Jaunākais izdevums

Satvermes tiesa ir atzinusi, ka parakstītais Latvijas - Krievijas robežlīgums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920. gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940. gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940. gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944. gadā.

Starptautisko tiesību un 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību pārkāpumu ir atzinusi arī Krievijas Federācija. Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt paskaidrojis, ka šis jautājums ir izvērtēts PSRS Tautas deputātu kongresa lēmumā. Ar šo lēmumu PSRS atzina, ka 1940. gadā attiecībā uz Baltijas valstīm tā pārkāpusi starp PSRS un šīm valstīm noslēgtos līgumus. Savukārt Krievija uzskata šo jautājumu par izlemtu un nedomā pie tā atgriezties.

Satversmes tiesa norādīja, ka, stājoties spēkā Latvijas-Krievijas robežlīgumam (Robežlīgums), Latvija zaudē, bet Krievija iegūst de iure tiesības uz Abrenes apvidu. Tomēr, vērtējot Robežlīguma atbilstību Satversmei un 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijai, Satversmes tiesa secināja, ka Abrenes apvidus Satversmes izstrādāšanas brīdī netika uzskatīts par Latgales neatņemamu sastāvdaļu, bet gan par jauniegūtu teritoriju, ko Latvija pievienoja savai teritorijai pēc Miera līguma spēkā stāšanās.

Tādējādi Robežlīgums neaizskar Latvijas teritorijas, kuru veido četri novadi, nedalāmību, un atbilst Satversmes 3.pantam. Satversmes tiesa uzsvēra, ka tās kompetencē nav vērtēt Robežlīguma noslēgšanas politisko lietderību: tas ir parlamenta un izpildvaras uzdevums.

Satversmes tiesa konstatēja, ka Abrenes apvidus zaudēšana neietekmē Latvijas valsts nepārtrauktību. Valsts nepārtrauktību ietekmē pašas valsts izteiktā griba un citu valstu atzīšana. Latvija pēc 1990.gada ir konsekventi pieturējusies pie uzskata, ka tā ir 1940.gadā okupētās Latvijas valsts turpinātāja un šo viedokli ir atbalstījuši vairums pasaules valstu. Tādēļ Satversmes tiesa secināja, ka Neatkarības deklarācijas preambula un 9.punkts netiek pārkāpts.

Satversmes tiesa nosprieda, ka likumā, ar kuru ratificēts Robežlīgums, ietvertā atsauce uz EDSO pieņemto robežu nemainības principu neatbilst Satversmes 68. pantam. Atsauce uz robežu nemainības principu sašaurina Robežlīguma preambulu, kas atsaucas uz ANO un EDSO principiem. Tādas atsevišķas pozīcijas paušana, kura nedublē otras valsts ratifikācijas aktā ietverto pozīciju un nav saskaņota ar noslēgtā robežlīguma tekstu, var būtiski ietekmēt ar konkrēto līgumu uzņemto saistību izpildi un otras puses starptautiski tiesisko viedokli. Ratifikācijas likuma 1.pantā ietvertie apstrīdētie vārdi nākotnē var būtiski ietekmēt Robežlīguma satura un tvēruma interpretāciju.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis dienā.

Uzziņai:

Satversmes 3.pants noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Satversmes 68.pants noteic, ka visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu preambulā noteikts, ka neatkarīga Latvijas valsts tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī, tā okupēta 1940. gada 17. jūnijā un neatkarība atjaunota 1990. gada 4. maijā. Deklarācijas 9. punkts noteic, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veido saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST: Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei

Dienas Bizness, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārdzimsti Krievijā vai nomirsti ar vecu pasi

, 23.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem, kas reiz dzimuši Abrenes apriņķī, tā sāpīgais zaudējums ticis atgādināts vēlreiz, un šoreiz to dara Latvijas varas iestādes.

Jaunā parauga pasu ailē dzimšanas vieta, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru ierakstot Krievija, nevis Latvija, raksta Neatkarīgā. Lai gan, šo cilvēku dzimšanas brīdī Abrene bija Latvijas teritorija.

Nedoties uz pasu nodaļām un nemainīt vecā parauga pasi pret jaunu, ja vien nav ieplānots kāds ceļojums uz ārvalstīm, ir vienīgais risinājums, ko Abrenē dzimušajiem var ieteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.

Dzīvot un veikt darījumus Latvijas teritorijā šie cilvēki droši var arī ar vecā parauga pasēm, kurās ir ielīmētā fotogrāfija, un jaunā pase viņiem nepieciešama vienīgi ceļošanai uz ārvalstīm, skaidro Dz.Peneze. Tie, kuri dzimuši Abrenē līdz 1945. gada oktobrim, kad Abrenes pilsēta un seši pagasti tika pievienoti Krievijas PFSR, ir jau gados un vairākumā sasnieguši 60 gadu vecumu, kad iedzīvotājiem sāk izsniegt pases nevis ar ierasto 10 gadu derīguma termiņu, bet 50 gadu termiņu, tādēļ vecā parauga pases ar ierakstu Abrene viņiem būs derīgas līdz mūža galam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts drīkst novest līdz bankrotam?

Jānis Jurkāns, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns SIA partneris, zvērināts advokāts, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

  • Ministru kabinetam ir pienākums nodrošināt, lai tā atbalsta daļa, kas ir ar normatīvajiem aktiem vai līgumiem apsolīta, tiktu izmaksāta, pat ja tas objektīvu apstākļu dēļ notiek ar zināmu aizkavēšanos.
  • Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros aizsargā Satversmes 105. pants. Lai arī nākotnē paredzama noteikta apmēra peļņa nevar tikt uzskatīta par īpašumu šīs normas izpratnē, par tādu ir uzskatāmas investīcijas, kas izdarītas, rēķinoties ar iespēju tās noteiktā laikā atgūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.
  • Pirms normas pieņemšanas ir būtiski pārliecināties par jaunā regulējuma ietekmi uz komersantu maksātspēju.

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST: Normas, kas paredz atbildību par juridiskas personas kavētajiem nodokļu maksājumiem, atbilst Satversmei

Žanete Hāka, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā par likuma Par nodokļiem un nodevām 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam, kas nosaka, ka valdes loceklim ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, lai izpildītu pienākumu maksāt nodokļus sabiedrības interesēs, informē ST.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 60. pants nosaka pamatu un kārtību administratīvajam procesam par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 61. pantā ir noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa.

Savukārt likuma Par nodokļiem un nodevām 62. pants nosaka kārtību, kādā ir izpildāms Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kūtris: es nezinu, kas aiz kura stāv

Andrejs Vaivars [email protected] 7084442, 29.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajag rīkoties atbilstoši likumam, nevis likumu pielāgot situācijai, un tā attiecas arī uz teritoriālo plānojumu. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, norādot, ka Rīgas ostas plānojums nevar būt kā balta lapa.

Satversmes tiesa ir aizliegusi īstenot Rīgas pilsētas attīstības plānu ostas teritorijā. Kāpēc īsti tika uzskatīts, ka šā plāna realizācijas gadījumā netiks ievērota Satversme?

Ar šo spriedumu nav aizliegts attīstīt Rīgas ostu. Tajā ir teikts, ka Rīgas teritorijas plānā tā daļa, kas attiecas uz brīvostas teritoriju, un kuras izmantošana pēc būtības atšķiras no esošās situācijas, nedrīkst stāties spēkā. Un tam ir savi iemesli. Izskatot šo lietu, tika konstatēts, ka Rīgas pašvaldība, pieņemot šos saistošos noteikumus, izdarīja trīs būtiskus procesuālus pārkāpumus, kuru dēļ tie nedrīkstēja tikt pieņemti. Pirmie divi no tiem ir saistīti ar stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu. Pilsētas teritorijas plānojumā šis novērtējums tieši attiecībā uz ostas teritoriju nav veikts, un to var secināt no Vides pārraudzības valsts inspekcijas atzinuma, kur ir skaidri pateikts, ka diemžēl ir tikai iezīmēta ostas teritorija, bet nav noteikts nekas sīkāk. Tika arī pieļauts, ka šis novērtējums tiks iekļauts Rīgas ostas attīstības programmā, taču likumdošana nepieļauj to darīt. Jebkuras ostas attīstības programma nav ārējais normatīvais akts, bet trešajām personām ir saistoši tikai ārējie normatīvie akti. Piemēram, būvatļaujas var tikt izsniegtas tikai saskaņā ar teritorijas plānojumu, nevis ostas attīstības programu. Protams, ja otsas teritorijā tiks būvēta, piemēram, kāda rūpnīca, būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču ir jābūt arī kopējam strātēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Satversmes tiesā var lūgt atcelt nodokļus?

Justīne Haka, ZAB Varul zvērināta advokāte, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas uzdevums ir izvērtēt normatīvo aktu atbilstību Satversmei, taču konstitucionālās tiesas spriedumu saturs liecina, ka nodokļu jautājumos tā pieņem ļoti konservatīvu un piesardzīgu pozīciju.

Šādus secinājumus izraisa tiesai iesniegto sūdzību izskatīšanas gaita un pieņemtie spriedumi.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Praksē kritērijs «acīmredzami nepietiekams pamatojums» dod Satversmes tiesai plašas iespējas atteikties ierosināt jebkādu konstitucionālo sūdzību neatkarīgi no tā, cik detalizēts un juridiski argumentēts pamatojums ir sniegts sūdzībā, un Satversmes tiesa šo iespēju arī bieži izmanto. Piemēram, ja konstitucionālajā sūdzībā pieteicējs argumentēti un ar finanšu prognozēm uzrāda, kādā veidā jaunais normatīvais regulējums nesamērīgi samazinās uzņēmuma finanšu rādītājus, tomēr minētais ne vienmēr no Satversmes tiesas puses tiks uzskatīts par pietiekamu pierādījumu, ka normatīvais regulējums rada uzņēmumam faktiskus zaudējumus. Diemžēl lēmumos par atteikšanos ierosināt tiesvedību Satversmes tiesa sniedz ļoti īsu un neizvērstu argumentāciju, bieži vien aprobežojoties ar vienas rindkopas garu vispārēju apgalvojumu, ka nav pierādīts aizskārums vai ka nav pietiekama argumentācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas brīvostas teritorijas plānojums neatbilst Satversmei

, 17.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17.janvārī, Satversmes tiesa pasludinājusi spriedumu lietā Nr.2007-11-03 Par Rīgas teritorijas plānojuma daļas 2006.–2018.gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam, liecina sniegtā informācija medijiem.

Satversmes 115.pants noteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Lieta tika ierosināta pēc Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai pieteikuma, kurā apstrīdēta Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam Rīgas brīvostas teritorijā atbilstība Satversmes 115.pantam. Rīgas dome šo pieteikumu neatzina par pamatotu.

Satversmes tiesa spriedumā norādīja, ka lēmumi un normatīvie akti, kas var aizskart personas Satversmes 115.pantā noteiktās pamattiesības, visbiežāk var būt saistīti ar nozīmīgu ekonomisko interešu īstenošanu. Satversmes 115. pants a priori neparedz pastāvošās vides saglabāšanu, liedzot ar ekonomiskajām interesēm saistītu projektu īstenošanu. Taču, izstrādājot teritorijas plānojumu, pašvaldībai pēc iespējas jālīdzsvaro sabiedrības ieinteresētība dzīvot labvēlīgā vidē, no vienas puses, un saimnieciskās attīstības veicināšana, no otras puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem ķīniešu birokrātiem piedzeršanās ir neatņemama darba sastāvdaļa, kas mēdz novest pie letāla iznākuma vai valsts līdzekļu izšķērdēšanas, ziņo Reuters.

Daudziem vadošajiem ierēdņiem saviem viesiem un citiem ierēdņiem nākas piedāvāt ievērojamus alkohola apjomus tā dēvētās izklaidējošās programmas ietvaros saviesīgās pieņemšanās. Tāpat viņiem nākas daudz dzert, jo to paredz ierašas— piedāvājot spirtotos dzērienus, pašam ir jādzer līdzi.

Iedzeršana ar oficiālajiem visiem un citiem ierēdņiem pasākumos, kur alkohols plūst straumēm, tiek uzskatīta par darba sastāvdaļu,» avīzē The China Daily izteicies Pekinas universitātes profesors Lī Čeņgaņ. «Būs ārkārtīgi grūti mainīt alkohola lietošanas kultūru ķīniešu ierēdņu vidū, kamēr valdība neizdos likumu, kas aizliedz šādu uzvedību,» viņš piebilda. Avīzē arī uzskaitīti vairāki gadījumi, kad ierēdņi miruši no alkohola izraisītām slimībām. Viens ierēdnis, kas no pārdzeršanās miris karaoke bārā, pēc nāves atzīts par «teicamu partijas biedru, kas miris ar cieņu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Satversmes tiesa neaptur tiesvedību a/sLatvijas Krājbanka civillietā

Elīna Pankovska, 28.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa rīcības sēdē pieņēmusi lēmumu neapturēt tiesvedību civillietas daļā, kurā maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka administrators prasa uzsākts bankas bankrota procedūru.

DB jau rakstīja, kā šā gada februārī vairākas privātpersonas Satversmes tiesā iesniedza sūdzību par Kredītiestāžu likuma vairāku normu neatbilstību Satversmei. Savukārt šā gada 21. martā Satversmes tiesā tika saņemts Santas Ančas, Jevgēnijas Dimperes, Inas Inkēnas un Raimonda Paula lūgums piemērot pagaidu noregulējumu šajā lietā un apturēt tiesvedību civillietā.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka bankrota procedūras uzsākšana padarīs neiespējamu sanācijas piemērošanu un Krājbankas maksātspējas atjaunošanu.

Gadījumā, ja Satversmes tiesa atzīs apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmei, bankrota procedūras uzsākšana padarīšot Satversmes tiesas sprieduma izpildi par neiespējamu. Savukārt pieteikuma iesniedzēju īpašuma tiesībām tikšot nodarīts neatgriezenisks un nenovēršams aizskārums, tika norādīts pieteikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Intervija: Maksātnespējas jomā - visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltcom izspēlē Muižnieces kārti

Sanita Igaune, Elīna Pankovska, 28.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltcom 4G biznesa interešu aizstāvēšanas dēļ atkārtoti vērsīsies Satversmes tiesā, jo norāda uz apsūdzētās ST tiesneses Vinetas Muižnieces iespējamo ietekmi uz uzņēmuma iesniegtās prasības atteikšanas iemeslu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom, kura vadītājs ir Pēteris Šmidre, plāno atkārtoti vērsties Satversmes tiesā (ST). Viens no iemesliem ir tāds, ka pirmajā reizē sēdē piedalījās šobrīd apsūdzētā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, DB norādīja Baltcom vadītājs Pēteris Šmidre. Tādējādi tas, iespējams, varēja ietekmēt uzņēmuma iesniegtās prasības atteikuma iemeslu. Otrs Baltcom iemesls ir tāds, ka pirmā uzņēmuma prasība tika iesniegta 2010.gada decembrī, ko Satversmes tiesa nepieņēma izskatīšanai, bet otro reizi - 2011.gada decembrī, kad tika iesniegti papildinājumi pirmajai prasībai, tā tika noraidīta Administratīvajā tiesā Baltcom esošās tiesvedības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Liegums saņemt bērna invalīda kopšanas pabalstu neatbilst Satversmei

, 13.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 12.februārī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2007-15-01 "Par valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 110.pantam", informēja Satversmes tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska.

Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Satversmes 110.pants cita starpā noteic, ka valsts aizsargā ģimeni un īpaši palīdz bērniem invalīdiem.

Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 pants noteic bērna invalīda kopšanas pabalsta piešķiršanu. Līdz šā gada 1.janvārim 7.1 panta otrā daļa (apstrīdētā norma) noteica, ka bērna invalīda kopšanas pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā vienam bērna vecākam sakarā ar šā bērna piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts. Šobrīd apstrīdētā norma ir mainīta, ļaujot vienlaikus saņemt gan bērna invalīda kopšanas pabalstu, gan maternitātes pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu valsts pieņemtie lēmumi tuvina privāto elektrostaciju maksātnespēju, paradoksālā kārtā valdības lēmumu leģitimitāti apstiprinājusi arī Satversmes tiesa

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņaprāt, ir radīts precedents, kas ļauj valstij pasliktināt situāciju uzņēmējiem, nosaucot finansiālu apgrūtinājumu par nodokli (subsidētās elektroenerģijas (SEN)), tādējādi faktiski Latvijas biznesa vides prognozējamību nostādot vienā līmenī ar Āzijas, Āfrikas un citu eksotisko valstu biznesa vidi.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Koģenerācijas staciju īpašnieki pirms darbības uzsākšanas, balstoties uz aprēķiniem, izveidotiem biznesa plāna modeļiem un rēķinoties ar radīto normatīvo vidi, veica ievērojamus ieguldījumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju (30.06.2015.), Latvijā kopējā mazo (zem 4 MW) elektrostaciju uzstādītā jauda ir 296 MW, no kurām 44 MW apjomā ir biomasas elektrostacijas, 63 MW – biogāzes elektrostacijas, 103 MW – dabasgāzes elektrostacijas, 28 MW – HES un 58 MW – vēja elektrostacijas. Katram elektrostacijas veidam investīciju apjoms ir atšķirīgs, bet, pēc tirgus pētījumiem, kopējās investīcijas mazo elektrostaciju enerģētikas sektorā pēdējos gados ir bijušas robežās no 550 līdz 600 milj. eiro. Visām elektrostacijām ir kredīti ar saskaņotiem kredīta pamatsummas un procentu maksājumu grafikiem, kas tika parakstīti pirms investīciju veikšanas. Pēc vairākkārtīgām izmaiņām normatīvajos aktos lielai daļai uzņēmumu ir radīti maksātnespējas draudi. Uzņēmumu naudas plūsma ir negatīva, bankas atsakās restrukturizēt kredītus, jo, ņemot vērā neprognozējamo nozares regulējumu, aizdoto kapitālu tās vēlas saņemt atpakaļ pēc iespējas ātrāk. Tas savukārt nozīmē, ka izejvielu piegādātājiem vai iekārtu apkalpotājiem tiek kavēti maksājumi. Iemesls šādai situācijai ir tas, ka valsts pēdējos trijos gados, mērķtiecīgi īstenojot enerģētikas nozares normatīvu grozījumus, un Satversmes tiesa, apstiprinot šāda veida grozījumu leģitimitāti (norobežojoties un nevērtējot argumentus par SEN radīto ekonomisko slogu, un to, vai SEN vispār atbilst nodoklim likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē, vai arī tas ir par nodokli nosaukts atbalsta samazināšanas instruments) ir ne tikai pilnībā sagrāvusi enerģētikas nozari, bet arī radījusi apstākļus, ka ne vietējie, ne ārvalstu investori/uzņēmēji vairs nevar paļauties uz Latvijas biznesa vides stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze

Valsts prezidenta juridiskā padomniece Dr.iur Inese Lībiņa-Egner, 30.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satversmes tiesa: Prasība par augstāko izglītību KNAB darbiniekiem atbilst Satversmei

, 05.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 2.novembrī, Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu lietā Nr.2006-08-01, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma pārejas noteikumu 7.punkta otrais, trešais un ceturtais teikums tika atzīts par atbilstošu Satversmes 91. un 106.pantam, informēja Satversmes tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska.

Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, bet Satversmes 106.pants nosaka ikvienam tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Lieta tika ierosināta pēc Valentīnas Andžānes konstitucionālās sūdzības. Viņa norādīja, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma pārejas noteikumu 7.punkta otro, trešo un ceturto teikumu (apstrīdētā norma), viņai kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniecei bez augstākās izglītības bija līdz 2005.gada 1.oktobrim jāuzsāk studijas augstskolā. Pieteikuma iesniedzēja noteiktajā laikā studijas neuzsāka un 2005.gada nogalē tika atbrīvota no ieņemamā amata sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam. V.Andžāne, piekrītot, ka KNAB darbiniekiem ir nepieciešama augstākā izglītība, tomēr norāda, ka prasībai līdz noteiktam termiņam iestāties augstskolā neesot leģitīma mērķa, tā neatbilstot samērīguma un vienlīdzības principam, kā arī ierobežojot viņas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biodegvielas kvotu sadale neatbilst Biodegvielas likumam

, 24.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 23. septembrī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumu Nr.312 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumos Nr.712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai"" 4. punkta par finansiāli atbalstāmo kvotu biodīzeļdegvielas ražošanai 7 813 953 litri – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps (LV58503007191) un 3 255 814 litri – akciju sabiedrībai Baltic Holding Company (LV40003558603) atbilstību Biodegvielas likuma 8. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli" 8. panta ceturtās daļas 1. punktam".

Lieta tika ierosināta pēc ģenerālprokurora pieteikuma, kurā tika norādīts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par biodegvielas ražotāju esot jāuzskata komercreģistrā reģistrēts komersants, kas ražo biodegvielu akcīzes preču noliktavā un tam ir izsniegta speciāla atļauja (licence) noliktavas turētāja darbībai. Savukārt, nedz kooperatīvajai sabiedrībai Latraps, nedz AS BalticHolding Company šāda licence neesot izsniegta. Abas sabiedrības esot tikai plānojušas nodarboties ar biodegvielas ražošanu, turklāt ārpus Latvijas.

Saskaņā ar Biodegvielas likuma 8.panta pirmo daļu, valsts atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai tiek piešķirts un finansiālā atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek noteiktas Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ST ierosina lietu par maksimālās procentu likmes ierobežošanu kreditēšanas līgumos

Zane Atlāce - Bistere, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas (ST) 2. kolēģija 2019. gada 26. martā ierosinājusi lietu grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam, informē ST priekšsēdētājas palīdze Ketija Strazda.

2018. gada 4. oktobra likuma «Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā» 1. panta pirmā daļa paredz izteikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3daļu šādā redakcijā: «(23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.»

Lieta ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Ondo» pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja atbilstoši saņemtajai licencei nodarbojas ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā un kurā tiek noteikts ierobežojums maksimālajai procentu likmei dienā no aizdevuma summas, liegs iespēju saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par izsniegtajiem aizdevumiem. Apstrīdētā norma būtiski samazināšot pieteikuma iesniedzējas ienākumus un tādējādi liegs tai iespēju turpināt komercdarbību izvēlētajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus, pauda lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Aliansē arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās NĪAA izanalizēs Satversmes tiesas spriedumu un lems par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem.

Vanags pauda gandarījumu, ka Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā - nedrīkst. Realitātē šāds lēmums noveda situācijā, kad 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt.

Vanags uzsvēra, ka šī situācija tirdzniecības centriem ir radījusi vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem ir kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro.

Pēc NĪAA paustā, valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" radītos zaudējumus tirdzniecības centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Parlaments konceptuāli atbalsta Satversmes preambulas projektu

LETA, 27.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz mainīt valsts pamatlikuma ievaddaļu, iekļaujot tajā preambulu.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts 28.aprīlis. Saeimai nākotnē būs jālemj par Satversmes preambulas projektu otrajā un trešajā lasījumā.

Iepriekš skatot šo jautājumu Juridiskajā komisijā, Saeimas priekšsēdētāja partijas Vienotība līdere Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra Satversmes preambulas pieņemšanas nepieciešamību. To pierādot notikumi, kas ir sākušies pirms kāda laika, piemēram, referenduma rosināšana par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kā akcentēja Āboltiņa, ir ļoti labi, ka preambulas projekts ir tapis pašlaik, lai atspoguļotu konkrētu vēsturisko situāciju un iezīmētu, ka Latvija ir Eiropas valsts vērtību izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru