Jaunākais izdevums

Vidēji 86% jeb 1,4 miljoni Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo trīs mēnešu laikā, un tas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada pavasarī, liecina jaunākie «Kantar TNS Latvia Digital» pētījuma rezultāti.

Vidēji 80% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķgrupā internetu lieto regulāri – katru dienu. Arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars pēdējā gada laikā pieaudzis par 2 procentpunktiem.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis 40 līdz 49 gadus veco iedzīvotāju vidū: 2018.gada pavasarī internetu katru dienu lietojuši 88% iedzīvotāju vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada pavasarī.

Ņemot vērā pētījuma datus redzams, ka internetu vairāk izmanto vīrieši. Aktīvākie interneta lietotāji ir vecumā no 15 līdz 40 gadiem. Tāpat pētījums pierāda, ka internetu vairāk lieto Rīgā, nedaudz mazāk citās pilsētās un laukos.

Ikdienas interneta lietošanas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar interneta lietošanas patēriņa pieaugumu viedtelefonos, planšetdatoros un arī televizoros - smart TV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā

Lelde Petrāne, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā iecienītāko zīmolu TOP 10

Monta Glumane, 01.06.2018

Tālāk galerijā: Latvijā desmit iecienītākie zīmoli. 10.vieta - Tele2

Foto: SCANPIX SWEDEN/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vēl arvien visizplatītākā telpa darba veikšanai ir kabineti – trešā daļa (33%) Latvijas strādājošo savus darba pienākumus veic kabinetā, ko dala kopā ar vēl dažiem kolēģiem, kamēr piektā daļa (19%) Latvijas strādājošo savus darba pienākumus veic individuālā kabinetā. Tikmēr 16% strādājošo šobrīd strādā tā dēvētajā atvērtā tipa darba telpā jeb open office.

To atklāj Kantar TNS veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri strādā atvērtā tipa darba telpā, ir gados jaunākie strādājošie (vecumā no 18 līdz 34 gadiem), kā arī Rīgas iedzīvotāji un pakalpojumu nozarē nodarbinātie.

Ja būtu iespējams izvēlēties, Latvijas nodarbinātie iedzīvotāji vislabprātāk turpinātu strādāt kabinetos – gandrīz puse (47%) vislabprātāk strādātu individuālā kabinetā un ceturtā daļa (25%) – kabinetā kopā ar vēl dažiem kolēģiem. Interesanti, ka desmitā daļa (9%) nodarbināto vislabprātāk strādātu ārpus telpām, brīvā dabā. Tikmēr atvērtā tipa darba telpu jeb open office kā visvēlamāko darba vietu norādījuši vien 8% strādājošo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

DPD Latvija vadītājs: Pašmāju e-komercijas biznesam ir augsts attīstības potenciāls

Lelde Petrāne, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem.

Tiešsaistē veiktie pirkumi veido 7,5% no kopējā Latvijas iedzīvotāju pirkumu skaita, kas ir zem Eiropas vidējā līmeņa (11,3%) un aptaujāto valstu vidū ir otrs zemākais rādītājs aiz Slovēnijas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptaujas datiem, ir pieaudzis to Latvijas e-pircēju skaits, kuri internetā iepērkas regulāri jeb vismaz reizi mēnesī (Latvijā - 39%, vidēji Eiropā - 54%).

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājušies preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes un atpūtas preces. Tāpat arvien vairāk tiešsaistē pirktas rotaļlietas, bet mazāk - elektronika un augsto tehnoloģiju ierīces, kas iepriekš bija pirktākā preču kategorija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 40% milēniuma (tūkstošgades paaudze) paaudzes jauniešu Rīgā un Pierīgā sapņo par mājas iegādi, bet patiesā aina rāda, ka jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem spēj iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus plašu īpašumu.

To rāda nekustamā īpašuma kompānijas Latio un pētījumu un konsultāciju kompānijas KANTAR TNS veiktais pētījums par Rīgas un Pierīgas jauno, pirktspējīgo auditoriju.

Kā liecina pētījums, 40% milēniuma paaudze sapņo par mājas iegādi, 26% vēlas dzīvot jaunajos projektos, kas celti pēc 2000.gada, bet 17% sērijveida dzīvokļos, taču reālā situācija rāda, ka jaunieši spēj finansiāli iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību.

Šajā vecuma grupā Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni 150 000 jauniešu. Vidējie ienākumi vienam cilvēkam šajā grupā: 37% ir līdz 700 eiro, 33% 701 līdz 1000 eiro, bet 34% 1001 un vairāk eiro.

Pētījumā mūsdienu jaunieši raksturoti kā aktīvi, droši, prasīgi, individuāli, uzņēmīgi un tehnoloģiju pratēji. Aptuveni 62% milēniuma paaudzes pārstāvju plāno dzīvot Latvijā, bet 28% dzīvos Latvijā, taču, ja rastos iespēja, brauktu prom.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar komunikāciju saistītus jautājumus uzņēmumi cenšas risināt paši saviem spēkiem; ārpakalpojumu sniedzēji tiek piesaistīti galvenokārt krīzes situācijās

Latvijā Komunikācijas departaments vai komunikācijas vadītājs ir 91% uzņēmumu, Lietuvā – 59%, bet Igaunijā – 49%, liecina Kantar TNS pētījums par sabiedrisko attiecību tendencēm Baltijas valstīs, kurā kopumā piedalījās 195 uzņēmumi. Savu viedokli sniedza gan uzņēmumu vadītāji, gan komunikācijas departamentu vadītāji un preses sekretāri. Vairums respondentu jeb 63% sabiedrisko attiecību vai komunikācijas nozarē darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Lielākoties tika pārstāvēti lieli un vidēji lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem. Nozares eksperti gan norāda, ka respondentu skaits ir pārāk neliels, lai runātu par tendencēm, turklāt liela daļa jeb 30% no Latvijas respondentiem pārstāv publisko pārvaldi, tātad valsts un pašvaldības institūcijas, taču citi līdzīgi pētījumi nav veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji attīstoties e-komercijas pakalpojumu segmentam, "DPD" grupas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno ievērojamas investīcijas infrastruktūras paplašināšanā.

Kopumā Baltijas valstīs plānoto investīciju apjoms sasniedz 7,3 miljonus eiro, no kuriem teju 2,5 miljonus eiro plānots ieguldīt DPD Latvija attīstībā. "DPD Latvija" plāno vairāk nekā 2,5 reizes palielināt paku skapju skaitu, izveidojot plašu DPD Pickup punktu tīklu ar vairāk nekā 200 Pickup paku skapjiem visā Latvijā.

"Līdz ar e-komercijas straujo attīstību pieaug sūtījumu apjoms, un iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas sev ērtu un uzticamu sūtījumu piegādes risinājumu. "DPD" grupas pērn veiktais pētījums* liecina, ka 53% Latvijas iedzīvotāju izvēlas saņemt pasūtījumu piegādi uz paku skapjiem visā Latvijā. Ar katru gadu gan biznesa klientu, gan privātpersonu segmentā tiek novērots pieprasījuma pieaugums pēc sūtījumu nodrošināšanas caur automatizētiem paku skapju termināliem. Līdz ar to mērķtiecīgi plānojam līdz gada beigām attīstīt Pickup punktu tīklu visā Latvijā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtu un kvalitatīvu sūtījumu saņemšanu," norāda Jānis Grants, "DPD" Latvija valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Izaicinājums – inovācijas

Sandra Dieziņa, DB žurnāliste, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādi būs pārtikas mazumtirgotāju tuvākās nākotnes izaicinājumi, nule kā sprieda ekonomisti un tautsaimnieki.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) veiktais pētījums Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā liecina – izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas. Jau šobrīd nozares produktivitāte ir augstāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Taču tas nenozīmē, ka nozare var gulēt uz lauriem. Īpaši tas svarīgi laukos, kur cilvēku kļūst arvien mazāk, līdz ar to jādomā, kā apkalpot tos, kas turpina saimniekot novados. Eksperti pat rosina ieviest pašvaldību atbalstītus internetā iegādātu pārtikas preču piegādes pakalpojumus no tuvākajām pilsētām. Un jāsaka, ka ne velti, jo lauku veikalu slēgšana – tā joprojām ir realitāte. Zinu pagastu tikai 70 km attālumā no Rīgas, kur divu veikalu vietā tūlīt nebūs neviena, jo pēdējo grasās slēgt. Iemesls – mazi ieņēmumi un pieaugošas izmaksas. Šajā gadījumā labs risinājums būtu autoveikals, taču iedzīvotāji jau rēķinās, ka tajā cenas ir augstākas, līdz ar to meklēs iespējas doties uz lielākām pilsētām, kur pastāv izvēles iespēja, – iepirkties tradicionālajos vai modernajos veikalos. Taču jārēķinās, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datortehnikas un interneta izmantošana uzņēmuma darba organizēšanā ir kļuvusi tik pašsaprotama, ka retais vairs uzdod jautājumus Kāpēc? un Kā?, taču veiksmīga biznesa likumsakarības nav mainījušās. Nauda ir jātērē racionāli, un tai ir jāstrādā — vienalga, vai jūs to tērējat, lai saviem darbiniekiem iepirktu cirvjus vai arī lai apgādātu viņus ar dienesta viedtālruņiem.

Nav noliedzams tomēr, ka tehnoloģiskā pieeja maina attieksmi un domāšanu. Vecākajām paaudzēm, izrādās, ir grūti pieņemt jaunāko kolēģu daudz vieglāko attieksmi gan pret darba laiku un grafiku, gan pret darba disciplīnu kā tādu, lai gan mūsdienu tehnoloģijas bieži vien ļauj kārtīgi paveikt darbu, atrodoties gan mājās, gan pludmalē, gan ārvalstīs.

Vārdu sakot, skaidrot, ka biznesa digitalizācija ir nepieciešama, šodien, šķiet, ir lieki. Kantar TNS pētījumā atklāts, ka lielākajai daļai uzņēmēju lēmumam par uzņēmuma digitalizāciju pietiek ar argumentiem datori ir visiem (67 %) un tie ir pierasti (54 %). Tas nozīmē, ka jautājums Kāpēc? vienkārši tiek apiets, lai gan dators un internets ir instrumenti, ko konkrēts uzņēmums var izmantot visdažādākajos veidos, no kuriem gan tikai daļa uzņēmumam būs patiešām noderīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada martu sūtījumu pārvadātājs «DPD Latvija» uzsācis pārtikas piegādes sadarbībā ar veselīgās ēdināšanas uzņēmumu «Food Factory», informē uzņēmumu pārstāvji.

Šobrīd DPD nodrošina veselīgo maltīšu piegādi uz fitnesa klubiem Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, tostarp Jelgavā, Liepājā un Valmierā.

«Food Factory» īpašnieks Mārtiņš Iskrovs atzīmē, ka klientu skaits gada laikā ir palielinājies par aptuveni 70%.

DPD sadarbībā ar Kantar TNS pērn veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka 6% e-pircēju Latvijā ir izmantojuši pārtikas piegādes. Tikmēr vidējais rādītājs Eiropā ir 14%, bet līderos ir Lielbritānija ar 27% tiešsaistes pircēju, kuri internetā iegādājušies pārtiku.

«Laikā, kad aizvien lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju veic regulārus pirkumus internetā, iezīmējas arī pārtikas piegāžu augstais izaugsmes potenciāls. Mūsu aptauju dati rāda, ka teju 40% Latvijas interneta lietotāju regulāri iepērkas tiešsaistē, iegādājoties visdažādākās preces, un to vidū pamazām ienāk arī pārtikas produkti,» atzīmē «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstiskuma simtgades reklamēšanai valsts šī gada pirmajā ceturksnī piešķīrusi 2,1 miljonu eiro, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS publiskotā informācija.

Kompānijas reklāmas monitoringa vadītāja Ģiedre Juroniene skaidroja, ka simtgades pasākumu prezentācijas ietekmējušas reklāmu izmaksu pieaugumu medijos.

«Salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, piemiņas pasākumu budžets pieaudzis 160 reizes,» norādīja Juroniene.

1918.gada 16.februārī Lietuvas nacionālās atmodas tēva Jona Basanaviča vadītā Lietuvas Padome Viļņā parakstīja dokumentu, kurā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām.

Svarīgākie simtgades pasākumi notika 16.februārī, kā arī norisināsies no 30.jūnija līdz 6.jūlijam, kad Lietuvā notiks Dziesmu svētki.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ekspertīze šodien un pakalpojumi rītdien

Guntars Reidzāns - Baltic International Bank valdes loceklis, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai biznesā, bet arī darba tirgū aizvien vairāk ienāk cilvēki, kas jau no bērnības ir uz «tu» ar modernajām tehnoloģijām, un viņiem pakalpojumu saņemšana attālināti, ar tehnoloģiju starpniecību atvieglo darbu un taupa laiku.

Nav šaubu, ka jau tuvākajā nākotnē šīs tendences kļūs vēl izteiktākas. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā aptuveni 75% darbaspējīgo iedzīvotāju pasaulē būs tā sauktie mileniāļi (millennials), kas dzimuši pagājušā gadsimta beigās. Šo paaudzi raksturo nepieciešamība saņemt informāciju un pakalpojumu nekavējoties, neatkarīgi no laika un vietas. Šīs paaudzes pārstāvji arī sagaida tūlītēju atgriezenisko saiti, tāpēc attālinātā apkalpošana viņiem ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Tomēr šī paaudze nebūt nav vienīgā, kas apgūst un ikdienā izmanto modernās tehnoloģijas. Kantar TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji 70 procenti jeb 1,1 miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šī gada pavasarī jau lietoja viedtālruņus, kas norāda uz plašo tehnoloģiju pieejamību un izmantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis otrādi

Anda Asere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

"Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi," viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis uzdevums ir bijis aktuāls jau sen, un augsta servisa līmeņa nodrošināšana ir viens no izaugsmes dzinuļiem. Apmierināts klients ir laimīgs klients, un laimīgs klients ir lojāls klients! Jo vairāk lojālu klientu, jo lielāka stabilitāte un ienākumu garantija.

Būtu vērts aizdomāties, vai iegūt klientu lojalitāti bija vieglāk pirms digitālo komunikācijas kanālu rašanās vai tagad.

Senās Romas impērijas laikā, 1. gadsimtā p. m. ē., Mongoļu Impērijā 13. gadsimtā, Čingishana valdīšanas laikā, vai pirmā Krievijas cara Ivana Bargā laikā, pēc 1547. gada, šie valdnieki vai tiem tuvu stāvošas personas būtu klienti, un, visticamāk, slikta servisa gadījumā piegādātājs varētu zaudēt pat dzīvību… Otras iespējas nebija!

Mēs dzīvojam daudz labākos laikos: zaudējam klientu lojalitāti, un viņi maina pakalpojuma sniedzēju. Neapmierinātākie sūdzas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, veido melnā PR kampaņu sociālajos tīklos vai zvana uz raidījumu „Bez tabu”. Ar ko tas beidzas? Ar zaudētu klientu? Nē! Ar daudziem zaudētiem klientiem, jo darbojas likumsakarība: labu ziņu viens cilvēks pastāsta tālāk trijiem saviem paziņām, bet sliktu ziņu — vismaz 12 (!) paziņām. Ja rēķināmies, ka mūsdienās liels palīgs informācijas izplatīšanā ir sociālie tīkli un katrs no tiem 12 pastāstīs nākamajiem 12, un katrs nākamais darīs to pašu, tad slikto ziņu dažu stundu vai dienu laikā uzzinās, minimums, desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ir labāk? Palikt bez galvas vai dzīvot ar kaunu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalns jeb Jaunais Mežaparks nostiprinās prestižo rajonu sarakstā

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ideja par pārtikas iegādi internetā ir dzīvotspējīga arī Latvijā

Egons Mudulis, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Internetā iegādātas pārtikas piegāde līdz pircēja durvīm ir mūsu interešu lokā,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants. Pēc viņa teiktā, igauņiem šajā jomā ejot labāk, un kaimiņiem izveidojies internetā iegādātas pārtikas piegādes tīkls un tradīcijas.

Latvijā šis tirgus ir bērna autiņos, lai gan ir divi lieli spēlētāji (Maxima, Nuko).

Tā kā tirgus vēl tikai veidojas, uzņēmums ir atvērts sarunām ar potenciālajiem sadarbības partneriem, piedāvājot paku piegādes pakalpojumus. Pēc DPD un Kantar TNS šogad vasarā veiktās aptaujas tikai 6% e-pircēju Latvijā ir izmantojuši pārtikas piegādes, kas pēc Horvātijas ir otrais zemākais rādītājs Eiropā. Vidējais Eiropas rādītājs ir 14%, bet rekordiste ir Lielbritānija ar 27%. J. Grants gan uzskata, ka ideja par pārtikas iegādi internetā ir dzīvotspējīga arī Latvijā. Lielākais izaicinājums pārtikas tirgotājiem patlaban ir izveidot klientiem pieņemamu un kvalitatīvu saskarni internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumus novērtē Silīcija ielejā

Anda Asere, 12.09.2019

Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Biznesa studentu iecienītākie darba devēji pasaulē

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais darba devēja tēla pētniecības un konsultāciju uzņēmuma Universum pētījums World’s Most Attractive Employers atklājis, kuri biznesa studentu vidū šogad ir iecienītākie darba devēji.

Līderu vidū šogad ir Google, investīciju banka Goldman Sachs un profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY (agrāk Ernst & Young), informē EY.

Universum pētījums parāda, ka arvien vairāk iecienītāko darba devēju bāzējas ASV, nevis Eiropā. Ja 2009. gadā top 50 darba devēju lokā 52% bija no Eiropas un 46% no ASV, tad šogad ASV darba devēji dominē ar 52% klātbūtni, pretēji 42% Eiropas uzņēmumu.

Pētījums atklāj tendenci, ka iecienīto darba devēju lokā atgriežas auto ražotāji, proti, ja 2009. gadā top 30 darba devēju vidū bija tikai divi auto ražotāji (BMW un Mercedes-Benz), tad šogad top 30 jau ir septiņi auto uzņēmumi – topā iekļuvuši arī Volkswagen, Volvo, Ford, Nissan un Toyota.

Komentāri

Pievienot komentāru