Jaunākais izdevums

Šā gada 4. oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā tiek izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Baltijas M&A (uzņēmumu apvienošanas un iegādes) nozares sasniegumu svinēšana ir tradīcija, kas uzturēta jau četrus gadus.

Balvas tiek piešķirtas četrās kategorijās:

  • Baltijas M&A gada darījums 2017;

  • Baltijas privātā/riska kapitāla gada darījums 2017;

  • Baltijas izejošais darījums 2017;

  • Baltijas privātā un riska kapitāla nozares gada sasniegumu balva, ko pasniedz Eiropas Investīciju fonds.

M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa profesionāļu un tirgus ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarošos darījumus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana.

Baltijas M&A gada darījuma 2017 balvas kandidāti:

  1. Nordea un DNB apvienošana Baltijā

  2. 45% no Konekesko Baltijas meitas sabiedrību daļu iegāde Danish Agro īpašumā no Konekesko

  3. Starman iegāde Elisa īpašumā

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījuma 2017 balvas kandidāti:

  1. PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas Food Union Company

  2. Livonia Partners iegādājas Santa Monica Networks Latvia un Santa Monica Networks Lithuania

  3. Pamario jėgainių energija pārdošana no Orion Asset Management and Energy Investment Fund

Baltijas izejošā gada darījuma 2017 balvas kandidāti:

  1. Lords LB Asset Management pērk City Parking Group (Polija)

  2. Lauma International pērk Felina (Vācija)

  3. PRFoods pērk John Ross Jr. (Aberdeen) Limited, Coln Valley Smokery Limited (UK)

Komitejas dalībnieki, kas noteica šā gada balvas ieguvējus ir:

  • Jūratė Aželionytė, Eiropas Investīciju fonds

  • Kristiina Koort, Igaunijas privātā un riska kapitāla asociācija

  • Prof. Enn Listra, Uzņēmējdarbības un pārvaldības skola, Tallinas Tehnoloģiju universitāte

  • Jūratė Majauskienė, Finanšu analītiķu asociācija, Summa Advisers

  • Jānis Janevics, Imprimatur Capital

  • Rūdolfs Krese, ZGI Capital

Sadarbībā ar Sorainen vadošie dienas laikraksti trīs valstīs – Verslo Žinios (Lietuva), Dienas Bizness (Latvija) un Äripäev (Igaunija) – organizē 7. gadskārtējo Baltijas M&A un privātā kapitāla forumu. Katru gadu forumā piedalās vairāk nekā 200 pārstāvju no privātā un riska kapitāla fondiem un investīciju bankām, konsultanti, juristi un uzņēmumu vadītāji un īpašnieki no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Šogad forums notiek Viļņā 4.-5. oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Baltijas M&A un privātā kapitāla balva tiek piešķirta Luminor, Food Union un Laumai

Dienas Bizness, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla 2019. gada darījumu titulu ieguvēji

Žanete Hāka, 07.11.2019

Balvu saņēmēji kategorijā «Baltijas M&A gada darījums 2019»:

Kristiina Koort, Igaunijas privātā un riska kapitāla asociācija

Evita Goša, SCHWENK Latvija,

Eva Berlaus, Sorainen

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 6. novembrī, Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma noslēgumā tika paziņoti Baltijas M&A tirgus nozīmīgāko darījumu apbalvojumu ieguvēji 2019. gadā.

Šis ir jau sestais gads, kopš tiek atzīmēti Baltijas M&A un privātā kapitāla nozares panākumi. M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa tirgus profesionāļu un ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarētājus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana. Vērtēšanā iekļauti darījumi, kas noslēgti iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Baltijas M&A gada darījums 2019.: Schwenk Zement KG: CEMEX S.A.B. de C.V. Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu iegāde

Šis 340 miljonu eiro darījums ietvēra Latvijas SIA CEMEX (tagad – SIA SCHWENK Latvija) iegādi (kam pieder Brocēnu cementa rūpnīca ar ražošanas jaudu apmēram 1,7 miljonu tonnu apmērā, vairāki ieguves karjeri un gatavā cementa maisījuma ražotnes, kā arī jūras terminālis), kā arī citus aktīvus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TV3 raidījuma «Superbingo» laikā svētdien tika paziņoti pirmie uzvarētāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā.

Jūlija mēneša izlozes galveno balvu jeb 10 000 eiro saņēma 12.jūlijā reģistrēts čeks ar numuru 4519024. Laimētāja telefona numura pēdējie četri cipari ir 1651.

Ar pilnu laimētāju sarakstu var iepazīties mājaslapā «www.cekuloterija.lv».

Čeku loterijas jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 attaisnojuma dokumenti - čeki, kvītis, biļetes.

Bez galvenās balvas svētdien arī tika paziņoti trīs naudas balvu 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvu 100 eiro vērtībā, kā arī 72 Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu, kuru vidū ir dāvanu kartes, pakalpojumi un dažādas praktiski noderīgas lietas, ieguvēji.

VID skaidroja, ka uzvarētājus jau iepriekš automātiski izvēlēja dators un raidījuma «Superbingo» laikā ierakstā tika parādīta visu laimestu ieguvēju tālruņu numuru daļa. Pēc raidījuma uzvarētāji saņems SMS ar paziņojumu par laimestu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, šā gada 9. februārī, TV3 raidījuma "SuperBingo" laikā septīto reizi paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās "Čeku loterijas" naudas balvu un papildu balvu laimētāji par janvāra mēnesī reģistrētajiem čekiem. Nākamsvētdien, 16. februārī, kļūs zināmi tie čeku loterijas dalībnieki, kuru reģistrētie čeki būs bijuši īpaši veiksmīgi un uzvarējuši 2019. gada izlozē.

Čeku loterija turpinās arī šogad un joprojām ikviens tajā var piedalīties, reģistrējot čeku vismaz 5 eiro vērtībā un laimējot naudas balvas vai praktiskas papildu balvas, informē VID.

No septītajai "Čeku loterijas" izlozei reģistrētajiem 1 292 803 attaisnojuma dokumentiem izlozētas 54 naudas balvas, kā arī 41 papildu balva, ko sarūpējuši 10 uzņēmumi – VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Tiem čeku loterijas dalībniekiem, kuru reģistrētais čeks ir laimējis kādu no mēneša naudas balvām vai Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvām, ir jāpiesakās VID klātienē vai elektroniski (Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) 30 dienu laikā no izlozes rezultātu publicēšanas dienas, tas ir, līdz 2020.gada 10. martam (ieskaitot).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas Ilgtspējas un inovāciju balvas iegūst jaunuzņēmums Puroceans Technology un Augstsprieguma tīkls

Db.lv, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās - uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.

Uzvarētāju vidū ir Latvijas uzņēmums AS Augstprieguma tīkls, jaunuzņēmums Puroceans Technology, kā arī ilgstpējas vēstnese Jana Trapāne.

Latvijas jaunzņēmums Puroceans Technology saņēma galveno balvu kategorijā Klimata inovācijas par sevis izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes. Žūrija izcēla risinājuma unikalitāti, risinot jūras piesārņojumu saudzīgā un videi draudzīgā veidā.

Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Augstsprieguma tīkls par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā. Viņu atbalsts ne tikai palīdzēja pārvarēt krīzes situāciju, bet arī rada precedentu ilgtspējīgiem un uz sadarbību vērstiem centieniem enerģētikas infrastruktūras attīstībā sarežģītos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Inženierbūve pārbūve

Zane Atlāce-Bistere, 01.03.2021

Piķurgas tilta pārbūve. Pasūtītājs VAS LVC, projekts Inženierbūve, būvnieks Būvinženieris, būvuzraudzība Firma L4.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Fasāžu atjaunošana" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Pārbūve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Inženierbūve - jaunbūve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Teritorijas labiekārtojums" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas būvniecības gada balvas 2022 pretendenti nominācijā Restaurācija

Db.lv, 07.03.2023

Mežotnes baznīcas atjaunošana. Pasūtītājs Bauskas novada pašvaldība, projekts LIVLAND GROUP, būvnieks KASKĀDE BŪVE, būvuzraugs JaunRīga ECO.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Restaurācija skatieties galerijā!

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

Balvas 2022 pretendenti nominācijā Koka būve skatieties šeit.

Balvas pretendentus nominācijā Ražotne skatieties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas gada izlozes lielo naudas balvu ieguvēji.

No 56 čekiem, kas piedalījās gada izlozē, noskaidrots 10 000 eiro ieguvējs, kā arī vēl deviņi laimīgie, kuri savā bankas kontā saņems kādu no četrām 5000 eiro naudas balvām un piecām naudas balvām 1000 eiro vērtībā.

Čeku loterijas dati liecina, ka lielās balvas – 10 000 eiro ieguvējs periodā no 2019.gada jūlija līdz decembrim čeku loterijā reģistrējis 68 attaisnojuma dokumentus, taču uzvarējis ar kvīti, kas izsniegta jūlija mēnesī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Jūlijā 10 000 eiro laimētājs čeku loterijai reģistrējis divus dokumentus, no kuriem viens dokuments, kā zināms pēc 16.februāra izlozes, ir arī 2019.gada čeku loterijas gada izlozes uzvarētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Teritorijas labiekārtojums

Zane Atlāce-Bistere, 26.02.2021

Salacgrīvas kultūras nama teritorijas labiekārtošana, Ostas iela 3, Salacgrīva. Pasūtītājs Salacgrīvas novada dome, projekts Zaļais ezis, būvnieks SANART, būvuzraugs LATME Company.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Fasāžu atjaunošana" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Pārbūve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Inženierbūve - jaunbūve" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā sasniegt kapitāla tirgus attīstībai valstiski nospraustos mērķus?

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece, 19.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Inženierbūve - jaunbūve

Zane Atlāce-Bistere, 25.02.2021

Liepājas ostas pievadceļi. Pasūtītājs LSEZ, projekts Projekts 3, būvnieks CTB, būvuzraudzība Isliena – V.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve - jaunbūve" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Fasāžu atjaunošana" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Pārbūve" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas strauji augošiem uzņēmumiem no Baltijas valstu fondiem ir pieejams aptuveni viens miljards eiro to attīstības atbalstīšanai, liecina Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijas pētījums par Baltijas privātā un kapitāla tirgu 2022.gadā, kas tapis sadarbībā ar KPMG.

Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija (LVCA) pārstāvji informē, ka 2022.gadā Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla fondi ir investējuši 212 miljonu eiro Baltijas valstu uzņēmumos - par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp Latvijas kompānijās ir ieguldīti vien 17 miljoni eiro. Vairums investīciju Latvijā veiktas uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un vides nozarē. Kā nozīmīgākās (pēc summas) iespējkapitāla investīcijas pētījums piemin "Change Ventures" investīciju "Aerones", "Expansion Capital" investīciju "Folded", "Karma Ventures" investīciju "Sonarworks". Savukārt privātā kapitāla fondu lielākās investīcijas Latvijā veiktas uzņēmumos "Dzīves ĀBECE" ("BaltCap"), "Dry Port Systems" ("FlyCap") un "PV Power" ("BaltCap").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas būvniecības gada balvas 2022 pretendenti nominācijā Jauna dzīvojamā ēka

Db.lv, 06.03.2023

Daudzdzīvokļu māja Renaissance Vesetas ielā 6, Rīgā. Pasūtītājs Renaissance Residence, projekts SARMA&NORDE, būvnieks PS LNK INDUSTRIES GROUP, būvuzraugs AVANT Group.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Jauna dzīvojamā ēka skatieties galerijā!

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

Balvas 2022 pretendenti nominācijā Koka būve skatieties šeit.

Balvas pretendentus nominācijā Ražotne skatieties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP

Db.lv, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti

Lelde Petrāne, 11.04.2018

Bērnu laukums «Labirints», autori: Liene Mackus sadarbībā ar SIA Balta istaba

Fotogrāfs: Jurģis Rikvelis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti atlases žūrijas izraudzītie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti. Šogad par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā turpinās sacensties 9 darbi. Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiks nodota fināla žūrijas rokās, kura izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Labākie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 darbi tiks paziņoti 18. maijā svinīgā apbalvošanas ceremonijā K.K. fon Stricka villas dārzā.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursam tika pieteikti 46 darbi, to vidū gan sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātmājas, gan arī ar arhitektūru saistīti notikumi.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti - raksta galerijā!

«Gada balvai iesniegtajos objektos iezīmējas divas svarīgas tendences Latvijas arhitektūras ainavā. Pirmkārt, projekti, kas saistīti ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, ir konkurētspējīgi arhitektūras piemēri Eiropas kontekstā. Ir vērojama pieaugoša konceptuāla interese un iejūtība pret esošo ēku substanci. Savukārt jaunbūvēs, kurām ne tikai jāveic vērtīgs pienesums sabiedrībai, jārespektē vietas un laika konteksts, bet arī jārada jauna forma, nereti rodas priekšstats par skaidras arhitektūras valodas un domas tīrības trūkumu. Pašvaldību projektos vērojama augsta mērķtiecība projekta sākumā, taču nepieciešamākais uzlabojums būtu jauni kvalitātes kontroles mehānismi projekta izstrādes un būvniecības procesā,» komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 atlases žūrijas pārstāve Dagnija Smilga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozīmīgākie darījumi saņēmuši Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumus.

Virtuālā apbalvošanas ceremonija noslēdza M&A un Privātā kapitāla forumu.

Gada M&A darījums

Boku, vadošs vispasaules mobilo maksājumu un mobilās identifikācijas piedāvātājs, iegādājās Igaunijas fintech jomas uzņēmumu Fortumo par maksimālo atlīdzību 41 miljona USD apmērā. Darījums apvieno divas ienesīgākās DCB tirgū.

Gada privātā/riska kapitāla darījums

Skeleton Technologies, Igaunijā bāzēts Eiropas lielākais īpaši jaudīgu kondensatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražotājs, piesaistīja 41,3 miljonus eiro D sērijas finansējuma kārtā. Iespējams, šis ir kļuvis arī par vissvarīgāko ieguldījumu kārtu tīro tehnoloģiju tirgū Eiropā šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Pārbūve

Zane Atlāce-Bistere, 24.02.2021

Daudzstāvu dzīvojamā un biroja ēka Bruņinieku iela 76 Rīga. Pasūtītājs KAVITA, projekts AR.4, būvnieks EKOTEH BŪVE.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Pārbūve" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Fasāžu atjaunošana" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru