Rīgas nākotnes ceļi ved pazemē 

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

Lāsma Vaivare, 20.3.2014

Foto: LETA

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Šo specifisko atbalsta mērķu ietvaros Rīgas domei ir iespējams pretendēt uz ES fondu līdzfinansējumu projektiem, līdzfinansējuma likme nebūs lielāka par 85%. Ministrijā arī uzsver – Darbības programma ir nacionālā līmeņa plānošanas dokuments, kuru vēl nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.

Tunelis smagajiem

Par nopietnāko uzskatāms Raņķa dambja projekts, kas ļautu kravu satiksmi no un uz Rīgas ostu Daugavas kreisajā krastā novadīt prom no centra un jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas apkārtnes Mūkusalas ielā. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais projekts ieguvis aktualitāti līdz ar jauno ES plānošanas periodu.

Projekts paredz satiksmi no Daugavgrīvas ielas pie Uzvaras bulvāra novirzīt pazemes tunelī, zem dzelzceļa savienojot Raņķa dambi ar Vienības gatvi, lai tālāk par Burulaivu ielu novirzītu līdz Mūkusalas ielai. No turienes tālāk satiksme varētu virzīties pa Salu tiltu, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, vai pa Dienvidu tiltu. Virszemē paliktu sabiedriskais transports, turklāt Akmens tilts būtu vairāk pieejams cilvēkiem, jo pa to vairs nebrauktu baļķvedēji. Jāpiebilst, ka jau gadiem Rīgas domes plānos rodama iecere uz Akmens tilta prioritāti dot sabiedriskajam transportam un gājējiem.

Līdz ar projekta realizāciju tiek iezīmēti arī citi plusi – samazināsies sastrēgumi Mūkusalas ielā pie Akmens tilta, smagajai satiksmei nebūs jālīkumo pa vietējas nozīmes ielām – Jelgavas, Akmeņu, Valguma, Trijādības ielu, Uzvaras bulvāri –, lai nonāktu no Vienības gatves līdz Raņķa dambim vai otrādi, samazināsies arī satiksmes intensitāte Uzvaras bulvārī. Satiksmes departamenta vadība uzsver, ka šādi tiks novērsti pārrāvumi pilsētas maģistrālo ielu tīklā, kas uzskatāma par Rīgas domes prioritāti jaunajā ES plānošanas periodā.

Ap 150 milj. eiro

«Šobrīd aktīvi domājam un runājam par ES naudas piesaisti. Domāju, atradīsim kopsaucēju, jo, tāpat kā Salu tilts, tas [Raņķa dambja projekts – DB] nav tikai Rīgas projekts, bet nepieciešams visai valstij,» DB norāda Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Krišjānis Peters. Raņķa dambja projekta orientējošās izmaksas šobrīd tiek lēstas 152 milj. eiro apmērā. Tehniskais projekts ir spēkā līdz šā gada marta beigām, tas būs vēlreiz jāakceptē, šogad projektēšanai vēl nepieciešami 120 tūkst. eiro.

Ostas pievedceļi

Līdz ar ostas pārvietošanos tuvāk jūrai, kā arī iespējamu industriālu attīstību Spilves apkārtnē (DB jau ziņojis, ka Rīgas attīstības stratēģijā Spilves apkaime iezīmēta industriālā parka izveidei), jautājums par Daugavgrīvas ielas attīstīšanu ir ļoti svarīgs. «Spilvei no loģistikas un transporta plūsmas viedokļa ir neizdevīga atrašanās vieta. Tur nav attīstīta sabiedriskā transporta plūsma, visam smagajam transportam uz turieni būs jāvirzās cauri Rīgai. Nākotnē šī situācija varētu mainīties atkarībā no tā, kā tiks realizēts t.s. Ziemeļu koridora izveides projekts,» DB iepriekš pauda Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Satiksmes departamenta vadība, taujāta par plāniem attiecībā uz Daugavgrīvas ielu, pauž, ka tās attīstību lielā mērā noteiks Ziemeļu šķērsojuma izbūve. Tomēr pēc Raņķa dambja izbūves kārta pienāktu arī citiem kreisā krasta pievedceļiem ostai, piemēram, Daugavgrīvas ielas sakārtošanai no Lidoņu ielas līdz Podraga ielas ziemeļu galam, kuras orientējošās būvniecības izmaksas ir vairāk nekā 7 milj. eiro. Savukārt 14 milj. eiro varētu izmaksāt Buļļupes tilta pieeju būvniecība – Flotes iela līdz Parādes ielai un Gaigalas iela līdz Platajai ielai.

K. Peters stāsta, ka Flotes iela tiešā ostas tuvumā ir ļoti sliktā stāvoklī, šogad paredzēts projektēt ielai lietus kanalizāciju. «Mums daudz pārmet, ka bedres jānoasfaltē, bet tas nav iespējams, jo nav kur lietus ūdeni novadīt. Bijām tieši lietus laikā aizbraukuši, liels dīķis ielas vietā,» tā K. Peters.

Pāri un zem dzelzceļa

Savukārt Sarkandaugavā pār dzelzceļu iecerēts būvēt jaunu satiksmes pārvadu – tā dēvēto Skultes pārvadu. Pārvada pār sliežu ceļiem ar piebraucamajiem ceļiem pirmās kārtas izmaksas tiek lēstas 42,7 milj. eiro apmērā, otrās kārtas, kas ietver Tvaika ielas rekonstrukciju posmā no Tilta ielas līdz jaunajam pārvadam, – 12,8 milj. eiro, bet trešās – vēl 11,4 milj. eiro. Trešajā kārtā iecerēta Tvaika ielas, Ganību dambja, Duntes ielas un Tilta ielas krustojuma rekonstrukcija. Projekta realizācija pa kārtām iecerēta līdz 2020. gadam. Savukārt starp Zolitūdi un Imantu dzelzceļa šķērsošanai iecerēts būvēt tuneli. Tas, kā saka K. Peters, ir «svarīgs projekts, ņemot vērā, ka starp Imantu un Zolitūdi ir tikai maza dzelzceļa pārbrauktuvīte.» Anniņmuižas iela Zolitūdes pusē ir plaša, ar divām brauktuvēm, tur iecerēts tunelim «ienirt iekšā un iznirt ārā aiz dzelzceļa», tā K. Peters. Ieceres īstenošanai skiču projekts ir izstrādāts, bet tehniskais projekts vēl jāizstrādā. Tikai pēc tam būs zināmas realizēšanas izmaksas, taču orientējoši tās tiek lēstas 14 milj. eiro apmērā.

Abu dzelzceļus šķērsojošo projektu īstenošanai nepieciešams atsavināt vairākus īpašumus.

Tevi varētu interesēt

Juris Millers četru mēnešu laikā nav spējis iesniegt nepieciešamo dokumentāciju,...

SIA Rīgas satiksme turpina pieprasīt maksu no ēku īpašniekiem par sabiedriskā transporta...

Labākajās Rīgas centra vietās dzīvokļu cenas 2013.gada laikā pieaugušas vidēji par 4-10%,...

No finanšu krīzes radītās bedres lēniem soļiem virzāmies laukā, tomēr uz Latvijas...

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) izsludinājuši iepirkumu konkursu par reģionālā autoceļa...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Prokuratūra ir noskaidrojusi Rīgas pils ugunsgrēka galveno izcelšanās iemeslu, un mēneša...

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja...

Izsludinot, ka interneta mārketinga un sociālo mediju konference LMT Digital 15. aprīlī...

13.martā Daugavpils pilsētas domes sēdē tika skatīts jautājums par 34 207,98 eiro...

Būvfirmas Skonto Būve apgrozījums 2013. gadā veidoja 85 miljonus eiro, kas ir...

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) grasās rekonstruēt reģionālā autoceļa P62 Krāslava...

Latgales pilsētā Ludzā ieguldīs vairāk nekā vienu miljonu eiro trīs ielu atjaunošanā,...

SIA YIT Celtniecība biznesu koncentrē dzīvojamo māju būvniecībā Rīgā; mērķis – pārdot...

No 13. līdz 16.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek 28.starptautiskā būvniecības...

Šonedēļ pēc SIA Fortum Jelgava rīkojuma ap uzņēmuma biomasas staciju Rūpniecības ielā,...