Jaunākais izdevums

Balstoties uz savu gandrīz 10 gadu pieredzi mākoņpakalpojumu tirgū, HORTUS Digital, sākot no šī gada rudens, saviem klientiem piedāvā pavisam jaunu, nomātu biznesa resursu pārvaldības (ERP – Enterprise Resource Planning) risinājumu klāstu - QuickStart. Piedāvājumā ir gatavi, nozarēm piemēroti risinājumi, kuru pamatā ir plaši pazīstamā Microsoft Dynamics NAV platforma. Unikālā QuickStart metodoloģija, ļauj ieviest šo sistēmu 2-3 nedēļu laikā, turklāt līdz 80% ietaupot ieviešanas izmaksas.

HORTUS Digital speciālisti norāda, ka viena no lielākajām kļūdām, ieviešot ERP risinājumus, ir pārspīlēta vidējā līmeņa vadītāju prasība pēc dažādiem specifiskiem sistēmas uzstādījumiem, kas aizņem daudz laika un prasa lielas izmaksas. Lai padarītu sistēmu ērtāk lietojamu un finansiāli pieejamāku – HORTUS Digital speciālisti ir izstrādājuši gatavus nozaru risinājumus pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai, ražošanai un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Šajos risinājumos ir sagatavota nozarei nepieciešamā specifiskā funkcionalitāte un nav nekā lieka, kas varētu traucēt lietotāja darbu. Tā ir iespēja uzņēmuma darbiniekiem ne tikai ātri uzsākt lietot pilnvērtīgu ERP sistēmu, bet arī laika gaitā racionāli izvērtēt esošo funkcionalitāti un nepieciešamības gadījumā to papildināt.

QuickStart risinājumi tiek piedāvāti nomātu IT servisu veidā – tas nozīmē, ka uzņēmumam nav nepieciešama IT infrastruktūra, ne arī specifiskas zināšanas, lai uzturētu šo komplicēto sistēmu – tā atrodas mākonī, un darbinieki jebkurā laikā, no jebkuras iekārtas var to lietot. Ikmēneša maksa ir proporcionāla sistēmas lietotāju skaitam - jebkurā laikā sistēmai var pievienot jaunus lietotājus un nepieciešamības gadījumā arī atvienot. Lietojot nomātos servisus, atkrīt arī tāda nepatīkama IT izmaksu un darbu pozīcija kā periodiskās versiju un tehnoloģiju atjaunošanas, tajā skaitā ikgadējie licenču versijas jauninājumu maksājumi. Tajā pašā laikā viens no būtiskākajiem ieguvumiem ilgtermiņā ir iespēja praktiski bez pārtraukumiem nodrošināt pāreju uz katru jaunāko risinājuma versiju.

Būtiski atzīmēt, ka QuickStart risinājumi ir noderīgi ne tikai uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt darbu ar ERP sistēmu, bet tā bieži vien ir visērtākā alternatīva iepriekšējo Microsoft Dynamics NAV versiju maiņai uz jaunāku, ja uzņēmumam nav aktīva atjaunošanas plāna. Viens no iemesliem ir tāds, ka liela daļa funkciju, kas šobrīd jau ir Microsoft Dynamics NAV standarta funkcionalitāte, agrāk tika papildus programmēta konkrētam klientam. Šādu modifikāciju pārnese uz jaunāku versiju būtiski sarežģī un sadārdzina projektu.

Pavisam nesen ir iznākusi Microsoft Dynamics NAV jaunākā versija, kas jau no novembra būs pieejama mūsu klientiem QuickStart risinājumu grupā. Microsoft Dynamics NAV 2015 ir ļoti vienkārša un ātri apgūstama, pateicoties jaunai pieejai lietotāju saskarnes veidošanā, kas īpaši piemērota mazajam un vidējam biznesam. Laba ziņa arī Apple un Google produktu cienītājiem – ir izstrādāta Microsoft Dynamics NAV 2015 aplikācija planšetdatoriem, ko var lietot ne tikai uz Windows iekārtām, bet arī uz iPAD un Android planšetdatoriem. Nevar neatzīmēt arī tādu būtisku jaunumu kā iebūvētu atbalstu biznesa inteliģences risinājumu lietošanai, kas palīdz analizēt datus un prognozēt nākotnes situāciju.

Vairāk par QuickStart risinājumiem uzzini www.quickstart.lv. Piesakies bezmaksas izmēģinājuma versijai un saņem 1h bezmaksas on-line konsultāciju no HORTUS Digital Microsoft Dynamics NAV konsultanta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz puse iedzīvotāju par labāko naudas ieguldīšanas veidu uzskata nekustamo īpašumu

Žanete Hāka, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā rāda Swedbank veiktais pētījums par iedzīvotāju ieguldījumu plāniem, kā labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi jau otro gadu pēc kārtas iedzīvotāji norāda nekustamā īpašuma iegādi (47%).

Tam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%).

Taču realitātē iedzīvotāji biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīts pensijas 3.līmenis (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (17%). Kopumā uzkrājumus šobrīd veido 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un šim īpatsvaram arvien ir stabila tendence augt.

Zīmīgi, ka arī praksē atšķirība starp ieguldījumiem, kas tiek veikti nekustamajā īpašumā un finanšu ieguldījumiem, īpaši neatšķiras. Ja raugās, kurus no ieguldījumu veidiem Latvijas iedzīvotāji ir izmantojuši visbiežāk, tad pirmajā vietā ierindojas uzkrājumu veidošana privātajai pensijai jeb pensiju 3.līmenī (24%). Tam seko investīcijas nekustamajā īpašumā (21%) un termiņnoguldījumi bankā (20%). Starp biežāk izmantotajiem ieguldījumu veidiem vēl ierindojas arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (14%) un ieguldījumu kustamajā īpašumā (13%). Interesanti, ka finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā, ko iedzīvotāji vērtē kā vienu no labākajiem ieguldījumu veidiem, realitātē nemaz nav tik populāra – to izvēlas vien 8% ieguldītāju. Taču aizvien pietiekami liela daļa iedzīvotāju (37%) ir finansiāli neaizsargāti un joprojām neveic nekāda veida ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Laiks budžeta zīmē un kā izskatās no malas?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā ik gadu plašsaziņas līdzekļos aktualitāšu TOP augšgalā ir diskusijas un viedokļu apmaiņa par jautājumiem saistībā ar kārtējā gada valsts naudas maka piepildīšanu un tā tērēšanu.

Galvenā ziņa, ko atnes jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums par Latvijas valsts budžetu, nav pārsteidzoša - vairums pētījuma dalībnieku nav apmierināti ar budžeta līdzekļu izlietošanu. Tam kā iemesls varētu būt pārliecības trūkums par nodokļos samaksātās naudas izmantošanas efektivitāti un, pats galvenais, par sasniegtajiem rezultātiem jeb - kas un cik lielā mērā no budžeta ieguvis. Līdz ar to mazinās iedzīvotāju vēlme iesaistīties nodokļu maksāšanā, un tie izvēlas darboties nereģistrētajā ekonomikā, par ko liecina vairākos pētījumos uzrādītais salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nosaukti Platīna peles 2016 ieguvēji

Zane Atlāce - Bistere, 01.12.2016

Izdevniecības Dienas Bizness speciālbalvu par uzvaru portāla www.db.lv lasītāju balsojumā saņēma Talsu 2. vidusskolas informātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā Liene Katlapa.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18.gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Konkursam šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās.

Platīna pele 2016 balvas Risinājumi biznesam balvu Platīna pele 2016 saņēma AS Swedbank mini karšu terminālis (mPos), ko izstrādāja Swedbank IT sadarbībā ar Ellore O”. Izstrādātais risinājums ir mazs un ērts mini karšu terminālis, kas darbojas ar viedtālruņa vai planšetdatora palīdzību un spēj pieņemt gan tradicionālās, gan bezkontakta maksājumu kartes.

Savukārt, LMT speciālbalvu un Platīna Peli saņēma SIA D8 Corporation par produkta Gate2Bank HCE Payments ieviešanu Minskas Tranzītu Bankā. LMT prezidents Juris Binde, pasniedzot balvu, uzsvēra, ka Latvijā izstrādāti digitāli risinājumi bankām ir ar vērā ņemamu eksporta potenciālu. D8Corporation ir starptautiska kompānija ar centrālo biroju Latvijā, kas veiksmīgi izstrādā un integrē IT risinājumus banku un finanšu nozares organizācijās, liekot uzsvaru uz mobilajām tehnoloģijām. Lai arī produkts sākotnēji ieviests Baltkrievijā, tas nemazina fakta nozīmīgumu, ka NFC risinājums maksājuma kartes aizstāšanai ar viedtelefonu izstrādāts Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajam biznesam, kas nodokli maksā no apgrozījuma, no nākamā gada pašiem varētu vairs nevajadzēt pārskaitīt attiecīgo summu valstij, to visu viņu vietā varētu veikt bankā izveidotais darījumu konts, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no Finanšu ministrijā izstrādātas idejas par speciāla darījuma konta izveidi visiem, kuri maksā nodokli no ienākošās summas. Mazā biznesa pārstāvji apsveic šo ideju un cer, ka tā tiks īstenota pēc iespējas ātrāk. Tas nozīmētu arī mazāk darba Valsts ieņēmumu dienestam un lielākas iespējas tam uzmanību veltīt miljonu darījumiem un nodokļu shēmotājiem. Faktiski bankas tādējādi «strādātu» gan mazā biznesa, gan arī nodokļu administrētāju vietā.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra skaidro, ka nodokļu pamatnostādēs ir izvirzīts ambiciozs mērķis par darījuma konta izveidi visiem mazajiem uzņēmumiem jau no nākamā gada. «Ideja ir vienkārša. Mazajam uzņēmējam ienāk bankas kontā nauda, kas tiek identificēta kā apgrozījums, un no tā tiek atskaitīts konkrēts nodokļa apmērs, un tas nonāk automātiski valsts budžetā. Rezultātā mazajam uzņēmējam paliek vairāk laika nodarboties ar savu biznesu, nav jānodarbojas ar grāmatvedības kārtošanu un nodokļa summas pārskaitīšanu valstij,» skaidro E. Putra. Viņš norāda, ka šāda ideja labi strādātu, piemēram, visus ienākumus apliekot, piemēram, ar 15% (kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem) vai ar 20% (kā iecerēto iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējiem). Tāda pati sistēma varētu darboties arī attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. «Tā ir apsveicama ideja, ka samazina birokrātisko slogu mazajam biznesam,» ideju atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāk aptaujātie mazā biznesa pārstāvji, norādot, ka tādējādi samazināsies viņu patērētais laiks, kas tiek tērēts šo nodokļu administrēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir pirmā no bijušajām «nerezidentu bankām», kas ir publiski paziņojusi par principiālu sava biznesa transformāciju. Par vienu no galvenajiem jaunās stratēģijas akcentiem tika nosaukta Latvijas uzņēmēju kreditēšana.

Par to, kā banka redz sevi šajā tirgū un kādus oriģinālus risinājumus ir gatava piedāvāt vietējiem uzņēmumiem, intervijā Dienas Biznesam pastāstīja Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss intervijā sacīja, ka viena no bankas prioritātēm būs vietējo uzņēmumu kreditēšana. Vai jums ir kādi know-how, kas palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā?

Rietumu Banka vienmēr ir attīstījusies kā korporatīvā banka, tapēc mums ir sava izteikta specifika. Tās galvenā iezīme vienmēr ir bijusi personīga pieeja ‒ mēs cenšamies izprast klienta biznesa būtību, saprast un novērtēt tā riskus, iespējas un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta risinājumi tehnoloģiju pasaulē tiek piesaukti arvien biežāk, turklāt to priekšrocības noder ne vien biznesā, bet arī valsts pārvaldē

Tā uzsver Džeks Pineda Deils (Jack Pineda Dale), Microsoft Juridiskais direktors Baltijā, Slovēnijā un Serbijā. Viņa skatījumā, nebūs tā, ka mākslīgā intelekta risinājumi aizvietos cilvēkus, bet gan papildinās viņu spējas, palīdzēs ietaupīt resursus un strādāt efektīvāk. Šie risinājumi var palīdzēt dažādu sabiedrības grupu iekļaušanā, tādējādi uzlabojot viņu dzīves līmeni. Vairāk par mākslīgā intelekta priekšrocībām un principiem šādu risinājumu izstrādē viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Biznesa ideju var īstenot tikai tad, ja par to runā

Uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatora programmas «Mentorklase» idejas līdzautore Terēze Riekstiņa, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Līdz nodokļu automātiskai nomaksai mazajam biznesam vēl jāpagaida

Māris Ķirsons, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajam biznesam savulaik solītā tā dēvētā bankas konta nodokļa risinājums ir «iestrēdzis», pagaidām nav zināms, kad tāds Latvijā varētu būt

Tādu ainu rādīja gan Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan arī diskusijas 9.ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā. Interesanti, ka ēnu ekonomikas pētnieki secinājuši - nereģistrētie uzņēmumi Latvijā veido 8,6% no visiem uzņēmumiem, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 10,0% un 6,4% no visiem uzņēmumiem. Savukārt šokējoši skanēja secinājums, ka Latvijā un Lietuvā nereģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis, savukārt Igaunijā sarucis. Kā viens no iemesliem tika minēta mazajam biznesam (uzņēmējdarbības uzsācējiem) nedraudzīga vide. «Ekonomikas ministrijai bija uzdevums trīs gadu laikā izstrādāt mazajam biznesam draudzīgu regulējumu – nodokļu režīmu, bet līdz šim vēl neesmu dzirdējusi nevienu labu ideju, ko un kā darīt,» uz izaicinājumu atbildēja Saeimas deputāte un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atgādināja, ka tieši tāpēc, ka vietā nav bijis, ko likt, iestājusies pret mikrouzņēmumu (MUN) nodokļa maksātāju nožņaugšanu, kaut arī tādas vēlmes ir bijušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas interese par mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām tieši saistīta ar Eiropas Savienības atbalsta politikas izmaiņām un, visticamāk, Latvijā nesīs jaunus nodokļu atvieglojumus un kreditēšanas politiku

Līdz šim valstī īstenotā lauksaimniecības politika ir bijusi veidota par labu lielajām zemnieku saimniecībām, bet mazo un vidējo saimniecību vajadzības nav uzklausītas, tā teikts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga oficiālajā paziņojumā presei šā gada jūnijā. Dienas Bizness mēģināja rast izskaidrojumu, kādēļ valsts lauksaimniecības politika pēc nemainīga attīstības virziena kopš 2004. gada maija var piedzīvot krasas pārmaiņas nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā.

«Latvijā daudzviet saimnieko lielās zemnieku saimniecības, kur ar lauksaimniecības tehniku apstrādā lielas zemes platības, bet nodarbina maz cilvēku. To veicinājusi līdz šim īstenotā lauksaimniecības politika, kura veidota par labu lielajām saimniecībām, aizmirstot par mazo un vidējo saimniecību vajadzībām. Šāda politika veicinājusi darba vietu trūkumu un iedzīvotāju skaita mazināšanos reģionos, kam lavīnas efektā sekojusi skolu slēgšana. Lielāks atbalsts ģimeņu saimniecībām ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu reģionos,» šādu atklāsmi pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Atver jaunu interneta tirdzniecības platformu tirgotājiem

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas e-komercijas līderis Pigu Grupa informē par tiešsaistes tirdzniecības platformas jeb marketplace darbības uzsākšanu, aicinot vietējos uzņēmējus pievienoties, lai turpmāk pārdotu savas preces visos trīs uzņēmumam piederošajos interneta veikalos.

E-komercijas platforma, kas apvienos pircējus un pārdevējus ar interneta veikalu 220.lv, Pigu.lt un Kaup24.ee starpniecību, uzņēmējiem sniegs iespēju attīstīties, savukārt pircējiem tiks nodrošināta lielāka kvalitatīvu preču izvēle par vēl konkurētspējīgākām cenām.

«Sperot šo soli, mēs ne tikai ieejam jaunā biznesa attīstības posmā, bet arī dodam iespēju augt vietējam biznesam. Mēs vēlamies, lai e-komercija būtu pieejama maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo vēl nesen galvenokārt tā bija lielo spēlētāju priekšrocība. Mūsu pieredze, kas gūta vairāk nekā desmit gadu garumā, un labi attīstītā infrastruktūra, pacels Baltijas valstu mazo un vidējo biznesu jaunā līmenī. Mēs ticam, ka mazie uzņēmumi ir valsts ekonomikas mugurkauls, un mēs redzam lielu potenciālu, lai attīstītos kopā,» norāda Pigu Grupas izpilddirektors Daiņus Ļuļis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lai sunim silti un saimniekam prieks

Lelde Petrāne, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo

«Līdz 2018. gadam suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošana man bija vairāk kā hobijs, bet, kad pieprasījums kļuva tik liels, ka nespēju vairs visu apvienot, izlēmu par labu savam biznesam, nevis standarta algotam darbam,» stāsta L. Laugale, kura attīsta suņu dizaina preču zīmolu Chillbe. Papildu šim biznesam viņa reizēm nodarbojas arī ar fotografēšanu.

Suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošanai L. Laugale pievērsās 2013. gadā, kad pašas suns – jorkšīras terjers Teemo – bija tik mazs, ka veikalā kvalitatīvu un skaistu apģērbu tam nevarēja nopirkt. Tas mudinājis ķerties pie darba pašai.

Lai tīkamas pastaigas

«Pirmie klienti bija cilvēki, kuri pastaigu laikā nāca mums klāt un jautāja, kur es iegādājos sunim apģērbu, viņi arī tādu vēloties. Tagad man ir vēl viens suns, arī jorkšīras terjers – Rolo, kurš ir izmēros vēl uz pusi mazāks par Teemo. Apģērbus izgatavoju maziem suņiem, savukārt aksesuārus – visu izmēru suņiem,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka darina to, kas viņai pašai patīk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

25% Latvijas uzņēmumu mobilo tehnoloģiju attīstība ļāvusi nopelnīt vairāk

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilie risinājumi šodien attīstās milzu ātrumā. Pasaule strauji atbrīvojas no komunikācijas šķēršļiem – vadiem un iekārtām, kas aizņem lielu telpu.

Mobilo tīklu kapacitāte datu pārraidīšanai palielinās, pārsniedzot savulaik neiedomājamus apjomus un ātrumu. Tele2 un SKDS veiktajā pētījumā dažādu nozaru uzņēmēji atzīst, ka mobilās tehnoloģijas biznesa vidi padarījušas dinamiskāku. Ir ātrāka dokumentu aprite un lēmumu pieņemšana, darbiniekiem ir nepārtraukta pieeja dažādiem resursiem, kā arī saziņa ar klientu ir 24/7 – it īpaši tirdzniecības jomā strādājošajiem un eksportējošiem uzņēmumiem. Šīs pārmaiņas, protams, ietekmē arī kompāniju efektivitāti un peļņu. Proti, vairāk nekā 26% uzņēmēju atzinuši, ka mobilo tehnoloģiju attīstība pēdējos 5–10 gados ļāvusi tiem nopelnīt vairāk.

Nozaru griezumā raugoties, mobilo sakaru tehnoloģiju attīstība visvairāk ļāvusi nopelnīt uzņēmumiem, kas pārstāv tirdzniecības nozari (38%), bet krietni mazāk – ražošanas nozarē strādājošajiem (10%). Viens no skaidrojumiem noteikti ir tas, ka ražošanas uzņēmumiem dažādu mobilo tehnoloģiju ieviešana ir daudz komplicētāka, un šos uzņēmumus nākotnē daudz būtiskāk ietekmēs 5G attīstība un šīs tehnoloģijas sniegtās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.

Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.

"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.

Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.

Komentāri

Pievienot komentāru