Eksperti

Visunikālākie plānošanas instrumenti ir bezspēcīgi pret valdības vienaldzību

Andris Bērziņš- biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Varam apsveikt Satiksmes ministriju ar unikālu plānošanas instrumentu iegādi, tomēr tie vien pareizo ceļu remontus nenodrošinās. Mūsu pēdējo piecpadsmit gadu problēmas jau nav datu un to analīzes rīku trūkums. Mums kaudžu kaudzēm ir koncepcijas, programmas un plāni, kuri netiek pildīti, jo tad, kad jāuzsāk to īstenošana, parādās universāls šķērslis – vienmēr izrādās, ka pietrūkst naudas, kas aizvien vairāk nepieciešama kaut kam citam. Tad nu plānus piekoriģējam.

Kā tas notiek, tika uzskatāmi nodemonstrēts, Ministru kabinetam 13. februārī izdarot izmaiņas Transporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Ilgstoši nepiešķirot nepieciešamo finansējumu, valdībai bija zudušas cerības izpildīt nospraustos mērķus. Izeja tika atrasta, pazeminot mērķus, koriģējot plānu un drastiski samazinot remontējamo reģionālo un vietējo ceļu un tiltu kilometrus. Lai Eiropas Savienībai braši varētu noziņot – mēs savus Nacionālajā attīstības plānā izvirzītos uzdevumus esam izpildījuši!

Galu galā ceļu un tiltu būves nozares bankrots, ja nekas netiks šogad izdarīts, taču ir gaidāms tikai 2019.–2020. gadā, kad ES naudas vairs nebūs! Bet tas taču būs pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai tad jaunie varasvīri parāda, uz ko ir spējīgi!

Valdībai jau daudzus gadus ceļi ir prioritāte tikai vārdos, nevis budžetā. Par līdzšinējo nelielo ikgadējo budžeta palielinājumu, protams, jāsaka paldies, taču tas nespēj likvidēt neveikto darbu deficītu, kas uz visiem valsts ceļiem jau pārsniedz 4,5 miljardus EUR, bet uz pašvaldību ceļiem – vēl 5,7 miljardus EUR. Turklāt deficīts tikai palielinās.

Gan asfaltētie, gan grants ceļi periodiski ir jāatjauno. Arī jaunam asfaltam, piemēram, ik pēc 6–8 gadiem jānofrēzē vecā un jāuzliek jauna virskārta. Tā rīkojas rūpīgi un gādīgi savas zemes saimnieki, diemžēl mums ir daudz ceļu, kas pat šādus, kur nu vēl nopietnus remontus, nav redzējuši gadus divdesmit piecus. Un neviens moderns plānošanas rīks tiem nepalīdzēs, ja netiks mainīta attieksme pret ceļiem un netiks būtiski palielināts finansējums.

Arī šoziem klimatiskie apstākļi ceļiem nav bijuši labvēlīgi, grants ceļi jau tagad ir neizbraucami, bet asfaltā parādās arvien jaunas bedrītes. Iestājoties īstam pavasarim, to kļūs vēl vairāk. Cilvēki paudīs savu sašutumu, bet Ministru prezidents viņus mierinās – precīzi noteiksim prioritātes, visu izpētīsim, saplānosim, saskaņosim, nomodelēsim, precīzi iefiskalizēsim, izstrādāsim finansēšanas modeli, daudzveidosim finansēšanas avotus utt., bet faktiski nedarīs neko.

Galu galā ceļu un tiltu būves nozares bankrots, ja nekas netiks šogad izdarīts, taču ir gaidāms tikai 2019.–2020. gadā, kad ES naudas vairs nebūs! Bet tas taču būs pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai tad jaunie varasvīri parāda, uz ko ir spējīgi!

