Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Tā kā Eiropā ieviestas papildus prēmijas par veco automašīnu utilizāciju, Renault pieņēmis lēmumu palielināt Twingo un Clio modeļu ražošanas apjomus, tam pielāgojot ražošanas līnijas rūpnīcā Flinsā, Francijā (Clio III), kā arī Novo Mesto, Slovēnijā (Clio Campus/Storia, Twingo), informēja Renault pārstāvniecība Baltijā.

Flinsā laika posmā no 2009. gada jūnija līdz oktobrim, bez Clio III tiks ražots arī Clio Campus/Storia, tas dos iespēju Twingo modeļu ražošanas palielināšanai rūpnīcā Novo Mesto. Šāds lēmums dos iespēju izveidot 400 jaunas darba vietas rūpnīcā Flinsā.

Prēmiju ieviešana iedzīvotājiem par veco automašīnu utilizāciju izrādījās ļoti veiksmīgs risinājums mazo automašīnu sektorā, jo tas būtiski kāpināja iedzīvotāju vēlmi un iespēju iegādāties jaunas automašīnas, norāda Renault. Šī iemesla dēļ pēc tam, kad Renault palielināja produkcijas apjomus Duvrenā, Francijā (1,2 l benzīna dzinējs, kas tiek uzstādīts Twingo, Clio, Logan un Sandero modeļos), Valjadolidā, Spānijā (Clio III, Modus un Grand Modus) un Novo Mesto, Slovēnijā (Twingo un Clio Campus/Storia), no 2009. gada jūnija plānots palielināt ražošanas apjomus arī Flinsā.

Dānijas farmācijas uzņēmums "Novo Nordisk" piektdien paziņoja, ka investēs 42 miljardus kronu (5,6 miljardi eiro), lai palielinātu ražošanas kapacitāti un apmierinātu ievērojamo pieprasījumu pēc svara samazināšanas medikamenta "Wegovy" un diabēta ārstēšanai paredzētajām zālēm "Ozempic", kas arī palīdz arī samazināt lieko svaru.

Pateicoties lielajam pieprasījumam pēc "Wegovy" un "Ozempic", "Novo Nordisk" kļuvis par Eiropas vērtīgāko akciju biržā kotēto uzņēmumu.

Taču kompānija saskārusies ar grūtībām apmierināt šo pieprasījumu.

"Novo Nordisk" piektdien norādīja, ka jaunās investīcijas tiks izmantotas, lai palielinātu ražošanas jaudu Kalundborgas rūpnīcā Dānijā.

Turklāt jaunās investīcijas arī radīs 800 jaunas darbavietas.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Larss Rebiens Sērensens (Lars Rebien Sørensen) pametīs farmācijas kompānijas Novo Nordisk vadītāja amatu, ziņo thelocal.dk.

Dānijas uzņēmums paziņojis, ka Sērensens, kuru Harvard Business Review atzinis par pasaulē labāko uzņēmuma vadītāju, savu amatu atstās līdz 2016. gada beigām.

Viņu vadītāja amatā aizstās Lars Fruergārds Jorgensens (Lars Fruergaard Jørgensen).

Sērensens Novo Nordisk nostrādājis 35 gadus, bet pie uzņēmuma «stūres» atradies 16 gadus. Šajā laikā kompānija kļuvusi par pasaulē lielāko insulīna ražotāju, kontrolējot 47 procentus no insulīna preparātu pasaules tirgus.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Lai cīnītos pret namu fasāžu un citu objektu apzīmēšanu ar vandalisku graffiti un uzlabotu Rīgas pilsētvidi, dots starts apjomīgai kampaņai Beidz zīmēties! Nāc zīmēt!.

Vakar Arēnā Rīga Rīgas Dinamo un par līgas rupjāko komandu uzskatītās Čehovas Vitjaz spēles starplaikā trīs šallēs ietinušies un saulesbrillēs maskojušies graffiti mākslinieki apzīmēja ledu gar hokeja laukuma malām, lai tādējādi pievērstu uzmanību problēmai, kas pēc pašu sacītā - ir legālas zīmēšanas iespēju trūkums Rīgā.

Ledus gan no graffiti skicēm tika ātri notīrīts, taču vides reklāmas kompānijas JCDecaux direktore Jeļena Brokāne preses konferencē sacīja, ka notīrīt šādi apzīmētas pieturvietas un sienas ir daudz grūtāk nekā notīrīt ledu.

Domājot par šo kampaņu, arī viņas pārstāvētās kompānijas grāmatvedes 11 gadus vecais dēls atzinis, ka Rīgā nav vietas, kur varētu izpausties zīmējot, tāpēc kompānija secinājusi, ka nepieciešams izvēlēties fasādes, uz kurām zīmēšanu atļaut. Gatavojoties kampaņai, bijusi liela atsaucība no uzņēmumu un iestāžu puses, atzīmēja Brokāne.

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Šo sestdien, 4. martā, notiks gada lielākais “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums “Cits Bazārs”.

Tas norisināsies tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, piedaloties un ar pašu radītiem produktiem tirgojoties 270 skolēnu mācību uzņēmumiem no visas Latvijas.

Pārnēsājama pusdienu kastīte ar sildelementu, no kafijas biezumiem veidoti krūžu paliktņi, LED pagriešanās un apstāšanās signāli velosipēdiem, ķepas saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem ir tikai daži no produktiem, kurus līdzās citām skaistumkopšanas, interjera, pārtikas, rotaļlietu, tehnoloģiju precēm un pakalpojumiem varēs apskatīt un iegādāties Citā Bazārā.

“Apmeklējot Citu Bazāru, pircēji nereti ir pārsteigti, cik oriģinālas un kvalitatīvi nostrādātas ir skolēnu biznesa idejas, un labprāt viņus atbalsta, veicot pirkumu. Savukārt jaunajiem uzņēmējiem pasākums ir lieliska vieta, kur novērtēt patērētāju interesi par savu produktu, kā arī uzlabot savas komunikācijas un prezentēšanas prasmes,“ stāsta izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia“ vadītājs Jānis Krievāns.

Gan IKP samazinājums, gan arī bezdarba līmenis Latvijā šogad pārsniegs 10 % atzīmi - tāda nu ir oficiālā Finanšu ministrijas prognoze.

Protams, lielā mērā šeit var atsaukties uz pasaules negatīvajiem ekonomikas procesiem - šobrīd par bezdarba pieaugumu, bankrotu vilni un ienākumu trūkumu visā Eiropā un pasaulē sūdzas pat tās valstis, kas naudas trūkumu nav izjutušas daudzus gadus.

Tomēr lielā mērā šeit ir jārunā arī par pašmāju politiku, turklāt to, kas ir vērsta uz nākotni. Paskatoties pieejamos datus, prognozes, kā arī tos lēmumus, ko pēdējo mēnešu laikā ir pieņēmusi Latvijas valdība, nekļūst gan skaidrs, kā mēs izkļūsim no tās bedres, kurā šobrīd esam. Respektīvi, līdz šim visas darbības ir bijušas vērstas tikai un vienīgi uz izdevumu samazināšanu.

Taivānas mākslinieks Čens Frongs-šens (Chen Forng-shean) prezentējis savu jaunāko veikumu, kas pēc viņa apgalvojuma, ir pasaulē vismazākā pūķa skulptūra.

Skulptūra ir veltīta Pūķa gadam, kurš saskaņā ar ķīniešu zodiaku pienāks nākamgad. Pūķa skulptūriņas radīšana māksliniekam aizņēmusi trīs mēnešus, tās garums ir puse no collas (apmēram 1,3 centimetri), bet augstums tikai 0,9 centimetri, vēsta Reuters.

Mākslinieks skulptūru radījis no zelta folijas un melnajiem sveķiem. Miniatūrajam pūķim ir pilnībā izstrādāta galva, ķepas un citas ķermeņa daļas. Taivānas mākslinieks atzīst, ka visgrūtākais bijis pūķa ūsu izveidošana.

«Pēc tam, kad pūķis tika pabeigts es uzlaboju viņa ķermeni, lai izskatītos, ka viņš lido virs mākoņiem,» stāsta mākslinieks. Čens sāka veidot miniatūras skulptūras pirms trīsdesmit gadiem un izveidojis vairākus citus ķīniešu zodiaka pārstāvjus.

Skaitļi ir nepielūdzami - lai gan patēriņš un iedzīvotāju labklājības līmenis kopumā Latvijā jau zināmu laika posmu nav uzrādījis pozitīvas tendences, inflācija aug. Proti, patēriņa cenas oktobrī ir augušas par 0,4%, bet gada inflācija sasniegusi 1% atzīmi.

Cenu kāpuma faktu noliegt nevar - tāds nu tas ir. Taču būtiskākais jautājums ir par to, cik ekonomiski pamatota ir šāda inflācija. Ne tik senā pagātnē bija laiki, kad katru mēnesi mūs pārsteidza arvien lielāki pieaugošas inflācijas rādītāji. Lai gan šāda situācija noveda pie noteikta «burbuļa» plīšanas, tomēr tur bija zināma loģika - cilvēkiem bija nauda, un viņi bija gatavi maksāt samērā lielas summas burtiski par jebko. Tirgotājiem šādā situācijā atlika vien izdarīt secinājumus - kāpēc gan necelt cenas, ja ir, kas maksā. Šobrīd notiekošais ir kaut kas pavisam cits.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) izsludinājusi jau vienpadsmito gadu pēc kārtas konkursu „Vācijas tautsaimniecības balva Latvijā 2008“. Kā jau ziņots, balva tiks pasniegta vienam mazam / vidējam uzņēmumam, kā arī speciālbalva kategorijā kultūra.

Uz balvu šogad ir pieteicies rekordliels pretendentu skaits - 64 kandidāti. Žūrija pašlaik strādā pie kandidātu izvērtēšanas, lai līdz janvāra vidum noteiktu uzvarētājus abās kategorijās.

Balvas pasniegšana notiks 2009. gada 22. janvārī.

Uz balvu kategorijā mazs / vidējs uzņēmums par sasniegumiem Latvijas un Vācijas saimniecisko sakaru attīstībā pretendē 32 kandidāti: Automatizācija SIA, Baltās Naktis SIA, Baltic Textiles SIA, Baltijas Gumijas Fabrika SIA, CAD CAM SYSTEMS SIA, Domiņa SIA, Elk plus SIA, Ilgezeem SIA, Irbe SIA, Jaunpagasts Plus SIA, JZ Microphones SIA, KMM Metāls SIA, Krāsainie Lējumi AS, Krauklītis SIA, Kronus SIA, Lāči SIA, LMR Āzene SIA, Madara SIA, MOOZ! SIA, Mūzika Baltika SIA, Nexum Insurance Technologies SIA, Real Sound Lab SIA, Rikon AS, Ripo Fabrika SIA, Sāga SIA, Saldus pārtikas kombināts SIA, Servold SIA, SKH SIA, SWH SETS SIA, UNDA SIA, Varis Toys SIA, Veiters korporācija SIA.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

2008. gads mēbeļu ražotājiem ir apcirpis ienākumus un piespiedis mainīt savu vīziju. To liecina Db apkopotie dati par lielāko mēbeļu un mēbeļu detaļu ražotāju finansiālās darbības rādītājiem un pašu uzņēmēju teiktais.

Pērn ražošanu pārtrauca vairāki mēbeļu ražotāji —SIA Malteks, SIA Rondeks, SIA De novo utt. Neto apgrozījumu pērn no 28 lielākajiem spējuši palielināt tikai 7. Tāpat kā 2007. gadā arī pērn lielākais mēbeļu ražotājs ir SIA Avoti SWF.

«Pērnais gads bija stipri līdzīgs 2007. g., taču visbūtiskākās pārmaiņas notikušas gadu mijā un šogad,» stāsta SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš norāda, ka pērn Baltijas tirgū cilvēki mēbeles sākuši pirkt mazāk un tāpēc nācās pieņemt skarbus lēmumus un pārskatīt visu izdevumu struktūru, kā arī vairāk domāt par jauniem noieta tirgiem ārzemēs. Viņš atzīst, ka tikusi pārskatīta arī uzņēmuma attīstības stratēģija.Izšķirsies, kurš izdzīvos

SIA Līvānu ķieģelis apturējis keraterm bloku ražošanas ceha darbību, no darba atlaižot 76 darbiniekus.

Kā Db skaidroja uzņēmums direktors Viktors Šilovs, šāds lēmums pieņemts sakarā ar to, ka pieprasījums pēc keraterm blokiem šogad krities līdz nullei. Līdz šim SIA Līvānu kieģelis mēnesī saražoja 3200-3500 m3 keraterm bloku. Saražotā produkcija pārsvarā tikusi realizēta vietējā tirgū, bet neliela daļa tās tikusi eksportēta uz Lietuvu un Krieviju, kas savukārt nav bijis izdevīgi augsto transporta izmaksu dēļ.

Darbu uzņēmumā joprojām turpina mehāniskais cehs, kurā strādā 25 darbinieki. Pērn uzņēmums strādājis ar vairāk kā 1 miljonu latu lielu apgrozījumu, un arī šogad V.Šilovs prognozē līdzīgu rezultātu sakarā ar produkcijas cenas celšanos.