Jaunākais izdevums

Elektrības rēķinu samazinājums var skart 60 energoietilpīgus uzņēmumus, paredz šodien valdībā atbalstītais Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais noteikumu projekts Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā elektroenerģijas iepirkuma un garantētas maksas ietvaros radīto izdevumu publiskajam tirgotājam kompensēšanai.

EM atzīst, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un attiecīgi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums atstāj ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, tostarp pievienotās vērtības radīšanu. Lai to novērstu, nepieciešams ieviest tādu politiku, kas nodrošina ekonomikas attīstību un novērš iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos.

Minētā noteikumu projekta mērķis ir palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt izmaksu signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darbvietu skaita palielinājumam un veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā.

Iepriekš EM sagatavotais un sabiedriskai apspriešanai nodotais Ministru kabineta noteikumu projekts attiecās uz energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar vidējo gada elektroenerģijas patēriņu vismaz 30 gigavatstundu (GWh) apjomā, tādējādi sniedzot atbalstu līdz desmit uzņēmumiem. Taču šodien valdība lēma noteikumus attiecināt uz energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar vidējo gada elektroenerģijas patēriņu vismaz desmit GWh, tādējādi sniedzot atbalstu aptuveni 60 uzņēmumiem.

Noteikumi paredz, ka uzņēmumiem OIK samazinājumu aprēķina par iepriekšējā kalendārā gadā katrā pieslēguma vietā patērēto elektroenerģijas apjomu, kas pārsniedz desmit GWh. Šādā gadījumā komersants saņem no publiskā tirgotāja OIK samazinājumu 85% apmērā. Kopējās uzņēmumu izmaksas OIK atlaides saņemšanas gadījumā var samazināties par 0,6-1,4%.

Minētā mērķa īstenošanai no valsts budžeta 2016.gadā tiks novirzīti 12,51 miljons eiro, 2017.gadā - 17,28 miljoni eiro, 2018.gadā - 20,46 miljoni eiro, 2019.gadā - 22,8 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 22,4 miljoni eiro.

EM norāda, ka gadījumā, ja AS KVV Liepājas metalurgs savu darbību neveiks iepriekš plānotajā apjomā, tad atbalsta mehānisma nodrošināšanai būs nepieciešama līdzekļu pārdale no AS Latvenergo dividendēm, palielinot dividendēs izmaksājamās peļņas daļas iemaksu valsts budžetā.

Vidēja termiņa budžeta ietvarā patlaban ir paredzēts, ka AS Latvenergo valsts budžetā ieskaita 70% no peļņas, tad, lai segtu izdevumus par OIK samazināto līdzdalības maksājumu, būs nepieciešams palielināt Latvenergo dividenžu iemaksu no plānotajiem 70% līdz 90%.

EM informācija liecina, ka energointensīvie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas patērē 10-30 GWh elektroenerģiju, 2013.gadā veidoja 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 0,1% no visa nodarbināto skaita tautsaimniecībā un 1% no visa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta. Savukārt energointensīvie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas patērē 30 GWh un vairāk, 2013.gadā veidoja 0,4% no IKP, 0,1% no visa nodarbināto skaita tautsaimniecībā un 1,4% no visa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta.

Ministrijā uzsver, ka aplūkotajām uzņēmumu grupām ir vērā ņemams devums galvenajā Latvijas eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā. Energointensīvo apstrādes rūpniecības uzņēmumu, kas patērē 10-30 GWh elektroenerģiju, kopējais apgrozījums 2013.gadā bija 205,2 miljoni eiro, savukārt uzņēmumu apgrozījums, kas patērē 30 GWh elektroenerģiju, sasniedza 231,1 miljonu eiro. Kopumā tas veidoja attiecīgi 2,6% un 3% no visa apstrādes rūpniecības apgrozījuma.

Minētā elektrības atlaide varētu attiekties uz tādiem uzņēmumiem kā AS KVV Liepājas metalurgs, AS Valmieras stikla šķiedra, AS Cemex un AS Latvijas Finieris.

