Redakcijas komentārs: Valsts3.0 jeb publiskais sektors kā pakalpojums

Autori: Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors
2017. gada 12. septembris plkst. 7:53

Runājot par publiskajam sektoram pieejamās naudas tēriņu jēdzīgumu zināšanu jeb inovācijas ekonomikā (DB 08.09.), es norādīju uz nepieciešamu ierēdniecības mentalitātes maiņu. Tam ir jānotiek gan valsts, gan pašvaldību līmenī, publiskajam sektoram no represīva iekasēšanas mehānisma un naudas un resursu apgūšanas mašīnas kļūstot par biznesa un sabiedrības uzņēmīgumu stimulējošu pakalpojumu.

Tam nav jānotiek tāpēc, ka tas ir labi, pareizi, ētiski vai kaut kā tā. Attiecīgi motivētajiem šādi komentāri nav vajadzīgi. Šo es rakstu, lai norādītu Latvijas elitēm uz valdošu tendenci, uz neizbēgamību un elites pozīciju vājināšanos un daudziem noteikti arī zaudēšanu, ja apziņas un rīcības transformācija nenotiks. Par Valsti1.0 es šeit saucu valsts varas izpausmes apmēram līdz 1800. gadam. Tajā varas nesēju kontrole pār ikdienā notiekošo bija visai vaļīga, un, nedaudz vienkāršojot, kad nu vajadzēja, tad valsts gāja un ņēma, ko nu varēja no privātā sektora paņemt. Militāro tehnoloģiju attīstība un masu mobilizācijas nepieciešamība noteica Valsts2.0 rašanos. Šai modelī valsts bija jau spiesta gan efektivizēt nodokļu iekasēšanu, gan raudzīties, lai valsts aparātam un armijai cilvēki būtu atbilstīgi skoloti. Valstī2.0 salīdzinoši daudz vairāk iesaistītā tauta ar dumpošanos un pašorganizēšanos panāca šim modelim nepieciešamās ilgtspējīgas sociālās politikas pārmaiņas. Kurām elitēm tas laikus nepieleca, tām dega muižas, ripoja galvas, un tās iekļuva nākamo paaudžu literatūra hrestomātijās kā ļauni, kariķēti tēli.

Kapitālisms Valsts2.0 laikā konkurēja ar komunismu un sociālismu. Kapitālismā uzsvars bija uz kapitāla vairošanu, no kura tad arī valsts varēja iekasēt savu funkciju un ambīciju segšanai. Atbildība par inovāciju un vērtības pieaugumu Valsts2.0 kapitālismā ir uz biznesa pleciem, varai gan centralizēti gādājot, lai tam būtu pienācīgi skoloti cilvēki un zinātne. Savukārt Valsts2.0 sociālismā un komunismā valsts vienkārši visu zina vislabāk, tāpēc nevienam citam nav teikšanas, un ir zināms, ar ko tas ir beidzies.

Arī Valsts2.0 kapitālismā ir pulka caurkritušas elites piemēru. Vara uz Rīgas bruģa pie tās pacelt gribētāju kājām mētājās pirms nepilnas desmitgades, tāpat kā Atēnās u.c. Bizness vien vairs nav visvarens jaunas vērtības radītājs, no kura valstij «savām» vajadzībām iekasēt. Blakus vecajām industrijām inovācijas ekonomikā fundamentāla loma ir gan nevalstiskajam sektoram, gan inovatīvi graujošam mazajam biznesam, kuram šāda iespēja ir jādod. Līdzvērtība inovācijas spēlētāja loma ir arī akadēmijai – tā vairs nav tikai kadru kalve.

Valsts3.0 uzdevums ir ekonomisko, sociālo un vides problēmu apjēgšana un noteikšana, to risinājumu atstājot tirgum visplašākajā nozīmē un šādus risinājumus arī provocējot. Jānorāda, ka Valsts3.0 gan nav apokaliptiski tehnokrātiska. Politiskajām partijām tajā ir pulka darāmā, tomēr ar vecajām politekonomiskajām silēm un tīri «savām» funkcijām un darīšanām un naudas «apgūšanu» Valstī3.0 ir cauri. Elišu pretošanās tam ir iespējama, bet tā ir pašdestruktīva.