākas izmaksas nekā tās bijušas, kad degvielas tirgotāji rezerves glabājuši paši – iepriekš izmaksas par vienas degvielas tonnas glabāšanu sasniedza 4 latus, bet tagad tiek prasīti 14 lati. Konkursā par degvielas rezervju glabāšanu esot startējušas trīs firmas- Lukoil piedāvājis uzglabāt dīzeli par 3.99 latiem tonnā, kamēr Kurzemes degviela, kas grasoties uzglabāt lielāko degvielas daļu, par dīzeļa tonnu prasot 7 latus, bet par benzīnu – 14 latus.

Bijušā miljonāra Gata Saksīša firmas Aģentūra GS kopējais parāds sasniedzis 50 miljonus latu.

Rīgas apgabaltiesa 9. februārī apmierināja SIA Aģentūra GS administratora Alfa Buķeļa prasību no savulaik par Latvijas lielāko zemes īpašnieku atzītā Gata Saknīša piedzīt 4,7 miljonu latu zaudējumus, kas uzņēmumam radušies saistībā ar noslēgto līgumu nepildīšanu, raksta laikraksts Telegraf.

Aģentūra GS līdzīgi kā citas Gata Saknīša firmas nodarbojās ar nekustamā īpašuma tirdzniecību.

Alfs Buķelis laikrakstam Telegraf: «Kad tiesas spriedums stāsies spēkā, uzņēmuma kreditori mēģinās atgūt naudu. Bet diez vai viņiem tas izdosies, jo kreditori jau agrāk ir iesnieguši līdzīgas prasības, piemēram, Rietumu banka, tā, kā nedomāju, ka no Saknīša vēl kaut ko var paņemt.»

Ar negaidītu pārbaudi otrdien, 8. martā, uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz) ieradušies Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta pārstāvji.

EK pārstāvji iepazinās ar uzņēmuma dokumentāciju un datoru saturu, kā arī veica pārrunas ar LDz darbiniekiem, laikrakstam Telegraf pastāstīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.

Otrdienas rītā LDz norisinājās iknedēļas vadības sanāksme, kad tur pēkšņi ieradās vairāki cilvēki, kas uzrādījuši tiesas sankciju, kura nodrošina piekļuvi uzņēmuma iekšējai informācijai.

Auditori pieprasījuši uzņēmuma dokumentāciju, pārbaudījuši uzņēmuma datorus un veikuši pārrunas ar LDz vadību. LDz birojā tie pavadījuši visu otrdienu un atgriezušies arī trešdien.

Negaidītā revīzija, pēc laikraksta domām, ir saistīta ar lietuviešiem – izmeklēšana tiekot veikta saistībā ar Lietuvas dzelzceļa kompānijas Lietuvos Geležinkeliai, kas pieder Lietuvas valdībai, un naftas pārstrādes rūpnīcu Mažeiķu nafta, kas pieder poļu naftas koncernam PKN Orlen, ilglaicīgo strīdu.

Gadījumā, ja Latvijā aizkavēsies budžeta pakta ratifikācija, Eiropas Komisija (EK), piedraudot atņemt Eiropas fondu naudu, piespiedīs valsti ievērot budžeta disciplīnu, raksta laikraksts Telegraf.

Latvija kopā ar 26 Eiropas Savienības (ES) valstīm Briselē parakstījusi tā saukto budžeta paktu. Šis dokuments nosaka maksimālo budžeta deficītu 0,5% apmērā un iekļauj iespēju veikt sankcijas pret valstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz 3%.

Noslēgtās vienošanās ietvaros arī ierosināts nostiprināt pieļaujamā budžeta deficīta vajadzību valsts konstitūcijā, kā arī atzīt Eiropas tiesas jurisdikciju šajos jautājumos. Latvija arī ir apņēmusies pieņemt vairākas finanšu disciplīnas regulas, kuras ir obligātas tikai eirozonas valstīm, norāda Telegraf.

Jaunais Eiropas līgums arī rosina izveidot konsolidētu ziņojumu par dažādiem valsts ekonomikas rādītājiem. Ziņojumā nepieciešams iekļaut datus par tekošā konta un ārējā parāda stāvokli, reālos valūtu apmaiņas kursus, kā arī ziņas par privātā un publiskā sektora parādu.

Gaisa tunelis, kas atrodas Latvijas paviljonā Šanhajā notiekošajā izstādē Expo 2010, patiesībā sākotnēji tika būvēts kāda Kazahstānas uzņēmuma vajadzībām.

Turklāt Kazahstānas klients par šo tuneli uzņēmumam Aerodium maksājis 1,2 milj. eiro, savukārt no Latvijas valsts par to prasīti 1,5 milj. latu, vēsta laikraksts Telegraf.

I. Beitāns sarunā ar Telegraf nenoliedz, ka Ķīnā ir nonācis Kazahstānas klientam būvētais tunelis. «Vienošanās par Latvijas paviljona veidošanu ar mums tika parakstīta pārāk vēlu un fiziski nevarējām paredzētajā laikā uzbūvēt jaunu tuneli, tāpēc paņēmām jau gandrīz gatavu aprīkojumu,» viņš atzīst. Savukārt tuneļa izveides cenas atšķirību — aptuveni 700 000 eiro — viņš skaidro ar faktu, ka Šahnajā būvēti arī paviljona pamati un veikta apdare, kamēr Kazahstānā tas nebūtu bijis nepieciešams.

Pēdējo deviņu gadu laikā cigarešu cena Latvijā pieaugusi piecas reizes. Tomēr, kā noskaidrojis laikraksts Telegraf – 2018. gadā lētākās cigaretes Latvijā maksās aptuveni divus latus par paciņu. Tāda kļūs cigarešu cena, ja Latvija izpildīs jaunās ES direktīvas.

Brisele uzlikusi Latvijai par pienākumu līdz 2018. gadam veikt tabakas akcīzes palielināšanu, vēsta Telegraf. Šobrīd minimālā akcīzes nodokļa likme veido 52 latus par 1000 cigaretēm, taču līdz 2018. gadam tā pieaugs līdz 64 latiem.

Cigarešu sadārzināšanās notiks 2014. gada 1. janvārī, 2016. gada 1. janvārī un 2018. gada 1. janvārī. Rezultātā vidējā cigarešu paciņas cena pārsniegs divus latus.

Finanšu ministrija ir aicinājusi valdību uzsākt dialogu ar Briseli, lai pierādītu Eiropas ierēdņiem šādu pasākumu nelietderību ES valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Ar ko beigsies šis dialogs un vai vispār tiks uzsākts, rādīs laiks – norāda laikraksts.

Nākamā gada budžeta konsolidācija nepieciešamajā apjomā, visticamāk, nebūs iespējama, tikai samazinot izdevumus, bet nāksies paaugstināt arī nodokļu slogu, uzskata banku ekonomisti.

Lai 2011.gadā budžeta deficītu samazinātu līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm ir jāveic budžeta konsolidācija vismaz par 400 miljoniem latu, bet Finanšu ministrija (FM), ņemot vērā pašreizējās ekonomikas tendences, aprēķinājusi, ka konsolidācijas apjoms būs 350-395 miljonu latu apmērā.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis šodien preses konferencē norādīja, ka pagaidām nav redzami nekādi signāli vai pazīmes, kas liecinātu, ka budžeta deficītu izdosies samazināt tikai uz valsts izdevumu samazināšanas rēķina, nepalielinot nodokļu slogu.

Viņaprāt, budžeta īsināšanā tiks izvēlētie vieglākie ceļi un nodokļi tiks palielināti. Visticamāk, tas varētu skart tieši nekustamā īpašuma nodokļus. "Tas ir neizbēgami," norādīja Rudzītis.

Projekts, kas paredzēja Rīgas siltuma (RS) akcionāriem - Rīgas domei un Dalkia - izveidot kopuzņēmumu, lai iegūtu kontroli RS, nav pavirzījies ne par milimetru un miris «dabīgā nāvē», noskaidrojis Telegraf.

Pēc Rīgas mēra Nila Ušakova teiktā, patlaban eksperti novērtējot šīs idejas plusus un mīnusus. Uz jautājumu, kad vērtēšana varētu beigties, mērs atbildējis – tad, kad būs rezultāti. Taču viņš apsolījis, ka dome paziņos sabiedrībai, ja parādīsies kādi jaunumi.

Dalkia City Heat Latvijā vadītājs Guntars Kokorevičs skaidrojis: «Sākumā bija Saeimas vēlēšanas, tagad domei jāgatavo nākamā gada budžets. Tāpēc projekts nav pavirzījies uz priekšu. Cerams, ka pēc jaunā gada mēs tomēr apsēdīsimies pie pārrunu galda.»

Ekonomikas ministrija darījumu neatbalstot, tā laikrakstam norādījis Juris Pūce. «Šobrīd piedāvātais modelis – tā ir privatizācija, tikai slēptā, kuras gaitā pircējs tiks izvēlēts slepeni bez atklāta konkursa. Mēs tam nepiekrītam.»

AKKA/LAA cenšoties panākt, ka ar nodokli tiek apliktas tādas ierīces kā zibatmiņas, mobilie telefoni, MP3 atskaņotāji un citi mūsdienu datu nesēji, par ko jau iepriekš vēstīja Db.lv, Latvijas pircēji varētu šādu preču iegādi pārorientēt uz ārzemēm, izvēloties, piemēram, interneta tirdzniecības vietni eBay.com.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvji laikrakstam Telegraf norāda, ka 2005. gadā izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz ar nodokli aplikt kasetes, kompaktdiskus un DVD, ir novecojuši, jo šādus datu nesējus, ņemot jauno tehnoloģiju plašo piedāvājumu, iedzīvotāji izmanto arvien retāk.

Jau nodokļa parādīšanās kasetēm un diskiem lika vairākiem Latvijas iedzīvotājiem atteikties no vietējo tirgotāju pakalpojumiem, dodot priekšroku lētākai precei ārzemēs. Laikraksta aptaujātie neatkarīgie eksperti uzskata, ka datu nesēju nodoklis jaunā apveidā, iekļaujot ar nodokli apliekamo preču grupā arī zibatmiņas, mūzikas atskaņotājus un mobilos telefonu, galu galā novedīs pie tā, ka patērētāji pavisam uzgriezīs muguru vietējiem tirgotājiem.

Lai gan Baltkrievija jau sadarbojas ar Ukrainas, Igaunijas un Lietuvas ostām, tomēr neliels daudzums Venecuēlas naftas varētu tikt arī Latvijas ostām.

Par to vizītes laikā Rīgā mājienus devis Baltkrievijas ārlietu ministrs Sergejs Martinovs, raksta Telegraf, atsaucoties uz hurriyetdailynews.com. Tiekoties ar Latvijas ārlietu ministru Aivi Roni, S. Martinovs paziņojis, ka Baltkrievija ir nopietni ieinteresēta veidot jaunu stratēģisko maršrutu venecuēlas naftas tranzītam. Maršrutā varētu iekļaut Latviju. nekādu konkrētu solījumu tomēr Baltkrievijas valdības pārstāvis nav devis.

Telegraf atzīmē, ka oficiālajās preses relīzēs, kas izplatītas Martinova vizītes sakarā, par naftas tranzītu nav bijis ne vārda.

Viena no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prioritātēm ir iedzīvotāju izglītības līmeņa celšana par finanšu jomu, un viens no pasākumiem šī mērķa sasniegšanai paredz sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai veiktu izmaiņas skolu mācību programmās.

Kā laikraksta Telegraf pielikumam Delovoj Telegraf sacīja FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, programmās jāiekļauj zināšanu apguve par finansēm un ekonomiku.

«Mūsdienās finanšu pakalpojumi kļuvuši par ikdienišķu masu produktu, bet skolai laicīgi jāsniedz bērniem nepieciešamās zināšanas – lai izejot no skolas sienām, cilvēks būtu sagatavots pareizu finanšu lēmumu pieņemšanai,» sacīja FKTK priekšsēdētājs.

Šāda programma varētu ilgt četrus gadus, bet tās apgūšanu būtu iespējams sākt no piektās klases. Jaunu mācību programmu ieviešanas process parasti ilgstot trīs gadus – saskaņošana, programmas ieviešana eksperimentālā kārtā – taču, iespējams, ka sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju un Izglītības un zinātnes ministriju tas izdošoties ātrāk.

Pievienotās vērtības nodokļa likme (PVN) 2011.gadā, iespējams, varētu tikt paaugstināta līdz 23% vai 24%. Šāds budžeta deficīta samazināšanas scenārijs tiek apspriests politiskajās aprindās, raksta Telegraf. Arī Finanšu ministrija nenoliedz, ka pastāv šāda varbūtība.

«Tautsaimniecības komisijas sēdē oficiāli PVN paaugstināšana nav apspriesta, bet kuluāros par to tiek runāts bieži,» laikrakstam norādījis Vents Armands Krauklis (TP). Arī vairāki citi politiķi Telegraf šādu faktu apstiprinājuši, taču lūguši savu vārdu publiski neminēt.

Savukārt Finanšu ministrija laikrakstam norādījusi: «Ministrija šobrīd veido dažādus budžeta formēšanas variantus, bet gala lēmums jebkurā jautājumā, tai skaitā arī par nodokļu politiku un iespējamām nodokļu izmaiņām, būs jāpieņem jaunajam Ministru kabinetam,» skaidrojusi Baiba Melnace.

Tomēr jāatgādina, ka jau 2009.gadā Einars Repše izteica priekšlikumu no 2011.gada palielināt PVN likmi. Tas valsts budžetā papildus ienestu 73 milj. Ls, toreiz bija saskaitījusi Finanšu ministrija.

Eiropu sāk pārņemt jauns krīzes vilnis, kas ietekmēs arī Latvijas finanšu situāciju. Lai gan kopumā situācija izskatās labi, tomēr parādās recesijas vai stagnācijas pazīmes.

Šādā situācijā Eiropas Savienībai (ES) ir divi iespējamie rīcības scenāriji – vai nu jaunas naudas drukāšana, vai arī jostu savilkšana. Latvijai īpaši neizdevīgs ir otrs scenārijs, kas nozīmētu investīciju apjoma samazināšanos un esošo projektu iesaldēšanu, teikts bankas DnB NORD galvenās ekanomistes Lietuvā Jekaterinas Rojaki konferences «Uzņēmējdarbības vide Baltijas valstīs» ziņojumā «Ekonomiskās situācijas pasaulē, Baltijā un Latvijā raksturojums un prognozes,» raksta laikraksts Telegraf.

Jautājums ir tikai tāds – cik spēcīgs būs kritums. Latvijas ekonomiku glābt var lieli projekti, kuri piesaista ārvalstu investīcijas, bet par partneriem var būt ne tikai ES un NVS valstis, bet arī ASV un Ķīna. Tomēr jāpiezīmē, ka Latvija ir pēdējā vietā ES darba ražīguma un inovāciju ziņā. Šo problēmu nepieciešams nekavējoties atrisināt, konferencē stāstīja BDO valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš.

Autotirgotāja Domenikss vadība vērsusies pie Augstākās Tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, prasot sodīt Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi Raimondu Bulu par apzinātu traucēšanu uzņēmuma prasībā pret kompāniju Saliena.

Pat to šodien vēsta laikraksts Telegraf. Domenikss iesniegums jau nosūtīts izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, kuras priekšsēdētājam saskaņā ar likumu par tiesnešu disciplināratbildību ir tiesības lemt par rajonu tiesu tiesnešu sodīšanu.

Salienas pārstāvji apgalvo, ka visi darbi izdarīti kā nākas un grib piedzīt no Mersedesu tirgotāja soda naudu 53 588 Ls. Tiesneša Raimonda Bula lēmums piedzīt šo summu kā prasības nodrošinājumu saniknojusi Domenikss vadību, kas lūgusi Augstākās Tiesas priekšsēdētāju disciplināri sodīt tiesnesi, vēsta Telegraf.

Projekts par kompozītmateriālu izstrādājumu rūpnīcas būvniecību Jelgavā iestrēdzis, kā arī uzņēmuma a/s AMO Plant nākotne esot zem jautājuma zīmes, raksta Telegraf.

DB jau rakstīja, ka AMO Plant līdzās 30 milj. eiro vērtajai automontāžas rūpnīcai grib 15 milj. eiro vērtu kompozītmateriālu ražotni. Šādu tālākās attīstības scenāriju, atklājot AMO Plant ražotni pieļāva bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs.

Savas vizītes laikā Latvijā J.Lužkovs solīja kompozītmateriālu ražotnes būvniecībai piešķirt vēl 15 milj. eiro. «Saistībā ar vadības maiņu Maskavā pagaidām šis jautājums ir piebremzējis,» norāda AMO Plant pārstāvis Armands Krauze.

Pēc viņa teiktā, nākamgad plānots salikt vēl desmit autobusus Ambassador, kuru detaļas tiks piegādātas no Holandes tuvākajā laikā. A.Krauze arī piebilst, ka ar jauno Maskavas vadību rūpnīca patlaban neesot kontaktējusies.

Tā nav taisnība, ka mēs esam līdzīpašnieki gandrīz visos šajā valstī slavenajos uzņēmumos, par ko tiek baumots. Visticamāk, tie ir mūsu kredītu aizņēmēji.

Tā ekskluzīvā intervijā žurnālam Lietišķā Diena atzina par Krievijas miljardieri dēvētais Vladimirs Antonovs, atbildot uz jautājumu, vai tieši vai ar bankas starpniecību ir investīcijas citos biznesos Latvijā. Līdz šim V. Antonovs Latvijā pamatā bija pazīstams kā lielākais Latvijas Krājbankas īpašnieces Snoras bankas akcionārs, bet kura vārds pēdējā laikā izskan gan saistībā ar Latvijas nacionālo aviosabiedrību airBaltic, gan laikrakstu Telegraf. Tomēr vienlaikus V.Antonovs skaidroja, ka viņu interesē jebkurš bizness, bet tikai kā potenciālais kredīta ņēmējs.

Jautāts par plāniem veikt investīcijas Latvijas medijos, piemēram, laikrakstā Telegraf, viņš atbildēja noraidoši. «Lietuvā mums pieder 33% vai 35%, īsti neatceros, akcijas Lietuvos Rytas. Ir jāsaprot, kāpēc to darīt, pareizi? Eksistē divi aspekti, kāpēc veikt investīcijas mediju aktīvos: viens ir tas, ka cilvēki grib ietekmēt politiku. Mani tas tiešām neinteresē, neuztrauc, turklāt esmu citas valsts pilsonis. Otrs iemesls – cilvēki grib nopelnīt. Mums Lietuvos Rytas akcijas tika pa lēto. Krīzes laikā vienkārši palīdzējām kompānijai un par to lēti dabūjām lielu akciju paketi uzņēmumā, kas ir Lietuvas mediju tirgus līderis un kas par tādu kļuvis vēsturiski. Attiecīgi mēs saprotam, ka nākotnē no šīm investīcijām varam iziet divos veidos: pārdot vai taisīt IPO (publisko akciju piedāvājumu) un turklāt vietējā biržā, jo pakete ir maza, un Polijas biržai, piemēram, apetīte pēc tās būtu nulle. Attiecīgi, ja runājam, ka vajag ietekmēt politiku, tad mums nav tādu plānu, turklāt Latvijas politika pastāvīgi mainās: ko ietekmēt – tas pat teorētiski nav skaidrs,» tā viņš.