Foto

Sākam biznesu: ģimenē mantoto prasmi šūt lelles pārvērš biznesā

Anda Asere, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Lai izstrādātu un šūtu pati savas lelles, Vita Meiere atteicās no piedāvājuma kļūt par leļļu dizaineri citā uzņēmumā.

Vita Meiere, zīmola Vimei radītāja, nodarbojas ar dizaina un mākslas preču izstrādi, no kurām pagaidām redzamākās ir lelles. Taču viņa nekoncentrējas tikai uz tām. «Izaugsme var būt dažādos virzienos,» Vita saka. Viņa iecerējusi izgatavot arī bērnu apģērbu, kas pieskaņots lellēm, gleznas ar leļļu tēliem un citus interjera dekorus.

No saknēm neaizbēgsi

Leļļu šūšana ir Vitas ģimenes vizītkarte. Viņas mamma gadiem ilgi ir šuvusi lelles un bērnībā meitai nācās palīdzēt, piemēram, pildīt leļļu kājiņas vai ķermenīšus. Toreiz tas viņai likās garlaicīgi un nepatika, taču, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, finansiālie apstākļi spieda atgriezties pie bērnībā apgūtā aroda. No sākuma Vita palīdzēja mammai, bet pēc tam sāka šūt pati savas lelles. Šoreiz viņai patika to darīt, jo varēja radoši izpausties – nevis darīt kaut ko, ko kāds cits ir izdomājis, bet realizēt savas idejas. «Tas nebija tikai tehnisks darbs kā agrāk, bet gan dizaina un krāsu izvēle. Es studēju funkcionālo dizainu, tāpēc forma, krāsa, variācijas, saskaņa starp šiem elementiem ir mana sirdslieta,» saka Vita. Viņa nebija domājusi, ka kādudien turpinās mammas iesākto un šūs lelles. «Es biju tāds bērns, kas darīja pretēji tam, ko vecāki vēlējās. Taču varbūt mammas piemēra dēļ es vispār sāku studijas «lietišķajos» un Mākslas akadēmijā,» viņa spriež. Mamma atbalsta meitas nodarbošanos un palēnām «atdod» savus klientus, jo ir nolēmusi uz laiku pārtraukt leļļu šūšanu. «Viņai ir prieks, ka viņas prasmes neizzūd,» saka Vita.

Vēl pašnodarbinātā

Aptuveni gadu Vita eksperimentēja – vai leļļu izgatavošana varētu būt nopietns ienākumu avots. Nesen viņa apjauta, ka būtu jāturpina iesāktais nopietnākā mērogā. Atskaites punkts bijis darba piedāvājums stādāt par leļļu dizaineri kādā Latvijas uzņēmumā. Viņai bija divi varianti – strādāt tur, saņemt labu atalgojumu par to, ka visas idejas pāries šā uzņēmuma īpašumā, vai arī mēģināt palēnām darboties pašai. Viņa izvēlējās otru iespēju. Ņemot vērā, ka viņai nav lieku līdzekļu biznesa sākšanai, viss notiekot lēnām. Sākumā pasūtītāji bija draugi un paziņas, kuri izvēlējās Vitas lelles dāvanām. Tagad tās nopērkamas gan Latvijas veikalos, gan ārzemju rokdarbnieku portālā Etsy.com, kas pēdējā laikā nodrošina visai lielu pieprasījumu. Tas esot pat tik liels, ka viņa nespējot tikt galā, īpaši saspringts bija Ziemassvētku laiks. Tādos periodos jāstrādā krietni vairāk nekā algotā darbā. «Ja strādā pats sev, jāmāk būtiski koriģēt savu darba laiku un būt gatavam strādāt vairāk. Var ieslīgt divās galējībās – vai nu darīt pārāk maz vai strādāt no agra rīta līdz vēlai naktij. Labi nav ne tā, ne tā,» viņa uzskata. Šobrīd Vita strādā kā pašnodarbinātā, taču plāno drīzumā dibināt SIA. «Šobrīd eksperimentu līmenī man likās izdevīgāk pamēģināt kā pašnodarbinātajai, lai pavērotu, kā sokas,» viņa saka.

Nav divu vienādu

Spriežot par konkurenci, Vita teic, ka lelles izgatavo daudzi, bet mazāk ir cilvēkveidīgo leļļu, un konkurence neesot liela. Viņa uzskata, ka pats grūtākais leļļu izgatavošanā ir seja. Viņas metode esot unikāla, līdzīgas lelles neviens netaisot, turklāt šī tehnika ļaujot strādāt ātri. «Svarīgs aspekts ir cena. Pašlaik varu uzturēt tādu cenu līmeni, kas ir samērā zems, salīdzinot ar ieguldīto roku darbu. Otras tādas lelles pasaulē nav,» viņa ir pārliecināta.

Meklē palīgus

Vita izgatavo lelles pēc saviem ieskatiem, kā arī pēc individuāla pasūtījuma. Lielākoties viņai izdodas «uzķert» cilvēku vēlmes un pasūtītāji atzīst, ka viņas radītais ir tieši tas, ko viņi vēlējušies, bet reizēm nākoties saskarties arī ar tādiem pasūtījumiem, kuri vairākas reizes jāpārtaisa, lai klients būtu apmierināts. Tādu gadījumu gan neesot bijis daudz.

Nereti cilvēki pērk lelli sev, nevis dāvanai, turklāt – gan jauni cilvēki, gan seniori. Vasaras un ziemas sezonā pēc Vitas lellēm liels pieprasījums ir veikalos un tirdziņos, bet rudenī, kad ir klusāks periods, internets ļauj izdzīvot un gūt apmierinošus ienākumus arī ar leļļu taisīšanu vien. «Tagad šūšanas darbu ir tik daudz, ka gribas augt un meklēt palīgus, lai pati varu vairāk nodoties dizaina izstrādei, radīt jaunus produktus,» saka Vita. Šobrīd visgrūtākais esot tehnikas sagādāšana, tā prasa lielus finanšu ieguldījumus. «Ir liela atšķirība starp parasto un industriālo šujmašīnu. Šūt ar neprofesionālu tehniku ir grūti,» viņa teic. Arī jaunu dizainu izveide ne vienmēr ir vienkārša, jo prasa daudz laika un piepūles. Tiklīdz nostabilizēsies ražošana, tapšot jauni projekti. Vita līdz pavasarim ir akadēmiskajā atvaļinājumā. «Bija laiks, kad Vimei sāka aizņemt tik daudz laika, ka bija grūti to apvienot ar mācībām. Pusgadu biju Erasmus apmaiņas programmā Bukarestē, kur tapa Vimei identitātes sistēma. Ideja mani tik ļoti aizrāva, ka paņēmu akadēmisko gadu, lai varētu sakārtot dzīvi šeit, Latvijā. Strādāt un mācīties vienlaicīgi ir grūti, ir patīkami koncentrēt pilnībā uzmanību vienai nodarbei,» viņa atklāj.

Ar apņēmību

Lielākā daļa Vitas kursabiedru tikai studē vai paralēli piepelnās algotā darbā. «Šādā vecumā veidot uzņēmumu – tas ir daudz prasīts no jaunieša. Tas ir milzīgs darbs. Mani ienākumi nav pārsteidzoši lieli, bet nekad nav bijis tā, ka kaut kā pietrūktu. Tas ir atkarīgs no katra paša prasībām,» viņa saka.

Lai sāktu savu biznesu, pēc viņas domām, galvenokārt ir nepieciešama apņēmība. Daudziem pietrūkstot teorētisko zināšanu, bet tagad arī LMA ir mainīta sistēma un ir kursi par biznesa plāna izstrādi u.tml. «Bez biznesa izglītības ir grūti. Grāmatvedības lietas un biznesa puse ir grūti saprotama, bieži vien nemaz negribas tajā iedziļināties. Tāpēc ar laiku gribētu biznesa partneri vai menedžeri, kas palīdzētu ar to visu tikt galā,» viņa atklāj.

Vita ir uzrakstījusi biznesa plānu un meklē iespējas izmantot kādu no biznesa atbalsta instrumentiem, piemēram, tāds varētu būt Rīgas domes un Swedbank grantu konkurss Atspēriens, varētu pieteikties kādā no inkubatoriem. Vita piebilst, ka Vimei ir atvērts arī cita veida sadarbībai un jauniem radošiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Sākam! Jo naskāk piedāvā, jo vairāk nopērk

Anda Asere, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papīra lellēm Claudia tapusi nacionālo tautas tērpu kolekcija

Lelde Petrāne, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties Latvijas simtgadei, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru papīra lellēm Claudia tapusi nacionālo tautas tērpu kolekcija, kurā ietilpst 7 papīra lelles - pa vienai lellei no katra etnogrāfiskā Latvijas novada - Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Sēlijas, kā arī 2 lelles - meita un puisis, kas ģērbti Rīgas pilsētai raksturīgā tautastērpā.

Radītā kolekcija ir pirmā kārta ilgtermiņa projektam «Papīra lelles Latvijas novadu tautastērpos», kas tiek īstenots kā dāvana Latvijas simtgadē ar galveno mērķi – ar visiem labi zināmas, bet piemirstas rotaļlietas – papīra lelles palīdzību, veicināt Latvijā un ārvalstīs dzīvojošu bērnu un jauniešu nacionālās identitātes apzināšanos, iepazīstinot ar Latvijas etnogrāfisko novadu tautastērpiem un to valkāšanas tradīcijām. Projekta ietvaros kopumā iecerēts izveidot vairākas papīra lelles no katra etnogrāfiskā novada, lai parādītu Latvijas etnogrāfisko tēpu daudzveidību un krāšņumu. Pie katras lelles pievienoti aprakstii par attiecīgo novadu, savukārt pie katras tautastērpa detaļas – nosaukumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lelles, kuras grūti atšķirt no īstiem jaundzimušajiem

Gunta Kursiša, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai izgatavotu porcelāna lelles ar garām skropstām un gludu «ādu», beļģu māksliniece Beatrise Vanlandeghema (Beatrice Van Landeghem) radījusi mazliet krunkainas un īstiem jaundzimušajiem līdzīgas lelles. Zīdaiņu lelles pašlaik iecienījuši galvenokārt kolekcionāri, tomēr tās iegādājas arī sērojoši vecāki un nostaļģiski vecvecāki, raksta Reuters.

Lelles Reborn Baby rokas, kājas un galva izgatavota no vinila, bet rumpis – no auduma, kas vairākkārt nokrāsots, lai pēc iespējas vairāk līdzinātos tikko dzimuša bērna ādas tonim. Lelles svars ir aptuveni tāds pats kā īstam jaudzimušajam, tāpat māksliniece centusies atdarināt arī īstu bērnu matus un skropstas.

Šādas lelles cena ir no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, atkarībā no tā, cik precīzu jaundzimušā atveidi vēlas lelles pasūtītājs. Lelles samontēšana aizņem aptuveni 25 stundas, vēsta Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Claudia papīra lelles piedāvā dažādas papīra lelles un ļauj vecmāmiņām uzdāvināt mazbērniem rotaļlietas no viņu bērnības

«Katram cilvēkam bērnība ir bijis laimīgākais posms dzīvē, un tur bija arī papīra lelles. Šobrīd rotaļlietu pircēji ir bērnu vecāki un vecvecāki, kuri paši savā bērnībā spēlējušies ar papīra lellēm un priecājas tās atkal redzēt. Cik esmu dzirdējusi no vecākiem, bērniem patīk papīra lelles, viņi ar tām spēlējas.

Šovasar biju Brīvdabas muzeja tirdziņā, kur daudzi cilvēki teica, ka jau ir pirkuši un zina manas lelles, tāpēc man vairs nav sausu muti jāstāsta, ko piedāvāju. Šī produkta pievienotā vērtība ir atmiņas no bērnības,» stāsta Agnese Fūrmane, Claudia papīra lelles (SIA Brangi) radītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Claudia papīra lelles stāsts sakās 1992. gadā, kad Klaudijas vecmāmiņa savai meitai uzzīmēja papīra lelles. Tolaik viņa strādājusi Rīgas modeļu namā, kur piedalījusies modīgu apģērbu radīšanā visai plašajai Padomju savienībai. Meitiņai lelles bija ļoti mīļas līdz jaunā dāma izauga un viņai parādījās citas intereses. Vairāk nekā 20 gadus Klaudijas vecmāmiņas zīmētās papīra lelles rūpīgi glabājās atvilknē, līdz dienai, kad mazmeita tās atrada un atsāka spēlēties.

Šodien zīmola unikālās, ar roku zīmētās krāsojamās papīra lelles tiek piedāvātas plašākam bērnu lokam.

Uz šo brīdi piedāvājumā ir 9 dažādas papīra lelles – Elīna, Jānis, Liene, Raimonds, Agnese, Klaudija, Pauls, Amēlija un Ieva.

Katrā komplektā ietilpst divas lellītes un 20 tērpu kolekcija, kuru bērns pēc savas gaumes un vēlmēm var izkrāsot un pēc tam izgriezt, radot sev brīnišķīgu, paša darinātu, dabisku rotaļlietu.

Virtuāli ar lellēm var iepazīties www.papiralelles.lv, bet klātienē – t/p Alfa Biznesa eskalatora stendā 1. stāvā no 1. līdz 30. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu plauktos nonāk ar roku zīmēta krāsojamā papīra lelle, kas nes dziedātājas Aijas Andrejevas vārdu. Komplektā ar lelli pieejami autentiski Aijas tērpi ar pašas dziedātājas sagatavotiem stāstiem par tērpu izcelsmi un notikumiem, kur tie tikuši izmantoti.

Lelle Aija tapusi mazajiem klausītājiem un ir pirmā lelle no Claudia papīra leļļu Slavenību kolekcijas.

«Īpaši aizkustinoša šķiet ideja par šo leļļu rašanos, jo tās atjaunotas no seniem vecmāmiņas zīmējumiem. Papīra leļļu projekts manī iedveš nostaļģiju par manis pašas bērnību, jo arī man kādreiz ļoti patika spēlēties ar katalogiem un žurnāliem, griežot un krāsojot papīra lellītes. Komplektā ar lellēm bērniem būs pieejami tērpi, kas man saistās ar īpašiem notikumiem un projektiem manā skatuves karjerā, kā arī manis pašas sagatavoti apraksti. Tērpi ir lieliska dāvana man pašai manā 30 gadu jubilejā. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu lelles uzdāvināt savām divām krustmeitām,» komentē dziedātāja A. Andrejeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latviešu etnogrāfiskajām lellēm būs savs veikals Vecrīgā

Lelde Petrāne, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Audēju ielā tiks atvērta LATVJU LIETU darbnīca – veikals. Tur galvenā prece būs latviešu etnogrāfiskās lelles.

Audēju ielā netālu no Mārstaļu, Skārņu un (arī) Grēcinieku ielas krustojuma, kur «dzīvo» Rokkafejnīca, Jautrā lapsa un Easy Wine, vienā no noslogotākajām Vecrīgas ielām «skanēs latviešu tautas mūzika, smaržos zāļu tēja un piparkūkas, tiks pītas IEVIŅU biželes un ietērptas greznās BAIBAS, pucētas mazās nerātnās LAIMDOTAS un nevainojamās, rūpīgi nostrādātās SPĪDOLAS. Apmeklētāji un pircēji varēs redzēt, kā Audēju ielā atkal tiek austs, šūts un izšūts, gludināts, siets un pīts, jo darbnīcā bieži viesosies latviešu amatnieki», sola veikala īpašnieki.

Darbnīcā varēs iegādāties latviešu mākslinieku gleznas, latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru un arheoloģiskās rotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvju lietas vadītāju Ievu Nikoletu Dāboliņu

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā laista Latvijā radīta jauna bērnu grāmata – rotaļlieta Ucipuci meklē mājas, biznesa portālam db.lv pastāstīja tās autore Zane Zusta.

9. decembrī atklāšanas svētkus svinēs bērnu grāmata – rotaļlieta Ucipuci meklē mājas. Tā ir Latvijā radīta grāmata pirmsskolas un sākusskolas vecuma bērniem - četru produktu apvienojums, kas ietver – grāmatu, leļļu teātri, papīra lelles un zinības.

«Grāmata ir Latvijā inovatīvs un līdz šim vietējā grāmatu tirgū nebijis risinājums bērnu literatūrā – tajā iestrādāts leļļu teātris ar maināmiem foniem un papīra lelles ar grāmatu tēliem. Grāmatas galvenā varone ir pūcīte Ucipuci, kura ir nozaudējusies un piedzīvo aizraujošus brīžus, lai veiksmīgi atgrieztos mājās,» stāsta Valters un Rapa pārstāve Kristīne Kirkila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, iegūst arvien lielāku popularitāti!

Sadarbības materiāls, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Audēju ielā vakar atvēra Latvju Lietu darbnīcu – veikalu. Tur galvenā prece ir latviešu etnogrāfiskās lelles.

Darbnīcā var iegādāties arī latviešu mākslinieku gleznas, latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru un arheoloģiskās rotas.

Latvju Lietu galvenais profils ir latviešu etnogrāfiskās lelles. Uzņēmums dibināts 2011.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji tiek aicināti atgriezt nedrošu rotaļlietu - plastmasas lelli Beautiful doll, zīmols Dou, Index 340138, Nr.6255, EAN 5902012751374, kas rada ķīmiskās saindēšanās risku, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Testēšanas rezultātos norādīts, ka lelle rada ķīmiskās saindēšanās risku, jo di-(2-etilheksil) ftalātu (DEHP), dibutilftalātu (DBP) un diizononnilftalātu (DINP) un diizodecilftalātu (DIDP) saturs lelles pamatmateriālā pārsniedz noteikto pieļaujamo koncentrāciju. Ņemot vērā konstatētās neatbilstības, lelle var apdraudēt bērna veselību.

Lelles ražotājs ir «Xierong Toys Factory», Ķīna, bet importētājs «Euro-Trade» Sp.z o.o., Sp.K, Polija.

Izplatītāji - SIA «LEKON», SIA «ELKARO», SIA «VĪTOLI AMI», SIA «METAHI».

Ņemot vērā konstatētās neatbilstības, komersanti aicina atgriezt lelli līdz 2018.gada 8.jūlijam tirdzniecības vietā, kur prece iegādāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijā taisnojas par leļļu teātra iestudējumu, kurā nogalina Obamu

LETA--TV DOŽDJ, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā Altaja novada amatpersonas noliegušas medijos izskanējušos apgalvojumus par kādā šī reģiona kultūras namā gatavoto leļļu teātra iestudējumu, kurā paredzēta ASV prezidenta Baraka Obamas nogalināšanas aina, pirmdien vēsta ziņu aģentūra Interfax.

«Tiek gatavota svētku programma Masļeņicas svētkiem, bet šāda iestudējuma tajā nav,» sacīja Čarišas kultūras nama administrācijas pārstāvis.

«Nekādi iestudējumi ar Baraka Obamas lelles nogalināšanu vai sadedzināšanu netiek gatavoti. (..) Ir noticis pārpratums, jo radio ēterā viens no aktieriem lika lietā neveiksmīgu salīdzinājumu un kā sliktā varoņa piemēru minēja amerikāņu prezidentu. Mediji situāciju nepareizi saprata un uzpūta,» skaidroja Altaja novada kultūras pārvaldes preses sekretārs.

Mediji sestdien ziņoja, ka Barnaulas radiostacijas Serebrjanij Doždj pārraidē bērnu svētku vadītājs Jevgēņijs Golovins klāstījis par gaidāmo Masļeņicas izrādi, kurā personāžs «antisankciju» Petruška nogalinās ASV prezidentu Baraku Obamu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Diemžēl lielās Rietumu kompānijas uztver Latvijas teritoriju kā potenciālo kara zonu,»

Tā DB intervijā saka Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc darījuma ar Ventspils naftas akcijām izskanēja arī tāds viedoklis, ka tā varētu būt daļa no kāda «miera plāna» starp ilgos konfliktos iesaistītajiem uzņēmējiem. Vai Ventspilī ir iestājies miers?

Vispirms par pašu darījumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā obligātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir 4,56 eiro. Ņemiet vērā, ka ir pārdota ne tikai kontrolpakete virs 50%, bet pakete, kas nodrošina pircējam akcijas virs 75% – faktiski dod iespēju darīt ar kompāniju jebko. Vēl ņemiet vērā, ka Vitol grupā ietilpstošajai kompānijai Euromin Holdings Limited (Euromin) tūlīt vajadzēja maksāt par Ventspils naftas terminālu, kas viņiem bija atliktais maksājums uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka Euromin varēs nesamaksāt šo atlikto maksājumu par Ventspils naftas terminālu. Savulaik Euromin nopirka 50% no Ventspils naftas termināla par 160 miljoniem, bet, izmantojot atlikto maksājumu uz 10 gadiem, neko nesamaksāja. Tagad maksāšanas laiks ir pienācis. Ja Euromin samaksā Ventspils naftai šos 160 miljonus, tad ir grūti izskaidrot, kāpēc tos nesadala dividendēs. Tātad, ņemot vērā absolūtas kontrolpaketes iegūšanu un šo faktu, minimālais koeficients, par kādu saprātīgs pārdevējs pārdotu vairāk nekā 43% akciju, būtu 4,56 eiro, kas jāreizina ar 1,3 līdz 1,5. Ja pareizinām ar minimālo koeficientu (1,3), tādā gadījumā vienas akcijas cena būtu apmēram 6 eiro. Taču akcijas nepārdeva par 6 eiro, bet par 1,77 eiro. Tātad katras akcijas cena ir apmēram 4,30 eiro zem tirgus cenas. Ja to pareizina ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, redzams, ka darījums ir par minimums 190–200 miljoniem eiro lētāks nekā tirgus cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola stāsts: Bārbija jau 60 gadus veca

Monta Glumane, 11.03.2019

Bārbijas radītāja Ruta Hendlere pamanīja, ka meitas rotaļlietu izvēle ir ierobežota. Viņas varēja iztēloties sevi tikai par mammu vai auklīti, turpretim dēlam bija spēļmantas, kas ļāva tēlot ugunsdzēsēju, astronautu, ārstu un citas lomas. Tas rosināja Rutu izveidot lelli, kas parādītu meitenēm,ka viņām ir izvēle, ka viņas var būt, kas vien vēlas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 9.martā Bārbija svinēja savu 60 gadu jubileju.

Pasaulslavenā lelle radīta 1959.gadā, un tā atspoguļota gan kā princese, gan prezidente, astronaute, zooloģe un daudzās citās vairāk nekā 200 profesijās.

«Mana Bārbijas filozofija bija vienkārša: lai, spēlējoties ar lelli, mazā meitene varētu saprast, ka var kļūt, par ko vien vēlas. Bārbija vienmēr ir uzsvērusi, ka sievietei ir izvēle,» skaidro Ruta Hendlere, Bārbijas radītāja.

Pirmā Bārbijas sērijas afroamerikāņu lelle bija Frānsija, kas radīta 1967. gadā (kolekcionāri to bieži dēvē par melno Frānsiju).

Bārbija ir bijusi pasaules vadošo modes mākslinieku mūza, un zīmolam ir bijusi sadarbība ar vairāk nekā 75 citiem starptautiskiem zīmoliem un jaunajiem dizaineriem, piemēram, Moschino, Matty Bovan, Nasir Mazhar, Roksanda Ilincic un Karl Lagerfeld.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoaģentūras Reuters fotogrāfam Maiklam Dalderam bijusi iespēja pavērot to inženieru un viņu palīgu darbu, kuru palīdz novērst satiksmes negadījumus, pētot auto drošību.

Viņš pavadījis divas dienas Vācijas motokluba ADAC triecientestu laboratorijā Landsbergā, netālu no Minhenes, fotogrāfijās iemūžinot ikdienas rutīnu šajā vietā.

ADAC laboratorija ir Eiropas Jauno Automašīnu Novērtēšanas Programmas (EuroNCAP) akreditēta. Tur tiek pārbaudīta transportlīdzekļu drošība, veicot dažādus testus.

M. Dalderam bija atļauts fotografēt visu laboratorijā notiekošo, tostarp arī frontālo sadursmi, kas saskaņā ar Euro NCAP ir biežākā ceļu satiksmē un rezultējas ar nopietniem vai letāliem ievainojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Biznesa Eskalators jaunajiem uzņēmējiem dos iespēju tirgoties Latvijas lielākajā tirdzniecības centrā

Dienas Bizness, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem sākas pieteikšanās projektam Biznesa Eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa sadarbībā ar Latvijā vadošo biznesa laikrakstu Dienas Bizness. Projekta mērķis ir, nonākot reālā tirdzniecības vidē, dot iespēju Latvijas jaunajiem uzņēmējiem pārliecināties par radītā produkta dzīvotspēju.

«Latvijā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kas gatavi riskēt un kļūt nevis par darbiniekiem, bet par darba devējiem. Populāra kļūst mazo uzņēmumu atvēršana un mājražošana, un arvien biežāk pircējiem tiek piedāvātas nestandarta preces – dažādi dizaina priekšmeti, Latvijā ražoti mājas aksesuāri un apģērbi. T/p Alfa vienmēr ir ieinteresēts saviem klientiem piedāvāt aizvien jaunus produktus un pakalpojumus, un šāda konkursa īstenošana mums kā tirdzniecības centram ir lieliska iespēja piesaistīt tirgotājus, kas, iespējams, citādāk līdz mums nenonāktu. Lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties, jau trešo gadu pēc kārtas perspektīvākajiem jaunajiem uzņēmējiem dodam iespēju vienu mēnesi tirgot savu produkciju t/p Alfa speciāli radītā stendā. Šī ir lieliska iespēja pārbaudīt sava biznesa jaudu vienā no lielākajiem tirdzniecības centriem, gūt atsauksmes no klientiem un saprast sava produkta stiprās un vājās puses lielas konkurences apstākļos,» stāsta t/p Alfa vadītāja Liene Apine.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sasteigti lēmumi aviācijā izmaksā pārāk dārgi

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms galīgā lēmuma par Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic ir nepieciešams sagaidīt auditoru slēdzienu par šīs kompānijas līdzšinējo darbību

Kaislības ap Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic nebeidz virmot, un kā gan savādāk, ja teju katru dienu publiski parādās jauni fakti par to, kā patiesībā ir strādājusi šīs kompānijas valde, padome un arī AirBaltic akciju turētāja – Satiksmes ministrija. Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss DB Uzņēmēju klubā norādīja, ka nekad vēl kāda investora piesaistes process Latvijā nav bijis tik caurspīdīgs un sabiedrībā plaši diskutēts kā iespējamā Ralfa Dītera Montāga Girmesa ienākšana AirBaltic. Ar vārdu «caurspīdīgs» gan varētu saprast, ka, pateicoties pieejamai informācijai, sabiedrībai beidzot kļūtu skaidrs, kāpēc valdība vēlas aviokompānijai piesaistīt tieši šo investoru, kura līdzšinējā darbība ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju. Taču noticis gluži pretējais – nopludinātie ierobežotas pieejamības dokumenti tikai palielina bažas par to, uz kādiem pamatiem šī investora piesaiste notiek, un to, ka patiesībā mēs tiekam ievilināti kaut kādās lamatās, kas mums vēlāk var smagi atspēlēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējot cilvēku tirdzniecības jeb mūsdienu verdzības tēmu, Rīgas Centrāltirgus apmeklētājiem piedāvāts iegādāties mūsdienu verga prototipu jeb lelli «Oļegs», kas atspoguļo filmas ar tādu pašu nosaukumu galveno varoni - beztiesisku, bezpalīdzīgu un pazemojošiem darba apstākļiem pakļautu jaunu vīrieti.

Atšķirībā no ierasti akurāti iesaiņotām precēm, lelles iepakojums bijis nobružāts un bojāts, tādējādi simbolizējot skarbos apstākļus, kuros nonāk cilvēktirdzniecības upuri.

Cilvēki notiekošo uztvēruši ar interesi un izbrīnu. Savukārt, sarunu laikā atklājās, cik atšķirīgi ir viedokļi par verdzības tēmu - kāds uzskata, ka cilvēki šādā situācijā nonāk paši savu muļķīgo rīcību dēļ, kāds cits norāda, ka, nonākot šādā situācijā, noteikti nevajag padoties, ir jācīnās, bet vēl kāds atklāj, ka pats dažreiz jūtas kā vergs.

Filmas «Oļegs» pamatā ir patiess stāsts par Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos - strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Pavisam drīz galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, jo viņa dzīvi sāk kontrolēt noziedznieku banda. Psiholoģiskā spriedze spiež galveno varoni pieņemt lēmumu par bēgšanu, kas sākumā šķiet neiespējama. Galveno lomu filmā atveido lietuvietis Valentīns Novopoļskis (Valentinas Novopolskis), Tāpat filmā redzami poļu aktieri Dāvids Ogrodņiks (Dawid Ogrodnik), Anna Pročņaka (Anna Prochniak), Ādams Šiškovskis (Adam Szyszkowski), kā arī latviešu aktieri Jurijs Djakonovs, Guna Zariņa, Edgars Samītis u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni puse pāri Latvijas robežai no citām valstīm vesto rūpniecības preču neatbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajām prasībām, kaut arī šo preču dokumenti apstiprina, ka tās ir kvalitatīvas un drošas, otrdien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieku kopīgi rīkotās pārbaudes uz valsts robežas pierāda pretējo – preces prasībām neatbilst.

Pērn no 1136 uz robežas pirmoreiz pārbaudītajiem preču paraugiem 74% preču atklāja dažādu nesakritību un no 43 preču paraugiem 65% neatbilda būtiskām kvalitātes prasībām. Pārbaudot otrreiz, neatbilstību atklāja 48% paraugu, un galu galā šīs preces neļāva ievest Latvijā.

PTAC atklāj, ka visbiežāk būtiskus trūkumus atklāj importa būvmateriāliem, rotaļlietām, elektroprecēm, kosmētikai,medicīniskām ierīcēm, laivām, šķiltavām, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Importa rotaļlietās, piemēram, lellēs, atklātas veselībai kaitīgas ķīmiskas vielas – ftalātu – daudzums. Elektroprecēm, piemēram, LED starmešu korpusam, atklātais trūkums, liecina, ka tas izgatavots no nedroša materiāla, tādējādi radot cilvēkiem apdeguma draudus vai pat ugunsgrēka draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pieredzes stāsts: suņu audzētavas Zak de Lux tapšana

Dienas Bizness, 05.05.2015

Skrīverietes Tatjanas Pieles ikdiena paiet, rūpējoties par četrkājainajiem draugiem.

Foto: no personīgā albuma

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālais laikraksts Staburags viesojies suņu audzētavā Zak de Lux Skrīveros.

Suņu audzēšana ir Tatjanas Pieles vaļasprieks, kurā iesaistījusies visa ģimene. Viss sākās pirms astoņiem gadiem. Ģimene juta nelielu tukšumu dvēselē, un viens no otra atsvešinājās. Lai uzlabotu attiecības, skrīverietei ieteica iegādāties suni. Tas Tatjanai ļāva īstenot sapni par četrkājaino mīluli — mopsi. Kucīte Basta nu ir «omes» godā, taču joprojām iepriecina saimniekus. Pēc diviem gadiem Bastai piedzima kucēni, un ģimenei ļoti iepatikās viena no kucītēm, kuru nolēma paturēt. Togad pasaulē atzīmēja lelles Bārbijas 50. jubileju, tādēļ mazo mopsenīti nosauca tai par godu. Bārbija bija ļoti skaista, to ievēroja arī cilvēki apkārt un ieteica Tatjanai piedalīties izstādē. Talantīgā suņu meitene sevi lieliski parādīja gan pirmajā, gan visās pārējās izstādēs. Saimniece satika un iepazina suņu audzētājus. Lai gan nodoma iesprausties šajā nišā sākotnēji nebija, palēnām vaļasprieks pārauga nopietnākā darbībā. «Sasniegumi, kas tiek gūti izstādēs, dod adrenalīnu, kas liek gribēt iesākto turpināt. Tas ir liels gandarījums, ka manus suņus ievēro un novērtē,» stāsta Tatjana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisors Ģirts Šolis Liepājas Leļļu teātrī radījis Zanes Zustas bērnu grāmatas "Ucipuci meklē mājas" dramatizējumu.

Bērnu grāmata – rotaļlieta "Ucipuci meklē mājas" dienasgaismu ieraudzīja 2015. gadā. Tā ir Latvijā radīta grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem - četru produktu apvienojums, kas ietver – grāmatu, leļļu teātri, papīra lelles un zinības. 2017. gadā iznāca arī otrā daļa "Ucipuci domā ārpus kastes". Pagājušā gada aprīlī "Ucipuci meklē mājas" tika izdota arī tādā vērienīgā tirgū kā Ķīna.

Pirmās grāmatas un tagad tapušās izrādes galvenā varone ir rotaļu pūcīte Ucipuci, kura ģimenes ceļojuma laikā ir nozaudējusies Itālijā un piedzīvo aizraujošus brīžus, meklējot ceļu mājup pie sava saimnieka – puisēna Kriša. Izrādes veidotāji to nodēvējuši par pasaulē mīlīgāko šausmenīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No mākslas līdz ražošanai

Anda Asere, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvju lietu leļļu projekts sācies kā dārgs hobijs un māksla, pērn tas «iekāpa» amatniecības līmenī, bet šogad to jau var uzskatīt par maza apjoma ražošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu gandarīta par to. Ir sajūta, ka grūtākais laiks ir pagājis. Cilvēki mūs pazīst un, ja kādam vajag lelli un viņš ieraksta Google atslēgvārdus «latviešu lelle», tad uzreiz parādās mūsu mājaslapa. Mūsu rezultāta parādīšanās meklējumu augšgalā mums nav prasījusi īpašas pūles un maksāšanu,» saka Ieva Dāboliņa, Latvju lietu (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Atminoties biznesa sākumposmu, viņa norāda, ka pirmie trīs gadi biznesā ir grūti un riskanti. Viņa pieļauj, ka ir vieglāk attīstīt pakalpojumu biznesu, kur nav vajadzīgi lieli ieguldījumi un uzreiz tiek saņemta nauda par pakalpojumu. «Šī ir ražošana, kur jāiegulda materiālos. Leļļu izgatavošanas process nav ātrs, un reizēm lelle ir izgatavota un nodota veikalam, bet nauda par to atnāk tikai pēc pusgada,» teic Ieva. Tāpat viņa uzskata, ka par savu biznesa ideju ir jārunā ar citiem cilvēkiem, cik vien bieži un daudz iespējams, lai uzzinātu citu domas par to. Ieva uzsver, ka jāieklausās visos viedokļos – gan tajos, kas ir patīkami, gan tajos, kas nav glaimojoši. «Jābūt gatavam atkāpties no saviem priekšrak­stiem, aizspriedumiem, jāspēj mainīties. Protams, tas nenozīmē, ka jāmaina ideja pašos pamatos, bet jāpiemērojas tam, ko cilvēki vēlas,» viņa teic. Tāpat Ieva norāda, ka vienmēr vajadzīgi vairāki izejmateriālu piegādātāji, lai būtu rezerves variants krīzes brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rotaļlietu un spēļu nozare Latvijā viltojumu dēļ ik gadu zaudē 4 miljonus eiro

Dienas Bizness, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) pētījums par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskajām izmaksām rotaļlietu un spēļu ražošanas nozarē liecina, ka ik gadu Latvijas uzņēmēji viltojumu dēļ zaudē 4 miljonus eiro ieņēmumu. Tas ir 12,7 % no nozares kopējā pārdošanas apjoma valstī, informē Patentu valdes pārtsāve Ilze Grava.

Salīdzinot Latvijas datus ar citām Baltijas valstīm, Igaunijā zaudējumi ir 10,6 % no kopējā pārdošanas apjoma, savukārt Lietuvā - 14,5 %. Vidējais rādītājs ES dalībvalstīs ir 12,3 %. Pētījumā aprēķināts, ka ES valstīs viltotu rotaļlietu un spēļu tirgošana šo produktu legālajiem ražotājiem, mazumtirgotājiem un izplatītājiem katru gadu rada 1,4 miljardu euro lielus zaudējumus.

Šos zaudējumus var pārvērst arī 6150 zaudētās darba vietās, jo legālie ražotāji un izplatītāji saražo un pārdod mazāk, tādējādi nodarbina mazāk darbinieku. Kopumā, aprēķinot tiešo un netiešo viltojumu ietekmi rotaļlietu un spēļu nozarē, visu 28 ES valstu budžeta ieņēmumi ir par vairāk nekā 370 miljoniem euro mazāki, kas aprēķināmi no nesaņemtajiem nodokļiem, sociālajām iemaksām un PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru