Foto

Sākam biznesu: Tatis vēlas kļūt par Rīgas ādas somu zīmolu Nr.1

Anda Asere, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Eteri Gabunijas mamma, vecmamma un vecvectēvs ir bijuši amatnieki, un viņa šo tradīciju turpina ar Tatis ādas somām.

Tatis somas nosauktas par godu dizaineres Eteri Gabunijas vecvectēvam, kura iesauka bija Tatis. Viņš bija amatnieks, kurš mīlēja savu amatu, strādāja ar koku un nedaudz arī ar ādu. Eteri vecmamma bija skrodere, bet mamma – cepurniece. «Es esmu Rīgas amatniece ceturtajā paaudzē,» saka Eteri. Vēl pirms kāda laika viņai licies, ka tā nebūs, jo, izvēloties studiju virzienu, viņa nedomāja par dzimtas tradīciju turpināšanu, šūšana viņu nesaistīja.

Eteri interesēja dizains, tomēr idejai studēt šajā virzienā viņa atmeta ar roku, jo šķitis, ka ar to nenopelnīs. Galu galā viņa izvēlējās studēt komunikācijas zinātni. «Strādājot ar ādu, vajag dzelžainu pacietību, mieru un harmoniju. Nevari nervozs strādāt. Vērojot manu straujo dabu un emocionalitāti, krustmāte teica, ka no manis droši vien laikam nesanāks ceturtās paaudzes amatniece,» viņa saka.

Taču dzīve izdara savas korekcijas, un 2009. gadā Eteri aizbrauca uz Angliju, kur viņai bija iespēja gūt pieredzi pie britu dizaineres. Anglijā viņa pavadīja divarpus gadu, tur guva pieredzi somu dizainā, kā arī kontaktus dažādiem materiālu piegādātājiem. Eteri atzīst, ka meistari, pie kā viņa strādāja, savus amata noslēpumus sargāja un nelutināja viņu ar informāciju. «Nekas uz paplātes netika pasniegts,» viņa saka. Uzņēmēja sauc sevi par Sprīdīti, kurš atgriezies mājās, savā laimīgajā zemē. «Viss it kā bija labi – brīnišķīgs darbs, labi apmaksāts, biju novērtēta, dzīvoju lieliskā vietā. Taču kaut kā pietrūka un īsti laimīga nebiju. Kad braucu atvaļinājumā uz mājām, iesēdos baltā lidmašīnā un teicu – gulbīti, gulbīti, ved mani uz laimīgo zemi. Kad lidmašīna nolaidās, un es noliku kāju uz Latvijas zemes, sapratu, ka šī ir vieta, kur es varu būt laimīga,» saka Eteri.

Šuj pati

Eteri darinātās lielās somas maksā aptuveni 200–250 eiro, bet mazās – 150–180 eiro. «Sākumā man prasīja, kas par tādu cenu pirks. Arī man pašai bija bažas, ka nesapratīs, bet saprot un novērtē. Ārzemēs ir normāli, ka ādas somas tā maksā,» viņa saka. Pircēji bija tie, kuri deva zīmi, ka Eteri jāturpina šūt somas. «Man nebija pabeigta kolekcija, kad veikals jau prasīja pēc manām somām,» viņa saka. Pārsteidzis tas, ka dažiem vietējo preču veikaliem Tatis somas nav interesējušas, savukārt durvis atvēruši citi, uz ko Eteri nebija pat cerējusi.

Lai izgatavotu vienu somu, paiet diena, lielākai somai – pat divas. Viņa pati šuj savas somas un nedaudz brīnās, ka citi ir pārsteigti par to. «Man patīk, ka es pati izstrādāju un šuju. Tā būtu jādara,» uzskata Eteri.

Lielāko darbu prasa ādas somas sagatavošanas process. «Cilvēki nestādās priekšā, cik daudz darba ieguldīts, lai soma nonāktu veikala plauktā. Pirmām kārtām – izpēte. Es tai veltu ļoti ilgu laiku. Pēc taustes un smaržas momentā jūtu ādas kvalitāti. Es esmu izlutināta, jo divarpus gadu esmu ošņājusi tikai labu ādu. Nevaru izturēt sliktas ādas smaku,» viņa saka.

Kāds kurpnieks Eteri uzdāvināja padomju laiku ādas šujmašīnu. «Es mācījos šūt ar Adler un Pfaff šujmašīnām, padomju laika mašīnai es sākumā nepatiku, mums nebija saskaņas. Tā ir ar raksturu, un pagāja laiks, kamēr sadraudzējāmies. Tagad, kad esmu «piešāvusies», es šo šujmašīnu mīlu! Tā ir labākā, kāda man jebkad bijusi, un spēj pieveikt tik biezu ādu, ka citi par to brīnās,» jūsmo Eteri. Lai arī viņai nereti šķietot, ka jau daudz ko amatā apguvusi, daudz ko zina, ik brīdi ir jāmācās. «Visu laiku ir jāmācās, katru reizi ir cits ādas veids, citas tehnoloģijas. Katra āda, ar ko strādāju, nedaudz atšķiras – ir ar citu struktūru, biezāka vai plānāka. Tā es katru reizi iemācos ko jaunu,» viņa saka.

Mazs apjoms

«Latvija ir maziņa, arī es esmu mazs uzņēmējs un, lai pasūtītu tādu izejmateriālu, kādu es gribētu, tas jādara lielos apjomos. Es to nevaru atļauties,» teic Eteri. Tāpēc viņa izmanto noliktavu atlikumus, kas ir augstas kvalitātes. Lai gan materiāls ir ļoti labs, tas ir mazā apjomā, tāpēc lielākoties viņas izgatavotās somas ir vienā eksemplārā. «Citiem tik mazs apjoms neinteresē, bet mums no tā sanāk burvīgas somas vienā eksemplārā. Es to neizjūtu kā mīnusu un manas klientes arī ne,» viņa saka.

Eteri vērtē, ka Rīgā ir daži veikali, kur pārdod kvalitatīvas somas. «Jārēķinās, ka veikali uzliek lielu uzcenojumu. Tāpēc es rūpīgi izvēlos sadarbības partnerus, man ar viņiem ir paveicies un mēs esam vienojušies par optimālo cenu, lai laimīga būtu gan es, gan klients, gan veikala īpašnieks. Es negribu, lai soma maksātu pasakainu naudu. Es variēju, dažbrīd neizvēlos pašu dārgāko ādu, lai somas patērētājam būtu pieejamākas,» viņa turpina.

Ar ambīcijām

Mode ir mainīga, aktuālās krāsas ir citas katru sezona. «Vogue ir mana Bībele, to man iemācīja briti. Vogue katru sezonu nosaka aktuālos toņus. Pie mums tie atnāk pēc diviem gadiem, bet es pie tiem turos, jo mums ir ļoti modīgas dāmas, kas seko līdzi modei. Taču es piedāvāju arī klasiskas vērtības,» stāsta Eteri. Tatis ambīcijas ir būt Rīgas ādas somu zīmolam nr. 1., būt pazīstamam kā kvalitatīvam zīmolam Eiropā un Krievijā. «Esmu Rīgas amatniece ceturtajā paaudzē, Rīga ir daļa no manis. Tas tiek parādīts manos darbos, nosaukumos. Rīga vienmēr būs daļa no šī zīmola un somām,» apgalvo Eteri. Tādēļ somām doti Rīgas ielu nosaukumi, vārdi – Aspazia, Elizabeth, Benyamin, Laima. Nākotnē, augot darba apjomam, viņa gribētu apvienot individuālos amatniekus, kas spētu ar tādu pašu mīlestību un azartu kā viņa pati veidot Tatis somas un strādāt ar vienu zīmolu.

Rīga un somas

«Ādas soma ir investīcija un, ja cilvēks tādā iegulda naudu, tai jākalpo vairākus gadus. Laba amatnieka darināta soma kalpos visu mūžu,» apgalvo Eteri. Latvijas pircēju loks ir ierobežots. Nākamais tirgus varētu būt Krievija. «Krievi vienmēr ir mīlējuši Latvijas preces. Visdrīzāk es varētu sadarboties ar luksus veikaliem. Šis ir augstas klases produkts, tam būtu jābūt pieejamam limitētā skaitā veikalu. Es redzu, ka tas varētu būt viens veikals Sanktpēterburgā un viens Maskavā. Varbūt – arī Āzijā, jo viņiem patīk Eiropā ražotas lietas. Somdara somas bija pazīstamas visās Padomju savienības valstīs. Gribētos atgādināt par šīm tradīcijām un slavināt Rīgu. Man ir sapnis, ka, pieminot Rīgu, cilvēki teiktu: tur ražo skaistas ādas somas,» atklāj Eteri. Viņa gribētu, lai cilvēki no ārzemēm brauktu uz Rīgu, meklētu šī zīmola somas un aizvestu tās sev līdzi uz mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Brīvdabas muzeja Mūsdienu Amatniecības festivālam rekordliels apmeklētāju skaits

Ilze Žaime, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas attīstītajās valstīs atslēgu nolikšana nenotiek; Latvija var kļūt par izņēmumu

Māris Ķirsons, 02.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Metālmeistare atsakās izgatavot bezgaumīgus pasūtījumus

Anda Asere, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rasmas Pušpures «rokraksts» ir daudzveidīgs – no sentimentālām un nedaudz tradicionālām rotām ar sudraba vārpām līdz konceptuālām rotām ar dzintaru, porcelānu un pat kokoglēm .

Rotu izgatavošana nav Rasmas bērnības sapnis. Savulaik Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides nodaļā viņa iestājās tāpēc, ka bija pārliecināta – vēlas kļūt par arhitekti, taču mācību laikā saprata, ka šī joma nav sirdij tuva. «Man nepatika visas 3D programmas, ilgā sēdēšana pie datora un tas, ka nekas tā īsti nav jādara ar rokām. Pasniedzēji bieži nenovērtēja, ka pats kaut ko uztaisi. Stājoties Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), nolēmu studēt metāla dizainu, turklāt šajā nodaļā bija mazs konkurss. Nebiju pārliecināta, ka man šī joma patiks, bet ar pirmo dienu mani tā aizrāva metāla dizains, ka četri gadi paskrēja nemanot. Saprotu, ka esmu savā vietā,» viņa uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku dāvanu ērtākai iegādei izveidots digitālais gadatirgus, kas līdz 17. decembrim norisinās interneta vidē.

Gadatirgū savus roku darbus piedāvā amatu meistari no visas Latvijas.

Tā mērķis ir vairot Latvijas amatnieku darinājumu pircējus un vienlaikus iedrošināt meistarus savu produkciju pārdot arī internetā, lai Latvijas amatniecība būtu mūsdienīgi pieejama un konkurētspējīga pasaulē, kur internets ir ienesis jaunus spēles noteikumus,» stāsta Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa.

Gadatirgus virtuālos apmeklētājus gaidīs divu nedēļu garumā, sākot no 4. decembra līdz 17. decembrim.

Ziemassvētku digitālo gadatirgu, kuru organizē Swedbank, var apmeklēt digitirgus.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 piedalās plašs uzņēmumu spektrs, kas pārstāv dažādas nozares

«Salīdzinot ar citiem gadiem, šī gada konkursanti man patika labāk, bija plašāks uzņēmumu diapazons – no pārtikas uzņēmumiem līdz moderniem ražošanas uzņēmumiem. Uzņēmumi, kuri ir finālā, lielākoties ir moderni ražotāji,» vērtē Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks biznesa un inovācijг jautājumos. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka mūsu valsts ekonomikā nedominē viena joma un tā attīstās daudzos virzienos vienlaicīgi. Viņaprāt, augoša ir radošā amatniecība. Latvijā ir daudz mazu uzņēmumu, kuri strādā ar personisku attieksmi pret to, ko dara. Piemēram, Velo Sock, Palešu mēbeles, Amoralle, Hebe. Šādi uzņēmumi vienmēr ir piedalījušies konkursā, bet P. Strautiņam rodas iespaids, ka to skaits pieaug. «Šis process ir «lipīgs», tas izplatās caur piemēru, domāšanas veida, finansēšanas modeļu attīstību, un, protams, dizaina prasmju pieaugumu,» viņš spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pievienota galerija - Sākam biznesu: Klades domas lidojumam

Anda Asere, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoši lietojusi pati un dāvinājusi paštaisītas klades draugiem, Madaras Peipiņas pierakstu burtnīcas Taust tagad atrodamas arī veikalos

«Pati savām rokām veidoju pierakstu klades pilnīgi no nulles – izvēlos papīru, šuju lapas, veidoju vākus, lieku to visu kopā, laižu tautās un meklēju tām jaunus īpašniekus,» stāsta Madara Peipiņa, pierakstu klažu zīmola Taust radītāja. Viņa kopš 12 gadu vecuma raksta dienasgrāmatu un tīņa gados aptvēra, ka nevar atrast pievilcīgas klades, kur rakstīt – tās lielākoties bija diezgan neglītas vai arī ļoti dārgas. Madara ir mācījusies rokdarbus, nodarbojusies ar zīmēšanu, tāpēc nolēma pamēģināt pati sev uztaisīt kladi. Kopš tā laika, jau vairāk nekā desmit gadus, viņa izgatavo tādas sev un draugiem. Pirms dažiem gadiem Madara pavadīja gadu Jaunzēlandē, kur apsvērusi ideju, ka varētu šīs klades pārdot, lai sanāktu izejmateriāliem, pati varētu nedaudz nopelnīt. Jaunzēlandē amatniecība un rokdarbi ir augstā līmenī, tur ir daudz mazu dizaina veikaliņu un galeriju, kur pārdod dažādas lietas. «Redzēju, ka mans produkts nav ne ar ko sliktāks kā tās lietas, ko tur var iegādāties,» saka Madara. Viņa savas klades piedāvāja kādam veikaliņam, un tās visas nopirka. Tur arī radās zīmola nosaukums un mājaslapa. Pirms diviem gadiem, atgriežoties Latvijā, viņa sāka sadarbību ar dažiem veikaliņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kokļu meistari apvienojas

Laura Mazbērziņa, 08.04.2019

Riharda Valtera Latgales kokle. Rihards Valters kokles gatavo no 2012. gada. Nepārtraukti mācās, pieredzi guvis klavierbūvē un eksperimentēšanā. Mūzikas instrumentu būves nozares Latvijā organizators. Riharda kokles ir pasūtījuši tādi koklētāji, kā Ansis Jansons un grupa «Saule i tuvāk».

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta platformā Kokļu mežs izveidots Latvijas kokļu būves meistaru multimediāls interneta katalogs.

«Ik pa brīdim, runājot ar meistariem, gaisā bija jūtama doma, ka koklētgribētāju izvēli par kokles iegādi atvieglotu vieta, kur būtu iespējams iepazīties ar visu meistaru būvētajiem instrumentiem. Šāda iespēja tika dota 2018. gada novembrī - Mūzikas Instrumentu būves izstādē, kur bija 14 dažādu meistaru kokles vienuviet, bet izstāde nav mūžīga, tāpēc nolēmām izveidot tādu kā «virtuālo izstādi» ar meistaru koklēm,» biznesa portālam db.lv stāsta Ansis Jansons, Kokļu meža dibinātājs.

Kokļu katalogā iespējams apskatīt septiņu meistaru darbus. Katram meistaram ir savs skaņas un vizuālais «rokraksts». To nosaka meistarības līmenis, izvēloties koksni, un to pēc tradicionālām metodēm vai mūsdienīgiem atklājumiem apstrādājot. Kokles gatavo no teju visiem Latvijā augošajiem kokiem: kļava, egle, melnalksnis, liepa, bērzs u.c., katram kokam piemīt savs skanējums. Labākie instrumenti gatavoti, izmantojot arī koksni no ārvalstīm: Alpu egles vai Sibīrijas ciedra. Katras kokles tapšanā iespējams piedalīties arī pašam koklētajam, izvēloties personalizētu rakstu, ko meistars iegrebj kokles korpusā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Somiņas tikpat krāšņas kā gleznas

Anda Asere, 03.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gleznotāja Gundega Dūduma rada ne vien gleznas un interjerus, bet arī košas un krāsainas somiņas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Manas somiņas savā ziņā esmu es pati. Katra soma ir kā maza glezna. Tās ir daudzfunkcionālas, jo var vilkt gan pie džinsiem un kedām, gan pie vakartērpa, ejot uz operu,» uzskata Gundega Dūduma, somu zīmola Duduma Bags (SIA Bazhaar) īpašniece. Vaicāta, kā viņa spēj apvienot visas savas radošās aktivitātes, Gundega teic, ka viņai šis darba modelis patīk, jo nav visu laiku jāglezno, jāveido interjeri vai jāšuj somas. «Varu visu laiku darīt ko citu,» viņa teic.

Neatrada meklēto

Kā Gundega pievērsusies somiņu darināšanai? Pirms kāda gada viņa internetveikalā gribēja nopirkt somiņu. Ilgi to meklējusi dažādos veikalos, taču nav varējusi atrast tieši tādu, kādu bija iedomājusies. «Trijos naktī gāju gulēt dusmīga par iztērēto laiku. Tomēr nākamajā rītā izdomāju, ka mani tik viegli apturēt nevar – tādu somiņu, kādu esmu izsapņojusi, mierīgi varētu uztaisīt arī pati. Man mājās ir daudz audumu un es ķēros klāt. Uztaisīju skici, sadiedzu, atradu labu šuvēju, kura sašuva trīs dažādas somas. Pēc tam somas novērtēja manas draudzenes un teica, ka arī viņas tādas gribētu. Kur problēma?» viņa atminas. Kad bija gatavas pirmās trīs somas, Gundega uzcītīgi apstaigāja Rīgas labākās šūšanas darbnīcas, taču neviens nebija ieinteresēts viņas pasūtījumā. Draugi ieteica šūšanas fabriku Valmierā un turienes šuvējām iepatikās mākslinieces ideja. «Man ir svarīgi, ka visiem cilvēkiem, kas ir procesā iesaistīti, patīk tas, ko viņi dara, jo man šķiet, ka to var sajust gala produktā,» pieļauj Gundega. Pēc tam viņa uzšuva pirmās 50 somas, kuras vienlaikus bija mārketinga pētījums – vai kādam tās patīk, par kuriem modeļiem cilvēki ir gatavi samaksāt naudu, jo viena lieta ir teikt, ka patīk, bet pavisam cita – patīk tik ļoti, ka ir gatavi tādu iegādāties. «Tad top skaidrs, vai ir jēga turpināt,» saka Gundega.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Arī Burberry ievieš jaunu kolekciju izplatīšanas modeli

LETA, 20.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu modes nams Burberry sācis tirgot jauno kolekciju uzreiz pēc skates Londonas modes nedēļā, turpinot zīmolu Tom Ford un Tommy Hilfiger Ņujorkā aizsākto tendenci.

Modes industrijā ierasts, ka kolekcija pārdošanā nonāk vairākus mēnešus pēc izrādīšanas modes nedēļā. Taču interneta laikmetā, kad fotogrāfijas no skates uzreiz nonāk atklātībā un «ātrās modes» zīmoli tērpus nokopē vēl pirms oriģinālu parādīšanās veikalu plauktos, parastā kārtība tiek mainīta.

«Man patīk tradicionāla, skaista, lēni tapusi amatniecība, bet mēs dzīvojam laikā, kad viss mainās. Ātrums ir ļoti nozīmīgs,» norāda Burberry radošais direktors Kristofers Beilijs. «Mēs mainām veidu, kādā strādājam, domājam un dzīvojam.»

Londonas un Ņujorkas modes nedēļās vērstas uz modes biznesa veicināšanu, kamēr Milānā un Parīzē lielākais uzsvars likts uz māksliniecisko izpaušanos. Tādi luksusa zīmoli kā Dior un Chanel uzstāj, ka acumirklīga kolekcijas nonākšana pārdošanā varētu izjaukt radošo procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvju lietas vadītāju Ievu Nikoletu Dāboliņu

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Meklē labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Latvijā

Lelde Petrāne, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā piesaka ss.lv un zip.lv konkurentu

Lelde Petrāne, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu sākusi jauna universālas tematikas sludinājumu vietne okidoki.lv. Kā novēroja db.lv, pagaidām gan sludinājumu vietnē aplūkojami teksti ļoti sliktā latviešu valodā. Daudzi ir pat nesaprotami.

Okidoki.lv sludinājumu tīmekļa vietnei ir saistība ar Igaunijas interneta vietni okidoki.ee, kas 2007.gadā radīta Igaunijā. Ik dienu igauņu okidoki versijā tiekot veikti vairāk nekā 3000 darījumi.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmantojot okidoki.ee preču pārdošanai un pirkšanai Igaunijas teritorijā, tāpēc Latvijas izvēle projekta attīstībai bijusi acīmredzama.

Vietnē ir ap 30 tematiskās nodaļas, kuru vidū ir tādas tradicionālās kā Auto, Nekustamais īpašums, Darbs, Veselība un skaistums, kā arī specializētās: Antikvariāts, Muzikālie instrumenti, Amatniecība, Mājdzīvnieki u.c.

«Ideja par okidoki izveidošanu radās tajā brīdī, kad man sagribējās pārdot sakrājušās izlasītās grāmatas, bet ērta platforma šīs idejas īstenošanai neatradās,» stāsta Sergejs Šustrovs, viens no projekta autoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstādei Ražots Liepājā šogad rekordliels skaits dalībnieku

Žanete Hāka, 07.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādei Ražots Liepājā šogad pieteicies rekordliels skaits dalībnieku - vairāk nekā 190 uzņēmēji, kuru vidū ir 124 ražotāji un 68 pakalpojumu sniedzēji, informē Liepājas dome.

Arī izstādes kopējā platība šoreiz ir lielāka. Tomēr notikuma galvenais mērķis nemainās, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: «Arī šajā izstādē vēlamies parādīt, ko paši liepājnieki un viņu izveidotās kapitālsabiedrības spēj radīt pilsētā. Nešķirojot, vai tas ir uzņēmums, kas nodarbina 1200 darbinieku, vai individuālais komersants, kurš šuj lellītes vai rada cita veida pievienoto vērtība.»

Lai izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties uzņēmēju pārstāvēto nozaru klāstā, visi dalībnieki sadalīti septiņās lielās grupās, pēc kurām uzņēmumi izkārtoti izstādes telpās- izglītība, konsultācijas, reklāma; kultūra, tūrisms, aktīvā atpūta; skaistumkopšana, mode, tekstils; pārtika, eko produkti, vide; amatniecība un rokdarbi; metālapstrāde un kokapstrāde; būvniecība, transports, iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veidos kopīgu pilsētu Valgas un Valkas centru

LETA, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursā apstiprināts projekts par kopīga dvīņu pilsētu Valgas un Valkas centra izveidošanu, kam kopumā piešķirti trīs miljoni eiro, informēja programmas konsultante Vineta Šņore.

Viņa pastāstīja, ka Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursa rezultātā Uzraudzības komiteja kopumā atlasījusi 28 projektus, kuriem no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) kopumā tiks piešķirts aptuveni 15 miljoni eiro finansējums.

Vairumā jeb 17 finansētajos projektos, sadarbojoties Igaunijas un Latvijas partneriem, plānots atbalstīt uzņēmējdarbību veicinošas iniciatīvas programmas teritorijā. Uzņēmēji veidos kopīgus produktus un ieviesīs mārketinga pasākumus medicīnas, informācijas tehnoloģiju (IT), pārtikas rūpniecības, ģeodatu risinājumu, izglītības un radiācijas mērīšanas tehnoloģiju nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Zīmolu eksperts: Nepatīkami, ka atņem kaut ko tik iemīlētu kā «Staķiku», bet mīl jau ne tikai nosaukumu

Dienas Bizness, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamību pēc Statoil zīmola maiņas var lieliski saprast atceroties Šarla de Golla citātu — kā lai pārvalda valsti, kurā ir tik daudz siera šķirņu? Proti — menedžēt dažādību ir ļoti sarežģīti, un tādam multinacionālam, daudzmiljardu uzņēmumam, kuram degvielas staciju tīkli pieder teju puspasaules valstīs daudz vienkāršāk, skaidrāk un prognozējamāk ir strādāt unificējot visu, ko vien iespējams unificēt, un viņam ir vienalga, ka šeit Latvijā kāds tik ļoti ir iemīlējis Statoilu — jo mīl jau nevis nosaukumu, bet servisu un ērtības, tā Statoil Fuel & Retail plānus visām degvielas uzpildes stacijām Eiropā mainīt nosaukumu uz Circle K komentē zīmolu eksperts, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš.

«Un serviss kļūs vēl labāks!» — paziņo mārketinga komanda Singapūrā un pārkrāso Statoilu par CircleK. Īsāk sakot — tas atvieglo multinacionālās kompānijas ikdienas dzīvi.

Vai tas ir tālredzīgi? K.Papiņš uzskata, ka jā. «No globālas kompānijas viedokļa uzturēt vienu, unificētu brendu daudzās valstīs ir vieglāk nekā katrā valstī citu. Tas izmaksā mazāk, ir prognozējami, skaidri, saprotami. Visur viena kultūra, vieni principi, vieni standarti. Viss ir viena liela impērija, nevis kaut kādi «savienotie štati», kur katrs savā valstī ir mazs karalis, kuram ir «sava» stratēģija, kas tikpat labi var būt labāka kā sliktāka,» norāda K.Papiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju veiksminieks lūkojies uz marihuānas, lašu un litija tirgu pusi

Jānis Šķupelis, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pagājušogad pats veiksmīgākais hedžfonds izdarījis likmes uz marihuānas kompānijām, lašu, litija un kobalta cenu palielināšanos. Tas ļāvis Austrālijas Tribeca Global Natural Resources Fund vērtībai palielināties par 145%, liecina datu apkopošanas uzņēmuma Preqin pētījums, kas aptvēris vairāk nekā 10 tūkst. pasaules hedžfondu sniegumu. Turklāt šī fonda cena turpina palielināties arī šogad.

Katrā ziņā šim fondam zvaigznes pagaidām ceļu rāda visai veiksmīgi. ASV vairāki štati legalizējuši medicīniskās marihuānas pārdošanu, un ir prognozes, kas paredz situāciju, kad marihuānas nozares apjomi 10 gadu laikā varētu pieaugt astoņas reizes. Rezultātā aug šīs nozares kompāniju vērtspapīru cena. Valdot šādam fonam, piemēram, tādu medicīniskās marihuānas kompāniju kā Aurora Canabis un Canopy Growth akciju vērtība pagājušogad vairāk nekā trīskāršojās. Arī šogad Canopy Growth akcijas cena turpina palielināties, un tā ir pieaugusi jau par 30%. Investoriem gan būtu jārēķinās, ka daudzas šādas kompānijas ir mazas un ne visas izdzīvos. Precīzāk pat, iespējams, būtu teikt, ka saviem investoriem ļoti labu atdevi spēs sagādāt vien retā no šādām kompānijām un to cenas var svārstīties ļoti strauji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Latvija – greizo spoguļu karaļvalsts

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbojas ačgārnā matemātika – jo mazāk valstī paliek iedzīvotāju, jo vairāk ministrijās rodas ierēdņu

Gada patriotiskākajā nedēļā ir gan skumji, gan nepatīkami rakstīt par faktiem, kas nevairo lepnumu par to, kā valsts tiek vadīta. Taču neko darīt, statistika ir nepielūdzama un no tā, ja aizvērsim acis un izliksimies negatīvas tendences neredzam, jau nekas labāk nekļūs. Latvijas neatkarības gados iedzīvotāju skaits dažādu iemeslu dēļ ir sarucis aptuveni par 700 tūkstošiem. Toties ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaits kopš 1994. gada ir palielinājies par 36%. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ierēdņu skaits ir pieaudzis par 13% un neko daudz šajā aritmētikā nemainīja arī krīzes laika konsolidācija, jo divus pēdējos gadus ministriju centrālo aparātu ierēdņu skaits atkal mundri pieaug, turklāt ceļas arī viņu vidējais atalgojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektrisko automašīnu ražotājs Tesla Motors pasaulē lielāko litija-jonu akumulatoru rūpnīcu būvēs Nevadas štatā, ceturtdien paziņoja štata gubernators Braiens Sandovals.

Šī rūpnīca, par kuras plāniem jūlijā tika paziņots kopīgi ar Japānas elektronikas uzņēmumu Panasonic Corp., nākamo 20 gadu laikā Nevadas ekonomikā iepludinās gandrīz 100 miljardus dolāru, norāda Sandovals.

Ražotne tieši nodarbinās 6500 cilvēku un vēl 16 000 netieši, bet Nevadas iekšzemes kopproduktu (IKP) tā palielinās par 4%, sacīja gubernators.

Izvēlē par šīs rūpnīcas būvniecību konkurējuši vēl četri štati - Kalifornija, Teksasa, Ņūmeksika un Arizona.

Vietējais Nevadas laikraksts vēsta, ka štats uzņēmumam 20 gadu laikā solījis nodokļu atlaides aptuveni 1,25 miljardu dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kolorādo štata kaimiņu pavalstis - Nebraska un Oklahoma - iesniegušas prasību Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, protestējot pret Kolorādo veiktās marihuānas legalizācijas negatīvo ietekmi.

«Kolorādo štats ir radījis bīstamu plaisu Savienoto Valstu Kongresa noteiktajā narkotiku aprites kontroles federālajā sistēmā,» teikts prasībā, kuru publicējis laikraksts Denver Post.

«Šīs plaisas dēļ marihuāna ieplūst kaimiņu štatos, apdraud [šajos štatos spēkā esošos] marihuānas aizlieguma likumus, iztukšo to kases, rada spriedzi to kriminālās justīcijas sistēmām,» teikts iesniegumā.

Denverā bāzētās marihuānas legalizācijas atbalstītāju organizācijas Marijuana Policy Project pārstāvis Meisons Tverts pauda uzskatu, ka prāva ir nepamatota.

«Šie puiši ir vēstures nepareizajā pusē. Par viņiem atcerēsies tāpat, kā mēs domājam par valsts amatpersonām, kas cīnījās par alkohola aizlieguma saglabāšanu vairākus gadus pēc tam, kad citi štati to jau bija atcēluši,» skaidroja Tverts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ar 55 tūkstošus vērtu veloceliņu savienos Spīķerus un Ķengaragu

Dienas Bizness, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka tuvākā mēneša laikā velobraucēji no centra varēs doties tālāk uz Maskavas forštati un Ķengaragu. Līdz šim veloceļš izbeidzās pie Salu tilta un tālāk varēja nokļūt tikai pa velosipēdistu pašu iebrauktu taciņu un Krasta ielas brauktuvi, raksta Diena.

Veloceliņa Daugavas krastmalā jaunizveidotais posms stiepsies līdz Krasta ielai, Amserv Motors ēkai, bet tālāk velobraucēji varēs izmantot jau esošo infrastruktūru. Nedēļas laikā plānots pabeigt asfaltēšanas darbus, bet pilnībā veloceliņu varēs izmantot pēc mēneša.

Šī veloceļa posma būvniecības izmaksas, ieskaitot projekta izstrādi, ir 55 tūkstoši latu, informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Dārdzības dēļ dome turpmākajos gados gan iecerējusi vairs tikai dažu veloceliņu izbūvi, to vietā veidojot velojoslas. Vēl jaunus veloceļus plānots veidot maršrutos Imanta – Bolderāja, Vecmīlgrāvis – Vecāķi, Centrs – Ziepniekkalns un Centrs – Dārziņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ņujorkas štata gubernators atļaus marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos

LETA--AFP, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo trešdien paziņoja, ka atļaus marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos.

Demokrātus pārstāvošais Kuomo agrāk pretojās šādam solim, taču tagad paziņojis par ierobežotu izmēģinājuma programmu štatā.

«Mēs izveidosim programmu, kas ļaus līdz 20 slimnīcām izrakstīt medicīnisko marihuānu,» ikgadējā uzrunā par stāvokli štatā pavēstīja Kuomo.

Gubernators pagājušajā gadā izteicās par kriminālatbildības atcelšanu par marihuānas glabāšanu. Sagaidāms, ka viņš medicīniskās marihuānas lietošanu atļaus ar dekrēta palīdzību, jo iepriekšējie četri mēģinājumi to panākt ar štata likumdevēju palīdzību beidzās ar neveiksmi.

Tādējādi Ņujorka ar 19,5 miljoniem iedzīvotāju kļūs par 21. ASV štatu, kur legalizēta medicīniskā marihuāna, un vienu no lielākajiem. Vairumā šo štatu «zālītes» lietošana relaksācijas mērķiem arī netiek uzskatīta par krimināli sodāmu noziegumu, taču nav atļauta tās brīva tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru