Krievijas un Rietumu attiecību krīzē bizness un ekspertu dialogs ir nepieciešamās komunikācijas minimums. Krievijas revizionisms nepārprotami ved pretējā virzienā, nekā to ilgstoši ir gribējušas uzskatīt Savienotās Valstis, saka Vašingtonas domnīcas Atlantijas padome (Atlantic Council) viceprezidents Deimons Vilsons (Damon M. Wilson).
Fragments no intervijas
Neesmu par to runājis ar Baltijas foruma rīkotājiem, kas jūsu ir šurp aicinājuši, bet acīmredzot viņu interese ir saprast ASV un Krievijas attiecību pašreizējo situāciju un ar ko var rēķināties Krievijas tirgū ieinteresētie Latvijas uzņēmēji. Tātad – kur mēs pašlaik šajās attiecībās esam?
Šajās attiecībās mēs neesam labā vietā. Konkrēti Vašingtonas attiecības ar Maskavu pašlaik ir ļoti samocītā situācijā. Pirmām kārtām ir jāatzīst, ka Maskavas īstenotās rīcībpolitikas ir bijušas vērstas uz dažu mūsu sabiedroto iebiedēšanu un vājo vietu izmantošanu viņu sabiedrībās. Un mums pašu mājās ir lielas debates par Krievijas jaukšanos mūsu pašu vēlēšanās. Satriecošais tajā visā ir Maskavas acīmredzamais revizionisms. Tas gan no otras puses ir radījis ASV vēl lielāku apņēmību turēties kopā ar saviem sabiedrotajiem un iestāties par viņiem, sevišķi šeit Baltijā. Visi šie revizionisma fakti un debates par Krievijas jaukšanos mūsu pašmāju politikā ir novedušas pie zemākā punkta gan savstarpējā uzticībā, gan, iespējams, arī komunikācijā starp ASV un Krieviju, un pie augstākā spriedzes un iespējamo aprēķina kļūdu punkta ilgā laika posmā. Un tas nav labi.
Jūs sakāt – Maskavas revizionisms. Bet vai pamatā nav amerikāņu nepamatoti optimistiskais Krievijas ārpolitikas traktējums pirms tam?
Man trijos dažādos laikos ir bijusi iespēja un gods strādāt Baltā nama Nacionālās drošības padomē, un vienmēr ir bijis interesanti redzēt, kā dažādi ASV prezidenti ir uzskatījuši, ka viņi ar savu personību spēs atrast iespēju jauniem risinājumiem. Ja skatāmies uz situāciju pasaulē stratēģiski, tad amerikāņu bažas ilgstoši ir bijušas ir par terorisma izplatību, par pilsoņu kariem Tuvajos Austrumos, par ilgtermiņa izaicinājumu, ko rada Ķīnas izaugsme un ko tas nozīmēs globālajai sistēmai, un par tādiem globāliem jautājumiem kā klimata pārmaiņas un enerģētika. Mēs fokusējāmies uz šiem jautājumiem, nevis uz Krieviju un Maskavu. Mūsu galējais mērķis ir sabiedroto un sadarbības partneru kopiena transatlantiskajā telpā. Tā tas ir jau kopš prezidenta Džordža H.V. Buša teiktā 1989. gadā, ka Eiropai ir jābūt «veselai un brīvai». Tā bija atbilde uz PSRS līdera Mihaila Gorbačova iepriekš izteikto iniciatīvu par Eiropas kopējām mājām. Ja domājam par ASV raizēm saistībā ar Tuvajiem Austrumiem, Āziju, Ziemeļkoreju, terorismu un tādiem jautājumiem, tad ilgākā laika posmā mūsu intuīcija ir teikusi, ka krieviem šajos lielajos izaicinājumos ir jābūt mūsu partneriem.
Stratēģiskā, intuitīvā līmeni Vašingtonā bažas nav bijušas par Krieviju, bet par šiem lielajiem globālajiem izaicinājumiem. Diemžēl šī intuīcija nav īstenojusies sevišķi labi, un tās cerētais virziens nav tas, kurā Putina kungs tagad ved savu valsti. Krievija mūsu politiku Eiropā ir uztvērusi kā izaicinājumu, un Vašingtona ir bijusi lēnīga savā izpratnē par to, ka mainās Krievijas pieeja mūsu attiecībām. Tas bija redzams Krievijas militārajās investīcijās un modernizācijā un provokatīvajā uzvedībā. Tā bija pakāpeniska attīstība, un tagad mēs redzam, ka mūsu attiecības diemžēl ir pavisam citā situācijā, nekā mēs domājām.
Kas notiek pašlaik?
Redzat... Kas notiek reālajā pasaulē un kas notiek politikā...
Atvainojiet par tik plašu jautājumu ar vaļējiem galiem.
Ir labi. Ja skatāmies uz faktiem, tad pirmo reizi ASV spēki ir Polijā un Baltijā, un fokuss ir ļoti spēcīgi pārcelts uz Baltijas reģionu. Mūsu uzmanība šeit ir ļoti pastiprināta, un mēs esam sapratuši, ka mums ir jābūt ļoti skaidriem pret saviem Krievijas kolēģiem, ka alianse nozīmē aliansi un tajā nav nekādu variantu. Punkts. To apšaubīt nav iespējas. Tas notiek realitātē. Tai pašā laikā mums ir sava veida Kabuki teātris politiskajā sfērā, sākot ar to, kur mēs paši esam ar savu pašmāju politiku. ASV Kongresā gan demokrātu, gan republikāņu pusē ir aizvien izteiktākas bažas par Krievijas ieturēto kursu Eiropas un reģionālajā politikā. Un mums ir administrācija, kas vēl nav pārliecināta, kāda būs tās pieeja un stratēģija – tai vēl ir jānoskaidrojas.
Visu rakstu Rīga aizvien vēl krustcelēs lasiet pirmdienas, 5.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!
#1/5
#2/5
Deimons Vilsons
#3/5
Deimons Vilsons
#4/5
Deimons Vilsons
