Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.

Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem - apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

"Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma," teikts pētījumā.

Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom no 3.aprīļa atver 2000 WiFi bezmaksas punktus visā Latvijā. Punktus uzņēmums izraudzījās ņemot vērā iedzīvotāju balsojumu, kuru izteica vairāk nekā 260 tūkst. iedzīvotāju.

Bezmaksas WiFi punktu saraksts ir pieejams Wi-Fi.lv un 1188.lv, kur atsevišķi izdalīti bezmaksas punkti.

Marta beigās veiktais pētījums apstiprina, ka vislabprātāk interneta lietotāji bezmaksas WiFi izmantotu dažādās ēdināšanas iestādēs (53%), parkos un citās āra atpūtas zonās (48%), kā arī ārstniecības iestādēs (45%) un sabiedriskajā transportā (44%).

Lai lietotu Lattelecom bezmaksas WiFi internetu publiskās piekļuves vietās, lietotājam savā viedierīcē jāizvēlas Lattelecom_Wi-Fi tīkls un jāatver interneta pārlūka programma. Pēc mirkļa pārlūkprogrammā atvērsies WiFi mājas lapa ar iespēju pusstundu lietot internetu bez ierobežojumiem, pirms tam noskatoties 15 sekunžu īsu informatīvo ziņojumu. Lai atjaunotu bezmaksas interneta piekļuvi, lietotājam būs jāatkārto iepriekš minētās darbības. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā ikviens var vērsties pie Lattelecom servisa, sazinoties pa tālruni 177.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Pie Liepājas Universitātes centrālās ēkas uzstādīti soliņi, kur varēs lietot bezvadu internetu bez maksas.

Liepājas reģionā patlaban ir vairāk nekā 130 bezmaksas WiFi punktu, no kuriem Liepājā ir 80, kas ir lielākais bezmaksas WiFi punktu skaits ārpus galvaspilsētas, informē Lattelecom. Bezvadu interneta punkti būtiski atvieglos piekļuvi informācijai cilvēkiem, kuri ikdienā lieto viedtālruni, portatīvo datoru vai citas mobilās ierīces. Soliņi uzstādīti projekta ietvaros, ko īstenoja Lattelecom sadarbībā ar Liepājas domi.

Liepājā ir vairāk nekā 22 tūkstoši Lattelecom klientu un tikpat daudz - arī Liepājas reģionā, savukārt Kurzemē kopumā ir gandrīz 50 tūkstoši klientu.

Līdz šim Latvijā kopumā atvērti vairāk nekā 2000 bezmaksas WiFi punkti. Savukārt WiFi soliņi līdz šim atklāti piecās vietās: Rīgā, Valmierā, Rēzeknē, Jelgavā un Liepājā. Tuvākajā laikā WiFi soliņi tiks uzstādīti arī citas Latvijas pilsētas, tostarp Daugavpilī, Jūrmalā un citur.

Rīgā piektdien atklāta līdz šim plašākā WiFi teritorija Latvijā - no šīs dienas visās Rīgas Austrumu slimnīcas publiski pieejamās vietās tiks nodrošināts bezmaksas WiFi, informē Lattelecom un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji.

Pirmajā etapā bezmaksas WiFi tīkls tiek ierīkots slimnīcas publiskajā zonā – tie būs kopumā 56 piekļuves punkti uzgaidāmajās telpās stacionāru poliklīnikās, uzņemšanas nodaļās un Neatliekamās medicīnas klīnikā, vestibilos un gaiteņos, kas uzņem lielāko pacientu, piederīgo un studentu plūsmu. Pieejas punkti tiks atzīmēti ar īpašām vizuālajām norādēm. Plānā iespējami tuvākajā nākotnē ir nodrošināt bez maksas interneta piekļuvi arī pacientiem ārstniecības nodaļās.

«Piedāvājot iespēju pieslēgties bezmaksas WiFi tīklam, mēs speram pirmo soli, lai realizētu ieceri nodrošināt bezmaksas interneta pārklājumu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros un padarīt to pieejamu plašākam cilvēku lokam – pacientiem un piederīgajiem uzgaidāmajās telpās, poliklīnikā un uzņemšanas nodaļās, mācībspēkiem un lielajai studentu saimei, kam iespēja izmantot internetu bez maksas ir ļoti svarīga,» papildina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.

Līdz šim vairāk nekā 250 tūkst. iedzīvotāju ir izteikuši viedokli par vietām, kur vēlētos lietot bezmaksas WiFi, DB informēja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite. Jāatzīmē, ka 2.aprīlis ir pēdējā diena, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs vietnē atverwifi.lv var balsot, lai visā Latvijā atvērtu Wi-Fi punktus bezmaksas lietošanai.

Marta vidū veiktā aptauja liecina, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs atteikties no kāda kaitīgā ieraduma, piemēram, alkohola vai saldumu patēriņa, lai iegūtu iespēju lietot bezmaksas WiFi. Gandrīz desmitā daļa iedzīvotāju vērtē bezmaksas WiFi piekļuvi augstāk par pusdienām un kino, teātra vai koncerta apmeklējumu.

Marta beigās Lattelecom nāca klajā ar iniciatīvu un solīja atvērt bezmaksas WiFi vietas, ja konkrēto punktu pieprasīs vismaz 100 interneta lietotāju.

Aptaujas dati liecina, ka 91% Latvijas iedzīvotāju zina, kā iespējams pieslēgties internetam publiskās vietās, izmantojot WiFi bezvadu interneta piekļuvi.

Pārsvarā bezvadu internetu izmanto viedtālruņu lietotāji (69%) un portatīvo datoru lietotāji (68%), 26% aptaujas dalībnieki norādījuši, ka lieto WiFi, izmantojot planšetdatorus vai citas viedierīces.

Uzņēmums Pilsētas līnijas, kas savulaik bez konkursa ieguva tiesības izvietot reklāmas visā Rīgas sabiedriskajā transportā, varētu tramvajus, trolejbusus un autobusus nodrošināt ar bezmaksas WiFi jeb bezvadu internetu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS) jau iepriekš paziņojis, ka šovasar atsevišķi Rīgas sabiedriskā transporta līdzekļi varētu tikt nodrošināti ar bezmaksas WiFi pieslēgumu. RS pārstāvis Viktors Zaķis raidījumam teicis, ka «mēs testējam» sistēmas, un, ja viss izdosies, WiFi transportlīdzekļos un arī pieturvietās varētu ieviest gada laikā.

Tomēr, kā izpētījis raidījums, bez konkurences un citu piedāvājumu izvērtēšanas pie WiFi ierīkošanas sabiedriskajā transportā un pieturvietās tikusi kompānija Pilsētas līnijas, kas patlaban arī testē šīs iespējas.

RS ikdienu pasažierus pārvadā ar aptuveni 1000 transporta vienībā, pilsētā ir apmēram 1800 pieturvietu.

Mājas drošības risinājumi kļuvuši pieejami ikvienam un ir ne vien viegli uzstādāmi, bet arī pārvietojami uz citu mājokli

Nedēļas nogalē atpūšoties pie dabas, caur novērošanas kameras aci ielūkoties, vai mājās viss ir kārtībā, jau sēžot automašīnā, pārliecināties, ka nevienā istabā nav palikusi ieslēgta gaisma vai gludeklis, saņemt ziņojumu viedtelefonā, ja plīsusi caurule un vannas istaba applūst – šie ir tikai daži piemēri, kā viedie risinājumi mājai atvieglo ikdienu un vairo sirdsmieru. Vēl pirms dažiem gadiem mājas drošības sistēmas izmaksāja veselu kapitālu un to uzstādīšanai bija vajadzīgs speciālists vai elektriķa iemaņas, bet šodienas viedie palīgi kļuvuši pieejami pat nelielu dzīvokļu iemītniekiem. Liela daļa no tiem maksā dažus desmitus eiro, taču palīdz ietaupīt naudu un aiztaupa nevajadzīgus pārdzīvojumus.

Nesen laikraksts Diena publicēja pētījumu par bezvadu interneta publiskās piekļuves punktiem Rīgā un secināja, ka situācija ir visnotaļ bēdīga. Kā ierasts, Rīga salīdzināta ar Tallinu un ... rezultātu paši varat iedomāties.

Gribot negribot jāpieķer sevi pie domas, ka arī man laikam labāk patīk tās pilsētas, kur viedierīce pārslēdzas no 3/4G uz publisko WiFi tīklu. Sevišķi esot ārzemēs, pilsēta šķiet jaukāka ar labu bezvadu internetu pat ja ārā ir nemīlīgi laika apstākļi. Atliek secināt, ka bezmaksas WiFi ir labs ģeogrāfiskās vietas – pilsētas vai ciemata – sabiedrisko attiecību instruments. Tad kāpēc to nenovērtē pašu mājās?

Pirmkārt, droši vien jau tāpēc, ka paši lēmumu pieņēmēji pašvaldībās acīmredzot nav draugos ar jaunajām tehnoloģijām – viedtelefoniem un planšetdatorim. Jo tikai cilvēks, kas šīs tehnoloģijas neizmanto, nespēj pat iedomāties, kādu pievienoto vērtību var radīt un pārvietošanos pilsētā atvieglot iespēja izmantot internetu uz ielas, parkos, sabiedriskajā transportā, muzejos utt. Turklāt interneta sniegtās iespējas tikpat daudz izmanto vietējie iedzīvotāji, kā tūristi. Tikmēr statistika liecina, ka viedierīču skaits strauji aug. Saskaņā ar LMT datiem, Latvijā šobrīd izmantoto datu pārraides apjoms pārsniedz 500 000 GB mēnesī. Domāju, ka vēl tādu pat daļu klāt piemet abi pārējie operatori kopā.

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada jūlijā negaidīti palielinājies līdz 104 punktiem, salīdzinot ar 103,5 punktiem jūnijā, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Tādējādi indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011.gada jūlija.

Šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka eirozonas ESI jūlijā samazināsies līdz 103,2 punktiem.

EK norāda, ka ESI kāpumu galvenokārt veicinājis pārliecības pieaugums rūpniecības, pakalpojumu, celtniecības un mazumtirdzniecības nozarēs.

Pārliecība rūpniecības nozarē jūlijā palielinājusies no mīnus 3,4 punktiem līdz mīnus 2,9 punktiem, bet pakalpojumu sektorā tā pieaugusi no 7,9 punktiem līdz 8,9.

Savukārt celtniecības nozarē pārliecības indekss pieaudzis no mīnus 24,2 punktiem līdz mīnus 23,9 punktiem, bet mazumtirdzniecības sektorā reģistrēts kāpums no mīnus 1,3 punktiem līdz vienam punktam.

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada maijā veidoja 103,8 punktus, tādējādi tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka indekss aprīlī veidoja 103,7 punktus.

Analītiķi iepriekš bija prognozējuši, ka indekss maijā samazināsies līdz 103,5 punktiem.

EK norāda, ka ESI stabilizēšanos veicinājis pārliecības kāpums rūpniecības, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un celtniecības nozarēs.

Pārliecība rūpniecības nozarē pieaugusi līdz mīnus trīs punktiem, salīdzinot ar mīnus 3,2 punktiem aprīlī.

Savukārt mazumtirdzniecībā pārliecības indekss palielinājies no mīnus 0,8 punktiem līdz 1,4 punktiem, bet celtniecības nozarē tas pieaudzis no mīnus 25,5 punktiem līdz mīnus 25 punktiem un pakalpojumu sektorā reģistrēts kāpums no septiņiem punktiem līdz 7,8 punktiem.

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Turpinot mobilā sakaru tīkla attīstību, multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” pirmais Latvijā ieviesis VoWiFi (Voice over WiFi) balss sakaru pakalpojumu, kas primāri ļaus nodrošināt kvalitatīvākus balss sakarus iekštelpās, kur mobilo sakaru signāls mēdz būt svārstīgs.

“Šī tehnoloģija būs noderīga iekštelpās, piemēram, lielos loģistikas centros, pagrabtelpās un ēkās, kuru mobilo sakaru signāla izplatībai ir fiziski šķēršļi. Līdz ar VoWiFi tehnoloģijas ieviešanu, klientiem ar atbilstošu tarifa plāna pieslēgumu, būs iespēja pieslēgties WiFi tīklam un veikt augstas kvalitātes balss zvanus datu tīklā. Lai to paveiktu nebūs vajadzība papildus instalēt kādu mobilo lietotni vai programmatūru. Proti, ja cilvēks atradīsies ēkā, kur mobilo sakaru signāls ir mainīgs, telefons automātiski pieslēgsies tur esošajam WiFi tīklam un balss zvans tiks veikts datu tīklā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Līdzīgi kā salīdzinoši nesen ieviestā VoLTE tehnoloģija, kuru šobrīd aktīvi lieto jau vairāk nekā 85 tūkstoši “Tele2” klientu, arī VoWiFi tehnoloģija nodrošina, ka balss zvani tiek veikti datu tīklā. Lai veiktu balss zvanus, izmantojot VoWiFi tehnoloģija, var pieslēgties jebkuram WiFi tīklam, kas pieejams konkrētajā vietā.

Sabiedriskā transporta pieturvietā Tērbatas iela šodien tika atklāts Lattelecom-free WiFi punkts. Šādus piekļuves punktus telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom izveidojis kopumā septiņās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās, informē uzņēmuma pārstāve Līga Bite.

Bezmaksas WiFi būs pieejams pieturās Tērbatas iela, Inženieru iela, Esplanāde, Ezermalas iela, Nacionālais teātris, Medicīnas muzejs un Ģertrūdes iela, kas izvēlētas pēc cilvēku daudzuma tajās.

Lattelecom kopš 2013. gada visā Latvijā ierīkojis vairāk nekā 4500 Lattelecom-free WiFi punktu. Līdz šim Lattelecom-free WiFi pieejams 21 slimnīcā, 165 mācību iestādēs, kā arī Latvijas lielāko pilsētu laukumos, parkos un citās brīvdabas vietās.

Tehnoloģiju kompānija Google maksās septiņu miljonu ASV dolāru lielu sodu par bezvadu interneta tīklos pārsūtītas informācijas pārtveršanu un citiem Street View projekta ietvaros veiktajiem privātuma pārkāpumiem.

Google piekritusi samaksāt septiņus miljonus ASV dolāru, lai atrisinātu 38 ASV štatu uzsāktu tiesvedību, kuras ietvaros interneta kompānija tika apsūdzēta par neaizsargātos bezvadu komunikāciju tīklos pārsūtītas informācijas, kā piemēram paroles un e-pasti, pārtveršanu, raksta Deutsche Welle. Google, veicot ielu fotografēšanu, savas automašīnas bija aprīkojusi ar iekārtām, kas spēj konstatēt WiFi bezvadu interneta tīklus, lai tādējādi pārbaudītu savu atrašanās vietu.

Pieslēdzoties WiFi tīkliem, Google rīcībā nonākuši arī to īpašnieku privātie dati. Kompānija gan uzsver, ka šādus datus neapkopoja, bet iespēja pārtvert privātu informāciju tikusi izveidota kļūmes dēļ, jo iekārtām sākotnēji vajadzējis tikai konstatēt WiFi tīklus. Apsūdzētāji gan atzīmē, ka Google zinājusi par šādas iespējas eksistenci.

Ceturtdien pirmajā reisā devies sešu vagonu vilciena sastāvs, kas aprīkots ar bezvadu interneta (WiFi) iekārtām, tādējādi ļaujot pasažieriem brauciena laikā neierobežoti izmantot internetu bez maksas, informēja AS Pasažieru vilciens.

Pērnā gada rudenī AS Pasažieru vilciens izsludināja sarunu procedūru bezvadu interneta nodrošināšanai vilcienos. Pēc vairāku mēnešu rūpīgiem testiem un pārbaudēm par interneta nodrošinātāju tika izvēlēts SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT). Šomēnes ar WiFi uztvērējiem aprīkots viens vilciena sastāvs, taču turpmākā gada laikā plānots šo pakalpojumu nodrošināt visos vilcienu sastāvos.

«Pieeja bezvadu internetam vilcienos ir būtisks solis ceļā uz to, lai šo transporta veidu attīstītu kā visa sabiedriskā transporta mugurkaulu. Esmu pārliecināts, ka, pateicoties jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī citām jaunām iniciatīvām, vilciens kļūs par atzītāku satiksmes līdzekli gan Rīgā, gan Latvijā,» saka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands. Viņš prognozē, ka jūtamāks pasažieru skaita pieaugums vilcienos sākumā varētu būt gados jaunu cilvēku segmentā, bet domājams, ka pakāpeniski vilcienus izmantos plašāka sabiedrība.

No 11. aprīļa a/s Liepājas autobusa parks (LAP) maršrutā Liepāja – Rīga – Liepāja saviem pasažieriem sāk piedāvāt bezmaksas internetu (WiFi).

Internets jau ir pieejams vairākos autobusos, un nedēļas laikā ar WiFi pieslēgumu tiks aprīkoti arī pārējie autobusi, informē LAP. Iecere par WiFi pakalpojuma sniegšanu autobusu pasažieriem radās 2011.gadā, tagad to izdevies īstenot, stāsta a/s LAP biznesa attīstības direktors Oskars Špickopfs.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas autobusu parks februārī izveidoja arī jaunu pieturvietu Liepājas centrā, lai pasažieriem ērtāk būtu nokļūt līdz Liepāja – Rīga maršruta autobusiem. Šobrīd pieturvietai ir noteikts eksperimentālais statuss, lai pārliecinātos par tās nepieciešamību.

Tāpat Liepājas autobusu parka pasažieriem tiek nodrošināta iespēja nokļūt Rīgas lidostā, neiebraucot Rīgā. Pakalpojums tiek realizēts sadarbībā ar BalticTaxi.

Kompānija Google otrdien nāca klajā ar vietējā tīkla bezvadu interneta (WiFi) rūteri, kas atvieglos un paātrinās viedtālruņu un planšetu pievienošanos tā pakalpojumiem.

Interneta gigants pārdošanā piedāvāja rūteri OnHub, kas izstrādāts sadarbībā ar TP-LINK tīkla produktu ražotāju un būs «cita veida rūteris jaunai WiFi izmantošanai».

«Galvassāpju un fragmentāra savienojuma vietā OnHub piedāvā WiFi, kas ir ātrs, drošs un viegli lietojams,» bloga ierakstā vēstīja Google.

OnHub interneta pārdošanā ASV maksā 200 ASV dolāru (180,80 eiro), tas ir mazs, cilindrisks, un lietotāji var tam pievienoties gan ar Apple iPhone, gan Android ierīcēm.

Tuvākajās nedēļās tas būs pieejams ASV un Kanādas veikalos.

Mājas rūteris pat atļauj noteikt prioritāti, kurai ierīcei tiek piešķirts ātrākais savienojums.

Aviokompānija SAS Scandinavian Airlines parakstījusi līgumu ar kompāniju Panasonic, lai lidojumu laikā pasažieriem piedāvātu WiFi un GSM pakalpojumus, izmantojot Panasonic sistēmas eXconnect un eXphone.

SAS informē, ka līdz ar šogad panākto sadarbību pasažieri lidmašīnās varēs izmantot gan internetu, gan mobilos telefonus, kas izmanto GSM tehnoloģiju. Sākotnēji šis pakalpojums pasažieriem tiks piedāvāts bez maksas.

Pirmās lidmašīnas, kas aprīkotas ar WiFi, būs Boeing 737-800, pagaidām Norvēģijas iekšzemes reisos, kā arī lidojumos uz un no Oslo, Stokholmas, Frankfurtes, Parīzes un citām Eiropas pilsētām. Bet 2012.gada vasarā vēl desmit B737-800 lidmašīnas tiks aprīkotas ar WiFi funkciju. Tuvākā nākotnē tas būs pieejams visos īsajos maršrutos, kā arī starpkontinentālajos lidojumos.

Tehnoloģiju kompānija Samsung Electronics šonedēļ laidusi klajā jaunāko planšetdatoru Galaxy Note 10.1.

Planšetdators Latvijā būs pieejams augusta beigās, un tā cena būs aptuveni 400 Ls, informē kompānijas pārstāvji.

Planšetdators aprīkots ar 10,1 collu lielu ekrānu, 1,4 GHz četrkodolu procesoru un divu gigabaitu (GB) operatīvo atmiņu. Tāpat ierīce būs aprīkota ar Samsung S Pen tehnoloģiju, kas iebūvēta planšetdatora korpusā un kas nodrošina lietotājiem piezīmju sagatavju izmantošanu, un S Note veidnēm un papildrīkiem un bezmaksas Adobe grafisko redaktoru Photoshop® Touch. Tāpat tas aprīkots ar piecu megapikseļu galveno kameru un 1,9 megapikseļu priekšējo kameru. Planšetdators darbojas, izmantojot Android 4.0. Ice Cream Sandwich operētājsistēmu.

Latvijas dzelzceļš (LDz) pabeidzis pirmo darbu posmu pie bezmaksas bezvadu interneta pieslēguma (WiFi) nodrošināšanas dzelzceļu stacijās. Šobrīd bezmaksas WiFi pieejams 14 staciju uzgaidāmajās telpās.

Bezmaksas bezvadu internets pieejams Ogrē, Jelgavā, Slokā, Olainē, Dubultos, Priedainē, Krustpilī, Skrīveros, Daugavpilī, Cēsīs, Valmierā, Saulkrastos, Zilupē un Rēzeknē 2. Pakalpojumu nākotnē plānots nodrošināt arī citās Latvijas dzelzceļa stacijās.

LDz skaidro, ka pieslēgumu skaits bezmaksas tīklam nav ierobežots un nodrošinātais interneta ātrums ir pietiekams ātrai datu pārraidei un failu apmaiņai. Tehniski esot iespējams nodrošināt vismaz 200 lietotāju vienlaicīgu pieslēgumu tīklam. LDz aplēses liecinot, ka pakalpojumu lielākoties izmantos viedtālruņu lietotāji, jo, atbilstoši tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS datiem, jaunās paaudzes telefonus lieto gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pieaug arī planšetdatoru lietotāju skaits – tos izmanto jau 7% Latvijas iedzīvotāju.

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

Oktobrī palielinājies eirozonas un Eiropas Savienības ekonomikas noskaņojuma indekss, liecina jaunākie Eiropas Komisijas dati.

Eirozonā indekss mēneša laikā pieaudzis par 0,9 punktiem līdz 97,8 punktiem, bet ES – par 1,1 punktu līdz 101,8 punktiem.

Kā liecina EK ziņojums, eirozonā indeksa pieaugumu lielākoties veicināja noskaņojuma uzlabošanās ražošanas sektorā – par 1,8 punktiem, un nedaudz mazāk – par 0,4 punktiem - patērētāju vidū, savukārt pasliktinājās noskaņojums mazumtirdzniecības (par 0,9 punktiem) un būvniecības sektoros (par 0,8 punktiem).

Ekonomikas noskaņojums uzlabojies trijās no piecām lielākajām eirozonās ekonomikām – Nīderlandē – par 3,3 punktiem, Francijā – par 2,6 punktiem, bet Vācijā – par 0,8 punktiem. Savukārt Spānijā noskaņojums pasliktinājās – par 2,2 punktiem, bet Itālijā – par 2 punktiem.

Aprīlī Eiropas investoru noskaņojums pasliktinājies vairāk nekā ekonomisti prognozēja, ko veicinājuši notikumi Kiprā, liecina Sentix izpētes centra pētījums.

Indekss, kas raksturo noskaņojumu eirozonā, saruka no mīnus 10,6 punktiem martā līdz mīnus 17,3 punktiem aprīlī, krītoties jau otro mēnesi pēc kārtas. Tādējādi tas ir zemākais rādītājs kopš decembra, raksta Bloomberg.

Indekss, kas raksturo ekonomikas gaidas, samazinājās no 8,3 punktiem līdz 0,5 punktiem, savukārt pašreizējās situācijas vērtējums samazinājās no mīnus 27,8 punktiem līdz mīnus 33,5 punktiem.

Jāpiebilst, ka noskaņojums Vācijā, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, aprīlī arī pasliktinājās – indekss nokrita no 24,5 punktiem līdz 17,6 punktiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Vācijas ekonomika pagājušajā mēnesī sabremzējusies, gandrīz sasniedzot stagnāciju. Arī Francijas dati ir apbēdinoši, vēsta BBC.