Reformas ietekmi uz tautsaimniecību varēs izvērtēt tikai pēc pāris gadiem 

Šajās dienās aprit divi gadi, kopš Latvijā strādā Māra Kučinska valdība. Šīs valdības darbam bijuši vairāki izaicinājumi, taču kopumā darba devējiem ar šo valdību ir bijis veiksmīgs dialogs un kvalitatīvs konsultāciju process divu gadu periodā.

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, 08.2.2018

Foto: Evija Trifanova/LETA

Šajā laikā regulāri ir notikušas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) – kopumā 12 – sēdes divu gadu laikā. Savukārt vienošanās norādīja kopīgos virsmērķus, sasniedzamos indikatorus, kā arī reformu virzienus ekonomiskā izrāviena veicināšanai. Šādu sadarbības apliecinājumu 2016. gada 9. augustā M. Kučinskis valdības vārdā parakstīja ar LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Rezultātā šīs valdības laikā tika izstrādāta un pieņemta nodokļu reforma, kā arī sagatavoti un apstiprināti nepieciešamie tiesību akti gan valdībā, gan Saeimā. Galvenie tiesību akti tika pieņemti pirms valsts budžeta pieņemšanas un par visām izmaiņām notika diskusijas sociālā dialoga formātā – NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomē un pēc tam NTSP.

Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Lai arī nav sasniegti pilnīgi visi mērķi, kopumā jāvērtē pozitīvi gan nodokļu reformas pieņemšanas process, gan arī rezultāts, kas ir panākts smaga kompromisa ceļā. Vispozitīvāk vērtējama ir uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) reforma, kas uzņēmumiem uzlabos finanšu plūsmu. Valdība ir nodrošinājusi arī tiesiskās paļāvības principu un saglabājusi uz noteiktu laiku UIN atlaides lielajiem investīciju projektiem lielajos uzņēmumus. Turklāt turēts solījums – budžeta pieņemšanas laikā netika paaugstināti nodokļi. Protams, nodokļu reformas ieviesto izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību varēs izvērtēt tikai pēc pāris gadiem, ar to saprotot akcīzes nodokļa likmes un sociālās iemaksas.

Tāpat izstrādāti priekšlikumi veselības aprūpes nozares finansēšanas reformai, akcentējot sabiedrības solidāru iesaisti atbildīgā nodokļu maksāšanā. Uzskatām, ka svarīgi turpināt veicināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu un tā efektīvu izlietojumu, sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.

Jāatzīst, demogrāfisko tendenču rezultātā – sabiedrības novecošanās un emigrācija – samazinās Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un nenotiek vienmērīga paaudžu nomaiņa darba tirgū. Tas nozīmē, ka liels izaicinājums arī turpmāk būs ciešāka sadarbība ar augstskolām, lai izglītības saturs un piedāvājums būtu piemērots mūsdienu darba tirgus vajadzībām.

Šīs valdības laikā tiesību aktos tika nostiprināta arī nozaru ekspertu padomju loma un ietekme. Turklāt, lai nodrošinātu darba devēju iesaisti visos profesionālās izglītības procesos, tika izstrādāts regulējums darba vidē balstītu mācību ieviešanai Latvijā.

Jāuzsver, ka liels progress ir panākts Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā (LDDK uz to norādīja 2016. gadā). Uzskatām, ka struktūrfondi ir nozīmīgs publisko investīciju avots, kas veicinājis vairāku nozaru, piemēram, būvniecības, strauju izaugsmi.

Kopumā Latvijas izaugsmes rādītāji 2017. gadā bija vieni no visstraujākajiem ES un OECD, to pozitīvi ietekmēja gan izaugsme un pieprasījums mūsu eksporta tirgos, gan investīciju pieplūdums strauji augošajās nozarēs (piem., būvniecībā, apstrādes rūpniecībā). Pēdējos gados palielinās arī Latvijas pakalpojumu nozaru eksports – autotransports, tūrisms, aviācija, datoru un IT, būvniecības un telesakaru pakalpojumi. Turklāt strauji ir augusi vidējā neto darba samaksa visos reģionos.

Tas nozīmē, ka M. Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

LDDK atzinīgi vērtē, ka valdība īsteno tautsaimniecību atbalstošu politiku. Savukārt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs varētu izjust labklājības pieaugumu un veidotos jaunas, konkurētspējīgas darbavietas ar adekvātu darba samaksu, politikas līderu un valdības prioritārajiem uzdevumiem arī nākotnē jābūt mērķētiem uz investīciju piesaistīšanu, ēnu ekonomikas mazināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu kopumā.

Bez šaubām – nepieciešams turpināt uzsākto reformu procesu valsts pārvaldē, attiecinot to arī uz pašvaldībām, kā arī nodrošināt lēmumu un reformu pēctecību arī pēc Saeimas vēlēšanām 2018. gadā.

Tevi varētu interesēt

Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma.

Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē.

Galvenais faktors degvielas cenu līmenī būs naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū.

Nodokļu reformas darbības pirmajā mēnesī – šā gada janvārī kopējie nodokļu ieņēmumi...

«Es domāju, ka šī nodokļu reforma ir laba. Lielākā tiesa cilvēku piekrīt, ka šī nodokļu reforma varētu uzlabot Latvijas ekonomiku, peļņas reinvestēšanas apjomus, ekonomikas izaugsmi.»

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Laiks rādīs, vai šī ir tikai korekcija vai tomēr iezīmē plašākas tendences globālajā kapitāla vērtspapīru...

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām,...

Cēsu pusē parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu....

Man ir bijis liels gods, galvenokārt, prieks un pavisam noteikti – intensīva...

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā...

«Mēs apzināmies, ka ar mantojumu, kurā ietilpst vairāki uzņēmumi, ir saistīti pienākumi un atbildība.»

No 23. līdz 26. janvārim Šveices Alpu kūrortpilsētā Davosā norisinājās jau 48....

Tas, ka būvniekiem jau tagad nākas meklēt darbiniekus ārpus Latvijas, ir acīmredzams.

Ekonomika turpināja spēji augt arī pērnā gada nogalē, bet, kā jau gaidījām, izaugsmes temps...

2017.gada 4. ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 0,3%, bet gada laikā pieaugums veidoja 4,2%....