Šādi atliekot problēmas risinājumu no vienām vēlēšanām līdz nākamajām, jauno datu analīzes un plānošanas rīku iepirkšana kļūst bezjēdzīga. Viena ministrija pētījumos un plānošanā iegulda līdzekļus, taču iegūtie rezultāti netiek izmantoti, jo Finanšu ministrija ir pret naudas piešķiršanu pat Saeimā apstiprinātu plānu izpildei. Varbūt tad labāk mazāk pētīt, bet saremontēt, piemēram, to Rīgas–Veclaicenes šosejas posmu pirms Bērzkroga, kur pēdējo reizi asfalts mainīts pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM pārstāvju neierašanās dēļ, nolemj pārcelt sēdi par Reverta likvidācijas gaitu

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja atlīdzības tēriņi a/s Reverta (jeb Parex bankai) netiks atšifrēti, tad bez tā, ka tiks sūtīta vēstule premjeram, veidos arī parlamentāro izmeklēšanas komisiju

Tā nosprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā bija paredzēts izskatīt a/s Reverta likvidācijas procesu un finansiālo bilanci – paveikto kopš 2017. gada novembra.

Atbildīgās komisijas deputātus pārsteidza, ka uz šī jautājuma izskatīšanu nebija ieradies neviens no Ekonomikas ministrijas vadības. Tādējādi atbildīgās komisijas sēde nenotika.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzina, ka «nekādi neizdodas» saņemt pieprasīto informāciju, kas skar tieši atlīdzības. «Uz komisijas vēstuli ir saņemta plaša, tomēr nekonkrēta atbilde, kas būtībā nozīmē nevēlēšanos vai negribēšanu atbildēt pēc būtības,» skaidroja A. Bērziņš. Viņš nesaprot, kāpēc parlamentam, kuram ir uzraudzības funkcijas, netiek iesniegta pieprasītā informācija, vēl jo vairāk, ja šajā kapitālsabiedrībā īpašnieks ir valsts. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs atzina, ka valsts kapitālsabiedrībai pieder 97% akciju, taču atklāt varot to, ko varot kapitālsabiedrības, taču ne algu sarakstus. Tomēr deputātus neapmierināja dati, kas bija norādīti prezentācijā un atbildes vēstulē. A. Bērziņš norādīja, ka pieprasītā informācija tiks iegūta tik un tā: «Ir divas iespējas – Saeimas komisija rīko slēgtu sēdi vai arī tiek izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.» Šāda ziņa ir pārsteigums, jo piedāvājums izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju nāca no valdību veidojošās koalīcijas pārstāvētajiem, nevis opozīcijas politiķiem. «Mēs neatkāpsimies no šī jautājuma. Ja domājat, ka iziesiet sveikā, tad maldāties,» brīdināja A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neziņa par plānoto valsts finansējumu ilgākā termiņā autoceļu būvētājiem liedz investēt, intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Attieksme pret nozari ir dīvaina. Nozarei nav nekā sliktāka kā neziņa un neskaidrība, kā arī raustīšanās - tā kā būs, tā kā nebūs, tā kā jāatbrīvo cilvēki, tā kā nav jāatbrīvo," pauda Bērziņš.

Viņš atzīmēja, ka autoceļu būvniecības nozarei šobrīd jāstrādā faktiski viena fiskālā gada ietvaros, kas ierobežo iespējas, piemēram, investēt autoceļu būves tehnikā. "Nav iespējams pieņemt lēmu par tehnikas iegādi, ja nezini, kas notiks nākamo 2-3 gadu laikā," teica Bērziņš.

Biedrības vadītājs norādīja, ja valsts finansējuma samazinājums nākamajā gadā būs tāds, kāds tas šobrīd ir paredzēts valsts budžetā, uzņēmumiem, visticamāk, ar strādājošo skaita samazināšanu nepietiks un sekos bankroti. "2021.gada budžetā mēs esam nonākuši sava veida ķīlnieku lomā," sacīja Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādu jomā ir vajadzīgi risinājumi, lai tie nebūtu statistiski lieli cipari, no kuriem reāli piedzenamās summas ir nelielas.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes darba rezultāts, uzklausot Valsts kontroles ziņojumu par 2017. saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātiem. Valsts kontrole skaidro, ka kopējā nodokļu parādu dinamika ir ar pozitīvu tendenci – tie samazinās – divu gadu laikā vairāk nekā par 200 milj. eiro. Tomēr to kopējais apjoms uz šā gada 1. janvāri tāpat ir liels – vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. Šāda tendence daļēji esot saistīta ar dzēsto nodokļu parādu pieaugumu.

