Jaunākais izdevums

Ir ļoti maz tādu uzņēmumu, kas mikrouzņēmumu režīmu izmanto ļaunprātīgi, šodien uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka neviens nav ieinteresēts atteikties no mikrouzņēmumu režīma, jo mikrouzņēmumu nodoklis ir vienīgais atbalsta instruments iesācējuzņēmējiem.

«Uzņēmējdarbības aktivitāte mazinās, piemēram, šogad dibināts par 1000 mazāk uzņēmumu, turklāt šogad jau likvidēti vairāk nekā 8000 uzņēmumu. Tas ir tāpēc, ka diskutējam par mikrouzņēmumu režīmu, jo uzņēmēji nezina, ko sagaidīt nākotnē,» sacīja ministre.

Tāpat Reizniece-Ozola norādīja, ka mikrouzņēmumu režīms netiek izmantots ļaunprātīgi, bet tas ir būtisks atbalsta instruments. Viņa pauda cerību, ka mikrouzņēmumu režīms netiks sabojāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kad mušas sajauc ar rozīnēm

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa jomas regulēšanā no valsts institūciju puses vērojama pilnīga haltūra

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – aptuveni 44 tūkstošiem personu – līdz 1. augustam tika solīts valdības apstiprināts saraksts par tām nozarēm, kurās turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa režīmu vairs nevarēs piemērot. 1. augusts kā nācis, tā pagājis, oficiāla saraksta joprojām nav. Pareizāk sakot, neoficiāli kaut kāds saraksts gan medijos noplūda, bet tas noteikti nevarēja būt īstais saraksts, jo kāda Latvijas ministrija taču nevarēja «uzražot» tik absurdu dokumentu, kuru lasot jāšaubās par veselo saprātu.

Šajā «neīstajā» sarakstā bija iekļauta 41 uzņēmējdarbības nozare. Iespējams, ka šis saraksts bija pārņemts no Kuveitas vai no kādas citas derīgo izrakteņu lielvalsts, jo tajā bija norādīts, ka naftas, gāzes, ogļu un metāla rūdas ieguves nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nevar tikt piemērots mikrouzņēmuma nodokļa statuss. Interesanti, cik mikrouzņēmumu vai vispār jebkādu uzņēmumu Latvijā šajās nozarēs darbojas? Tad jau nevajag apstāties tikai pie šīm jomām, vajag ierakstīt, ka arī kodolenerģijas vai starpplanētu izpētes jomā Latvijā nevar dibināt mikrouzņēmumus. Ir jāpieiet vai nu bez pilnīgas izpratnes, vai ārkārtīgi pavirši šāda saraksta veidošanai, lai ierakstītu, ka automobiļus un to virsbūves nevar ražot mikrouzņēmums, vienlaikus uz lidmašīnu, kuģu un vilcienu ražošanu neattiecinot šādus ierobežojumus. Pēc šī principa Rīgas Vagonbūves rūpnīca mierīgi var pāriet uz mikrouzņēmuma statusu, kamēr autobusu ražotājam AMO Plant tas ir liegts. Profesionāla pieeja būtu, ja šāda saraksta veidotājs apkopotu informāciju par konkrētajām nozarēm – tās lielumu tautsaimniecībā, nodokļu pienesumu, cik daudz šajā nozarē ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, cik parastā nodokļu režīma uzņēmumu, kādas ir šīs nozares prognozes, tad arī visiem būtu saprotams, kāpēc tā vispār tiek iekļauta sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Daudzi uzsākuši agresīvu nodokļu plānošanu

Sandris Točs, speciāli DB, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas pēc mūsu aplēsēm budžetam rada 200 – 250 miljonu eiro lielus zaudējumus,» saka finanšu ministrs Jānis Reirs

Vietējiem uzņēmējiem un arī investoriem patīk stabilitāte. Vai Latvijā nodokļi nemainās pārāk bieži?

No 2011. gada nav paaugstināts neviens pamatnodoklis. No 2011. gada PVN ir samazināts par 1%, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – no 26% uz 23%, arī sociālais nodoklis samazināts gan darba devēju pusē, gan darba ņēmēju pusē par pusprocentu. Tas nozīmē, ka mēs esam vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura ir samazinājusi nodokļus tādā apjomā laikā pēc krīzes. Pārsteidz arī tas, ka, piemēram, Igaunija no nākamā gada palielinās iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1%, arī Čehija palielinās šo nodokli par 1%. Un vēl dažas «neeirozonas» valstis Eiropas Savienībā arī to palielinās par 1%. Tas nozīmē, ka Latvija ir uz pareiza ceļa, mēģinot turēties zemāko nodokļu zonā, tāpat arī rūpēties par to, lai šie nodokļi paliktu tādā līmenī. Viennozīmīgi – ir arī lieli izaicinājumi. Viens no tiem ir nodokļu iekasējamība. Bieži jautā, kāpēc mums ir līdzīga nodokļu sistēma kā Lietuvā un Igaunijā, bet nodokļu iekasējamība ir stipri zemāka. Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas, pēc mūsu aplēsēm, budžetam rada 200–250 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tas ir 1% no IKP, kas ir ļoti nozīmīgi. Varētu ļoti daudz finansiālu problēmu atrisināt, ja mums būtu tāda pati nodokļu sistēma kā kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Veiksmes stāsta neveiksmīgais iznākums

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā problēma ir tā, ka joprojām neesam iemācījušies šķirot – tiek pieļauta vai nu pilnīga patvaļa, vai arī ieviests totāls aizliegums

Nav šaubu, ka krīzes laikā ieviestais mikrouzņēmuma nodokļa režīms bija īstais risinājums pareizajā brīdī. Pretējā gadījumā ievērojams skaits darbu zaudējušo cilvēku vai nu «sēdētu uz pabalstiem», vai darbotos pelēkajā ekonomikā. Mikrouzņēmuma nodoklis deva iespēju savam biznesam sadūšoties arī tiem, kas līdz tam sevī uzņēmēja garu nebija saskatījuši. Daudzi pamēģināja, daļai izdevās, citiem atkal neizdevās, bet vēl kāds mikrouzņēmuma nodoklī saskatīja shēmošanas iespējas un rezultātā dažs labs uzņēmums apauga ar mikrouz- ņēmumiem kā celms ar suņusēnēm. Skaidrs, ka no tautsaimniecības veselības viedokļa lekni sazēlušo mikro- uzņēmumu dārziņu vajadzēja paravēt, taču šobrīd ravēšana diemžēl līdzinās nolīdzināšanai līdz ar zemi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pārsteigti par ideju paaugstināt šī nodokļa apmēru un vienlaikus cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām nebūs jāsaskaras ar kārtējiem tā «maigās likvidācijas» mēģinājumiem.

Parlamenta vēlēšanas ir sava veida iespējas un vienlaikus draudi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tomēr šoreiz par šīs kategorijas uzņēmēju pārsteigšanu parūpējās veselības ministre Anda Čakša. Intervijā DB 06.07.2018. viņa sacīja, ka «viens no problēmjautājumiem gan ir par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo tas ir legāls nodokļu režīms. Iespējams, jādomā par šā nodokļa likmes paaugstināšanu, lai mikrouzņēmēji būtu sociāli apdrošināti un varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Kamēr tas nav izdarīts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat kā jebkurš cits sociāli neapdrošināts iedzīvotājs, kuru neapdrošina valsts, var brīvprātīgi pievienoties sistēmai. Tas ir ļoti viegli izdarāms, turklāt apdrošināšanas maksājums gadā ir daudzkārt zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nākamgad nemainīs MUN likmi un neieviesīs mikrouzņēmumiem aizliegtās nozares

LETA, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likumā, paredzot, ka nākamgad tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā.

Tāpat komisija atbalstīja ieceri, ka izmaiņas par to, ka mikrouzņēmumi nevar darboties konkrētajās nozarēs, stāsies spēkā no 2017.gada, nevis nākamgad, kā tas sākotnēji bija plānots.

Pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja, ka mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro piemēros 5% MUN likmi, apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 8%.

Tomēr tagad Saeimas komisija otrajam lasījumam atbalstīja ierosinājumu, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma Al De Media īpašnieks Linards Kālis, kurš vairākus gadus strādājis pie Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV), apgalvo, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus, vēsta LTV raidījums de facto.

Iesniegumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Kālis arī raksta, ka daļu no saņemtās algas devis deputātam atpakaļ skaidrā naudā. To raidījumam sacījusi vēl kāda persona, kas saņēmusi naudu no Kaimiņa.

Savukārt Kaimiņš noliedz, ka būtu saņēmis nedeklarētus ieņēmumus. Arī neatzīst, ka būtu devis norādījumus par darbiniekiem un algām.

Kaimiņš stāsta, ka mikrouzņēmumā Al De Media, kurā viņš nav bijis ne īpašnieks, ne vadītājs, darbinieki tiešām strādājuši viņa labā saistībā ar raidījuma Suņu būda veidošanu.

«Norādījums, [cik kuram maksāt], tas ir jūsu interpretējums. No manas puses tas ir ieteikums, cik cilvēkam vajadzētu maksāt par izdarīto darbu,» raidījumam teica deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 iznīcinās aplokšņu algas

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministre: Mikrouzņēmuma nodoklis varētu palikt 9% apmērā

LETA, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN) varētu palikt 9% apmērā, bet ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi maksā minimālās sociālās iemaksas, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem, informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LRA deputāti vēlējās zināt, vai mikrouzņēmumi var rēķināties, ka arī turpmāk MUN likme tiks saglabāta 9% apmērā.

Ministre stāstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) patlaban gatavo priekšlikumus mikrouzņēmumu darbības uzlabošanai, taču vēl esot daudz jautājumu.

EM sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz rudenim uzdots sagatavot jaunu regulējumu mikrouzņēmumiem un iesācējuzņēmumiem.

«Jaunais regulējums varētu paredzēt, ka dzīvesstila uzņēmumiem MUN likme tiek saglabāta 9% - ar nosacījumu, ka tiek veiktas minimālās sociālās iemaksas, savukārt liela potenciāla ātras izaugsmes uzņēmumiem jeb iesācējuzņēmumiem būs cits regulējums,» norādīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Peļņai no kapitāla, kas nav reinvestēta uzņēmuma attīstībā, plāno 20% nodokli

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) apsver iespēju ar 20% lielu nodokli aplikt peļņu no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmuma attīstībā, šodien, tiekoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, sacīja FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).

Viņš stāstīja, ka FM patlaban noris darbs pie nodokļu pamatnostādnēm. Ministrijas mērķis ir 1.aprīlī nākt klajā ar pārskatītu nodokļu stratēģiju par to, kā «dzīvosim sākot no 2018.gada».

FM patlaban vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iesniegtos piedāvājumus, kas skar arī seniorus, norādīja Putra. Viņš stāstīja, ka darba devēju organizācijas piedāvā samazināt darba spēka nodokļu apjomu. FM gan vēl rēķinot fiskālo ietekmi, ieviešot šādu finanšu politiku.

Pirmais piedāvājums no darba devēju puses esot samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā arī palielināt neapliekamo minimumu no šobrīd esošajiem 60-115 eiro mēnesī līdz 300 eiro. Putra piebilda, ka Igaunijā neapliekamais minimums ir 500 eiro. Tāpat tiktu saglabāti atvieglojumi par apgādājamajiem. Putra stāstīja, ka šis priekšlikums ir finansiāli ietilpīgs - vairāk nekā 200 miljoni eiro, tāpēc tas jāskata kontekstā ar citiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Rodas iespaids, ka puse Rīgas iedzīvotāju ir freelanceri

Starptautiski sertificēts projektu vadītājs, Biznesa augstskolas «Turība» absolvents Gundars Strazdiņš, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gundars Strazdiņš darbojas kā freelanceris, organizējot pasākumus un īstenojot grafiskā dizaina projektus. G. Strazdiņš stāsta, kas tad īsti ir freelanceris, kādas ir priekšrocības un trūkumi, strādājot šādā režīmā, un, kāpēc Latvijā freelanceru kļūst aizvien vairāk.

Brīvmākslinieks vai brīvdarbinieks

Freelanceris nav gluži tas pats, kas brīvmākslinieks. Ja vēlamies šo jēdzienu tulkot latviski, tad tiešām būtu jāsaka brīvmākslinieks, bet, ja iedziļināmies tā būtībā, tad tā vis nav, jo vārda daļa mākslinieks vairs īsti neatbilst šodienas situācijai. Ja senos laikos neatkarīgie cilvēki tiešām nodarbojās ar mākslu – viņi radīja kaut ko, ko citi pirka. Mūsdienās vairāk atbilstu jēdziens brīvdarbinieks.

Tātad freelanceris ir cilvēks, kurš nodarbojas ar savu biznesu, bet, atšķirībā no parasta uzņēmēja, viņam nav komercstruktūras, nav darbinieku, pamatkapitāla, u.tml. Freelanceris ir uz servisu balstīts cilvēks, nevis uz ražošanu, attiecīgi, viņu, atkarībā no prasmēm un piedāvājuma, var piesaistīt dažādiem projektiem. Piemēram, es organizēju pasākumus, attiecīgi, fiziska vai juridiska persona, kas vēlas pasākumu, pieaicina mani. Es veidoju komandu, plānoju pasākumu atkarībā no esošā budžeta, ja nepieciešams, piesaistu sponsorus u.tml. Kad pasākums ir noorganizēts, mans darbs ir izdarīts, saņemu atalgojumu un varu pievērsties citiem projektiem. Atnācu, izdarīju, aizgāju!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 23. novembrī, pulksten 8.45 pie Latvijas Republikas Saeimas notiek pikets-sapulce, ar mērķi atturēt Saeimas deputātus no lēmuma likvidēt mikrouzņēmuma nodokli, informē piketa rīkotāji. Šis likumprojkts iekļauts budžeta likumprojektu paketē, un par to plānots balsot steidzamā kārtā 23. novembra ārkārtas sēdē.

Piketa ieraksts skatāms db.lv Facebook profilā.

Tāpat piketā plānots pieprasīt atcelt obligātās sociālās iemaksas, kas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem jau no nākamā gada būs jāmaksā ik mēnesi, pat, ja konkrētajā periodā uzņēmums neguva ienākumus. Organizējot piketu, aptaujāti daudzi MUN maksātāji, kuri atzinuši, ka obligātās sociālās iemaksas 97 eiro apmērā būs iemesls atlaist darbiniekus, samazināt algas vai pavisam pārtraukt uzņēmējdarbību. Vairāki mazie uzņēmēji atzinuši, ka, ja MUN tiks atcelts, tad viņiem nākšoties emigrēt no Latvijas un no jauna uzsākt savu biznesu kādā citā, mazajai uzņēmējdarbībai labvēlīgākā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka priekšlikumu ir «pietiekami daudz», un tie tiekot apkopoti. Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās šodien plkst.13, un daudzi iesnieguši savus ierosinājumus pēdējā brīdī, komisijas priekšsēdētājs atturējās tos komentēt.

Kā vēstīts, apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Situācija janvārī var būt nekontrolējama, tāpēc bija jāapstādina sociālo iemaksu izmaiņas

LETA, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra būtu liela neziņa par jauno situāciju ar minimālajām sociālajām iemaksām, kādam bija jāuzņemas atbildība un tās jāapstādina, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Šādu lēmumu viņš pieņēmis, analizējot, kāda situācija varētu iestāties no nākamā gada, kad iedzīvotājiem būtu neziņa par to vai viņiem būs darbs, vai uz nodokļa rēķina tiks samazināta alga. «Saprotot, ka situācija janvārī var būt pilnīgi nekontrolējama, kādam bija jāuzņemas atbildība to pateikt. Tāpēc arī vakar nācu klajā ar priekšlikumu koalīcijai, ka tā ir jāapstādina,» skaidroja Kučinskis. Viņa ieskatā, nevar ieviest izmaiņas, nezinot, kā realitātē tas tiks īstenots.

Tāpat neesot normāli, ka nepārtraukti tika papildināts izņēmumu saraksts ar mērķa grupām, uz kurām jaunais regulējums neattieksies.

Savukārt no jaunā gada ir jāsāk darbs no jauna, veidojot jaunu sistēmu. «No jaunā gada sākam darbu no gala un uzņemos visu atbildību par šo,» noteica premjers. Viņš arī apņēmies situāciju līdz pirmdienai izskaidrot koalīcijas partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Legāli strādājoši uzņēmumi bieži neiztur zemākās cenas spiedienu iepirkumos

Rūta Kesnere, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Komentāri

Pievienot komentāru