Redakcijas komentārs: Laukos aug, Rīgā dilst

2017. gada 14. decembris plkst. 8:00
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Kaklu var nolauzt, mēģinot izkāpelēt pa nodarbinātības statistikas pakāpieniem. Pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmumos nodarbināto skaits piedzīvojis gan kritumus, gan kāpumus, sevišķi, vērtējot pa pašvaldībām. Ir arī bedres. Diemžēl vienojošā trīs pēdējo gadu tendence ir nodarbināto skaitam sarukt – ja salīdzina 2016. un 2015. gadu, tad gada laikā Latvijas uzņēmumos uzrādīto nodarbināto skaits samazinājies par teju septiņiem tūkstošiem.

To liecina Lursoft pētījuma dati (plašāk – DB 12.12.). Savukārt, ja pavērojam situāciju ar lielāku laika distanci, tad pērn legāli nodarbināts par teju 72 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk nekā 2007. gadā.

It kā jau nav pārsteigums, ka pētījumā par nodarbinātību izceļas Pierīga, tomēr pārsteidzoša ir atsevišķu Pierīgas pašvaldību izteiksmīgā dominance. Piemēram, Mārupes novads ar 22,7 tūkstošiem nodarbināto (pēc juridiskās adreses) jau trešo gadu pārtrumpo Liepāju un otro – Daugavpili, bet pilnīgi miltos daudzu gadu garumā samaļ Jelgavu, Jūrmalu, Ventspili un pārējās piecas republikas nozīmes pilsētas, protams, izņemot Rīgu. Pierīga kopumā ir īpašs stāsts, turklāt tās nozīme nodarbinātības kartē ar katru gadu nedaudz pieaug. Tikmēr zīmīgi, ka nupat piesaukto republikas nozīmes pilsētu pozīcijas vājinās, lai gan tieši šīm pilsētām ir vislielākais uzņēmējdarbības potenciāls, par miljoniem uzlabojot biznesa infrastruktūru, piemēram, Rēzeknē. Šīs naudas atdevi līdzīgā pētījumā vajadzētu ieraudzīt pēc dažiem gadiem. Interesanti, ka pieaugums novērojams virknē mazo pašvaldību, kas, iespējams, saistīts arī ar darbinieku legalizēšanu jeb iznākšanu no aplokšņu algu vides. Šāda situācija ir Jaunpiebalgas, Vārkavas, Varakļānu, Jaunpils, Rundāles, Līgatnes un daudzos citos novados ar salīdzinoši nelielu nodarbināto skaitu.

Tiesa, Latvijas tautsaimniecībā vērtīga ir katra darbavieta, tāpēc varbūt tik liela nozīme nav skaitam, bet faktam, ka reģionos, neskatoties uz it kā drūmo demogrāfisko perspektīvu, pēdējo piecu gadu laikā uzņēmumos strādājošo (vai no ēnas «izkāpušo») skaits pieaudzis dažviet par 25%, bet dažviet arī par 500%. Tikmēr galvaspilsēta faktiski diktē kopējo nodarbinātības ainu, un likumsakarīgi, ka kopējās lejupslīdes, kas tagad vērojama valstī, kājas aug tieši no Rīgas, jo reģioni pašlaik nodarbinātības ziņā, vismaz saskaņā ar Lursoft pētījumu, ir ne tikai stabili, bet ar pozitīvu pieaugumu. Un tā ir laba ziņa, taču reizē rada virkni jautājumu. Tiesa, reģionu aspekts nav pietiekami spēcīgs, lai uz augšu pavilktu kopējo tendenci, kas uzrāda mīnusus.

Dalies ar šo rakstu