Priedes zāģmateriālu ražotāja SIA Swedwood Latvia aizvadītajā gadā palielinājusi apgrozījumu par 4,9%, taču uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2011. gadu, ir sarukusi par 86,2%, informē Lursoft.

Uzņēmums pērn palielināja priedes zāģmateriālu ražošanas jaudu par 1%, tāpat arī ir uzsākta kokskaidu granulu ražošana. Swedwood Latvia apgrozījums pērn veidoja 22,8 miljonus latu, savukārt peļņa – 82,7 tūkst.latu.

Uzņēmums pilnībā pieder Swedwood Holding, kuras vadība norāda, ka Swedwood Latvia ir stratēģiski nozīmīgs priedes zāģmateriālu piegādātājs Swedwood grupas uzņēmumiem.

Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētājs Arve Knuts Olsons (Arva Knut Olsson), kā arī valdes locekļi Jerzijs Hercmans (Jerzy Hercman) un Emīls Akmentiņš. Swedwood Latvia prokūristes amatā iecelta Zane Bērze, kas ir arī vienīgā SIA Inčukalns enerģija īpašniece.

Priedes zāģmateriālu ražotājs SIA Swedwood Latvia mainījis nosaukumus uz Ikea Industry Latvia, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, Ikea grupa šajā gadā ir veikusi restrukturizāciju uzņēmumā, un turpmāk kompānijas meitasuzņēmumu, kas ietilpst grupā, nosaukumā tiks ietverti vārdi Ikea Industry.

Patlaban Ikea Industry darbojas 11 valstīs, un tajā strādā gandrīz 19 tūkstoši darbinieku.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Swedwood Latvia aizvadītajā gadā palielinājusi apgrozījumu par 4,9%, taču uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2011. gadu, ir sarukusi par 86,2%.

Uzņēmums pērn palielināja priedes zāģmateriālu ražošanas jaudu par 1%, tāpat arī ir uzsākta kokskaidu granulu ražošana. Swedwood Latvia apgrozījums pērn veidoja 22,8 miljonus latu, savukārt peļņa – 82,7 tūkst.latu.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

«2004. gads bija lielo pārmaiņu — restrukturizācijas gads, kas arī atspoguļojas uzņēmuma finansiālās darbības pārskatos,» skaidro a/s Inčukalns Timber valdes priekšsēdētājs Jānis Vuguls. Viņš atgādina, ka pērn tika pārdota arī lapkoku kokzāģētava Gulbenē . Db jau savulaik rakstīja, ka 1997. gadā Swedwood un Merex (šobrīd Rettenmeier Baltic Timber) kopīgi iegādājies Inčukalna MRS. 2001. gadā Merex pārziņā nonāca a/s Inčukalns Timber kokzāģētava Inčukalnā, kas Merex piegādāja egles, bet Swedwood - priedes zāģmateriālus, vēlāk SIA Swedwood izveidoja sev jaunu kokzāģētavu. 2003. gadā vēl Inčuklans Timber gan priekš Swedwood gan Rettenmeier Baltic Timber vajadzībām iepirka baļķus, bet 2004. gadā to sāka darīt pašas abas minētās kompānijas, skaidro J. Vuguls. Viņš norāda, ka uzņēmums šobrīd ir specializējies mežizstrādē un sniedz arī baļķu šķirošanas pakalpojumus Swedwood, gan Rettenmeier Baltic Timber. Restrukturizācija arī ir iemesls pērn uzrādītajiem salīdzinoši lielajiem zaudējumiem — gandrīz 467 000 Ls, tomēr mežizstrāde — uzņēmuma pamatbizness bijis rentabls, norāda J. Vuguls. 2005. finanšu gadā, pēc J. Vugula teiktā, ir izdevies pat kāpināt neto apgrozījumu un strādāt ar peļņu.

Vakar Inčukalnā priedes koka zāģmateriālu uzņēmuma SIA IKEA Industry Latvia Ltd granulu cehā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukumu VUGD saņēmis ap plkst.23.50.

Uzņēmumā degusi žāvēšanas kamera un jumta konstrukcijas 50 kvadrātmetru platībā.

Kā informēja uzņēmumā, neviens cilvēks ugunsgrēkā nav cietis. IKEA Industry Latvia Ltd rīcībā nav informācija par ugunsgrēka izcelsmes iemesliem, kā arī patlaban nav aprēķināti uzņēmumam nodarītie zaudējumi.

Ikea Industry Latvia Ltd pērn strādājis ar 753 868 eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 117 809 eiro peļņu iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums bijis 32,469 miljoni eiro, kas ir nebūtisks samazinājums salīdzinājumā ar 32,495 miljonu rādītāju 2012.gadā.

Ikea Industry Latvia Ltd līdz pagājušā gada novembrim bija Swedwood Latvia Ltd (Swedwood).

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Uzņēmumā Lietuvā Swedwood Kazlų Rūda, kas ražo mēbeles zviedru mēbeļu tirdzniecības gigantam Ikea, par piektdaļu tiks samazināts darbinieku skaits, ziņo news2biz.com.

Darba attiecības tiks pārtrauktas ar 62 strādājošajiem un 45 ārštata darbiniekiem, un tādējādi ražotnē darbu turpinās 400 strādnieki, mediju informēja Swedwood Kazlu Ruda rīkotājdirektors Kristers Ogrens (Christer Ågren).

«Mums vairs nebūs nepieciešams tik daudz darbinieku, jo mēs atjaunināsim dizainu aptuveni pusei no ražoto produktu klāsta. Tā kā jauniem produktiem sākumā parasti nav tik liels pieprasījums, kā vecākiem produktiem, paredzams, ka arī ražošanas apjomi samazināsies,» lēmumu ražotnē samazināt darbinieku skaitu, komentē K. Ogrens.

«Ir tādi produkti, kas tiek ražoti divdesmit gadu garumā, bet citi produkti ir aktuāli īsāku laiku posmu. Vidējais produkta, ko ražojam Lietuvā, ražošanas «dzīves ilgums» ir no pieciem līdz desmit gadiem,» viņš stāsta.

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Finanšu ministra Jāņa Reira vadībā atbilstoši valdības deklarācijai ministrijas speciālisti izstrādājuši un virza diskusijai priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016. gadu, informē Finanšu ministrija.

«Šobrīd esam izstrādājuši konceptuālo ziņojumu, lai jau no 2016. gada mēs varētu spert pārliecinošu soli pretī nodokļu progresivitātei Latvijā. Pamatojoties uz solidaritātes, taisnīguma un atklātības principiem, esmu gatavs sabiedrībai, valdības kolēģiem un sociālajiem partneriem piedāvāt izvērtēšanai izstrādāto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada,» norāda ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kas to paredz ieviest pakāpeniski līdz 2020. gadam.

Tas paredz, ka 2016. gadā tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā (tāpat kā līdz šim). 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums ir 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās, līdz darba algai virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle. Šobrīd BT 1 tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi – tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Lai reģistrētos bezdarbnieka statusā rindā Rīgas NVA klientu apkalpošanas centros jāgaida vismaz divas stundas, bet centrālajā klientu apkalpošanas centrā Jēzusbaznīcas ielā aptuveni divas stundas jāgaida vien lai iegūtu rindas kārtas numuru.

Par to pārliecinājās Db eksperimentā. Reizēm, lai reģistrētos bezdarbnieka statusā, nākas gaidīt pat visu dienu, Db sacīja šajā centrā sastaptie NVA klienti, kas šo iestādi apmeklējuši jau vairākkārt.

NVA apkalpošanas centros sastaptie apmeklētāji gan NVA darbiniekiem lēnu darbu nepārmet, viņi norāda, ka ierēdņi strādā operatīvi un ir izpalīdzīgi. NVA Siguldas sektora vadītāja Aina Kuzmane Db skaidroja, ka, ja iepriekš šajā iestādē katru mēnesi tika reģistrēti aptuveni 100 jauni bezdarbnieki, tad šobrīd nedēļā tiek reģistrēti 100 – 120. Bezdarbnieku pieplūdums bija saistīts ar to, ka pagājušā gada nogalē Siguldas apkaimē vairāki kokapstrādes uzņēmi samazināja darbiniekus, piemēram, uzņēmums Swedwood decembra beigās atlaida aptuveni 200 cilvēkus, kuri gada pirmajās dienās ieradās uz pirmreizējo reģistrāciju NVA Siguldas sektorā. Siguldas NVA darbinieki klientiem piedāvā ne tikai tās brīvās darba vietas, par kurām uzņēmumi un iestādes informējušas aģentūru, bet paši arī meklē dažādos sludinājumu portālos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Radisson Blu Rīdzene Hotel ģenerāldirektors Jānis Vālodze. Radisson Blu Rīdzene Hotel ir pieczvaigžņu viesnīca Rīgas centrā ar 95 istabām un darbojas ar Radisson Blu zīmolu kopš 2010. gada 1. jūnija.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viesnīcas man ir šķitušas interesantas un patikušas jau no pašas bērnības, kad ceļoju kopā ar vecākiem, bet mērķtiecīgi uz to nekad neesmu gājis. Pēc vidusskolas beigšanas iestāšanos tūrisma skolā noteikti varētu raksturot kā nejaušību, jo tāda īpaša plāna, ko darīt, man nebija. Runājot par uzņēmumu, darbs starptautiskā viesnīcu tīklā, manuprāt, ir noteikti labākā izvēle profesionālā ziņā.

Brīvajā Latvijas dabasgāzes tirgū tuvākie gadi tiks pavadīti, tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus, šodien Latvijas Radio radījumā Krustpunktā pauda AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš norādīja, ka patlaban gāzes tirgū notiek līdzīga attīstība, kāda tā bija elektroenerģijas tirgus atvēršanā kopš 2007.gada. Gāzes tirgū viss sarežģītais process vēl esot priekšā, ņemot vērā, ka kopš tirgus atvēršanas aprīlī pagājuši vien daži mēneši.

Žīgurs prognozēja, ka tuvākie gadi tiks pavadīti, pilnveidojot regulējumu un tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus.

Pēc viņa teiktā, lai gan liela daļa tirgu regulējošo noteikumu ir pieņemti, joprojām ir iztrūkstošie elementi.

Tāpat viņš pastāstīja, ka Latvenergo kopš jūnija veic gan īstermiņa iepirkumus, gan iepirkumus gāzes glabāšanai Inčukalnā un izmantošanai vēlāk. Noslēgti vairāki darījumi ne tikai ar AS Latvijas gāze, bet arī ar piegādātājiem no Lietuvas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Eco Baltia grupa ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Tā kā esmu Eco Baltia grupas līdzīpašnieks, atbilde meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē – kopā ar uzņēmuma partneriem, Viesturu Tamužu un Undīni Būdi, nonācām pie secinājuma, ka «zaļajā» domāšanā un inovācijās ir nākotne. Nodibinājām atkritumu šķirošanas uzņēmumu Eko Reverss, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas jauns, jo neviens ar atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Redzējām, ka tā ir jauna sfēra, kura Eiropā strauji attīstās, bet Latvijā tā bija inovācija, un konkurences mums faktiski nebija.

Ekonomikas ministrija (EM) ir saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu par š.g. sākumā (28. janvārī, 4. februārī un 18. februārī) valdības apstiprinātajiem grozījumiem atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem.

Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests 5. martā uzsāks pieteikumu pieņemšanu atbalsta saņemšanai pēc precizētajiem kritērijiem, t.i. atbalsts būs pieejams būtiski plašākam komersantu lokam, informē EM.

“Turpinoties ieilgušajam Covid-19 ekonomikās krīzes periodam un sekojot situācijai vīrusa ierobežojošo pasākumu skartajās un tieši ietekmētajās nozarēs, apgrozāmo līdzekļu programmu esam vairākkārt uzlabojuši un pielāgojuši, lai atbalsts sasniedz mērķi – palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, “pārziemot” šo krīzes periodu un arī pēc krīzes turpināt savu saimniecisko darbību. Izprotot uzņēmēju vajadzības un nepieciešamības, atbalstu uzņēmēji var saņemt par katru mēnesi, kā arī ir pagarināts atbalsta saņemšanas periods, dubultots atbalsta apmērs un palielināts programmas kopējais finansējums. Pēdējie saskaņotie grozījumi ļaus būtiski paplašināt arī potenciālo atbalsta saņēmēju loku, lai atbalstu saņemti visi Covid-19 krīzē skartie uzņēmēji apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

Liepājas medicīnisko plāksteru ražotne NordePlast paplašina eksporta laukumu; tuvākie plāni ir nostabilizēties Krievijas tirgū un atrast vietu Gruzijas, Kazahstānas un Baltkrievijas tirgos; šajā gadā plāksteru ražotne apņēmusies beidzot pieteikt sevi arī Baltijā.

Uzņēmuma Lauma Fabrics gigantiskās ražošanas ēkas krēslainajos dziļumos atrodas NordePlast medicīnisko plāksteru ražotne, kas ražošanā izmanto vienu no spējīgākajām iekārtām Eiropā.

Savulaik Lauma bija ievērojams tekstilizstrādājumu ražotājs visā Padomju Savienībā, nemaz nerunājot par Baltijas valstu mērogu. Joprojām šīs ražotnes ēka saskaņā ar ierakstu Vikipēdijā (Wikipedia) ir viena no lielākajām būvēm pasaulē pēc aizņemtās zemes platības. Tas arī ir saprotams. Padsmit hektāru vienotas apbūves zem viena jumta – to ir grūti pārspēt. Ēka ir neaptverami liels piemineklis laikam, kad Liepāja tika agresīvi industrializēta pēc politekonomiska plāna, nesot līdzi gan ieguvumus, gan zaudējumus. Vai aizgājusī varenība bija Liepājas, Latvijas vai tomēr padomju aprēķina sasniegums? Tomēr, salīdzinot ar citiem padomju laika varas un ražošanas varenības simboliem, ir kāda būtiska atšķirība. Ēka nav pamesta, vismaz daļā no tās joprojām kūsā ražošanas asinsrite. Celtne joprojām funkcionē, un pietiekami ievērojamu daļu no tās patiešām aizņem sovjeta tekstilnozares panākumu turpinātāji mūsdienās. Lauma Fabrics pašlaik gudri izīrē brīvās telpas, ēkā–pilsētā veidojot sava veida tekstilnozares industriālo parku. Celtne var samulsināt – ja tikšanās sarunāta vienā spārnā, bet ierodies pie cita, tad no pazaudētās tikšanās vietas var šķirt pat puskilometrs gaiteņu un kāpņu. Vērienīgajā padomju rūpnieciskās varenības simbolā viens no ar milzonīgo pārsegumu apjumtajiem ceļiem ved uz NordePlast plāksteru ražotni. Bez logiem, toties ar gaišām idejām un ar pretenzijām uz inovāciju. Izrādās, maigo plāksteru radīšanas process ir visai rūpnieciski trokšņains.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.