Jau ziņots, ka OIK maksājumu samazinājums energoietilpīgajiem uzņēmumiem tiks piemērots no 2016.gada 1.janvāra, 2014.gada augustā lēma valdība.

EM norādīja, ka enerģētikas politikas pamatnostādnēs jāparedz pasākumi, kas ir vērsti uz OIK maksājumu samazinājumu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz tiem principiem, kādus noteikusi Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Premjers pārsteigts par lielo elektrības rēķinu kāpumu lauksaimniekiem

LETA, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam.»

Lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums lauksaimniekiem pārsteidz, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka par šo jautājumu otrdien runājis ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V). Ministrs ir uzdevis ekspertiem šonedēļ izvērtēt situāciju un savākt visus datus, bet nākamnedēļ, kad ministrs atgriezīsies no komandējuma, tiks sniegta plašāka informācija.

Premjers atzina, ka pērn sniegtā informācija neliecināja, ka būs tāds kāpums, tāpēc jautājumu ir daudz. «Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam, jo tad nāk nākamie rēķini,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina apturēt steidzamības kārtā skatāmos MK noteikumus par OIK

Armanda Vilcāne, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan elektroenerģijas un gāzes tirgotāji, gan siltumuzņēmumi prognozē, ka tuvākajā laikā klientu parādu apjoms varētu palielināties, jo līdz ar ievērojamu cenu pieaugumu klientu maksātspēja pasliktinās un patērētāji arvien biežāk lūdz atlikt maksājumus.

Pēdējā gada laikā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas piedzīvojušas ievērojamu pieaugumu, liecina Nordpool un GetBaltic dati. Elektrība septembra pirmajās 15 dienās šogad maksāja teju trīs reizes dārgāk nekā gadu iepriekš, savukārt gāzes cenu pieaugums sasniedza gandrīz piecas reizes. Likumsakarīgi, ka daļā Latvijas pašvaldību pieaudzis arī siltumenerģijas tarifs, piemēram, Rēzeknē šī gada septembrī siltums maksā pat sešas reizes vairāk nekā pērn oktobrī.

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās? 

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam...

Nozares pārstāvji atzīst – šobrīd novērojams neliels parādu pieaugums, taču prognozēt, kā situācija attīstīsies ziemā, pagaidām ir pāragri. Konkrētus parādu apjomus apkures sezonas priekšvakarā aptaujātie uzņēmumi atklāt nevēlējās.

Kavē maksājumus

Kopējo parādu apjomu var ietekmēt dažādi faktori, tajā skaitā ziemas bargums un garums, klientu ieviestie energoefektivitātes pasākumi, kā arī citi aspekti, norāda AS Latvijas Gāze (LG). “Pašlaik nav novērojamas būtiskas izmaiņas mājsaimniecību klientu parādu apmēru pieaugumā, taču tirgus klientu vidū situācija ir dažāda. Komersantiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, vasaras periodā patēriņš ir krietni mazāks, turklāt lielā dabasgāzes cenas kāpuma dēļ lietotāji cenšas vēl rūpīgāk plānot patēriņu un taupīt dabasgāzi. Līdz ar to šajā segmentā jūtamas izmaiņas parādu pieaugumā vēl nav novērojamas. Tajā pašā laikā manāma tendence, ka arvien lielāks skaits uzņēmumu kavē pielīgtos samaksas termiņus un nespēj pilnībā norēķināties par patērēto dabasgāzi. Šī iemesla dēļ prognozējam, ka parādu apjomi tuvākajā laikā pieaugs, jo summas par patērēto dabasgāzi būs lielākas nekā finansiālās iespējas savlaicīgi samaksāt par saņemto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumiem,” atzīmē LG, aicinot klientus rūpīgi izvērtēt savus dabasgāzes patēriņa paradumus.

Uldis Mucinieks, AS Latvenergo Pārdošanas direktors, savukārt norāda, ka ne klients, ne pakalpojuma sniedzējs nav ieinteresēts parādu uzkrājumā. “Šobrīd elektrības cenu kāpuma dēļ rēķini ir pieauguši, un atlikt maksājumu uz nākamo mēnesi, kad tas faktiski dubultojas, ir finansiāli ļoti sāpīgs lēmums. Pašlaik novērojam nelielu parādu pieaugumu, taču situācija nav kritiska, un satraucošas tendences pagaidām nav manāmas,” atzīmē U. Mucinieks. Jāizvērtē patēriņš Saprotot, ka ziema būs sarežģīta, parādu pieaugumu tirgotāji monitorē pastiprināti. U. Mucinieks uzskata, ka ziemā rēķini, visticamāk, turpinās pieaugt, taču pagaidām nav skaidrs, kā šis faktors ietekmēs kopējo parādu apjomu. “Mēs nevaram paredzēt ne vispārējo cenu situāciju un klientu patēriņa izmaiņas, ne potenciālo valsts atbalsta pasākumu ietekmi. Tāpat jāņem vērā fakts, ka arī situācija klientu vidū ir dažāda – lielai daļai beidzas vecie līgumi, un jaunie jau tiek slēgti par aktuālajām cenām. Papildus jāņem vērā, ka katram klientam līguma un cenu izmaiņu cikls ir individuāls. Tiem, kas līgumus jau ir noslēguši, cena ir paredzama, savukārt tiem, kuriem līgumi drīz beigsies, jārēķinās, ka cena būs ievērojami augstāka. Tajā pašā laikā vienmēr jāatceras, ka rēķins ir atkarīgs ne tikai no resursa cenas, bet arī no patēriņa, un daļa klientu jau ir sākuši tam pievērst pastiprinātu uzmanību,” norāda Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka pozitīvi vērtē valdības iniciatīvu par atbalsta pasākumiem patērētājiem izmaksu kāpuma radītā efekta mazināšanai.

Visu rakstu lasiet 20.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reizniece – Ozola: Būtu prātīgi, ja valsts kļūtu par gāzes infrastruktūras uzņēmuma īpašnieci

Dienas Bizness, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts būtu vislabākais partneris tiem, kas Latvijā gribētu gāzi tirgot. Mazāk būtu bažu, ka šajā procesā varētu tikt piesaistīts kāds negodprātīgs investors, kura galvenais mērķis būtu tikai pelnīt. Bet ļoti svarīgs jautājums arī, lai mums ir spēcīgs regulators. No tā godprātības un profesionalitātes ļoti lielā mērā būs atkarīgs, kā turpmāk strādās gāzes tirgus. Ministri mainās, politiskie spēki mainās, to nodomi mainās, bet es redzu, ka regulatoram būtu jābūt tam atbalsta punktam, kas notur valsts un patērētāju kanti arī ilgtermiņā, intervijā laikrakstam Diena pirmdien saka ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Fragments no intervijas

Tas, kas cilvēkus satrauc, – vai saistībā ar tirgus liberalizāciju neaugs maksa par gāzi. Jo viena uzņēmuma vietā būs divi, katrs no tiem gribēs pelnīt. Atceramies, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas rēķini auga.

Starp elektrības un gāzes tirgu ir ļoti liela atšķirība. Jo pirms elektrības tirgus atvēršanas valsts daļēji apmaksāja iedzīvotāju un uzņēmēju rēķinus, kompensējot reālās izmaksas. Kad noņēma valsts dotāciju, rēķini ievērojami auga. Gāzes situācijā ir citādi – valsts neko nepiemaksā. Cilvēki par gāzi Latvijā diemžēl maksā vairāk nekā kaimiņvalstīs un tajās Eiropas Savienības valstīs, kurās ir brīvs tirgus šajā jomā un pieejamas alternatīvas piegādes. Pēc Lietuvas piemēra redzam – kamēr bija tikai viens piegādātājs, tas turēja milzu cenu – lietuvieši par gāzi Gazprom maksāja par 20% vairāk nekā mēs Latvijā. Taču, kad sāka strādāt Klaipēdas terminālis un bija pat vēl tikai teorētiskas iespējas alternatīvas gāzes piegādei, Gazprom savu cenu samazināja, un šobrīd lietuvieši maksā par 20% lētāk. Protams, rēķinā, ko saņem patērētājs, ir ne tikai gāze, arī infrastruktūras izmaksas ir svarīgas, tāpat nodokļi. Taču infrastruktūras uzņēmuma pakalpojumu cenas arī turpmāk būs valsts regulētas. Brīva konkurence būs tikai starp gāzes pārdevējiem. Skaidrs – ja būs pieprasījums, mums gāzi pārdos; nevajag baidīt Latvijas sabiedrību, ka tāpēc vien, ka atveram tirgu, mums pēkšņi varētu pārtrūkt piegādes. Protams, kamēr ir monopoltiesības, piegādātājs var uzlikt, kādu cenu grib, un tā ir lielāka, nekā gāze maksā tirgū, bet līdz ar tirgus atvēršanu klientus nevienam neatņem – ja spēs piedāvāt labāku cenu nekā citi, pircēji būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

TSP: OIK diferencēšana jāievieš; jāvērtē ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 20.decembrī, Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomē (TSP) tika skatīts jautājums par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferencēšanu, nolemjot, ka izveidoto sistēmu bremzēt nedrīkst, jo tā paredz atvieglojumus energoietilpīgajiem ražotājiem, taču pēc nākamā gada pirmā ceturkšņa rūpīgi jāvērtē ietekme uz citām nozarēm, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Pēc tās iniciatīvas, tika padziļināti vērtēta OIK diferencēšanas kārtība, saskaņā ar kuru vairākiem desmitiem tūkstošu mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad elektrības rēķini ievērojami pieaugs. Pēc EM skaidrojuma izveidotas četras grupas, kur pirmā grupa ir mājsaimniecības, otrā - mazie un vidējie uzņēmēji, bet trešā un ceturtā – lielie un energoietilpīgie komersanti. Pašreiz problēmas izveidojušās otrajai grupai jeb 53 tūkstošiem pieslēgumu, kas ir lielākā daļa uzņēmumu, kuriem maksa par obligāto iepirkumu komponenti pieaugs par vairāk nekā 10%, tādējādi papildu tiktu iekasēti 3,6 miljoni eiro gadā. Pēc EM apkopotās informācijas, šai uzņēmumu grupai elektroenerģijas izmaksas nepārsniedz 2% no kopējā uzņēmuma darbības izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Armanda Vilcāne, DB žurnāliste, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana uzņēmumiem ir nepieļaujama

Zane Atlāce - Bistere, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Trešdien, 20.decembrī, šis jautājums tiks skatīts arī Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomē, kur LTRK argumentēs un skaidros šī lēmuma ietekmi uz biznesu kopumā.

Biedrība uzskata, ka EM ir jāatrod iespējas OIK diferencēšanas modeli mainīt tā, lai izmaksas nepieaugtu vidēji nevienai uzņēmumu grupai. Vēl šogad jāmaina līdz šim pieņemtie lēmumi, un ar steigu jāveic labojumi visos nepieciešamos regulējumos.Pašreiz Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija, ar ko iepazīstināta arī LTRK padome, liecina, ka izveidotas četras grupas, kur pirmā ir mājsaimniecības, otrā mazie un vidējie uzņēmēji, bet trešā – lielie un energoietilpīgie komersanti. Pašreiz problēmas izveidojušās otrajai grupai jeb 53 tūkstošiem pieslēgumu, kas ir lielākā daļa uzņēmumu, kur maksa par obligāto iepirkumu komponenti pieaugs par vairāk nekā 10%, tādējādi papildu tiktu iekasēti 3,9 miljoni eiro gadā. Ņemot vērā to, ka elektroenerģijas rēķini, kas veidojas no elektrības cenas, pārvades un sadales, kā arī obligātās iepirkumu komponentes, Latvijā jau ir vislielākie, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tad šāds Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir pilnīgā pretrunā ar normālas konkurētspējas attīstību un drīzāk uzskatāms kā konkurētspēju graujošs faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoietilpīgi uzņēmumi varēs pretendēt uz OIK samazinājumu

Zane Atlāce-Bistere, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gandrīz divu gadu ilga saskaņošanas procesa Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu valsts atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas veidots, lai mazinātu šo uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju, mo rada augstā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) daļa kopējā elektroenerģijas gala cenā, informē ministrijā.

«Atbalsta mehānismu Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt enerģijas izmaksu samazinājuma signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darba vietu skaita palielinājumam, kā arī veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabineta 30. maija sēdē plānots apstiprināt grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr.395 Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam, veicot precizējumus saskaņā ar panākto vienošanos ar EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Precizēti kritēriji energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas varēs pretendēt uz samazinātu maksājumu par OIK

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumam, informē Ekonomikas ministrija.

2015.gada 14.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja EM izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam, ar kuriem tika piedāvāts risinājums energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam, lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijā apstrādes nozarē ražojošu uzņēmumu konkurētspēju. Lai minētie noteikumi stātos spēkā, nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas (EK) lēmumu par attiecīgā valsts atbalsta pasākuma atbilstību Eiropas Savienības (ES) iekšējam tirgum. Saskaņošanas procedūra un sarunas ar atbildīgajām EK amatpersonām par atbalstu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem norit kopš 2015.gada augusta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot datus par 2017. gada 9 mēnešiem un 3 mēnešu prognozētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas maksājumu izmaksām, AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» ir aprēķinājusi un šodien, 20.oktobrī, iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes (OIK), kas apstiprināšanas gadījumā stāsies spēkā no nākamā gad, informē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

Plānots, ka no 2018. gada 1. janvāra OIK dalīs fiksētajā un mainīgajā maksājumā, proti, OIK lielums būs diferencēts pēc pieslēguma jaudas, vienlaicīgi nedaudz mazinoties vidējai OIK vērtībai līdz 2,579 EUR centiem/ kWh. A. Cakuls norāda, ka jauno samazināto OIK aprēķinu sekmējis 22. septembrī Ministru kabinetā pieņemtais rīkojums «Par konceptuālo ziņojumu Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai», kas paredz efektīvu un ilgtspējīgu OIK izmaksu samazināšanu elektroenerģijas lietotājiem. Tā ietvaros lielajām koģenerācijas stacijām, tas ir, Rīgas termoelektrostacijām (TEC), tiek piedāvāts pieteikties uz brīvprātīga atbalsta samazināšanu, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, kas atbilstu nākotnē nesaņemto atbalsta maksājumu diskontētai vērtībai, tādējādi valsts līdz 2028. gadam ietaupa nākotnes izmaksas 262 miljonu eiro apmērā. AS «Latvenergo» jau ir pieteikusies vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts, vienlaicīgi atsakoties turpmāk saņemt 75 procentus no ikgadējiem Rīgas TEC-1 un TEC-2 elektriskās jaudas maksājumiem, un šīs prognozes jau ir ietvertas OIK aprēķinā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK reformu pozitīvo ietekmi uzņēmēji un lauksaimnieki pagaidām nejūt – janvārī saņemtie rēķini bijuši krietni lielāki, nekā gaidīts

Lai gan Ekonomikas ministrija (EM) pērn vairākkārt norādīja, ka Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa maiņa ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, realitātē paveras cita aina – biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija liecina, ka lauksaimnieki par elektroenerģiju janvārī maksājuši divreiz vairāk nekā decembrī, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru iesūtītie dati atklāj pieaugumu arī mazo un vidējo uzņēmumu izmaksu grozā.

Dažu stundu laikā LTRK saņēmusi desmitiem biedru vēstuļu, apstiprinot iepriekš paustās bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu. LTRK skaidro, ka atsevišķiem uzņēmējiem elektrības rēķini kļuvuši pat vairākas reizes lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reizniece – Ozola: Nesaglabājot OIK līdzšinējā līmenī, elektrības rēķini pieaugs par 7% - 8%

LETA, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks panākta vienošanās par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) saglabāšanai līdzšinējā apmērā, mājsaimniecībām elektrības rēķini var pieaugt par 7% - 8% vai pat vairāk, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ļoti būtiski OIK pieaugumu izjutīs arī ražotāji, kuri jau pašlaik maksā pārāk lielus elektrības rēķinus, uzskata ministre.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējos gados tikuši pieņemti bezatbildīgi lēmumi, kuru dēļ Latvija var kļūt par enerģētiski nabadzīgāko valsti un uzņēmēji var aiziet no Latvijas, lai citās valstīs attīstītu savas ražotnes.

Reizniece-Ozola uzskata, ka OIK pieauguma mazināšanai jāizmanto AS Latvenergo peļna. Šo naudu nedrīkstot izmantot citu valsts budžeta caurumu lāpīšanai.

Viņasprāt, neatrisinot šo problēmu būtu ļoti tuvredzīgi. Nedaudz palielinot minimālo algu, vai nodrošinot nelielu ienākumu pieaugumu iedzīvotājiem, tas viss tiks noēsts ar OIK kāpumu un elektrības cenas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā spēkā stājušās izmaiņas AS Sadales tīkls elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nepārdomāts brāķis, aģentūra LETA pauda SIA Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns.

«Lielu skaitu Latvijas uzņēmumu aizvadītajā mēnesī sagaidījis vairāk nekā nepatīkams pārsteigums. Nosakot jaunu tarifu struktūru, būtiski pieauguši elektrības rēķini. Lai gan Sadales tīkla mērķis bijis saprotams, tā izpildījums liecina par nepārdomātību un sasteigtību,» uzsvēra Buasēns.

Pēc viņa teiktā, Sadales tīkls, 8,5 reizes palielinot fiksēto likmi par pieslēgumu, plānojis sekmēt sistēmas efektīvāku izmantošanu un dot stimulu sistēmas lietotājiem precīzāk pieprasīt tiem nepieciešamo pieslēguma kapacitāti.

«Telekomunikāciju, lauksaimniecības un virknei citu nozaru uzņēmumu, kam tehnoloģiski nepieciešami daudzi pieslēguma punkti, tas nozīmējis ievērojamu un nepamatotu elektrības izmaksu sadārdzinājumu, kas neadresē izmaiņās izvirzīto mērķi - uzņēmumi jau pašlaik pieslēgumu jaudas izmanto efektīvi. Piemēram, Baltcom šo izmaiņu rezultātā elektrības izmaksas ir pieaugušas par vairāk nekā 30%. Gan SPRK, gan Sadales tīkls izprot pašreizējo situāciju, taču izmaiņas neplāno veikt,» klāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad biržā piedzīvots pēdējos piecos gados straujākais elektroenerģijas cenu kāpums, kas būtiski ietekmē arī nākotnes darījumu cenas.

Nord Pool Spot dati liecina, ka 16. novembrī elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 56,37 eiro/MWh, kas ir teju divreiz vairāk nekā šajā pašā datumā pērn, kad elektroenerģija biržā maksāja 33,46 eiro/MWh. Vidējā elektroenerģijas cena biržā 2017. gadā bija 34,68 eiro/MWh, šogad - 48,90 eiro/MWh. Vairāki elektroenerģijas tirgotāji uzsver, ka šo izmaiņu dēļ patērētājiem jārēķinās ar elektrības cenu kāpumu arī savos rēķinos. DB jau ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā par cenu pieaugumu paziņoja uzņēmums Latvenergo, norādot, ka zīmola Elektrum mājsaimniecību klientiem no 2019. gada 1. janvāra rēķini par elektroenerģiju varētu pieaugt līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības rēķinu pieaugums par 40%-60% lauksaimniekiem nav pieņemams

Zemnieku saeima, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Es varu neieslēgt nevienu spuldzi, bet man vienalga mēnesī ir jāmaksā 1056 eiro tikai par pieslēgumu.

Pēdējo dienu laikā biedrība «Zemnieku saeima» saņem neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40%-60% augstāki nekā rēķini par decembri.

Lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojas vienā rēķina pozīcijā – «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», t.i. maksājums par pieslēguma jaudu, kaut nesezonas laikā tā netiek izmantota. Ekonomikas ministrija kā risinājumu min atteikšanos no liekajām jaudām, tomēr tas bija iespējams vien 2017.gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt nav iespējams. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem» būtība un mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums nupat atklāja, ka enerģijas cena eirozonā augustā gada skatījumā palēkusies par 15,4%. Turklāt pagaidām īsti nekas neliecina, ka situācija šajā jomā varētu ātri mainīties.

Visā pasaulē, tautsaimniecībām uz dāsno valdību un centrālo banku stimulu fona strauji augot, pieprasījums pēc enerģijas arī ir palēcies. Šajā pašā laikā šādam pieprasījumam īsti nav spējis tikt līdzi piedāvājums (un ir zināmas bažas, ka tas tā kādu laiku būs arī nākotnē).

Daudz cerības tiek liktas uz atjaunojamo enerģiju. Tikmēr arī tās ražošanu Eiropā negatīvi ietekmējis sausums un ne pārāk lielais vēja apmērs. Skaidrs ir arī tas, ka enerģijas transformācijas process pats par sevi pieprasīs ļoti daudz resursus. Parādās visai nopietni jautājumi, kur tos tādā apmērā ņemt, ja nebūs ieguldījumi arī, piemēram, tradicionālo fosilo resursu ieguvē. Visa rezultātā šogad liels pieprasījums bijis kaut vai pēc tām pašām oglēm, kuru cena Eiropā šogad palēkusies jau vairāk nekā par 70%. Jānorāda, ka ogles ir viena no netīrākajām degvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola: Solidaritātes nodokļa vietā efektīvāks risinājums būtu kapitāla nodoklis

LETA, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes nodokļa vietā efektīvāks risinājums būtu kapitāla nodoklis, intervijā aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa atzina, ka nav priecīga par procesu, kādā budžets tika veidots.

«Jau pavasarī rosināju sākt diskusiju ar uzņēmēju organizācijām par nodokļu politiku, bet tas netika darīts. Īsā laikā tika sagatavoti un piedāvāti jauni priekšlikumi, par kuriem nepietika laika diskutēt. Arī man šķiet, ka solidaritātes nodokļa vietā efektīvāks risinājums būtu kapitāla nodoklis, bet, lai to kvalitatīvi izanalizētu, ir nepieciešams laiks,» teica ministre.

Reizniece-Ozola saprot uzņēmēju organizāciju sašutumu par to, ka īsā laikā organizācijas tika noliktas fakta priekšā, bez iespējas vienoties. «Tas jau notiek vairākus gadus pēc kārtas,» piebilda ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Francija plāno ierobežot dabasgāzes un elektrības cenas ziemas mēnešos

LETA--DPA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā dramatisko enerģijas izmaksu pieaugumu, Francijas valdība plāno ierobežot dabasgāzes un elektrības cenas ziemas mēnešos, ceturtdien paziņojis Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

"Mēs ieviesīsim tarifu bremzes," sacīja Kastekss, piebilstot, ka mērķis ir aizsargāt franču pirktspēju.

Gāzes cena nepārsniegs tarifus, kas tiek piemēroti pēc pieauguma no oktobra sākuma, un šie tarifi būs spēkā visu ziemu līdz aprīlim.

Bez ierobežojumiem Francijas iedzīvotāju rēķini par apkuri pieaugtu par 30%. "Tas nenotiks," paziņoja Kastekss.

Arī elektrības cena netiks palielināta līdz gada beigām, un tad lielākais par 4% no 2022.gada sākuma, norādīja premjers.

Valdība decembrī arī piešķirs vienreizēju 100 eiro čeku sešiem miljoniem mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem.

Eiropā daudzas valstis apsver, kā reaģēt uz pieaugošajām enerģijas cenām, tostarp augošajām degvielas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OIK pāragrais prieks

Jānis Bethers, energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šī jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji – jautājums tikai, kuri un cik daudz?

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse – uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips «piesārņotājs maksā» un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam. Tas ir īpaši svarīgi 2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru