Transports un loģistika

Riga fertilizer terminal iepērk materiālus minerālmēslu termināļa būvei Kundziņsalā

Gunta Kursiša, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

SIA Riga fertilizer terminal noslēgusi iepirkumu konkursu par tehnoloģisko iekārtu atbalsta metāla konstrukciju iegādi par 1,449 miljoniem latu, kurā uzvarējis uzņēmums LNK Industries, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LNK Industries bija arī vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā.

SIA Riga fertilizer terminal ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta un a/s Vienotās ķīmijas kompānijas Uralhim meitas uzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums. Līdz 2014. gada sākumam Riga fertilizer terminal Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā, plāno izbūvēt minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināli, kura plānotā pārkraušanas jauda ir līdz diviem miljoniem tonnu kravu gadā un plānotais investīciju apjoms - 45 miljoni eiro.

LNK Industries ir LNK Group uzņēmums. LNK Group ietilpst arī LNK Engineering un LNK Properties. A/s LNK Industries dibināta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 504,2 tūkt. Ls. Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētājs Artjoms Milovs un valdes loceklis Jevgenijs Locovs. Uzņēmuma padomi veido Aleksandrs Milovs (padomes priekšsēdētājs), Vadims Milovs (padomes priekšsēdētāja vietnieks) un Nataļja Milova (padomes locekle).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot holdingā "LNK Group" ietilpstošā būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju, plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus - SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā teikts, ka "LNK Industries" akcionāri februāra sākumā pieņēmuši lēmumu par "LNK Industries" reorganizāciju. Reorganizācija tiks veikta nodalīšanas ceļā, kā rezultātā tiks dibinātas divas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību - "Technorent Group" un "BLP SPV", kurām tiks nodota daļa no "LNK Industries" aktīviem un pasīviem. Pēc reorganizācijas procesa "LNK Industries" turpinās pastāvēt.

"LNK Industries" pārstāvji aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmuma reorganizācijas mērķis ir koncentrēt savus resursus būvniecības jomā - civilo un infrastruktūras objektu, hidrotehnisko būvju un ražošanas objektu realizācijā.

Reorganizācija nostiprinās "LNK Industries" būvniecības sadaļu, nodalot ar būvniecību tieši nesaistītus darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos, kas sniegs pakalpojumus arī citām kompānijām, skaidroja "LNK Industries" pārstāvji. Līdzšinējā uzņēmuma darbība, kas saistīta ar būvniecības tehnikas nomu turpmāk būs uzņēmumu SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV" pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Salu tiltu sola rekonstruēt 2,5 reizes lētāk nekā aplēsusi pašvaldība

Lāsma Vaivare, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvkompāniju Skonto un LNK dibinātāju dēli reģistrējuši jaunus uzņēmumus

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdings LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, nodibina jaunu uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LNK PROPERTIES.

Jaundibinātā uzņēmuma SIA LNK PROPERTIES pamatkapitāls ir vairāk nekā 16 milj. eiro un vienīgais akcionārs ir SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss).

Uzņēmums SIA LNK PROPERTIES apvieno 12 meitas uzņēmumus komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā kā SIA Alojas Biznesa Centrs (ABC), SIA Baltijas Industriālais Parks (BIP), SIA Dārzciema Biroji; SIA LNK CENTRE un citus holdingā LNK Group ietilpstošos nekustamo īpašumu attīstītājus. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

«Līdz šim holdinga LNK Group nekustamo īpašumu attīstību nodrošināja struktūrvienība LNK Properties, kura tika dibināta 2000. gadā un tās pārziņā bija visi komerciālie un dzīvojamie objekti Rīgā un Jūrmalā, savukārt jaundibinātais uzņēmums SIA LNK PROPERTIES ir juridiskā persona, kas pārņem zīmola LNK Properties funkcijas un kā meitas uzņēmumus zem sevis apvienos aktīvos nekustamo īpašumu attīstītājus un pārvaldītājus,» skaidro jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis Artjoms Milovs. «Mūsu mērķis ir zem viena «jumta» apvienot un veiksmīgāk strukturēt nozīmīgāko holdingā LNK Group ietilpstošo komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu objektu darbību,» turpina Artjoms Milovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “LNK INDUSTRIES”, izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu pēdējo gadu garumā, ir pārsūdzējusi Konkurences padomes (KP) lēmumu tās sauktajā “būvnieku karteļa” lietā.

AS “LNK INDUSTRIES” vērtējumā tas ir nepamatots un arī prettiesisks, jo uzņēmums savā darbībā nav pieļāvis KP lēmumā uzskaitītos likumpārkāpumus un nav veicis jebkādas citas nosodāmas darbības.

Analizējot notiekošo pirms un pēc KP lēmuma paziņošanas, uzņēmums secinājis, ka šobrīd izvērstā apjomīgā sabiedrisko attiecību kampaņa ap šo lietu ir apzināts mēģinājums ietekmēt tiesu, kurai vēl tikai būs jāvērtē KP lēmuma atbilstība likumā noteiktajam standartam, lai kādam piemērotu naudas sodu.

Būvnieku karteļa lietas noilguma dēļ, iespējams, nevarēs piedzīt daļu zaudējumu 

Var rasties situācija, kad pēc būvnieku karteļa lietas iztiesāšanas beigām un Konkurences...

"Publiskā retorika par lēmumu no valsts amatpersonu un pasūtītāju puses rada iespaidu sabiedrībai, ka tiesas viedoklim vairs nav nekādas nozīmes un lēmums neizbēgami paliks spēkā, tādējādi noniecinot tiesu varas nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Vienlaikus aicinām kritiski vērtēt paziņojumus par iespējamo zaudējumu piedzīšanu no KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem. Vēlamies atgādināt, ka jebkādi lēmumi un darbības attiecībā uz it kā nodarīto zaudējumu piedziņu, būs tiesiski veicamas tikai pēc tam, kad tiesa būs devusi savu vērtējumu Konkurences padomes lēmumam. Proti, ja tiesa atcels Konkurences padomes lēmumu, tad jebkādai diskusijai par karteli vai tā radītajiem zaudējumiem vispār nav pamata. Tādējādi jebkādas spekulācijas šajā jautājumā pirms stājies spēkā tiesas spriedums ir apzināts populisms, kurš jau šobrīd nodara būtisku kaitējumu valstij un uzņēmējdarbības videi," pauž uzņēmums.

Tāpat uzņēmums norāda, ka, vērtējot pēdējo gadu notikumus Latvijas būvniecības sektorā, lielākais drauds konkurencei būvniecības tirgū ir nevis mītiski būvnieku karteļi, bet ik uz soļa sastopamā publisko pasūtītāju nespēja vai apzināta nevēlēšanās rīkot iepirkumus pēc atklātības un brīvas konkurences principiem.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Tāpēc LNK INDUSTRIES pasūtītājus pirms tiesas lēmuma neskaitīt it kā nodarītos zaudējumus, bet pievērsties tiešo uzdevumu pildīšanai pēc būtības radot tādus iepirkumu apstākļus, kas nesašaurina pretendentu loku.

Uzņēmuma ieskatā, pirmais darbs šajā sakarā būtu atteikšanās no diskriminējošu un konkurenci ierobežojošu prasību ietveršanas publisko iepirkumu nolikumos, tādējādi nepieļaujot absurdo situāciju, ka uzņēmējiem tiesības piedalīties konkursos ir jāizcīna Iepirkumu uzraudzības birojā.

Par LNK IndustriesAS “LNK Industries” ir viens no lielākajiem industriālās būvniecības uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējies sarežģītu infrastruktūras objektu, jūras termināļu, tiltu un citu hidrotehnisko būvju, viaduktu, vērienīgu ražošanas, kā arī civilo objektu būvniecībā. Izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, procesu digitalizāciju un ražošanas industrializāciju.

Būvniecības uzņēmums AS "LNK Industries" pagājušajā gadā strādāja ar 68,731 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 23,5% mazāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 34,7% un bija 4,454 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"LNK Industries" reģistrēta 2005.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 372 411 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs. "LNK Industries" reģistrēta 2005.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 372 411 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LNK Industries piegādās un uzstādīs atkritumu šķirošanas stacijas tehnoloģiskās iekārtas EKO KURZEME

Dienas Bizness, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība LNK Industries noslēdz līgumu par 1,43 miljoniem eiro ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA EKO KURZEME par atkritumu šķirošanas stacijas tehnoloģisko iekārtu piegādi un uzstādīšanu.

AS LNK Industries ir uzvarējusi iepirkumu konkursā piegādāt un uzstādīt atkritumu šķirošanas stacijas tehnoloģiskās iekārtas jaunajam atkritumu šķirošanas centram, kas atradīsies sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes Grobiņas novadā, Liepājas reģionā.

«Atkritumu šķirošanas stacija būs pilnībā funkcionāls komplekss, kurā AS LNK Industries uzstādītās iekārtas veiks nešķirotu sadzīves un tiem pielīdzināmu atkritumu, primāro sadalīšanu to tālākai apstrādei, kā arī nodrošinās mehānisku bioloģiski noārdāmo atkritumu un pārstrādei derīgo atkritumu sašķirošanu un sagatavošanu tālākai pārvietošanai», par paredzamajiem darbiem stāsta AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Precizēta - IUB apturējis Salu tilta pārbūves otrās kārtas iepirkumu

LETA, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 10.jūnijā apturējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkuma konkursu par Salu tilta kompleksa otrās kārtas pārbūvi, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija. Pēc tam minētā iepirkuma konkursa nolikums grozīts un pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš - tagad pretendenti var pieteikties līdz 27.jūnijam.

IUB iesniegumu izskatīšanas komisija 2.jūnijā atklātā sēdē izskatīja AS BMGS iesniegumu, kurā minēts, ka BMGS skatījumā iepirkumu konkursa nolikumā būvdarbu vadītājam izvirzītās pieredzes prasības nav objektīvi pamatotas, tādējādi ir pieļauti iepirkuma procedūras pārkāpumi, kurus, pēc sūdzības iesniedzēju domām, ir nepieciešams novērst.

Satiksmes departaments konkursa nolikumā iekļāvis prasību, ka konkursa dalībnieka rīcībā jābūt galvenajam atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš būtu atbildīgs par iepirkuma priekšmetā paredzēto būvdarbu vadīšanu un ar pieredzi autosatiksmes dzelzsbetona tilta, satiksmes pārvada, viadukta vai estakādes izbūves, pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu vadīšanā kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam pēdējo piecu gadu laikā vienā objektā. Turklāt šim objektam, ar kuru saistībā tiek prasīta būvdarbu vadītāja pieredze, ir jāatbilst šādām prasībām: «Vienā objektā (viena līguma ietvaros) ir veikta 2 (divu) Būvju ar kopējo 2 garumu 400 metru izbūve, pārbūve vai atjaunošana un vienas no šīm Būvēm viena laiduma garums ir vismaz 24 metri.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LNK Group par 10,516 milj. eiro iegādājusies likvidējamās Lietuvas bankas Snoras ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā

No šā brīža ēka J. Daliņa ielā 15 būs zināma kā LNK Centre – par A klases biroju ēkas īpašnieku trešajā pārdošanas kārtā kļuvis SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) dibinātais uzņēmums SIA JD 15, DB stāsta starptautiskajā nekustamā īpašuma kompānijā Colliers International (Colliers). Kompānijā prognozē, ka tuvāko LNK Centre ēkas attīstības plānu realizācija sniegs jaunas iespējas nekustamā īpašuma tirgū. Iepriekš ēkā atradās a/s Latvijas krājbanka centrālais birojs.

5000 tirgum

LNK Centre biroju ēka jau tagad ir ļoti labā stāvoklī un atrodas pilsētas centra rajonā, kas strauji attīstās un kļūs par Rīgas biznesa centru, uzsver Colliers. LNK Group plāno investēt biroju centra attīstībā un ēkas telpu uzlabošanā, lai tās pilnībā atbilstu A klases biroju standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot sadarbību ar holdingu LNK Group, SEB banka ir parakstījusi līgumu par 4 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu vienam no holdinga uzņēmumiem. Aizdevums paredzēts, lai finansētu dzīvojamā kompleksa Blueberry būvniecību Jūrmalā.

Dzīvojamā māja Blueberry atrodas Muižas ielā 11, Bulduros, Jūrmalā. Jaunuzceltajā četru stāvu ēkā būs izvietoti 59 dzīvokļi. Paredzēts, ka kompleksa būvniecība tiks pabeigta 2014. gada pavasarī. Tās celtniecību veic holdinga LNK Group būvniecības un ražošanas uzņēmums LNK Industries.

SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Viktors Bolbats, komentējot darījumu, sacīja: «Šis darījums ir turpinājums pērn veiksmīgi aizsāktajai sadarbībai ar LNK Group nekustamo īpašumu nozarē. Sagaidām, ka projekta augstā tehniskā kvalitāte apvienojumā ar atbilstošu prognozējamo dzīvokļu pārdošanas cenu Blueberry padarīs pievilcīgu potenciālo pircēju acīs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas piestātnes par vairāk nekā 2 miljoniem rekonstruēs LNK Industries Group

Dienas Bizness, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LNK Industries Group, kurā ietilpst AS LNK Industries un AS Latvijas Tilti, parakstījušas līgumu ar Ventspils brīvostas pārvaldi par Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukciju, informē LNK Group sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.

Līgumsumma ir 2 290 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rekonstrukcijas projekts paredz gan esošās piestātnes aprīkojuma, virsbūves un aizbēruma demontāžu, izbūvi, betonēšanu, gan arī jaunu inženierkomunikāciju izbūvi, kā arī kuģu stāvēšanas piestātnei piegulošās teritorijas labiekārtošanu. Darbus paredzēts pabeigt septiņu mēnešu laikā no būvatļaujas saņemšanas brīža.

AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs norāda, ka uzņēmums jau īstenojis vairākus liela mēroga un apjoma būvniecības un infrastruktūras attīstības projektus ostās, piemēram, daudzfunkcionālo, pasažieru un kravu termināļu būvniecību Rīgas brīvostā, Klaipēdas brīvostā, Ventspils brīvostā un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LU Akadēmisko centru Torņakalnā tomēr būvēs LNK Industries Group

Žanete Hāka, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līguma slēgšanas tiesības par Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā 1. kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību ar iepirkumu komisijas 12. augusta lēmumu piešķirtas pilnsabiedrībai LNK Industries Group ar piedāvāto līgumcenu 14,89 miljoniem latu.

Kā informēja LU pārstāvji, iepirkumā tika saņemti piedāvājumi no četriem uzņēmumiem - SIA Merks, SIA Abora, pilnsabiedrības LNK Industries Group un SIA Skonto Būve. Sākotnēji lēmums tika pieņemts par labu SIA Abora piedāvājumam, taču pārējie trīs pretendenti iesniedza sūdzības IUB, kas tās izvērtēja un, sniedzot izsmeļošu lēmuma izklāstu, atzina tās par daļēji pamatotām, līdz ar to piedāvājumu vērtēšana tika veikta atkārtoti. Lēmums par iepirkuma uzvarētāju tika pieņemts, pilnībā ņemot vērā IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā pausto viedokli.

Saskaņā ar nolikumu piedāvājumi tika vērtēti pēc to saimnieciskā izdevīguma, ko veido cena par projektēšanu un būvniecību, maksājumu ieturējuma apmērs ģenerāluzņēmēja līguma izpildes laikā procentos, garantijas perioda ilgums objektam no nodošanas ekspluatācijā, pretendenta piedāvāto inženiersistēmu un iekārtu regulārās apkalpošanas izmaksu apjoms gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ekspluatācijā nodots dzīvojamo māju komplekss Jasmine Garden Jūrmalā

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots četru dzīvojamo māju komplekss Jūrmalā Jasmine Garden, kurā investēti 7 miljoni eiro, informē LNK Group sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.

Projekta attīstītājs ir holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties, projekta autors arhitektu birojs AB3D - Juris Mitenbergs, ģenerāluzņēmējs SIA Merks.

Projekta Jasmine Garden attīstītājs holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties projektā investēja 7 miljonus eiro, no kuriem 3,2 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

65% dzīvokļu jau ir pārdoti, to pircēji ir ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstu pilsoņi, atklāj uzņēmuma LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Katrā ēkā ir attiecīgi 9 vai 15 dzīvokļi, kas rada tā dēvētās kluba mājas sajūtu. To platība ir no 42 līdz 100 m2, pieejami ar pilnu apdari un aprīkotām virtuvēm. Iespējams izvēlēties trīs dažādus interjera dizainus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LNK Group un Vairāk saules gādā siltas pusdienas LIC mediķiem

Zane Atlāce - Bistere, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība "LNK, Rere" pieņēmusi lēmumu pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "LNK, Rere" pārstāvji.

Galvenā motivācija sprieduma pārsūdzēšanai ir nepieļaut bīstama precedenta rašanos, kas var atstāt negatīvas sekas uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecību, skaidroja "LNK, Rere" pārstāvji.

Ar pārsūdzēto spriedumu publiskā iepirkuma pasūtītājam ir uzlikts pienākums atklāt iepirkumā uzvarējušā pretendenta tāmi privātpersonai, kura ir vērsusies ar attiecīgu iesniegumu pie pasūtītāja. Lēmuma pamatā ir arguments, ka tāme satur informāciju par iestādes finansējuma izlietojumu un šādai informācijai ir jābūt publiski pieejamai sabiedrībai.

"LNK, Rere" pārstāvji skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz pietiekami efektīvus mehānismus, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesa atklātība un publiskā finansējuma izlietojuma kontrole. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ikvienam interesentam ir pieejama informācija par iepirkumā uzvarējušā pretendenta cenu un jebkurām izmaiņām noslēgtajā iepirkuma līgumā. Detalizētu tāmju publicēšana nesniegs būtisku pienesumu publiskā iepirkuma procesa uzlabošanā un publiskā finansējuma izlietošanas kontrolē, uzskata pilnsabiedrība "LNK, Rere".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LNK Industries noslēdz līgumu par divu tiltu būvniecību Igaunijā

Lelde Petrāne, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LNK Industries noslēgusi līgumu ar Igaunijas Ceļu administrāciju par divu tiltu pie Tallinas robežas projektēšanu un būvniecību, kā arī citu infrastruktūras būvniecības darbu veikšanu. Noslēgtā līguma summa ir 4 088 888 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa.

Projektu paredzēts īstenot nepilnu divu gadu laikā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Uzņēmuma pārziņā būs arī abu veco tiltu, pār kuriem pašlaik tiek organizēta satiksme, demontāža, pagaidu tilta izveide, lai neietekmētu satiksmes plūsmu būvniecības laikā, ceļa vairāk nekā puskilometra garumā būvniecība, kā arī velosipēdu un gājēju ceļu vairāk nekā viena kilometra garumā izveide.

Abi jaunie tilti, kas tiks būvēti lielākā infrastruktūras attīstības projekta Igaunijā ietvaros, atradīsies uz autoceļa Tallina – Narva un aizstās iepriekšējos, kas būvēti 1948. gadā un 1966. gadā. Tā kā ilgās ekspluatācijas laikā tiltiem bija radies būtisks nolietojums, Igaunijas Ceļu pārvalde pieņēma lēmumu veikt jaunu tiltu būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots renovētais tiltu pār Daugavu Jēkabpilī, informē renovācijas darbu veicēji – pilnsabiedrība LNK Industries Group.

Tilta, kas pēdējo reizi tika remontēts 1995. gadā, renovācija tika veikta posmā no Kurzemes ielas līdz Vienības ielai. Pilnsabiedrības LNK Industries Group pārziņā bija brauktuves un ietves seguma maiņa, tilta balstu remonts, laiduma konstrukcijas remonts, margu, barjeru un apgaismes stabu demontāža un jaunu uzstādīšana, notekcauruļu maiņa un tilta daļu krāsošanas darbi.

AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs uzsver, ka «remontdarbu rezultātā tika apturēta tilta tehniskā stāvokļa pasliktināšanās, novērsti ekspluatācijas laikā radušies defekti un bojājumi, kā arī nodrošināta būves ilgmūžība vēl vismaz 30-40 gadus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pilnveidot holdinga pārvaldi, augustā darbu LNK Group padomē uzsācis Valdis Siksnis, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunā padomes locekļa kompetence būs LNK Group korporatīvās pārvaldības un stratēģiskās attīstības jautājumi. Viņa pieredze finanšu sektorā palīdzēs efektivizēt holdinga LNK Group finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī to piesaisti, realizējot daudzmiljonu infrastruktūras celtniecības projektus Latvijā un ārzemēs.

LNK Group padomes pilnveidošana veicināšot visu holdingā ietilpstošo uzņēmumu efektivitāti. V. Siksnis norāda, ka holdinga LNK Group uzņēmumi Latvijā ir vieni no straujāk augošajiem savā nozarē. Tos raksturo ne vien sekmīgs darbs Latvijas tirgū, bet arī augsts eksporta potenciāls mūsu uzņēmumiem jau ierastajos Eiropas, Skandināvijas tirgos un arī salīdzinoši eksotiskajās Āzijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LNK Group holdingā ietilpstošā aviācijas uzņēmuma LNK Aerospace ietvaros sāk darboties jauna apakšvienība AviaTechService. Uzņēmumam LNK Aerospace ir pieredze aviācijas tehnikas aprēķinu un izmēģinājumu nozarē. Tāpat uzņēmums AviaTechService piedāvās MRO (Maintenance, repair and overhaul) pakalpojumus, civilo gaisa kuģu tehnisko apkalpošanu un remontu, informēja uzņēmumā.

Pirms pāris dienām, lai veiktu tehnisko apkalpošanu, Rīgā ieradies pirmais gaisa kuģis SSJ-100. Gaisa kuģa tehnisko apkalpošanu uzņēmums AviaTechService plāno pabeigt 25 – 27 dienu laikā. Lai pārraudzītu SSJ-100 pamata tehniskās apkalpošanas darbu gaitu, piektdien vienas dienas vizītē uzņēmumu apmeklējis arī Apvienotās aviobūvnieku korporācijas prezidents, Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Mihails Pogosjans.

AviaTechService darbiniekiem ir sertifikāti, kas nepieciešami dažādu tipu gaisa kuģu apkalpošanai (Boeing, Airbus, Bombardier).

LNK Aerospace ir četru Latvijas holdinga LNK Group uzņēmumu (AVIATEST, Centre Composite, AviaTechService un AviaTech Bureau) apvienība. Holdings LNK Group dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsāk Rīgas HES labā krasta drenāžas sistēmas rekonstrukciju

Lelde Petrāne, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība LNK Industries uzsāk Valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) posma 0,30 - 2,38 km un Rīgas HES labā krasta drenāžas sistēmas rekonstrukciju. Līgumu par būvdarbu veikšanu AS LNK Industries ar valsts akciju sabiedrību Latvijas Valsts ceļi un akciju sabiedrību Latvenergo noslēdza šā gada aprīlī.

Līguma summa ir 5 777 777,75 EUR (bez PVN).

AS LNK Industries rekonstrukcijas darbu ietvaros veiks autoceļa A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils – Babīte) posma 0,30 - 2,38 km segas konstrukcijas pārbūvi, ceļa aprīkojuma nomaiņu, vājstrāvas un lietus kanalizācijas tīklu pārbūvi. Tiks veikta arī HES drenāžas sistēmas pārbūve, respektīvi, vecā drenāžas caurule, kas atrodas 6 m dziļumā, tiks nomainīta pret jaunu un veikta dublējošās drenāžas aizpildīšana.

AS LNK Industries būvdarbu izpildes zona atradīsies uz esošā Rīgas HES dambja, kur satiksmes intensitāte ir ap 9000 transporta līdzekļu diennaktī. Uzņēmumam jau ir pieredze būvdarbu veikšanā uz Rīgas HES tilta Rīgas apvedceļa posmā Salaspils–Babīte (A5). Pērnā gada vasarā tika pabeigti būvdarbi, kuru rezultātā tiltam tika nomainītas deformācijas šuves, izlaboti dinamisko slodžu rezultātā izveidojušies tilta siju konstrukcijas bojājumi, kā arī atjaunota drenāža laiduma konstrukcijā un ieklāta jauna seguma virskārta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

KNAB saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosina apsūdzēt astoņas personas

LETA, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par dažādiem noziegumiem saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosinājis prokuratūrai apsūdzēt astoņas personas, tostarp bijušo Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu Uģi Brožu.

KNAB rosina bijušo Būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Brožu apsūdzēt par dokumentu viltošanu un izmantošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Jau rakstīts, ka Broža apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā krimināllietā par dokumentu viltošanu saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu Rīga, Krišjāņa Barona ielā.

Starp astoņiem aizdomās turētajiem, kurus tagad rosināts apsūdzēt, ir arī četri toreizējie uzņēmuma «LNK Industries» darbinieki. Tāpat rosināts apsūdzēt tilta rekonstrukcijā iesaistītu būvuzraugu, projektēšanas vadītāju un būvdarbu vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru