Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Šogad pieprasījums pēc Jāņu siera esot nedaudz mazāks nekā pērn, savukārt pats siers kopumā kļuvis lētāks par apmēram 15%, pateicoties piena iepirkuma cenu kritumam, aģentūrai LETA atzina aptaujātie siera ražotāji.

Rīgas Centrāltirgū nopērkams plašs Jāņu jeb ķimeņu siera klāsts un tirgotāji atzina, ka interese par šo produktu sākusies tikai šajās dienās.

Tā kā priekšā piecas brīvdienas, bijām domājuši, ka cilvēki jau nedēļas vidū sāks pirkt sieru, tomēr interese sākusies praktiski tikai šorīt. Tomēr ceram, ka līdz svētkiem pircēji saradīsies un ceļš, kā arī ieguldītais darbs atmaksāsies, sacīja siera sējēja no Viļāniem.

Viņa, kā arī citi aptaujātie pārdevēji atzina, ka šogad siers ir nedaudz lētāks nekā pērn, kas skaidrojams ar lielo piena daudzumu un zemajām iepirkuma cenām.

Šorīt zemnieku sietais ķimeņu siers Centrāltirgū maksāja no septiņiem līdz 11 eiro par vienu kilogramu, savukārt uzņēmumu piedāvātā siera cena svārstās no 4,50 līdz 5,50 eiro par vienu kilogramu.

Šonedēļ zemniekiem piederošajā uzņēmumā Lavijas Piens sākta galveno siera iekārtu montāža, kas notiks visu septembri. Siera iekārtu izgatavotājs ir Šveices uzņēmums Kalt un to ražošanas jauda ir apmēram 30 tonnas siera 24 stundās.

Šāda siera apjoma saražošanai nepieciešams aptuveni 300 tonnas svaigpiena.

«Līdz ar siera iekārtu montāžu sperts nākamais solis mūsu noliktā mērķa – kooperatīvu saražotā piena pārstrādei Latvijā eksportspējīgos produktos – sasniegšanai,» saka uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis. Plānots, ka kooperatīvi svaigpiena eksportu uz Lietuvu pakāpeniski samazinās gada laikā, atbilstoši rūpnīcas ražošanas jaudu palielināšanai, ņemot vērā situāciju eksporta tirgos.

Latvijas Piens rūpnīcas pamatadarbības nodrošināšanai – siera ražošanai – būtiskāko kravu uzņēmumā no Šveices iekārtu ražotāja Kalt ieveda aizvadītās nedēļas nogalē. Kravas sastāvā bija trīs siera gatavošanas katli ar 15 m3 jeb 15 tūkstošus litru lielu siera masas ietilpību, kā arī divas siera preses. Viena no tām ir paredzēta apaļo sieru ražošanai, otra – siera ražošanai tā sauktajos eiroblokos. Tulīt pēc iekārtu ievešanas uzsākta to montāža. Priekšdarbi lielo siera iekārtu montāžai jau veikti augustā, jo faktiski pabeigti ir tehnologisko tīklu montāžas darbi – uzstādīta lielākā daļa palīgiekārtu, tajā skaitā sūkņi, siltummaiņi, kas ļauj produktu pēc nepieciešamības uzkarsēt vai atdzesēt, kā arī ūdenstvertnes, vārsti utt. Papildu tam noslēgumam tuvojas nogatavināšanas plauktu darbu montāža un savu kārtu uzstādīšanai gaida arī augustā rūpnīcā ievestās iepakošanas iekārtas.

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Latvijas Porsche kluba ikgadējā pilnsapulcē vienbalsīgi ievēlēta jauna kluba prezidente - Madara Mančinska. Līdzšinējais prezidents Kristaps Rikāns turpinās strādāt organizācijas valdē.

Ievēlēti arī jauni valdes locekļi, kas vadīs klubu turpmākos četrus gadus.

Sieviete prezidentes amatā ievēlēta pirmo reizi kluba vēsturē, arī Eiropas līmenī šis ir unikāls fakts. Jaunievēlētā “Porsche Club Latvia” prezidente ir aktīva kluba dalībniece, aizraujas ar “Porsche” automašīnu braukšanu trasēs. Madara jau vairākus gadus ir kluba biedre un ņēmusi aktīvu dalību kluba darba un pasākumu organizēšanā. Madara pašlaik ir arī finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Crassula” Biznesa attīstības vadītāja.

“Jaunajā amatā plānoju uzlabot kluba darbību, lai no tā iegūtu gan paši kluba biedri, gan arī sabiedrība. Latvijas Porsche klubs var kļūt par vienu no visspilgtākajiem un dinamiskākajiem klubiem Eiropā un pasaulē. Plānos ir gan komunikācijas uzlabošana, gan attiecību stiprināšana ar citu valstu klubiem, kā arī pasākumi ar mērķi realizēt dažādus sociālos un labdarības projektus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot pārbaudi SIA Dekšņi piederošā vairumtirdzniecības bāzes pārtikas veikalā Tukumā, Meža ielā, atklājis, ka tajā notiek Polijas un Lietuvas izcelsmes siera izstrādājumu pārmarķēšana, informēja PVD.

Tādējādi siera izstrādājumi «pārtop» par sieriem Holandes un Eden.

Rezultātā PVD ir apturējis 160 kilogramu siera izstrādājumu tirdzniecību un uzdevis SIA Dekšņi no visiem uzņēmumam piederošajiem veikaliem (Tukumā tam pieder pieci pārtikas veikali, kā arī pa vienam veikalam Tukuma novadā un Rīgā) atsaukt siera izstrādājumus no tirdzniecības un pārmarķēt atbilstoši ražotāja norādītajai informācijai oriģinālajā produkta marķējumā.

SIA Dekšņi tirdzniecības vadītājs Māris Kalniņš skaidro, ka, marķējot preces, uzņēmuma bāzes darbinieki nav bijuši gana uzmanīgi, un datoroperators, pašu preci neredzot, kļūdaini izlasījis saīsinājumu preces pavadzīmē un to tikpat kļūdaini ievadījis preču kartē. Viss tālākais jau notiek automātiski – ievadītā informācija datorizēti nonāk gan kasē, gan uz cenu zīmēm, norāda uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka aizdomīgā produkcija no tirdzniecības ir izņemta.

Šveices lauksaimniecības nozares uzņēmumu nākotne ir diezgan neskaidra – kā vienu no iemesliem var minēt citas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās ražošanas izmaksas un lauksaimniecības zemes cenas ir ievērojami zemākas. Taču tajā pašā laikā pēdējo desmit gadu laikā nozares eksporta apjomi ir auguši, un ražotāji koncentrējušies uz kvalitāti, raksta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Deniss Belibeuss (Denis Balibouse) vasaras garumā fotogrāfijās iemūžināja darbu Murithu (Murith) ģimenes uzņēmumā, kas ražo sieru Gruyères apgabalā, no kura nāk tāda paša nosaukuma siers.

Muritu ģimene laikā no maija vidus līdz oktobra vidum strādā 15 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, savā blogā raksta fotogrāfs. 65 gadus vecais Žake Murits (Jacques Murith) drīzumā grasās doties pensijā un biznesu uzticēt savam 23 gadus vecajām dēlam Aleksandram Muritam (Alexandre Murith). Žake siera gatavošanu nav mācījies skolā, un zināšanas par to, kā jāvāra garšīgs siers, nākušas strādājot, raksta Reuters fotogrāfs.

Latvijas piensaimnieku kooperatīvs Latvijas Piens spēris pirmo nozīmīgo soli siera tirgus segmenta paplašināšanā, atklājot jaunu siera zīmolu Pats.

Kā norāda produkta ražotāji, siera līnija radīta plašam patērētāju lokam, kas ikdienā regulāri patērē sieru kā pamata vai papildu sastāvdaļu ēdieniem. Latvijas Piena jaunais zīmols Pats ietver divus siera veidus: Krievijas un Holandes sieru, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Latvijas patērētāju vidū Holandes un Krievijas sieri ir vispieprasītākie un populārākie sieru veidi, tāpēc vēlamies cilvēkiem dot iespēju uzturā lietot pašmāju šīs markas produktus, kas izgatavoti no Latvijas piensaimnieku sarūpētām izejvielām,» par jauno produktu līniju stāsta SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis, piebilstot, ka patlaban siera ražotne kopumā spēj pārstrādāt 4000 tonnu piena mēnesī. Ar laiku jauda tiks palielināta.

Uzņēmumam Malevss SIA, kurš nodarbojas ar siera ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, banka Luminor piešķīrusi 590 000 eiro aizdevumu siera ražotnes būvniecībai Ogres novada Tīnūžu pagastā netālu no Ikšķiles.

Uzņēmums ražo un tirgo zīmola SierŠtelle sieru.

Malevss SIA sabiedriskās ēdināšanas jomā darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd uzņēmumam ir kafejnīca–konditoreja un restorāns - Siera Studija Ogrē. 2009. gadā uzņēmums uzsāka ar dažu svaigo sieru ražošanu un tirdzniecību, apjomi bija nelieli un lokāli. Šobrīd svaigā SierŠtelle siera ražošana sastāda vairāk nekā 60% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.

“Pateicoties bankas un LAD atbalstam, mums ir iespēja spert nākamo soli - uzsākt jaunas siera ražotnes būvniecību pie Ikšķiles. Jaunajā SierŠtelle ražotnē turpināsim ražot SierŠtelle svaigo sieru un plānojam izstrādāt jaunus sieru veidus. Primārais mērķis ir palielināt ražošanas telpas, paralēli uzlabojot efektivitāti un produktivitāti. Plašākas telpas un jaunas iekārtas atvieglos darbinieku ikdienu un dos iespēju uzlabot ražošanas, iepakošanas, komplektēšanas un uzglabāšanas procesus. Jaunajā ražotnē attīstīsim SierŠtelle sierus un siera saldumu produktus. Azotē jau ir vairāki šādi produkti, un, lai tos varētu baudīt visā Latvijā un ārzemēs, esam ieplānojuši radošo produktu telpu meistariem, kuri ieguldīs idejas un enerģiju šo produktu tapšanā. Mēs redzam virzienus SierŠtelle sieru piedāvājuma paplašināšanai,” uzsver Māris Legzdiņš, Malevss vadītājs.

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Paužot atbalstu Ukrainas tautai, uzņēmums “Cesvaines piens” turpmāk savas produkcijas nosaukumā vairs neietvers Krievijas nosaukumu, proti, “Krievijas siers” turpmāk tiks saukts par “Tilzītes sieru” (“Tilsit”, “Tilsiter”).

Nosaukums tiks mainīts visiem “Cesvaines piens” zīmola produktiem un uzņēmuma pārstāvētā zīmola “Siera nams” izplatītajai produkcijai.

“Šādu soli gribējām spert jau sen, taču nosaukuma maiņa vienmēr licies sarežģīts un ilgstošs process. Ar nosaukumu “Tilsit”, “Tilsiter” eksporta tirgos strādājam jau vairākus gadus, un šis siera veids visā Eiropā ir pazīstams tieši ar šo, nevis Krievijas nosaukumu. Februāra beigās sākoties Krievijas karam Ukrainā, nebija šaubu – pienācis brīdis nosaukumu mainīt,” skaidro akciju sabiedrības “Cesvaines piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs.

Šobrīd “Krievijas siers” ir viens no pieprasītākajiem sieriem Latvijā un pieprasītākais siers no “Cesvaines piena” produkcijas sortimenta.

Nākamnedēļ klubs Coyote Fly prezentēs vērienīgās pārmaiņas, kas īstenotas jūnija beigās uzsāktajos remonta darbos, izveidojot amfiteātra tipa kluba interjeru ar koncertzāles akustiku un četrām dažādām kluba zonām. Kluba rekonstrukcijas darbos ieguldīti aptuveni 345 tūkstoši eiro.

«Izklaides bizness nebūt nav tik vienkāršs, kā tas bieži vien izskatās no malas, jo, lai gūtu panākumus, nemitīgi jāattīstās un jāmainās, tāpēc visi jaunā interjera un koncepta sagatavošanas darbi aizsākti jau pirms pusotra gada. Sekojot līdzi pasaules tendencēm izklaides nozarē, turpmāk mēs vēlamies sevi saukt par lounge klubu, jo tas pilnībā raksturo mūsu darbību un nospraustos mērķus nākamajiem gadiem. Tai pašā laikā vēlamies būt atvērti un pieejami ikvienam, tādēļ arī jaunajā kluba interjerā katra kluba zona ir izdalīta atsevišķi, radot komfortablus apstākļus gan tiem, kuri vēlas uzturēties kādā no VIP zonām, gan tiem, kuri plāno vakaru pavadīt, izklaidējoties pie bāra,» stāsta kluba jaunā vadītāja Liene Bukbārde.