Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Jelgavā, Ganību ielā atklāts pirmais privātā attīstītāja īstenotais zemas īres maksas daudzdzīvokļu nams Latvijā, kas tapis ar Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu zemas īres mājokļu programmas ietvaros.

Ēku attīstījis MJL Development grupā ietilpstošs uzņēmums SIA Jelgavas Īres Nami, un tajā izbūvēti 58 moderni, energoefektīvi un pilnībā aprīkoti īres dzīvokļi.

Jelgavas projekts iezīmē pirmo veiksmīgi īstenoto privātā sektora dalības piemēru valsts zemas īres mājokļu programmā.

Tas apliecina, ka sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem spēj sniegt reālus risinājumus mājokļu pieejamības problēmai, radot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un ekonomiski pieejamu dzīvojamo fondu Latvijas iedzīvotājiem.

Šis projekts ir nozīmīgs arī reģionālās attīstības kontekstā - pieejami īres mājokļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju piesaistei, kas ir svarīgi gan ekonomikai, gan valsts drošībai.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Publiskā - privātā partnerības pilotprojekta "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ietvaros Tukumā, Smilšu ielā plāno būvēt divas daudzdzīvokļu mājas, nodrošinot 150 pieejamas cenas īres dzīvokļus esošajiem un jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm.

Publiskās - privātās partnerības projekts ļaus pašvaldībai, sadarbībā ar uzņēmējiem, rast iespēju nodrošināt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un energoefektīvus īres mājokļus esošo un jauno speciālistu noturēšanai un piesaistei tādās būtiskās nozarēs kā skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u. c. Projektā paredzēti gan nelieli studio tipa dzīvokļi, gan mājokļi ar vienu līdz trim guļamistabām. Jaunie īres dzīvokļi varētu būt pieejami iedzīvotājiem no 2029.gada.

Pilotprojekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada - vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldība saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

Bauskā, Ceriņu ielā 8, norisinājusies “Atvērto durvju diena” jaunajā daudzdzīvokļu īres namā, kas tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu, īstenojot programmu “Zemas īres maksas dzīvojamās mājas reģionos”.

Projekta būvnieks ir SIA Monum, bet pasūtītājs – KIK Real Estate Bauska, SIA. Jaunā ēka ir nozīmīgs solis Bauskas novada attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus, energoefektīvus un pieejamus mājokļus speciālistiem un ģimenēm. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 6,74 miljonus eiro, no kuriem 6,47 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu.

Īres nams Ceriņu ielā 8 ir piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem – 12 vienas istabas dzīvokļi, 18 divu istabu dzīvokļi, 28 trīs istabu dzīvokļi un 2 četru istabu dzīvokļi. Katrs dzīvoklis aprīkots ar iebūvētu virtuvi ar sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotu vannas istabu. Ēka ir aprīkota ar liftiem, teritorijā izbūvētas 72 autostāvvietas un labiekārtota apkārtējā vide. Ēka ir zema enerģijas patēriņa nams, kas ļaus iedzīvotājiem ievērojami samazināt apkures izmaksas.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ir piedzīvojis ievērojamu aktivitātes pieaugumu, jūlijā Rīgā sasniedzot augstāko darījumu skaitu kopš pirmskrīzes laikiem.

Tirgus optimisms un pircēju aktivitātes pieaugums liecina par pozitīvām tendencēm, ko veicina vairāki būtiski faktori. Šajā straujajā izaugsmē nekustamo īpašumu aģentūra AVER izceļas kā tirgus līderis, kļūstot par pirmo Latvijā dibināto aģentūru, kas plāno atvērt franšīzes starptautiski.

Kas tirgū rada uzrāvienu?

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū valda pozitīvs noskaņojums un ticība nākotnei, ko daļēji veicina mediju retorikas maiņa, samazinot uzsvaru uz ģeopolitisko saspīlējumu. Cilvēki ir noguruši no baiļošanās un sāk aktīvāk īstenot svarīgāku dzīves pirkumu.Vienlaikus pastāv arī vairāki citi, ekonomiska rakstura faktori, kas stimulē tirgus atgūšanos un darījumu pieaugumu. Kā svarīgāko jāmin Euribor likmes samazināšanos, kas būtiski palielinājusi nekustamā īpašuma iegādes pieejamību. Ja agrāk augstā Euribor likme ļoti sadārdzināja nekustamo īpašumu kredītprocentu izmaksas, daudziem liedzot iegādāties vēlamo īpašumu par noskatīto cenu, tā vietā liekot izvēlēties īri, tad šobrīd pirkums ir kļuvis krietni izdevīgāks. Vairāk nekā 60% nekustamā īpašuma pircēju to iegādājas par kredītu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret piecām Valmieras novada pašvaldībā nodarbinātām personām, tostarp pašvaldības mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei") par vairākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistē, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka trešdien birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un divām citām pašvaldībā nodarbinātām personām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šīs darbības īstenotas ražošanas ēkas izbūvē, nelikumīgā veidā piesaistot lielāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru, nekā to paredz normatīvie akti.

Pašvaldības var piesaistīt ERAF līdzekļus, lai uz sev piederošas zemes izbūvētu ražošanas ēku, ko pēc projekta īstenošanas piedāvā nomāt komersantiem. Ja konkrētā objekta potenciālais nomnieks nav zināms un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ERAF finansējuma. Savukārt, ja objekta būvēšana paredzēta konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, ERAF līdzfinansējums ir pieejams mazākā apmērā - no 45% līdz 55%, lielāku līdzekļu daļu sedzot konkrētajam uzņēmumam.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās oktobrī bija vērojams lielākais cenu palielinājums šogad - mēneša laikā cena vidēji palielinājās par 1%, bet kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas augušas par 2,7%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā tirgus pārskatā.

2025. gada oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena sasniedza 874 eiro par kvadrātmetru. Vienlaikus šogad oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija par vidēji 46% zemāka nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugumu ietekmēja būtiskais piedāvājuma kritums.

Atsevišķos mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad veido 5-6%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas palielinājās par 0,8-5,9%. Lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās šogad palielinājušās par gandrīz 6%. Arī Imantā un Ķengaragā šogad sērijveida dzīvokļu cenas palielinājušās par vairāk nekā 5%. Savukārt pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas šogad lielākoties nepārsniedz 3%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā - Teikā.

Valsts kontroles (VK) revīzijā sešās pašvaldībās secināts, ka pašvaldību piešķirtie atvieglojumi, piemēram, pabalsti, kompensācijas, atlaides un līdzfinansējums, ir ļoti dažādi un pašvaldībām izmaksā dārgi, informē VK pārstāve Gunta Krevica.

Atvieglojumi bieži nav pietiekami pamatoti, nesasniedz iecerētos mērķus vai nav samērīgi pret administrēšanas izmaksām, kā arī ne vienmēr ir skaidrs, vai konkrētais atvieglojums patiešām ir nepieciešams, vērtē VK.

Pašvaldībām obligātā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzēja kā risinājumu atvieglojumu administrēšanai un iedzīvotāju informētībai, pašlaik nav pilnvērtīgi izmantojama, uzskata VK. Tās ieviešanai vajadzīgi tehniski risinājumi, kas pašvaldībām prasa finanšu ieguldījumus, kuru tām šobrīd nav. Turklāt sistēma nav pielāgota atvieglojumu daudzveidībai un atšķirīgajai administrēšanas praksei.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” Juglas ezera krastā, Braila ielā Rīgā, uzsāk jauna mājokļu projekta būvniecību – “Zaļā Jugla”. Projektā plānots izbūvēt trīs A+ enerogefektivitātes sešu stāvu ēkas kopumā ar 105 dzīvokļiem. Plānotās investīcijas sasniegs 15 miljonus eiro.

Mājokļi Juglā atradīsies tieši blakus ezeram. Pirms aktīvo būvdarbu uzsākšanas rezervēti vai pārdoti 10% no pārdošanā pieejamajiem dzīvokļiem. Pirmo ēku pabeigt plānots 2026. gada nogalē, otro – 2027.gada vasarā, kam vēlāk sekos trešais nams.

Projekta arhitektūru veidojis arhitektu birojs “A Part”, būvniecību veic “Mitt&Perlebach.

“Zaļā Jugla” ir jau otrais šajā gadā uzsāktais “Hepsor” lielapjoma dzīvojamais projekts – šovasar Purvciemā “Hepsor” kopā ar “Perton Ehitus” sāka 13 stāvu dzīvojamā projekta “360° Dzelzavas Residences” būvniecību, kas tirgū piedāvā 103 dzīvokļus. Dzirciemā attīstītājs uzsācis 54 dzīvokļu projekta “Ķiršu Kalna Mājas” īstenošanu.

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.

“EfTEN Living” īres projekta “Easy Riga” renovācijas darbi tuvojas noslēgumam, un tagad interesentiem pieejami demo dzīvokļi apskatei.

Kopumā īrei pieejami 102 pilnībā aprīkoti dzīvokļi. Šobrīd interesi par projektu izrādījuši teju 200 potenciālo īrnieku.

“EfTEN Capital” sadarbībā ar būvniecības uzņēmumu “EKOTEH BŪVE”, projektēšanas biroju “ArhiCom”, arhitektu Arti Roķi un interjera dizaineri Eviju Grišāni Pinkuli ir pilnībā renovējis Aviācijas ielas daudzstāvu ēku, pārvēršot to no tipiskas 80. gadu sērijveida mājas par īres projektu.

“Mēs lepojamies, ka ar “Easy Riga” projektu esam parādījuši, cik daudz var izdarīt ar esošajām ēkām. Ne vienmēr ir jāceļ jaunas mājas, reizēm ir vērtīgi atjaunot un uzlabot jau esošās, piešķirot tām jaunu dzīvi. Esam veikuši lielu darbu, atjaunojot ēku no pamatiem līdz jumtam, tai skaitā, izbūvējot visas jaunas inženiersistēmas un radot mājīgu, gaišu interjeru ik katram,” skaidro “EKOTEH BŪVE” valdes priekšsēdētājs Oskars Petrovs.

Smiltenē, Pļavas ielā 3, sākta daudzdzīvokļu mājas celtniecība, kur jau izbūvēts nepieciešamo inženiertehnisko komunikāciju tīkls, informē pašvaldības komunikācijas speciāliste Linda Fronta.

Projekts tiek īstenots, lai mazinātu mājokļu pieejamības trūkumu Smiltenes novadā. Ēka tiek būvēta kā gandrīz nulles enerģijas četrstāvu dzīvojamā māja ar 30 dzīvokļiem, tajā skaitā septiņi vienistabas dzīvokļi 36,80-54,23 kvadrātmetru (m2) platībā, 18 divistabu dzīvokļi 48,15-60,70 m2 platībā un pieci trīsistabu dzīvokļi 68,12-73,46 m2 platībā.

Viens no dzīvokļiem pēc nepieciešamības tiks pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Jaunie īrnieki saņems mūsdienīgu dzīvokli ar pilnībā aprīkotu virtuvi un energoefektīvām elektroierīcēm. Katram dzīvoklim būs individuāla siltuma uzskaite, nepieciešamā santehnika un ventilācija ar rekuperāciju. Visos dzīvokļos būs balkoni, un pie ēkas tiks labiekārtota teritorija ar atpūtas zonām, rotaļu laukumu un pazemes atkritumu konteineriem. Katram dzīvoklim tiks piešķirta viena bezmaksas autostāvvieta.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

“Merko mājas” ir simboliski iezīmējusi dzīvojamo māju projekta “Mežpilsēta” trešās kārtas jeb piektās mājas sākumu, iemūrējot tās pamatos laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Trešajā kārtā taps sešstāvu A klases energoefektivitātes ēka ar 53 dzīvokļiem.

““Mežpilsētu” veidojam kā jaunu dzīvojamo kvartālu galvaspilsētā. Tas ir projekts, kurā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem,” stāsta “Merko mājas” valdes loceklis Roberts Rēboks.

“Pirmās kārtas dzīvokļi jau ir izpārdoti, bet otrās kārtas ēkā pārdoti 90 % dzīvokļu. Lielā interese apliecina, ka projekta atrašanās vieta atbilst cilvēku vajadzībām. Trešās kārtas ēku plānojam pabeigt līdz 2026. gada nogalei,” saka R. Rēboks.

Projekta būvniecību īsteno SIA “Merko būve”, savukārt arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA “Tectum”.

Lielā iedzīvotāju interese par plašākiem mājokļiem šajā apkaimē noteica trešās kārtas ēkas plānojumus – tajā būs pieejami divu līdz četru istabu dzīvokļi, piedāvājot plašāku izvēli ar trīs un četru istabu dzīvokļiem. Dzīvokļu iekštelpu platība paredzēta no 39 līdz 82 m², kopējā platība – no 44 līdz 87 m², bet dzīvokļu cenas ir sākot no 110 000 eiro. Dzīvokļu rezervācija jaunajā ēkā jau ir sākusies.

25. oktobrī Rīgā notiks slēgta tikšanās ar pārstāvjiem no viena no lielākajiem Tuvo Austrumu attīstītājiem — uzņēmuma DAMAC Properties.

Reģistrācija:

Šeit: https://fienta.com/lv/d-3

vai šeit: WhatsApp / SMS / Telegram: +971585961359

DAMAC ir lielākais privātais attīstītājs AAE, pazīstams ar saviem vērienīgajiem “pilsēta pilsētā” tipa dzīvojamo projektu attīstības plāniem un augstākās klases piejūras projektiem. Vizītes laikā Latvijā uzņēmuma pārstāvji prezentēs jaunus projektus un pastāstīs par ieguldījumu specifiku Dubaijas nekustamo īpašumu tirgū.

Kāpēc Eiropas investori arvien biežāk skatās Dubaijas virzienā

Daudzi Eiropas investori — tostarp arī no Latvijas — saskaras ar vairākiem izaicinājumiem vietējā tirgū:

Rīgā, Kr. Valdemāra ielā darbu sācis kopdzīvošanas mājokļu (“co-living”) projekts “Youston”, kas ir jau piektais Lietuvas “KAITA Group” īstenotais kopdzīvošanas mājokļu projekts.

Savā piektajā “Youston” projektā sabiedrība ir ieguldījusi 9,5 miljonus eiro, kas finansēti no pašu, privātu investoru kapitāla, kā arī “Big Bank” sniegtā aizdevuma.

“Jūtam, ka pieprasījums pēc kopdzīvošanas mājokļiem Baltijas valstīs ir visai augsts – jaunie profesionāļi no apkārtējām pilsētām un visas pasaules plūst uz Rīgu, Viļņu un Tallinu, viņi vēlas ērti dzīvot pilsētas centrā par pieņemamu cenu un, pats galvenais, dzīvot savā kopienā. Dzīvošana “Youston” nodrošina visus šos aspektus, tāpēc projekti gūst tik lielu uzmanību – visu pieprasījumu mēs vēl nespējam apmierināt,” saka “KAITA Group” vadītājs un partneris Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Centrus Real Land” uzsāk CENTRUS kvartāla noslēdzošās kārtas būvniecību. Projektā top piecas jaunas dzīvojamās ēkas ar augstas kvalitātes dzīvokļiem un komerctelpām ēku pirmajos stāvos.

Attīstītājs jauno kvartālu plāno pabeigt līdz 2027. gada nogalei.

Ēku arhitekti ir birojs “Layout17”, būvdarbus kvartālā veic būvuzņēmums “Monum”.

Projekta 2. kārtas kopējās investīcijas sasniegs 30 miljonus eiro, no kuriem 25 miljonu eiro finansējumu kopīgi nodrošina BluOr Bank un Signet Banka.

CENTRUS atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Blaumaņa, Dzirnavu un K. Barona ielas.

“Sākot CENTRUS būvniecības noslēdzošo kārtu, mēs attīstām un pabeidzam mājīgu un ērtu kvartālu, kas iemieso Rīgas centra dzīves kvalitāti. Proti, iespēju būt dažu soļu attālumā no kultūras, izklaides, izglītības un atpūtas vietām, vienlaikus baudot privātumu, labiekārtotu promenādi, kvalitatīvu, modernu un drošu vidi,” uzsver “Centrus Real Land” valdes loceklis Bruno Bergmanis.

Rīgas apkārtnes novados jauno projektu dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusgadā bija 1779 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 11% augstāka nekā 2024.gada otrajā pusgadā, bet, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gadā bija par 15% augstāka, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Jauno projektu segmentā Rīgas apkārtnē cenu pieaugums bija ievērojami lielāks nekā Rīgas mikrorajonos, kur cenas 2025.gadā palielinājās vien par 4%, teikts pārskatā. Rīgas apkārtnes jauno projektu dzīvokļu cenas bija par vidēji 20% zemākas nekā Rīgas mikrorajonos. Jauno projektu dzīvokļu cenu atšķirības starp Rīgu un tās apkārtni samazinās, jo 2024.gadā cenas atšķīrās vidēji par 26%, norāda "Arco Real Estate".

Līdzīgi kā Rīgas mikrorajonos, kur 2025.gada pirmajā pusgadā dzīvokļu darījumu skaits jaunajos projektos pieauga par 36%, arī Rīgas apkārtnes novados dzīvokļu darījumu skaits ievērojami palielinājās. Darījumu skaits salīdzinājumā ar 2024.gada otro pusgadu pieauga par 28%, bet salīdzinājumā ar tā paša gada pirmo pusgadu - par 39%. Salīdzinot ar 2023.gadu, 2025.gadā reģistrēts līdzīgs darījumu skaits.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu uzņēmumam SIA BG Nams jaunas 12 dzīvokļu ēkas būvniecībai Liepājas centrā 600 000 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt kvalitatīvu un energoefektīvu mājokļu pieejamību vienā no aktīvākajiem nekustamo īpašumu tirgiem ārpus Rīgas.

Jaunā daudzīvokļu ēka atradīsies klusā, taču centrālā vietā – dažu minūšu gājiena attālumā no Liepājas centra, promenādes un jūras, Celtnieku ielā 12A, Liepājā. Ēkai paredzēti trīs stāvi ar kopumā 12 dzīvokļiem, kuru platība būs no 61 līdz 84 kvadrātmetriem.

“Kvalitatīvi un energoefektīvi mājokļi Latvijas lielākajās pilsētās joprojām ir deficīts, un mūsu novērojumi rāda, ka dzīvokļi jaunajos projektos bieži tiek rezervēti vēl pirms būvniecības uzsākšanas. Tas apliecina tirgus uzticību vietējiem attīstītājiem un stabilu pieprasījumu pēc moderniem, ilgtspējīgiem dzīvokļiem. Šādi projekti ne tikai paplašina kvalitatīvas dzīves telpas pieejamību, bet arī veicina reģionālo attīstību. BG Nams ir uzticams un pieredzējis uzņēmums ar augstiem kvalitātes standartiem, un mēs esam gandarīti atbalstīt tā ieguldījumu Liepājas pilsētvides attīstībā. Tāpat piedāvāsim īpaši izdevīgus nosacījumus šo dzīvokļu iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Merko mājas" Mežciemā sācis dzīvojamo namu projekta "Mežpilsēta" trešās kārtas būvniecību, informē attīstītāja pārstāvji.

"Mežpilsētas" trešo kārtu plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada nogalē. Plānotās investīcijas jaunajā projektā "Merko mājas" neatklāj.

Trešā kārta būs jau piektā ēka projektā, kas veidots kā jauns kvartāls pilsētā - kopumā tajā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem. Līdz šim ekspluatācijā nodotas četras ēkas ar 164 dzīvokļiem.

Projekta būvniecību īsteno SIA "Merko būve", bet arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA "Tectum".

Projekta trešajā kārtā top sešu stāvu ēka ar 53 dzīvokļiem. Tajā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi. Dzīvokļu iekštelpu platība būs no 39 līdz 82 kvadrātmetriem, kopējā platība - no 44 līdz 87 kvadrātmetriem.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.