Vienlaikus Valsts kontrole vērsa uzmanību uz to, ka ik gadu ir pieaudzis reāli piedzenamo nodokļu parādu apjoms. Visu nodokļu parādu rašanās cēloņi ir līdzīgi – nodokļu maksātāju nevēlēšanās kārtot nodokļu parādu saistības un sadarboties ar nodokļu iekasētājiem. 57% nodokļu parādu ir radušies VID veiktā audita rezultātā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš interesējās, vai nākotnē šo nodokļu parādu jautājumu varētu sakārtot līdz saprātīgam līmenim. Savu sacīto viņš pamatoja ar to, ka nodokļu parāds vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā, rēķinot pret valsts nodokļu ieņēmumiem nedaudz vairāk par deviņiem miljardiem eiro, ir milzīgs. Turklāt valdība un Saeima, sastādot šā gada valsts budžetu, izmisīgi meklēja 200 milj. eiro, ko papildus piešķirt veselības aprūpei. «Būsim godīgi – to naudu nekad neiekasēs,» tā A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība nākamā gada budžetā par ceļu būvētājiem ir aizmirsusi, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Atslēgas vārdi ir vienaldzība un neziņa, kas valda nozarē. Par mums ir aizmirsuši. Valdība, karojot ar Covid-19 un dalot atbalstu un dotācijas, ir faktiski aizmirsusi nozari, kas neslimo ar Covid-19, kas strādā, maksā nodokļus, paaugstina valsts konkurētspēju un nodrošina darbu vairāk nekā 30 000 cilvēku", teica Bērziņš.

Viņš norādīja, ka budžeta tapšanas gaitā ceļu būvētāji ir sūtījuši dažādus priekšlikumus valdībai, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, kā arī Saeimas komisijām un Saeimas frakcijām. "Ir radusies sajūta, ka mēs dzīvojam tādā greizo spoguļu karaļvalstī, kur neviens loģiskus argumentus vairāk neuztver," teica Bērziņš, piebilstot, ka saņemtās atbildes ir vērtējamas, kā "atrakstīšanās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Andris K. Bērziņš: «Pazaudētā nauda vienmēr sāp»

Anda Asere, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu «ielicis» dažos uzņēmumos, esmu gan zaudējis, gan arī vinnējis,» tā par savu pieredzi ar eņģeļinvestīcijām laikrakstam Dienas Bizness stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

«Esmu strādājis nesen dibinātos jaunuzņēmumos, tagad vairāk nodarbojos ar kompāniju attīstīšanu,» viņš piebilst.

Vaicāts, kā izsāpēt pazaudēto naudu, viņš atbild: «Pazaudētā nauda vienmēr sāp. Jāpieņem, ka ne vienmēr laimēsies. Var ieguldīt projektā ar ļoti talantīgiem uzņēmējiem, bet ir dažādi iemesli, kāpēc viņiem nesanāk, – nav pareizais laiks tirgū vai kāds konkurents izdara kaut ko, kas viņiem nogriež ceļu. Sākuma fāze ir riskants posms, kad investēt.»

«Galvenie kritēriji, ko tipiski skatās tādi investori kā mēs, ir komanda, produkts vai ideja un tirgus,» atklāj Andris K. Bērziņš.

«Visvairāk fokusējamies uz komandu. Ieguldot agri, apzināmies, ka produkts mainīsies, biznesa modelis attīstīsies, tirgus mainīsies, un var gadīties, ka lieliskas iespējas pavērsies kādā tirgus nišā, kas sākumā nebija redzama. Tāpēc pats galvenais ir pietiekami strādīga, elastīga, gudra un uz sadarbību vērsta komanda, lai varētu šo sarežģīto ceļu iziet veiksmīgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas uzsākta pašmāju uzņēmuma AirDog jaunākā bezpilota lidaparāta ADII jeb AirDog 2 tirdzniecība. Līdz 29. oktobrim iepriekšpārdošanā un arī pēc preču nonākšanas veikalā jaunāko latviešu radīto drona modeli Baltijas tirgū varēs iegādāties tikai interneta veikalā lattelecomveikals.lv, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Turpinot attīstīt Latvijā radīto dronu, AirDog izveidojis tehnoloģiski vēl spēcīgāku lidojošo kameru – ADII. Jaunajā modelī ieviesti vairāki uzlabojumi, lai piedāvātu dronu bezceļu riteņbraukšanas, slēpošanas, motociklu ekspedīciju un citu aktīvās atpūtas piedzīvojumu iemūžināšanai.

Jaunajā dronā iestrādāta 3D lidojuma ceļa noteikšanas funkcija, kas ļauj noteikt tā virzīšanās trajektoriju un tādejādi iepriekš paredzēt, no kādiem šķēršļiem lidaparātam būs jāizvairās. Ir uzlabots akumulatora darbības ilgums, un piedāvājumā ir video režīms, kas ļauj filmēt ne tikai darbību, bet arī gleznainus apkārtnes skatus. Tāpat kā pirmais AirDog drons, arī ADII ir pilotējams ar vadības aproci, kas lietotājam filmēšanas laikā nodrošina neierobežotas iespējas pilnīgai kustību brīvībai gan aktivitātēs uz sauszemes, gan ūdenī. Kā norāda tā ražotāji, šobrīd ADII dronam tirgū analogu konkurentu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu sākusi Jaunuzņēmumu māja

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas Universitātes bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu uzsākusi «TechHub Riga» kopstrādes telpa, kā arī citas nozares organizācijas un jaunuzņēmumi.

To vidū ir arī Latvijas Startup uzņēmumu asociācija «Startin.lv», nodibinājums «TechChill», nevalstiskā organizācija «Riga TechGirls», uzņēmumi «Anatomy Next», «Edurio», riska kapitāla fonds «Change Ventures» un citi.

«TechHub Riga» savā pastāvēšanas laikā meklējis vietu jaunuzņēmumu mājas attīstībai un tādu saskatījis, nesen atkārtoti apmeklējot ēku Kronvalda bulvārī 4 – pašā Rīgas centrā esošu ēku ar iespējām izveidot pasākumu un biroju telpas. «Nolēmām pielietot no jaunuzņēmumu formulas pārņemto konceptu, ko sauc «vienkāršākais ejošais produkts» un pieteicāmies uzreiz uzsākt darbību un nomāt telpas vienā ēkas spārnā,» stāsta «TechHub Riga» līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei tradicionāli jau trešo gadu nogādāja un pasniedza vēsturisku portfeli ar informāciju par sabrukuma stāvoklī esošiem valsts autoceļiem un tiltiem, informē LCB.

«Nākamajā gadā ceļu būves nozarei tiek plānots neliels budžeta pieaugums. Taču tas ir nepietiekams un nespēs apturēt ceļu sabrukumu, nemaz nerunājot par kopējās situācijas uzlabošanu. Tomēr galvenā problēma, par ko ceļu būvnieki vēlas brīdināt likumdevējus, – jau 2019. gadā daļēji un 2020. gadā pilnīgi beigsies Eiropas Savienības finansējums, kas līdz šim lielā mērā uzturēja nozari pie dzīvības. Finansējums samazināsies četrkārtīgi, taču valdība šo problēmu izliekas nemanām un nerisina,» uzsvēra LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš arī tikšanās laikā lūdza Saeimas Prezidiju jautājumu par pasākumiem ceļu sabrukuma apturēšanai un ceļu būves nozares finansēšanai 2019. un 2020. gados izskatīt vēl pirms 2018. gada valsts budžeta likumprojekta apspriešanas.A. Bērziņš atgādināja, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām LCB kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Latvijas Motoklubu asociāciju parakstīja vienošanās ar nozīmīgākajām politiskajām partijām (izņemot Visu Latvijai – TB/LNNK). Vienošanās cita starpā paredz ikgadējā finansējuma palielināšanu un Autoceļu fonda atjaunošanu, kur tiktu ieskaitīti ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas. Parakstītāji apņēmās panākt, ka līdz 2020. gadam 80 procenti no iekasētās degvielas akcīzes nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas kopsummas tiek novirzīti ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konkursā Mežpils Prove 2020 izvēlēti labākie mājbrūvētāji

Zane Atlāce - Bistere, 26.02.2020

Andris Rasiņš, Aldara alus darbnīcas direktors un konkursa "Mežpils Prove" dibinātājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā mājbrūvētāju konkursā "Mežpils Prove", kurā par šī gada tematiku tika izvēlēta "IPA" jeb Indijas gaišais eils, uzvarējis Sandis Bērziņš.

Konkursam šogad tika iesniegti 17 darbi, no kuriem četri tika izvirzīti fināla degustācijai. Pirmo reizi piedalījās arī uzvarētājs Sandis Bērziņš, kurš ir izcīnījis iespēju brūvēt savu alu "Aldara" vēsturiskajā alus darītavā 9500l apjomā, kas tiks pārdots restorānos visā Latvijā, kā arī pilnībā apmaksātu braucienu uz vienu no pasaulē labākajiem alus festivāliem "MBCC 2020" Kopenhāgenā, Dānijā.

Šis festivāls ir īpašs tieši ar ekskluzīvu un jaunāko alus piedāvājumu, ļaujot atklāt patiesi nebijušas garšas.

"Konkursa laikā mēs meklējam alu, kas ir ne tikai interesants un oriģināls, bet arī tuvs visai žūrijai, patīk un garšo ikvienam. Šogad uzvarētāja alu piedāvāsim tieši restorānu apmeklētājiem, nevis veikalu pircējiem, jo tā ir vieta, kur cilvēki biežāk izvēlas eksperimentēt un atklāt jaunas garšas. Piemēram, pērn "Mežpils Nelson IPA" bija pieprasītāks tieši restorānos. Pēc uzvarētāja alus receptes brūvēšana tiks uzsākta martā, savukārt jau aprīlī tas būtu pieejams alus mīļiem visā Latvijā," stāsta Andris Rasiņš, Aldara alus darbnīcas direktors un konkursa "Mežpils Prove" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pārmaiņu vēji banku sektorā

Māris Ķirsons, 06.11.2019

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FOTO: Latvijas Samariešu apvienība saņem ALTUM grantu 185 tūkstošu eiro apmērā

Monta Glumane, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros saņemto finansējumu Latvijas Samariešu apvienība investēs, lai palielinātu darbības mērogu – paplašinās savu specifisko autoparku un izveidos Vidusdaugavas pakalpojumu centru kā jaunu dienesta Samariešu atbalsts mājās reģionālo struktūrvienību Ogrē, informē ALTUM.

«Latvijas Samariešu apvienība» ir nevalstiskā organizācija, kuras darbības pamatprincips jau kopš 1992. gada ir palīdzēt cilvēkiem dzīvot. ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas finansējums granta veidā tiks izmantots gan vieglo, gan specializētu automašīnu iegādei, kas ļaus organizācijas sociālos pakalpojumus un aprūpi mājās piedāvāt vēl vairāk cilvēkiem, kuriem tie nav pieejami.

«Biedrība «Latvijas Samariešu apvienība» ir viens no tiem uzņēmumiem, kas iemieso sociālās uzņēmējdarbības būtību, vienlaikus arī viens no sociālajiem uzņēmumiem, kas iedvesmo citus. Esam patiesi priecīgi, ka šodien ar ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas atbalstu «Latvijas Samariešu apvienība» sper lielu soli tālākas attīstības virzienā, kas ļaus tās pakalpojumiem aptvert arī tos Latvijas novadus, kuros līdz šim tie nebija pieejami, bet bija ārkārtīgi nepieciešami. Latvijā ir ne mazums uzņēmēju, kuru ikdienas darbs palīdz uzlabot dzīvi cilvēkiem, kuriem ikdienā klājas grūtāk. To apliecina arī arvien pieaugošā interese par sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu – esam saņēmuši jau 67 pieteikumus,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Palikt nedrīkst aizbraukt

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsrakstā komatu katrs var likt pēc savas gaumes un dzīves uzskatiem. Tomēr ir virkne pozitīvu apstākļu, kas var mudināt doties prom, bet ir tikpat daudz pozitīvā, kādēļ palikt.

Pie «labajiem» aizbraukšanas iemesliem var minēt starptautiski konvertējamas prestižas izglītības ieguvi, karjeras veidošanu. Un tieši tie cilvēki, kuri aizbrauc ar šādu motivāciju, visbiežāk arī atgriežas. Hrestomātisks piemērs ir Andris Ambainis. Taču ir arī citi. Piemēram, gados jaunais bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, kurš intervijā žurnālam Ir norāda, ka labprātāk strādā Latvijā, kur var daudziem palīdzēt, nekā mierīgi praktizē labiekārtotā Zviedrijas klīnikā.

Jauniem cilvēkiem ar labām izglītībām izveidot strauju karjeru un ieņemt vadošus amatus Latvijā ir vienkāršāk nekā vecajās dalībvalstīs.

Te mēs nonākam pie iemesliem, kādēļ ir labi palikt Latvijā vai tajā atgriezties. Jau minētais Ņ. Bezborodovs savos salīdzinoši jaunajos gados, ieguvis labu izglītību ārzemēs un atgriežoties Latvijā, ir kļuvis par Bērnu klīniskās slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāju. Nevienā no Rietumvalstīm tik strauja karjera nebūtu iedomājama. Tikt pie klīnikas vadīšanas Rietumu slimnīcās nav vienkārši. Uzdrošināšos apgalvot, ka jauniem cilvēkiem ar labām izglītībām izveidot strauju karjeru un ieņemt vadošus amatus Latvijā ir vienkāršāk un tas notiek salīdzinoši ātrāk nekā vecajās dalībvalstīs. Palūkojoties uz to, cik veiksmīgi Latvijā strādā jaunuzņēmumi, cik daudzas spožas idejas tiek īstenotas, gribas teikt, ka Latvija noteikti ir iespēju zeme. Protams, ar dažām atrunām. Iespējas ir tiem, kam ir laba, mūsdienīga un konkurētspējīga izglītība un prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū. Savukārt, ja ir tikai vidējā izglītība un nav pat iegūta profesionālā, vai, Dievs nedod, ir pamata izglītība, tad Latvijā ir grūti. Vidējā alga valstī ir sasniegusi 1000 eiro atzīmi, taču ir gana daudz cilvēku, kas nopelna ievērojami mazāk un kuru dzīve līdz ar to nav sevišķi viegla. Protams, var domāt par aizbraukšanu no valsts, bet var arī nopietni apsvērt, kā padarīt sevi konkurētspējīgāku darba tirgū, proti, kā iegūt tādas prasmes, par kurām var saņemt vairāk. Īpaši tas attiecas uz gados jauniem cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "Aerones" ieguvis 1,6 miljonus dolāru finansējumu, lai izstrādātu uz zemes bāzētu robotikas sistēmu vēja turbīnu uzturēšanai un pārbaudei.

“Aerones” ir pabeidzis robotizētas sistēmas palaišanu vēja turbīnu pārbaudei un apkopei, kuras pamatā ir patentēta uz zemes balstīta vinča un robotu roku tehnoloģija. Šis risinājums aizstāj “Aerones” smago pacēlāju - rūpniecisko dronu ar vienkāršāku, daudzpusīgāku un precīzāku risinājumu.

"Y Combinator" akseleratorā ASV kā investori pievienojušies arī sēklas kapitāla investīciju fonds "Change Ventures", kā arī tādi biznesa eņģeļi kā Pols Bušheits (Gmail izveidotājs) un Jānis Krūms, tādējādi kopējais sākotnējais finansējums ir piesaistīts līdz 1,6 miljoniem ASV dolāru.

Aerones piesaista vēl 2,7 miljonu eiro investīcijas 

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums «Aerones» ir piesaistījis investīcijas 2,7 miljonu eiro apmērā...

"Aerones pēdējo divu gadu laikā ir sapratis izaicinājumus, ar kuriem saskaras vēja enerģijas nozare, lai pārbaudītu un uzturētu pieaugošo vēja turbīnu lāpstiņu skaitu un izmēru. Viņi no jauna izgudroja savu sākotnējo dronu tehnoloģiju, lai pielāgotu robotu un vinčas sistēmu. Mēs ar prieku atbalstīsim šo komandu ar lielāku kapitālu, lai šo produktu nogādātu klientiem visā pasaulē," komentē "Change Ventures" vadošais partneris Andris K. Bērziņš.

Latvijas Aerones iekļuvis startup festivāla Slush TOP3 

Startup festivālā Slush Somijas galvaspilsētā Helsinkos pulcējas tūkstošiem jaunuzņēmumu,...

Datorizētā vinčas sistēma nodrošina, ka robotizētā roka var veikt virkni pārbaudes un apkopes darbu, ieskaitot tuvplāna fotografēšanu, priekšējās malas virsmas lāzera skenēšanu, zibens vadītspējas testus, lāpstiņu tīrīšanu, kanalizācijas caurumu tīrīšanu un aizsargājošu materiālu pārklāšanu. Sistēma ļauj divu cilvēku apkalpei katru dienu apkalpot vairākas turbīnas, dažus pakalpojumus veicot pat naktī un zemā temperatūrā.

"Tehniķi ierasti karājas simtiem metru gaisā, ar roku strādājot pie katras turbīnas lāpstiņas. Tagad šos pārbaudes un apkopes pakalpojumus var veikt attālināti, izmantojot vadības ierīces, kuras ir tikpat viegli lietojamas. kā bērnu spēļu konsole," komentē Aerones izpilddirektors Jānis Putrāms.

Uzņēmumu "Aerones" izveidojuši Jānis Putrāms, Dainis Krūze un Andris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Tak sen jau visi trīs akcionāri ir vienojušies, ka jebkurš cits būs labāks kā B. Rubesa,» norāda kāds Db.lv avots.

Par to, ko īsti nozīmē Lietuvas un Igaunijas akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS RB Rail izteiktā neuzticība tā izpilddirektorei un valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai Db.lv aptaujāto, tostarp ar projektu saitīto domas dalās. Tāpat arī atšķiras uzrunāto, kuri nevēlējās tikt saukti vārdā, viedokļi, kāds liktenis sagaida kopuzņēmuma vadītāju.

LASI ARĪ: Tviterī nosoda Latvijas pārstāvja atturēšanos balsojumā par Rubesu

Ceturtdien notikušajā RB Rail akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par B. Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējies, vēstīja LETA. «Pamatojums šajā gadījumā bija ļoti plašs. Vēsturisks darbību un dokumentu kopums, ko nevar ietvert vienā vārdā. Tas ir saistīts ar projekta ieviešanas aspektiem. Zīmīgākie ir termiņi,» viņu citēja Lsm.lv. Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā. Latvijas puse vēlas saglabāt līdzšinējo RB Rail vadītāju amatā. Satiksmes ministrs Uldis Augulis DB skaidroja, ka uzņēmuma padome B. Rubesas karjeras likteni izlems tuvāko pāris nedēļu laikā. RB Rail akcionāri ir uzņēmumi Lietuvos geležinkeliai (Lietuvas dzelzceļš), Eiropas dzelzceļa līnijas un Rail Baltic Estonia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas IKT nozares un zinātnes pārstāvji - "LMT", "MakIT", "Mobilly", "TestDevLab", "Zippy Vision", Latvijas Universitātes eksperti, "TechHub" Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš - ir apvienojušies iniciatīvā, lai brīvprātīgi un bez maksas radītu lietotni, kas varētu palīdzēt ierobežot vīrusa izplatību Latvijā un ātrāk atvieglot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus.

Lietotnes risinājuma izvērtēšanā iesaistījušās arī vairākas valsts iestādes, t. sk. Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, Slimību profilakses un kontroles centrs, NATO StratCom, kā arī medicīnas nozares profesionāļi un epidemiologi.

Plānoto lietotni ikviens iedzīvotājs Latvijā varēs brīvprātīgi un bez maksas lejupielādēt savā telefonā. Tā darbosies, izmantojot Bluetooth tehnoloģiju, un būs pieejama ierīcēm gan ar IOS, gan ar Android operētājsistēmām.

Lietotnes izstrāde tiek balstīta uz Eiropas datu aizsardzības principiem. Neatklājot atrašanās vietas koordinātas, saslimšanas gadījumā tādējādi varētu informēt visus, kuri arī izmanto šādu lietotni un ar kuriem slimnieks ir bijis kontaktā tuvāk par apmēram 2-4 metriem un ilgāk par apmēram 15 minūtēm."Kaut arī Latvija šobrīd ir valsts ar vieniem no mērenākajiem ierobežojumiem, tomēr tie ievērojami ietekmē cilvēku aktivitātes. Lai ierobežojumus atvieglotu, ir jāievieš papildu piesardzības pasākumi, ko jau ir izdarījušas vairākas citas valstis. Panākumu pamatā ir plaša testēšana un kontaktu meklēšana. Mobilās lietotnes varētu atvieglot kontaktu meklēšanu un paātrināt testēšanas laiku. Tas palīdzētu labāk ierobežot infekciju un samazināt ierobežojumus. Ir lieliski, ka Latvijā ir ekspertīze šādu mobilo lietotņu radīšanai, un īpaši pozitīvi, ka procesā ir iesaistīti daudzi vadošie uzņēmumi un tas notiek sociālā projekta ietvaros," norāda Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais robotikas jaunuzņēmums Giraffe360 noslēdzis 4,5 milj. ASV dolāru lielu investīciju raundu, paziņojis uzņēmums.

Šī raunda galvenie investori ir riska kapitāla fondi LAUNCHub Ventures un Hoxton Ventures, kuru portfelī jau ir vairākas miljardu vērtas kompānijas. Tāpat investīciju raundā piedalījās riska kapitāla fondi HCVC (Hardware Club) un Change Ventures.

Giraffe360 radījis unikālu tehnoloģiju, ko nekustamo īpašumu kompānijas abonē. Produkts sastāv no pašu radītas telpu 3D skenēšanas kameras, kas ļauj ar vienas pogas spiedienu ģenerēt precīzu plānojumu, augstas kvalitātes fotogrāfijas un virtuālo tūri. Tāpat arī citus digitālā satura formātus, piemēram, 3D punktu mākoni.

Giraffe360 risinājums atvieglo augstvērtīga vizuālā satura radīšanu nekustamo īpašumu sludinājumiem. Giraffe360 pakalpojumu šobrīd izmanto 26 valstīs. Lielākais lietotāju skaits ir Lielbritānijā, kur atrodas Giraffe360 pārdošanas birojs. Savukārt ģeogrāfiski tālākie reģioni, kur šobrīd sastopamas Latvijā ražotās kameras, ir Apvienotie Arābu Emirāti un Kaimanu salas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš: Jāmaina domāšana

Anda Asere, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru