Redakcijas komentārs: Neangažēti un bez populisma

2018. gada 16. maijs plkst. 6:36
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) ir pasludinājusi savu spriedumu - Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Ministru prezidents Māris Kučinskis jau paziņojis, ka ST lēmums tiks pildīts, taču lēmuma pildīšanas rezultātā problēmas nebūs tik daudz saistītas ar finansējumu, bet gan ar darba roku trūkumu.

Tajā pašā laikā šis ST lēmums kārtējo reizi apliecina, ka valsts nedrīkst savas finansiālās problēmas risināt ar antikonstitucionālu lēmumu palīdzību. Lai gan politiķi regulāri kāpj uz viena un tā paša grābekļa – proti, cenšas sasāpējušas finanšu problēmas risināt uz kādas sabiedrības grupas rēķina, par tiesiskumu īsti neaizdomājoties. Spilgts piemērs tam ir 2009. gada ST lēmums, kas noteica, ka krīzes apstākļos valdības pieņemtais lēmums samazināt pensijas par 10%, bet strādājošiem pensionāriem – par 70% ir Satversmei neatbilstošs un nav spēkā kopš tā pieņemšanas brīža. Toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše gan nepakautrējās ST lēmumu nodēvēt par bezatbildīgu, jo tas radīšot lielu robu sociālajā budžetā, aizmirstot par to, ka ST primāri ir jārūpējas par tiesiskumu, nevis budžetu. Tas gan neizslēdz, ka var būt krīzes apstākļos kādas pārejas normas, ar kurām tiek noteikti kādi samērīgi ierobežojumi. Taču mūsu politiķu nelaime ir tā, ka tie neprot nekrīzes laikā atteikties no krīzes laikā pieņemtajiem ierobežojumiem.

Ar savu pēdējo lēmumu ST politiķiem ir skaidri likusi saprast, ka finanšu problēmas nevar risināt nevienlīdzīgā un prettiesiskā kārtībā, lai cik tas arī pievilcīgi neizskatītos no budžeta interešu viedokļa.

Tajā pašā laikā ST pieņem ne tikai politiķiem, bet arī sabiedrībai netīkamus lēmumus, neuztraucoties par to, ka kļūs nepopulāra vai zaudēs reitingus. Tā 2009. gadā ST atzina, ka lēmums togad neindeksēt pensijas ir Satversmei atbilstošs. Tāpat šogad ST pieņēma lēmumu, ar kuru par neatbilstošiem Satversmei atzinusi grozījumus likumos, kas no šā gada sākuma samazināja piespiedu nomas maksu dalītajos īpašumos. Tiesa noteikusi, ka grozījumi zaudēs spēku 2019. gada 1. maijā, tādā veidā dodot Saeimai laiku likumu labot.

Kā redzams, ST nedomā nedz par saviem reitingiem, nedz popularitāti, tāpat tā necenšas izdabāt arī politiķiem. Līdz ar to ST ir labais piemērs tam, kā jāpieņem lēmumi, kuriem vispirms ir jābūt taisnīgiem un vienlīdzīgiem, nevienu iedzīvotāju vai sabiedrības grupu nenostādot sliktākā stāvoklī par pārējiem.

Arī ar savu pēdējo lēmumu ST politiķiem ir skaidri likusi saprast, ka finanšu problēmas nevar risināt nevienlīdzīgā un prettiesiskā kārtībā, lai cik tas arī pievilcīgi neizskatītos no budžeta interešu viedokļa. Jānorāda, ka tā ir tikai demokrātiskām valstīm piemītoša īpatnība, ka ir kāda neatkarīga institūcija, kas var atcelt izpildvaras un likumdevēja pieņemtos lēmumus, jo tie neatbilst valsts pamatdokumentam. Nav iespējams, ka, piemēram, Krievijā kāda tiesa varētu valdības vai Putina lēmumu atzīt par antikonstitucionālu. Līdz ar to ST neangažētība un neorientēšanās uz izpatikšanu sabiedrībai ir neapstrīdama mūsu kā tiesiskas valsts vērtība.

Dalies ar šo rakstu