Jaunākais izdevums

Šobrīd mobilo datu patēriņš ir tikpat augsts kā ārkārtējās situācijas laikā, liecina mobilo sakaru operatora "BITE" tīkla dati.

Arī kopumā mobilo datu patēriņš šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par teju 50%, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn.

Šogad viens mobilā interneta lietotājs mēnesī vidēji patērē 14,2 GB mobilo datu. Taču vienlaikus ir mainījušies mobilo aplikāciju lietošanas paradumi – piemēram, pēc ārkārtējās situācijas ir strauji krities saziņas platformas "Zoom" lietojums, bet būtiski audzis sociālo mediju, piemēram, "TikTok" lietojums.

"Ārkārtējā situācija strauji pieprasīja pāriet uz attālinātu darbu, mācīšanos un uzņēmējdarbības procesu vadību, kas veicināja mobilā interneta izmantošanas apjomus. Neraugoties uz to, ka vasaras sākumā tika izbeigta ārkārtējā situācija valstī, noslēdzās attālinātās mācības, daļa cilvēku atgriezās darbā birojos, datu patēriņš saglabājās līdzvērtīgs tam, kāds tas bija ārkārtējas situācijas laikā. Šo datu patēriņu lielā mērā ietekmē arī tas, ka daudzi aizvien aktīvāk izmanto mobilos rūterus, dodoties brīvdienās uz lauku mājām vai atpūtas namos. Tāpat interneta patēriņš mobilajās ierīcēs pieaug, jo cilvēki ir kustībā, ceļojot pa Latviju," saka "BITES" Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.

Turpretim mobilo lietotņu lietojamībā ir novērojamas izmaiņas – piemēram, ja šā gada aprīļa sākumā saziņas platformas "Zoom" lietojums palielinājās 40 reizes, tad, noslēdzoties ārkārtējai situācijai, tas strauji nokritās un samazinājās 30 reizes. Salīdzinot ar laiku gada sākumā, ārkārtējās situācijas laikā pieauga dažādu sociālo mediju mobilo lietotņu lietojums – "Facebook" lietojums palielinājās 14 reizes, bet "TikTok" lietojums – 12 reizes. Savukārt "Instagram" lietojums pieauga nebūtiski – tikai 1 reizi.

Interesanti, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālo mediju mobilo lietotņu lietojums turpināja strauji augt – salīdzinot ar ārkārtējās situācijas laiku martā, jūlijā "Facebook" lietojums ir audzis 27 reizes, "Instagram" – 14 reizes, bet "TikTok" – 59 reizes. Par 23 reizēm ir kāpis arī "Netflix" mobilās lietotnes lietojums.

U. Ahuna-Ozola skaidro, ka šīs tendences lielākoties ir ietekmējušas izmaiņas mūsu ikdienā, jo daudzi uzņēmumi tomēr ir atsākuši darbu birojos, tāpēc, piemēram, ir samazinājusies nepieciešamība pēc tiešsaistes video zvaniem platformā "Zoom". Tāpat, vasara ir atvaļinājumu laiks un iedzīvotājiem ir vairāk laika "sērfošanai" sociālajos medijos vai filmu skatīšanās "maratoniem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Zoom peļņa finanšu gada pirmajā pusē pieaugusi 27 reizes

LETA--AP, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV videokonferenču pakalpojumu sniedzējs "Zoom Video Communications" ("Zoom") uzņēmuma finanšu gada pirmajā pusgadā no februāra līdz jūlijam strādājis ar 213 miljonu dolāru (178 miljonu eiro) peļņu, kas bija 27 reizes lielāka nekā šajā laika posmā pagājušajā gadā, kad "Zoom" peļņa bija 7,8 miljoni dolāru, liecina kompānijas pārskats.

"Zoom" ieņēmumi finanšu gada pirmajā pusē bijuši 992 miljoni dolāru jeb 3,7 reizes lielāki nekā pagājušā gada februārī-jūlijā, kad ieņēmumi bijuši 268 miljoni dolāru.

Ieņēmumu un pelņas kāpums skaidrojams ar straujo pieprasījuma pēc maksas videokonferenču pakalpojumiem pieaugumu jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

Lai gan "Zoom" pamatversija ir bez maksas, ja nepieciešamas papildu funkcijas, jāizvēlas maksas pakalpojums, kas nodrošina kompānijas ieņēmumus un peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Puse Latvijas iedzīvotāju nezina, kāds interneta ātrums ir viņu mājoklī

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās pūļa finansējuma platformas - EstateGuru, TWINO un VIAINVEST jau šo ceturtdien, 18. februārī, plkst.15:00 aicina interesentus pievienoties tiešsaistes semināram, kura ietvaros ne tikai prezentēs nozares aktualitātes, regulāciju, galvenos izaicinājumus Latvijas tirgū un iespējas klientiem, bet arī labprāt atbildēs uz skatītāju jautājumiem.

Pūļa finansējuma platformas kā pasaulē, tā arī Latvijā pēdējo gadu laikā kļūst arvien populārākas gan kā moderns veids finansējuma piesaistīšanai uzņēmējiem, gan arī kā vietas interesantām un ienesīgām investīciju iespējām.

Seminārs pieejams visiem interesentiem bezmaksas un norisināsies latviešu valodā, ZOOM platformā. Par aktualitātēm nozarē runās:

  • Aleksandrs Mežapuķe, EstateGuru vadītājs Latvijā;
  • Simona Lucatniece, VIAINVEST vadītāja;
  • Roberts Lasovskis, investīciju platformas vadītājs TWINO.

Paneļdiskusiju vadīs Haralds Burkovskis.

Lai uzdotu sev interesējošos jautājumus platformu pārstāvjiem, lūdzam jau laikus reģistrēt savu dalību seminārā: https://us02web.zoom.us/webinar/register/WN_RwkpW9EAT6SNhsLIDQehPg

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.

Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.

Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma “Tesla” vadītājs Īlons Masks ir spilgts viedokļu līderis, kur viņa vārdu par kaut ko garantētu gatavs ņemt visai liels cilvēku pūlis.

Pēc pēdējo dienu izvērstās sociālo mediju tīrīšanas, kas paredz “nepareizo” viedokļu izteicēju atsijāšanu, ko, šķiet, simbolizējusi ASV prezidenta Donalda Trampa izmešana no sociālajiem tīkliem, Ī. Masks nāca klajā ar divu vārdu “tvītu”: “Use Signal” (lietojiet “Signal”).

Rezultātā vesela gūzma cilvēku metušies meklēt, kas tad īsti tas ir un sākuši iegādāties “Signal Advance” kompānijas akcijas.

Sekojot pēkšņai neierasti lielai investoru, interesei minētā uzņēmuma akcijas cena dažu dienu laikā palielinājusies par astronomiskiem 6,3 tūkst. procentiem, kas kompānijas vērtību katapultējis tuvu 500 miljonu ASV dolāru atzīmei.

Viss jau būtu labi, ja tas būtu tas “Signal”, par kuru runāja Ī . Masks. “Signal Advance” patiesībā ir ne pārāk liels (protams, ja vērtē tā kapitalizāciju pirms dažām dienām) medicīnas tehnoloģiju uzņēmums. Savukārt Ī. Masaka izceltais “Signal” ir privāta organizācija, kurai ir līdzīgs ziņu apmaiņas pakalpojums kāds tas ir Facebook piederošajam “WhatsApp”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piedāvā intensīvas e-apmācības sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Labklājības ministrija piedāvā intensīvu e-apmācību kursu veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai "Sociālās uzņēmējdarbības skola".

Deviņu vebināru ciklā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas eksperti sniegs zināšanas par dažādām tēmām: sociālās uzņēmējdarbības pamatiem un nosacījumiem, mārketingu, grāmatvedību, nodokļiem, finanšu vadību un pieteikšanos AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" grantam.

E-apmācības ir bez maksas, un tajās aicināti piedalīties gan topošie, gan esošie sociālie uzņēmēji.

Vebināri notiks septembrī divas, trīs reizes nedēļā, darbdienu vakaros no plkst. 18:00 līdz 19:30 tiešsaistes platformā "Zoom" un Labklājības ministrijas sociālā tīkla Facebook lapā www.facebook.com/labklajibasministrija, sadaļā "Pasākumi".

Katrs vebinārs būs veltīts noteiktai tēmai: "Sociālā uzņēmējdarbība: būtība, definīcija, piemēri un darbības pamati"; "Sociālā uzņēmējdarbība: likumiskais ietvars, nosacījumi, mērķgrupas un sociālās ietekmes mērīšana"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: produkts un tā priekšrocības, mērķauditorija un zīmols"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: komunikācijas kanāli un metodes"’; "Grāmatvedības darba organizēšana: galvenie uzdevumi, dokumenti, reģistri, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins"; "Nodokļi un to aprēķināšana: darba algas nodokļi, PVN un UIN"; "Finanšu vadība: plānošana un budžetēšana (finanšu un nefinanšu sastāvdaļa), biznesa modeļa dzīvotspējas raksturojums"; "ALTUM grants sociālajai uzņēmējdarbībai: nosacījumi, pieteikuma sagatavošana, ieteikumi un biežāk pieļautās kļūdas" un "Finanšu vadība un pārvaldība: investīciju plānošana, apgrozāmā kapitāla pārvalde, kredītpolitika un finanšu piesaiste".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, mūsdienu pasaulē jau par normu kļuvusi situācija, kad investori finanšu tirgū masveidā sāk uzpirkt kādas nepareizās kompānijas akcijas. Attiecīgi jaunākais ieraksts šajā pārpratumu lentē saistīts ar aizvien populārākās “Clubhouse” mobilās aplikācijas uznācienu, kas faktiski piedāvā tās lietotājiem jaunu sarunu platformu.

Tad nu attiecīgi investoru bari metušies uzpirkt “ClubHouse Media Group” akcijas. Šādā gadījumā gan lieta tāda, ka šim uzņēmumam nav nekāda sakara ar minēto “Clubhouse” mobilo aplikāciju. Neskatoties uz to, “ClubHouse Media Group” akcijas cena kopš gada sākuma līdz šā mēneša vidum bija palēkusies vairāk nekā par 1000%.

Pēdējo dienu laikā gan tā, nākot atklāsmei, ka šis nav gluži tas īstais “Clubhouse”, atkal visai strauji – par 55% - noplanējusi zemāk. Tā gan joprojām ir par 500% augstāka nekā janvāra sākumā.

Pieejamā informācija liecina, ka “ClubHouse Media Group” ir mediju uzņēmums, kas savu darbību sasita ar tā dēvētajiem influenceriem. Savukārt aiz investoru gribētās “Clubhouse” mobilās aplikācijas stāv privātie investori – jeb tas nav kāds publiski tirgots uzņēmums, par kura akcionāru var kļūt gluži ikkatrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunuzņēmumi attālinātam darbam gatavi; investori iepauzē

Anda Asere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.

"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.

Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadā datu vizualizācijas tehnoloģiju uzņēmuma "ZoomCharts" klientu veikto datu vizualizācijas ielāžu skaits pārsniedz piecus miljonus.

"Neskatoties uz Covid-19, turpinām ceļu uz priekšu un plānojam pārsniegt miljona eiro apgrozījuma slieksni. Pandēmijas radītās problēmas mums palīdz pārvarēt orientēšanās uz eksporta tirgiem – šobrīd mums ir klienti jau vairāk nekā simt valstīs, tas palīdz sadalīt riskus un nodrošināt stabilāku attīstību. Priecājamies, ka ar savu darbību sekmējam Latvijas ekonomiku un palīdzam uzlabot ārējās tirdzniecības bilanci. Kopumā stabili ejam uz priekšu – esam gājuši cauri dažādiem etapiem un cīnījušies ar dažādām problēmām, līdz ar to lielāks prieks par sasniegtajiem rezultātiem un nākotnes perspektīvām," teic Jānis Volbergs, "ZoomCharts" (SIA "Data Visualization Software Lab") vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīko tīklošanās pasākumu uzņēmējiem par atbalstu Ukrainai un aktuālo biznesā

Db.lv, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd daudziem uzņēmējiem kardināli jāmaina sava biznesa darbība, jāpārskata partnerības, piegāžu ķēdes, noieta tirgus. Teju visi arī vēlas atbalstīt Ukrainu savu iespēju robežās.

Kā to labāk un mērķtiecīgāk darīt, ar kādiem biznesa riskiem un iespējām šobrīd rēķināties un kā pārorientēt uzņēmējdarbību – par to tiks stāstīts īpaši organizētā virtuālajā darbnīcā 3. martā, kurā aicināti visi interesenti – Latvijas un diasporas uzņēmēji, kā arī starptautiskos koncernos strādājošie Latvijas speciālisti.

“Uzņēmējiem un starptautiskajās korporācijās strādājošajiem profesionāļiem ir sviras efekts uz to, kas notiek gan ar Krievijas ekonomiku, gan arī uz to, cik atbalsta līdzekļu var plūst Ukrainas atbalstam. Ar mūsu palīdzību gribam to sviru iekustināt, parādot tos dažādos veidus, kā uzņēmēji Latvijā un diasporā, kā arī profesionāļi, kas strādā lielākajās korporācijās, var ar savu aktīvu iesaisti šo ekonomisko ietekmi uz šo kara situāciju pavairot,” informē diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (kustības #esiLV) valdes locekle Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Internets Covid-19 laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē

LETA, 18.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internets Covid-19 pandēmijas laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē, sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa atzina, ka gan uzņēmumi, gan iestādes, gan sabiedrība kopumā gada laikā kopumā spējuši pielāgoties Covid-19 ieviestajām izmaiņām, "jo nekas cits neatlika".

"Man liekas, ka tas, kas ir tiešām apbrīnojami, ir fakts, ka internets ir izturējis. Gan pagājušā gada pavasarī, gan visa šī gada laikā internets ir izturējis un spējis nodrošināt visas mūsu vajadzības digitālajā vidē. Kaut vai, ja mēs padomājam par skolu, par attālināto darbu, par iepirkšanos, izklaidi, dažādām filmu straumēšanas, operu straumēšanas servisiem un tā tālāk, tad internets to visu ir izturējis, infrastruktūra strādā," teica Kaškina.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā infrastruktūra ir ļoti labā līmenī, un Kaškinas ieskatā tas ir kaut kas tāds, par ko jābūt lepniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Metaverss – izaicinājums Latvijas izglītības sistēmai

Jānis Krievāns, biedrības Junior Achievment Latvia valdes priekšsēdētājs, 14.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā

Armanda Vilciņa, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā jaunam uzņēmumam audzēt atpazīstamību, ir sadarbība ar influenceriem, jo izmērīt dārgu reklāmas kampaņu patieso atdevi ir ļoti sarežģīti.

To intervijā DB norāda viena no apakšveļas zīmola lovin’ dibinātājām Daina Novikova. Viņas un Baibas Šauriņas radītā uzņēmuma interneta veikals savas virtuālās durvis klientiem vaļā vēra pērnā gada martā – laikā, kad valstī bija izsludināts visaptverošs lokdauns jeb mājsēde. D. Novikova atzīst – sākt tirdzniecību brīdī, kad fiziski nevari satikties ar klientiem, jaunam uzņēmumam ir gana izaicinoši, taču nedrīkst aizmirst, ka internets mūsdienās ir spēcīgs instruments.

Fragments no intervijas

Kāpēc radās ideja par savu uzņēmumu, turklāt pandēmijas laikā, kas daudziem biznesiem bija gana izaicinošs?

Iepriekš mēs ar kolēģi Baibu kopā strādājām citā Latvijas apģērbu zīmolā, tā sagadījās, ka īsi pirms pandēmijas palikām bez darba, tāpēc bija skaidrs, ka nepieciešams kaut ko darīt. Diezgan ātri sapratām, ka darba tirgus vairs nav tik rožains un jaunu darbavietu atrast nemaz nav viegli, tāpēc sākām domāt par iespējām radīt savu uzņēmumu. Šī ideja jau kādu laiku bija sēdējusi mūsu galvās, taču līdz šim nebijām saņēmušās to īstenot, tāpēc nolēmām – tagad vai nekad! Principā mēs nonācām izvēles priekšā – sēdēt bez darba vai mēģināt. Mēs pamēģinājām!

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Aptauja: vislielāko interneta trūkumu izjustu iedzīvotāji pēc 60 gadu vecuma

Db.lv, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internets mūsu ikdienā ieņem ļoti būtisku vietu, piemēram, 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi nevar iedomāties dzīvi bez interneta, jo tad viņi justos ierobežoti, liecina “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Lielāku interneta trūkumu izjustu gados vecākie iedzīvotāji, kas sasnieguši 60 un vairāk gadu vecumu – tā domā 85% aptaujāto senioru.

Tikai 9% atzīst, ka varētu iztikt bez interneta un dzīve tad būtu labāka. Biežāk pozitīvi par iespēju dzīvot bez interneta atsaucas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem.

“Mūsdienās modernās tehnoloģijas, t.sk. internets ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Turklāt tas neattiecas tikai uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vai jauniešiem, bet arī senioriem, kuri arvien vairāk apgūst tehnoloģijas, lai varētu ērti sazināties ar saviem tuviniekiem, izklaidētos un norēķinātos par dažādiem pakalpojumiem. Turklāt tieši seniori ir tā vecuma grupa, kurā visstraujāk aug mobilā interneta lietošanas telefonos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija – 21. gadsimta priekšrocība un trūkums. Visās nozarēs, rūpnīcās, kokapstrādes, metālapstrādes uzņēmumos, ūdens attīrīšanas centros, lidostās un medicīnas iestādēs pastiprinās digitalizācijas tendences.

Rūpnieciskās sistēmas tiek arvien vairāk integrētas korporatīvajā IT tīklā, izmantoti standartizēti protokoli un operētājsistēmas, kas atver tāda paša veida ievainojamības kā IT sistēmās.

Pēdējo mēnešu laikā kiberuzbrukumi automatizētajos tehnoloģiju (OT) tīklos un rūpnieciskajās vadības sistēmās (ICS) ir krietni auguši. Nesen notika uzbrukums uz lielāko gaļas pārstrādātāju uzņēmumu Brazīlijā, dabasgāzes iekārtām, kā arī tērauda ražotāju. Arī Latvijas uzņēmumi nav izņēmums! Kiberdrošība un risku mazināšana joprojām ir nopietns izaicinājums, uzņēmumiem ir nopietni jāizvērtē ievainojamības un riskus. Pasargājiet savu uzņēmumu, ieviešot efektīvu drošību, lai nepieļautu ICS un OT tīklu uzbrukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru