Citas ziņas

Veidos kopīgu pilsētu Valgas un Valkas centru

LETA, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursā apstiprināts projekts par kopīga dvīņu pilsētu Valgas un Valkas centra izveidošanu, kam kopumā piešķirti trīs miljoni eiro, informēja programmas konsultante Vineta Šņore.

Viņa pastāstīja, ka Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursa rezultātā Uzraudzības komiteja kopumā atlasījusi 28 projektus, kuriem no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) kopumā tiks piešķirts aptuveni 15 miljoni eiro finansējums.

Vairumā jeb 17 finansētajos projektos, sadarbojoties Igaunijas un Latvijas partneriem, plānots atbalstīt uzņēmējdarbību veicinošas iniciatīvas programmas teritorijā. Uzņēmēji veidos kopīgus produktus un ieviesīs mārketinga pasākumus medicīnas, informācijas tehnoloģiju (IT), pārtikas rūpniecības, ģeodatu risinājumu, izglītības un radiācijas mērīšanas tehnoloģiju nozarēs.

Programmas finansējums piešķirts arī kopīgiem apmācību un pieredzes apmaiņas projektiem, kas ir vērsti uz sadarbības attīstīšanu tādās jomās kā pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, kosmosa tehnoloģiju izstrāde, tūrisms, amatniecība un sociālā uzņēmējdarbība. Šie projekti tiks kopīgi ieviesti, sastrādājoties Igaunijas un Latvijas pašvaldībām, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un nevalstiskajām organizācijām.

Tūrisma atbalsta jomā plānots veidot pārrobežu tūrisma maršrutus - pārgājienus gar Baltijas jūras piekrasti, Livonijas kulinārijas ceļu, Zaļo dzelzceļu, Industriālo mantojumu, kā arī attīstīt kopīgu UNESCO tūrisma piedāvājumu. Atbalstīti arī projekti, kas savas aktivitātes ieviesīs zināšanu padziļināšanā par efektīvu resursu izmantošanu, nodarbinātības veicināšanā pierobežā un kopīgās pārvaldības iniciatīvās Rīgas jūras līcī.

No Uzraudzības komitejas atlasītajiem 28 projektiem, 11 projektos vadošo lomu ir uzņēmušās partnerorganizācijas no Latvijas, tostarp Kurzemes plānošanas reģions, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes tūrisma asociācija un citi.

Pirmos projektu ieviešanas rezultātus plānots sagaidīt 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru

Monta Glumane, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi.

Jaunnedēļ tiks parakstīts trīspusējs līgums starp Valgas pagasta domi, Valkas novada domi un būvdarbu firmu AS "TREV-2 Grupp" par projekta "Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra attīstība" būvdarbu uzsākšanu.

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Valkas padomju laika bunkuri gaida labu biznesa ideju un naudu

Laura Mazbērziņa, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, cilvēkiem turpmāk būs jāievēro pašizolācija, informē Veselības ministrija.

Prasība stājas spēkā no 12.septembra plkst.00:00.

Veselības ministrija atgādina par iepriekš Ministru kabineta apstiprinātajiem īpašajiem nosacījumiem pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas - Igaunijas robežu darba vai mācību vajadzībām. Arī turpmāk ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju, kā arī atpakaļ uz Latviju šādos gadījumos: lai pildītu darba pienākumus Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu); lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai); lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Igaunijas laikraksts: Mūsu valsts bērnu pabalsti dzen finansiālā krīzē Valku

LETA/BNS, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas bērnu naudas un darba iespēju dēļ deklarē dzīvesvietu otrpus robežai, Valgā, lai gan patiesībā joprojām dzīvo Valkā, raksta Dienvidigaunijas reģionālais laikraksts «Louna-Eesti Postimees», kas arī pievērsis uzmanību sasāpējušajai kaimiņu problēmai.

«Saskaņā ar jaunākajiem datiem šādu cilvēku jau ir aptuveni 1300,» pastāstījusi laikraksta «Ziemeļlatvija» žurnāliste Inga Karpova. «Visi viņu nodokļi aizplūst uz Igauniju, līdz ar to Valka zaudē lielu naudu.»

Pēc viņas teiktā, šai parādībai ir divi galvenie iemesli. Pirmais ir Igaunijas bērnu pabalsti, kas ir krietni lielāki nekā Latvijā.

«Latvijā ģimene ar trim bērniem mēnesī no valsts saņem 134 eiro, kamēr Igaunijā - 500 eiro. Starpība tiešām ir liela,» spriedusi Karpova.

Otrs iemesls, kādēļ valcēnieši deklarējas Valgā, ir izredzes vieglāk atrast darbu.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, LRA) jau pirms krietna laika brīdinājis, ka šāda situācija rada zaudējumus Valkas novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, tostarp uzturēt skolas un bērnudārzus, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nekurienē uzceltā lapene – pieteikums Latvijā nebijušam tūrisma projektam

Dienas Bizness, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir tikai sākums. Tā par koka lapeni un noliktavas ēku, kas uzceltas Valkā šobrīd nesakoptajā un ar zāli aizaugušajā teritorijā pie vecās dzelzceļa stacijas, skaidro Valkas novada dome.

Tieši tur, pie stacijas, pēc viena vai diviem gadiem būs pieejams kāds interesants tūrisma objekts – divi sliežu riteņi, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija. Ar tiem pa vecajām, satiksmei slēgtajām dzelzceļa sliedēm gan paši valcēnieši, gan pilsētas viesi varēs aizmīties no Valkas vecās dzelzceļa stacijas līdz Latvijas – Igaunijas robežai.

Proti, Valkas novada dome ir iesaistījusies Latvijas un Igaunijas kopīgajā projektā Zaļā dzelzceļa līnija (Green Railway), kura mērķis ir atjaunot vecās šaursliežu dzelzceļa līnijas, izmantojot tās videi draudzīgā tūrisma maršrutā caur šīm abām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuva un Igaunija 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju paaugstinās no 16 līdz 25

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Igaunija no nākamās nedēļas paaugstinās 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija.

Kā piektdien preses konferencē paziņojis Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga, Lietuvā šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu, 14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

"Tas nozīmē, ka šodien, apstiprinot [jaunā koronavīrusa] nopietnāk skarto valstu sarakstu, mēs balstīsimies ne vairs uz robežkritēriju 16, bet gan 25," norādījis ministrs. Arī Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu no nākamās nedēļas sākuma paaugstināt brīvas pārvietošanās robežkritēriju Latvijai, Lietuvai un Somijai līdz 25, piektdien paziņojis valdības preses dienests.

Kā sociālajos medijos norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, Igaunija šonedēļ izteikusi tādu ierosinājumu Latvijai, Lietuvai un Somijai un abas pēdējās valstis uz to atsaukušās, bet Latvija paturējusi līdzšinējo rādītāju - 16 inficēšanās gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Igaunija Venēcijas biennālei gatavo filmu par vecas ēkas nojaukšanu Valgā

LETA--ERR, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valgā filmā iemūžināta kādas vecas koka daudzdzīvokļu mājas nojaukšana, un šī filma nākamgad tiks demonstrēta Venēcijas biennālē, alegoriski norādot uz mazpilsētu, kur arvien sarūk iedzīvotāju skaits, pielāgošanos jaunai situācijai visā Eiropā.

Divstāvu mājas nojaukšana Valgā sākās pagājušajā nedēļā, bet uz nofilmētā materiāla bāzes veidotās filmas nosaukums būs «Väärikas kahanemine» ("Cienījams sarukums").

«Arvien tukšākas mazpilsētas un cilvēku pārcelšanās uz lielajiem centriem ir problēma visā Eiropā, bet mēs esam piemērs plānošanā, kas virzīta uz šo samazinājumu,» norādījis Valgas apriņķa vecākais Markuss Lepiks.

Apriņķa arhitekts Jiri Tintera norādīja, ka subjektīvo attieksmi pret šo parādību varēs veidot katrs filmas skatītājs. «Katrs varēs pats izlemt, vai tajā saskata arhitektūras sagraušanu, pilsētas telpas kvalitātes celšanu, piekāpšanos vai cīņu, skumjo vai pozitīvo,» klāstīja Tintera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada dome noslēgusi līgumu ar SIA WOLTEC par būvdarbiem projektā Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā, kas paredz internāta pārbūvi, informē Valkas novada dome.

Lai veicinātu skolēnu skaitu Valkas novadā, tiks izbūvēts internāts Domes bulvārī 3, Valkā. Ēka, kurā tas atradīsies, savulaik būvēta kā kopmītnes un nodota ekspluatācijā 1972.gadā. Pēdējos 20 gados tā netika izmantota. Internets paredzēts 1-12. klašu skolēniem.

Internāta būvniecības kopējās izmaksas ir 1 321 808 eiro bez PVN. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums no kopējām izmaksām internātam ir 40% tas ir 587 008 eiro, Valkas novada domes līdzfinansējums ir 734 800 eiro bez PVN.

Pašreiz objektā norisinās būvniecības darbi un to plānots pabeigt līdz 2019. gada janvāra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eesti Energia kļūst par vienīgo Valkas koģenerācijas spēkstacijas īpašnieku

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia ir iegādājies Valkas novada domei piederošos 10% kapitāldaļu Enefit Power&Heat Valka koģenerācijas spēkstacijā. Tādējādi kompānija Eesti Energia, kurai iepriekš piederēja 90% spēkstacijas kapitāldaļu, ir kļuvusi par vienīgo Valkas koģenerācijas stacijas īpašnieci.

Uzņēmuma Enefit Taastuvenergia, kas pārvalda Eesti Energia atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības, vadītājs Innars Kāsiks (Innar Kaasik) stāsta, ka viens no galvenajiem mērķiem spēkstacijas iegādē ir uzņēmuma pārvaldības struktūras atvieglošana, kas saskan ar Eesti Energia kopējo stratēģiju. “Lēmums par labu kapitāldaļu ieguvei pieņemts arī pateicoties tam, ka Valkas novada dome izrādīja interesi pārdot savas kapitāldaļas un atteikties mazākuma akcionāra pozīcijas. Zīmīgi, ka šis ir vienīgais Eesti Energia piederošais enerģijas ražošanas uzņēmums, kas atrodas ārpus Igaunijas,” skaidro Innars Kāsiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada Kārķu pagastā svinīgi ielikts pamatakmens ražotnei «Zaļkalni», tā uzsākot būvniecību objektā, kas būs nozīmīgs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai Valkas novada lauku teritorijā, informē Valkas novada domes pārstāvis Ivo Leitis.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 1 402 282,57 eiro. Būvprojektu izstrādājusi firma SIA«Geo Consultants», būvdarbus veiks SIA «Bazalts».

Ēkas nomai ir paredzēta izsole, bet viens no potenciālā nomnieka uzņēmumiem ir SIA Wega, kas tur plāno ražot eksportam paredzētas mēbeles kafejnīcām un bāriem.

«Jau vesela paaudze devusies ārpus Kārķiem, lai varētu realizēt savus mērķus - strādāt stabilās darba vietās. Mēs sapratām - jāmeklē instrumenti kā saglabāt un attīstīt pagastu un novadu. Mūsu mērķis nav nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet gan radīt ekonomiski pozitīvu vidi. Šis būs nozīmīgs solis tuvāk tam,» svinīgā pasākuma atklāšanā sacīja Ērģemes un Kārķu pagastu pārvalžu vadītājs Pēteris Pētersons un arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Krauklis uzrunā atzina: «Kārķi, Valkas novads ir izcila vieta dzīvošanai. Šis objekts ļaus strādāt ļoti labi aprīkotās darba vietās, kas rada produktu, ko var pārdot ārpus Latvijas. Šis ir labs piemērs citiem pagastiem. Kur ir, tur rodas. Es ceru, ka tas radīs vēl papildus iespējas darbīgiem kārķēniešiem izveidot vēl ko jaunu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO, VIDEO: Kā darbojas dzērienu tukšo iepakojumu automāti Igaunijā?

Laura Mazbērziņa, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā tiek lemts par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, kaimiņvalstu iedzīvotājiem tā jau ir dzīves realitāte. Kā pārliecinājās biznesa portāls db.lv, arī Valkas iedzīvotāji dodas uz kaimiņpilsētu Valgu, lai Igaunijā iegādātos dzērienus, kuriem ir īpaši marķējumi, un pēc tam tukšos dzērienu iepakojumus nodotu pudeļu automātos.

Pārsvarā tās ir plastmasas pudeles, taču iespējams ievietot arī stikla pudeles un skārdenes, par katru atgūstot 10 centus. Valkas iedzīvotāji norāda, ka pilsēta no plastmasas pudelēm ir kļuvusi tīrāka, bet savu darbu paveicot arī bezpajumtnieki.

Valkā dominē viedoklis, ka šāda sistēma ir laba un ieviešama arī Latvijā. Kopš izmēģināta igauņu sistēma, iedzīvotājiem vairs prātā nenākot doma tukšo taru izmest atkritumos.

Kā novēroja db.lv, arī dažos Valkas veikalos nopērkami dzērieni iepakojumos, kurus iespējams nodot Igaunijā ieviestajos automātos. Lai automāts pudeli vai skārdeni ņemtu pretī, uz tās ir jābūt «īpašajam» simbolam (skat.fotogrāfiju zemāk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, daudzi gaidīja pienākam 19. augustu, lai dotos uz 2. Valkas Alus festivālu pilsētas brīvdabas estrādē, kur par simbolisku ieejas maksu (trijiem eiro vienam cilvēkam) tika solīti vilinoši labumi: iespēja baudīt un degustēt Latvijas un Igaunijas alus darītavu produkciju un dzirdēt muzicējam septiņus dažādus mūzikas žanrus pārstāvošus izpildītājus, tai skaitā Latvijas roka leģendu Opus Pro.

Diemžēl korekcijas cilvēku plānos ieviesa īsi pirms festivāla sākuma ap pulksten sešiem vakarā uznākusī pamatīgā lietusgāze, kas nemitējās līdz pat aptuveni pulksten 23, kad puse mūziķu jau bija uzstājušies, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Uz 2. Alus festivālu ieradušies vien aptuveni 600 apmeklētāju.

«Jā, tagad esam mīnusos, bet šovbiznesā tā ir,» vērtējot 2. Alus festivāla ienākumus un izdevumus, Ziemeļlatvijai atzīst Valkas kultūras nama direktors Māris Žigats. Viņš informē, ka šā pasākuma organizēšanas izmaksas, rupji rēķinot, ir robežās no 5000 līdz 6000 eiro, un tā ir domes nauda. Valkas novada dome arī ir šā pasākuma organizatore kopā ar savu struktūrvienību Valkas kultūras namu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Valkas pašvaldība: «Alkohola tūrisms» nes labumu arī citiem pierobežu pilsētu uzņēmējiem

LETA, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties «alkohola tūrismam», ir jūtams atbalsts pierobežas pilsētu tūrisma industrijai - viesi no Igaunijas un Somijas bieži vien tur nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un iegādājas suvenīrus, stāstīja Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.

Taujāta, kā biežie kaimiņvalsts viesi ietekmē pašvaldības ekonomiku, Valkas novada pārstāve stāstīja, - lai gan padziļināti šo jautājumu pašvaldība nav analizējusi, noteikti esot jūtams atbalsts vietējai tūrisma industrijai. Valkā atvēries jauns hostelis Piiri Hostel, kas gan piederot igauņu uzņēmējam un esot saistīts ar vienu no alkohola tirdzniecības vietām.

Salacgrīvas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Tiesnese savukārt nozīmīgu citu ekonomisko labumu no «alkohola tūrisma» pagaidām nesaskata. Saistībā ar jauno autobusa maršrutu, kas kursēs uz Ainažu Alko1000 veikalu, tiek liktas cerības uz to, ka no jauna piesaistītie veikala klienti izvēlēsies arī apmeklēt Ainažus kā tūrisma objektu, tādējādi atbalstot vietējos tūrisma industrijas pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā kļūs lētāki, jo no 1. augusta uz septiņiem mēnešiem tiek samazināta akcīzes nodokļa likme, taču pircēji lētāku alkoholu varot ieraudzīt ar laika nobīdi.

Tādu ainu redz DB aptaujātie. Jāatgādina, ka no 2019. gada 1. augusta ir spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi noteikt 1564 eiro par 100 litriem līdzšinējo 1840 eiro vietā. Tā ir sava veida atbilde Igaunijas parlamenta lēmumam ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Jaunā akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprā alkohola būs zemāka arī nekā dienvidu kaimiņvalstī esošā - 1831,54 eiro. Izskanējušas prognozes, ka Latvijas – Lietuvas pierobežā varētu pieaugt dienvidu valstī dzīvojošo vēlme iegādāties stipro alkoholu Latvijā, jo Latvijā akcīzes nodokļa likme un līdz ar to arī cena par analogu produktu grādīgo dzērienu būs zemāka nekā dienvidu kaimiņvalstī. Vienlaikus jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stipro alkoholisko dzērienu būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim, kad tā tiks palielināta atbilstoši iepriekš paredzētajai likmei – līdz 2025 eiro par 100 litriem. Protams, pastāv iespēja, ka Saeima savu šīs vasaras lēmumu var arī mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā "SĀGA" tirdzniecības centra atvēršanu rudenī tiks izveidotas ap 500 jaunas darba vietas, kas kopā ar blakus esošo "IKEA" tirdzniecību centru veidos jaunu darījumu centru Rīgā.

Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonu eiro lielas investīcijas.

"Neskatoties uz pandēmijas radītajiem riskiem, mēs kā investori un attīstītāji pieņēmām lēmumu turpināt projektu iepriekš noteiktajā laika grafikā un apjomā. Šis, līdzīgi kā citi lieli investīciju projekti Latvijā, šobrīd silda ekonomiku un jau būvniecības stadijā nodrošina darbavietas un saimniecisko apriti daudziem lieliem un maziem uzņēmumiem. Tomēr pēc atvēršanas rudenī tam būs vēl lielāka pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku, pateicoties atvērto veikalu, biroju, sporta un veselības klasteru, restorānu halles, pirmsskolas iestādes radītajām darbavietām un papildu nomaksātajiem nodokļiem valsts budžetā," lēš SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Divu biroju centru izveidē Skanstes apkaimē investēs 60 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management sāk divu A klases darījumu centru Verde celtniecību Skanstes apkaimē Rīgā.

Darījumu centrus projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Celtniecību paredzēts uzsākt šā gada rudenī, bet ekspluatācijā nodot 2021. gadā.

«Uzņēmumu biroju tirgum Rīgā ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc augsta līmeņa darījumu centriem nepārtraukti palielinās. Ņemot vērā šo tendenci, mēs nolēmām ieguldīt un izveidot ekskluzīvu darījumu centru kompleksu. Mēs uzskatām, ka ar draudzīgumu videi un lietotājiem, inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un tehnoloģijām Verde noteiks jaunu standartu augošajā Skanstes apkaimē un visā Latvijas galvaspilsētā,» norāda Capitalica Asset Management vadītājs Andrjus Barštis.

A klases darījumu centru Verde kopējā platība kopā ar pazemes garāžu būs 45 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi tā būs viena no ievērojamākajām biroju ēkām Latvijas galvaspilsētā. Būvatļauja ir saņemta 14. jūnijā, un konkurss būvuzņēmējiem ir plānots vasaras beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc Deglava tilta slēgšanas, Rīgas satiksme mudina izmantot sabiedrisko transportu

Lelde Petrāne, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Komentāri

Pievienot komentāru