Finanses

Samazinās Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas maksājuma apstrādes cenas

Žanete Hāka, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Šodien Latvijas Bankas Padomes sēdē pieņemta virkne nozīmīgu lēmumu, tostarp samazinātas Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS) maksājuma apstrādes cenas un grozīti Latvijas Bankas organizēto Eirosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanas noteikumi.

Ar 2016. gada 1. aprīli samazinātas Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) maksājuma apstrādes cenas.

EKS sistēmā apstrādātie maksājumi tiek iedalīti vairākās kategorijās atbilstoši EKS sistēmas dalībnieka apstrādei iesniegto maksājumu skaitam mēnesī. Maksājuma apstrādes cena tiek samazināta visām kategorijām, bet būtiskākais samazinājums plānots kategorijā virs 300 tūkstošiem maksājumu mēnesī. Samazinājums ir 2,27–42,86% atkarībā no maksājuma kategorijas.

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas reālā laika norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem. Latvijas Banka turpina attīstīt EKS sistēmas infrastruktūru, t.sk. aktīvi gatavojoties ātro maksājumu servisa ieviešanai ar 2017. gadu.

2015. gadā TARGET2-Latvija sistēmā apstrādāti 359 tūkstoši maksājumu 265 miljardu eiro apjomā, bet EKS sistēmā – 38 miljoni maksājumu 52 miljardu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Paplašina zibmaksājumu iespējas inovatīvu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā vairāki normatīvi, paplašinot zibmaksājumu sniegtās iespējas inovatīvu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā, pavēstīja Latvijas Bankā.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja kredītiestādēm un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem zibenīgiem maksājumiem izmantot ne tikai mobilā tālruņa numuru, bet arī citus klienta kontam piesaistītus identifikatorus, piemēram, maksājumu karti, e-pasta adresi, kā arī nodrošināta iespēja efektīvāk izmantot Zibsaišu reģistru zibenīgu mobilo maksājumu veikšanai.

Latvijas Bankā informēja, ka grozīta «Dalības kārtība Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā», lai nodrošinātu iespēju Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas zibmaksājumu un tradicionālo maksājumu servisu lietotājiem - kredītiestādēm - piedalīties elektroniskajā klīringa sistēmā kā banku grupai ar vairākiem norēķinu kontiem un vairākiem kredītiestādes kodiem (BIC kods).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq biržai jauna vadība Baltijā un Ziemeļvalstīs fiksētā ienākuma vērtspapīru tirgus un pēc-tirdzniecības (Post-trade jeb vērtspapīru uzskaites, norēķinu, klīringa un citi pakalpojumi) jomā, informē biržas pārstāvji.

Arminta Saladžienė (Arminta Saladžiene), līdzšinējā Nasdaq Baltijas tirgus vadītāja, pārņems Nasdaq vērtspapīru pakalpojumu vadību (Nasdaq Securities Services). Savā jaunajā amatā viņa uzraudzīs regulētos tirgus, nodrošinot vērtspapīru pēc-tirdzniecības pakalpojumus klientiem Ziemeļvalstīs un Baltijā, kā arī biržas pakalpojumus klientiem Islandē un Baltijā. Tāpat Arminta tiek virzīta regulētās finanšu iestādes Zviedrijā Broker Services AB padomes priekšsēdētājas amatam, un vienlaikus Arminta turpinās vadīt Baltijas biržu un centrālo vērtspapīru depozitāriju padomes (sagaidāms regulatora lēmums).

«Pēc-tirdzniecības jeb vērtspapīru uzskaites un norēķinu joma Eiropā pašlaik piedzīvo būtiskas pārmaiņas. To veicina gan izmaiņas uzraudzības jomā, gan tehnoloģiju attīstība. Esmu priecīga par šo iespēju strādāt pie stratēģiskām iniciatīvām, attīstot Nasdaq Vērtspapīru norēķinu biznesa virzienu,» komentē Arminta Saladžiene. «Esmu vadījusi Nasdaq Baltijas tirgu pēdējos piecus gadus, un mans darbs ietvēra arī Nasdaq tehnoloģiju un uzņēmējdarbības atbalsta kompetenču centra vadību Viļņā. Esmu gatava turpināt strādāt kopā ar mūsu talantīgo komandu, lai vēl vairāk stiprinātu vērtspapīru norēķinu un biržas pakalpojumu piedāvājumu mūsu klientiem Ziemeļvalstīs un Baltijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Komersanti mēdz nelikumīgi piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai veicinātu zibmaksājumu attīstību, paplašinās IBAN reģistra lietotāju loku

Db.lv, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Bankas padome pieņēma «Latvijas Bankas IBAN reģistra lietošanas kārtību», veica grozījumus «Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā» un kārtībā «Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem». Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2018. gada 18. novembrī.

Latvijas Bankas IBAN reģistrs sniedz iespēju iestādēm piedāvāt saviem klientiem veikt zibmaksājumus, izmantojot klienta mobilā tālruņa numuru. IBAN reģistrs nodrošina klientu kontu IBAN numuru (International Bank Account Number: starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam) un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien raidījusi jaunu triecienu Lielbritānijai, ierosinot jaunus noteikumus, kas paredzētu ievērojamai daļai no Londonas banku nozares pēc Breksita pamest Lielbritāniju.

Jaunie noteikumi, ko prezentējis Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, liegtu Londonai tiesības izvietot banku klīringa iestādes, kas darījumus veic eiro valūtā.Klīringa iestādes ir finanšu sistēmas svarīga daļa, kas ik gadu apstrādā triljoniem eiro, galvenokārt no Londonas.

Dombrovskis norādīja, ka ES jaunos ierosinājumus oficiāli publiskos jūnijā, un kā vienīgā alternatīva Lielbritānijai ir pieņemt Briseles uzraudzību eiro darījumu klīringam Londonā.

Šis nav jauns jautājums, taču, protams, Breksita kontekstā mēs redzam, ka situācija mainās, sacīja Dombrovskis.

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa atvasināto finanšu instrumentu eiro valūtā tiek pārvaldīti Lielbritānijā, mums nepieciešams izvērtēt sekas, ko tas var radīt finanšu stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgū turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi

Dienas Bizness, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.

Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šāda gada 1. septembra par elektroniskās darba laika uzskaites pārkāpumiem būvlaukumos darbinieki tiks sodīti ar brīdinājumu vai naudas sodu no 2 līdz 20 eiro, bet darba devēji – no 20 līdz 400 eiro par katru darbinieku

Tādu risinājumu atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Būvniecības uzņēmēju organizācijas par šo grozījumu projektu bija iesniegušas savu skatījumu jau tad, kad tas atradās apspriešanas stadijā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Aigars Paegle jau 25. februāra Ministru kabineta komitejas sēdē vērsa uzmanību uz faktu, ka, izstrādājot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, doma bijusi, ka tā būs kontroles, nevis soda rīks uzņēmumiem, kuri ir kļūdījušies, it īpaši, ja būvlaukumā ir 500 darbinieku un pieci nav reģistrējušies. Viņš arī atgādināja, ka, noslēdzot ģenerālvienošanos nozarē, būs lielākā minimālā alga Latvijā un no tās samaksāti nodokļi, un nav pamata sodīt godprātīgos uzņēmumus par kādu kļūdu. Tāpat jautājums ir par būvstrādnieku, kas strādā pie mājas fasādes vai remontē ielu, nodalīšanu no tiem, kas atrodas uz ielas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atgādināja, ka par šo likumprojektu atbildīgā būs Saeimas Juridiskā komisija, un tie, kuriem ir idejas un vēlmes, kā to uzlabot, aicināti iesniegt savus priekšlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 2,4 %

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests no vakardienas, 16.oktobra, ir uzsācis izmaksāt Vienotā platības maksājuma un maksājuma par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, avansus, informē LAD.

Bioloģisko maksājumu avansus dienests sāks izmaksāt no 1.novembra.

Avansa maksājumi šogad lielāks skaits klientu saņems ātrāk. Dienests plāno, ka līdz oktobra beigām tos saņems aptuveni 75 procenti lauksaimnieku (2016.gadā tie bija 63 procenti). Kopumā oktobrī tiks izmaksāta 65 miljoni eiro liela atbalsta summa.

LAD jau informēja, ka lauksaimnieki saņems 70 procentus no vienotā platību maksājuma un 85 procentus no maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un bioloģiskā maksājuma. Vienotā platību maksājuma finansējums 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 14 procentiem, un provizoriskā atbalsta likme būs aptuveni 68 eiro/ha (avansa maksājumā 70% no likmes, t.i., aptuveni 47 eiro/ha), kas vēl tiks koriģēta atkarībā no kopējās atbalstam apstiprinātās platības. Maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, likmes 2017.gadā būs nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm būs pieeja Latvijas Bankas elektroniskajām klīringa sistēmām

Žanete Hāka, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome pirmdien apstiprināja 2013. gada 16. septembra kārtības Nr. 213/9 par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem grozījumus, informē LB.

Ar šiem grozījumiem tiek nodrošināta Eiropas Ekonomikas zonā licencētu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu pieeja Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) infrastruktūrai un mūsdienīgajiem norēķinu veidiem. Paredzams, ka tas veicinās modernu norēķinu attīstību Latvijā, maksājumu pakalpojumu plašāku pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un Latvijas finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozares konkurētspēju maksājumu jomā.

Lai izmantotu Latvijas Bankas pakalpojumus, attiecīgajai maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei būs iespēja atvērt norēķinu kontu Latvijas Bankā, kas ļaus droši uzglabāt klientu naudas līdzekļus, kas izmantojami klientu eiro veicamu maksājumu izpildei SEPA jeb Vienotajā eiro maksājumu telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem

LETA, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,7%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,1%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielākais apstrādes rūpniecības pieaugums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 27,8%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē – par 18% un koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē – par 10,7%.

2016. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par – 6,5%, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 5,7%.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 3,7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā kāpums par 2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 11,6%, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 03.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8 %.

Rūpniecības produkcijas apjoms pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19,0 %), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %). Lielākais izlaides kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 37,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,9 %), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13,1 %). Ievērojams produkcijas izlaides pieaugums bija arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Valsts iegulda miljonus elektroniskajos pakalpojumos, ko izmanto vien daži procenti iedzīvotāju

Dienas Bizness, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tirgotāju iebildumiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien otrajā lasījumā atbalstīja ieceri aizliegt izvietot tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, to uzpildes tvertnes un preču zīmes pircējiem redzamā veidā.

Pirmie iebildumi par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā nāca no biedrības «Latvijas veipotāju klubs» un Bezdūmu nozares asociācijas saistībā ar elektronisko smēķēšanas iekārtu ierobežojumiem.

«Latvijas veipotāju kluba» pārstāvis Viktors Silavs sūkstījās, ka tilpuma ierobežošana nikotīnu nesaturošiem elektronisko cigarešu šķidrumiem būtiski samazinās Latvijas legālo pārdevēju konkurētspēju.

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Santa Līviņa norādīja, ka likuma mērķis ir rūpēties par to, lai bērniem nerastos vēlme smēķēt. Pētījumi rādot, ka kopumā Latvijā pusaudžu vidū smēķētāju skaits mazinās, tomēr jaunieši arvien biežāk tā vietā izvēlas tieši elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas arī ir kaitīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru