Vieglās automašīnas un mikroautobusi Eiropā rada aptuveni 15% no kopējā CO2 emisiju apjoma, tāpēc viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem ir panākt kaitīgo emisiju būtisku samazinājumu transporta sektorā.

Latvijā transports rada teju trešo daļu no kaitīgo emisiju kopapjoma, un galvenais piesārņotājs ir autotransports, kur kaitīgo emisiju apjoms pēdējās desmitgadēs arvien pieaug.

Ņemot vērā, ka absolūtais vairākums no Latvijas autoparka izmanto fosilo degvielu, lai panāktu ambiciozo mērķi būtiski samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, jāpanāk kardinālas pārmaiņas cilvēku attieksmē attiecībā uz jaunu automašīnu izvēli. SEB bankas veiktā aptaujā noskaidrots, ka attieksmē pret elektroauto aizvien dominē virkne mītu un nepatiesu priekšstatu, kas kavē sabiedrības pāreju uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku transportu. Attieksme būtu maināma, ilustrējot ieguvumus, ko autobraucējam personīgi un sabiedrībai kopumā dotu pāreja uz zaļāku transportu, kā arī atspēkojot virkni puspatiesību un mītu par elektroauto.

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Laikā, kad tehnoloģijas kļūst arvien mobilākas un bezvadu internets pieejams ik uz soļa, ir mazliet paradoksāli, ka liela daļa uzņēmumu darbinieku ikdienā joprojām ir ierobežoti biroju telpās.

Tajā pašā laikā ir redzams, ka tā saucamo virtuālo komandu tendence pasaulē skaidri zīmējas: arvien vairāk darba devēju vai nu algo attālinātus darbiniekus, vai ļauj saviem biroja darbiniekiem noteiktas dienas mēnesī strādāt ārpus biroja. Ir arī tādi uzņēmumi, kas no biroja telpām atteikušies pavisam. Piemēram, ASV radītais un plaši izmantotais sociālo mediju apkalpošanas rīks Buffer lepojas ar 80 darbinieku lielu virtuālo komandu.

Virtuālās komanda ievērojami samazina uzņēmuma izmaksas, turklāt uzņēmumam paveras labākas iespējas atrast īstos darbiniekus, jo kandidātu dzīvesvietai vairs nav nozīmes. Treškārt, pētījumi rāda, ka organizēta virtuāla komanda var strādāt līdz pat 43% produktīvāk nekā darbinieki, kas strādā kopā vienā birojā.

Vispārējo paniku par klimata pārmaiņām trāpīgi raksturo Austrumsomijas Universitātes docents Andrejs Belijs. Viņš norāda uz viedokļu radikalizāciju, kas sadala zinātniskās hipotēzes par klimatu "pareizajās" un "neapreizajās".

Savukārt nekustamo īpašumu segmentā panika nav gaidāma. SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits pauž, ka prognozētajam ekonomikas krīzes ugunsgrēkam nav tādas "degvielas", kāda bija pirms 2008. gada recesijas. Vienīgais, kas var notikt, ir cenu pieauguma sabremzēšanās vai, sliktākajā gadījumā, minimāla lejupslīde.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. februāra numurā:

Digitalizācija Latvijā, līdzīgi kā tas ir citviet pasaulē, attīstās viļņveidīgi. Pēdējais straujais attīstības lēciens tika pieredzēts 2020. un 2021. gadā, kad visā pasaulē dzīvi uz brīdi paralizēja COVID pandēmija.

Tad visa pasaule bija spiesta ātri meklēt veidus kā veikt darbus attālināti un sprādzienveidīgu attīstību pieredzēja e-komercija vai attālinātās apmācības. Arī Latvija rekordīsā laikā ieviesa gan dažādus inovatīvus izglītības projektus, gan vakcinācijas reģistru manavakcina.lv un vakcinācijas QR sertifikātu, kurš funkcionāli darbojās visā ES teritorijā.

Tomēr, lai arī dažādu digitalizācijas projektu attīstība ir turpinājusies, tā ir bijusi ievērojami lēnāka. Jā, katru gadu arvien vairāk cilvēku izmanto e-parakstu vai saņem valsts un pašvaldību pakalpojumus elektroniski, tomēr mēs šajā gadījumā nevaram runāt par revolūciju, bet gan salīdzinoši lēnu evolūciju. Latvijas potenciāls ir ievērojami lielāks un, salīdzinot ar laiku pirms 5 gadiem, vajadzība pēc modernas e-pārvaldes nav samazinājusies, tā ir kļuvusi vēl aktuālāka.

Mājsaimniecības darbu mobilā lietotne "Partly" piedzīvojusi pārstrādi un pilnībā digitalizējusi procesus.

"Jau pirms gada, ieviešot pirmo versiju, zinājām, ka biznesa modelis būs jāmaina un jāsadarbojas ar uzņēmumiem, nevis individuālā darba veicējiem. Uzņēmumi, kas ikdienā ar to nodarbojas, ir daudz pieejamāki un uzticamāki - neviens negrib nedēļu gaidīt santehniķi, tāpēc aicinājām sadarboties kompānijas, kas sniedz šāda veida pakalpojumus. Šobrīd sadarbojamies ar uzņēmumiem "Rīgas Meistars" un "Telpu uzkopšanas serviss", kas atsaucās manam piedāvājumam," saka Arnis Celitāns, SIA "Partly" līdzdibinātājs.

Vaicāts, vai šajā laikā vērojama pastiprināta interese par iespēju pievienoties platformai, viņš teic, ka regulē šo procesu, jo vēlas, lai esošajiem meistariem būtu gana daudz darba. "Pieaugot darba apjomam, pievienosim vēl citus meistarus. Šāda veida "tirgus plača" risinājumos ir svarīgi, lai abās pusēs būtu līdzsvars. Tāpēc tagad strādājam pie tā, lai būtu vairāk pasūtījumu," norāda A. Celitāns.

Baltijas biznesa vidē būtiski pieaudzis apvienošanās un iegādes darījumu (mergers and acquisitions – M&A) skaits. Lai paplašinātu tirgu vai klientu loku, iegūtu jaunas tehnoloģijas vai kompetences, palielinātu uzņēmuma vērtību un efektivitāti, kā arī samazinātu konkurenci, aizvien vairāk uzņēmumi lēmuši par citu kompāniju apvienošanos un iegādi.

Advokātu biroja “Ellex” apkopotie dati liecina, ka pērn Baltijā kopumā reģistrēts 231 darījums 2,1 miljarda eiro vērtībā, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vairāk nekā pusi no šiem darījumiem īstenoja vietējās kompānijas. Izņēmums nav arī IT nozare, kur pēdējos gados notikušas vairāki apjomīgi apvienošanās un iegādes darījumi.

Lai gan globāli apvienošanās un iegādes darījumu tirgus nesasniedza tādus apjomus, kādus daudzi eksperti bija prognozējuši, rezultāti būtiski uzlabojās un darījumu kopējā vērtība pieauga par 12%, salīdzinot ar 2023. gadu, sasniedzot 3,4 triljonus ASV dolāru, liecina konsultāciju uzņēmuma “McKinsey & Company” šī gada februārī publicētais ziņojums. Lai gan augšupejošo tendenci var apdraudēt ģeopolitiskie riski, tiek prognozēts, ka M&A tirgi nākamo sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā varētu turpināt piedzīvot ievērojamas pārmaiņas.Aizvadītājs gads iezīmēja būtisku apvienošanās un iegādes darījumu apjomu pieaugumu arī tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju sektorā – lielākā daļa no šiem darījumiem (75% pēc skaita un 59% pēc vērtības bija saistīti tieši ar tehnoloģijām, konkrētāk – ar programmatūras izstrādes uzņēmumiem).

Strauji mainīgajā darba tirgū visvērtīgākā īpašība, ko meklē darba devēji, ir ne tikai esošās prasmes, bet arī vēlme mācīties. Pieredze un zināšanas, protams, ir svarīgas, bet tās vairs nav vienīgās, kurām ir nozīme - nākotne pieder tiem, kas spēj pielāgoties pārmaiņām, ir zinātkāri un gatavi apgūt jaunas iemaņas.

Daudzi uzņēmumi joprojām koncentrējas uz personāla atlasi, ņemot vērā kandidātu iepriekšējo darba pieredzi un izglītību, un dažos darba sludinājumos pat tiek prasīta vairāku gadu darba pieredze, lai ieņemtu sākuma līmeņa amatus. Tomēr – darba tirgus attīstās, un līdz ar to mainās arī nepieciešamās prasmes.

Organizācijas, kas apzinās šo tendenci, pāriet uz prasmēs balstītu personāla atlasi, un arī “Biuro” pieredze liecina, ka šāds process ļauj labāk atrast piemērotus kandidātus kvalitatīvai ilgtermiņa sadarbībai. Tā vietā, lai analizētu potenciālo darbinieku CV un viņu teorētisko atbilstību amatam, praktiskie testi var palīdzēt noteikt, kādas spējas un rakstura īpašības piemīt kandidātiem. Piemēram, ražošanas nozarē nereti ir svarīga pacietība un motorika, ko var noskaidrot ar vienkāršiem testiem, neprasot ilggadēju iepriekšējo pieredzi vai īpašu augstskolas diplomu.

Februārī SEB Inovāciju centrā Tallinā norisinājās pirmais Baltijā Open Banking hakatons jeb 48 stundu garš programmēšanas maratons, kura mērķis bija radīt nākamās paaudzes finanšu pakalpojumus. Ap 140 fintech uzņēmumu pārstāvju, individuālo izstrādātāju, banku pārstāvju un citu entuziastu no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Zviedrijas visu nedēļas nogali strādāja pie tā, lai svētdienas vakarā prezentētu savu risinājumu prototipus.

«Esam pārliecināti, ka Open Banking pieeja mainīs finanšu pasauli, un SEB bankas mērķis ir būt starp pirmajiem šajā revolūcijā. Mūsu hakatons skaidri nodemonstrēja milzīgas sadarbības iespējas starp banku un dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, piedāvājot risinājumus gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Tagad turpinām strādāt pie tā, lai hakatona laikā izstrādātas idejas realizētu dzīvē, jo SEB mērķis ir tuvāko pāris gadu laikā piedāvāt klientiem vismaz piecus pakalpojumus, kas kļūs pieejami, pateicoties Open Banking iespējām,» pasākuma rezultātus komentē SEB bankas biznesa attīstības vadītāja Aija Miķelsone.

Pasākuma sākumā tika prezentētas 33 idejas un izvēlētas 15 labākās, pie kurām komandas strādāja nākamas 48 stundas, gan programmējot risinājumus, gan gatavojoties savas izstrādes noslēdzošai prezentācijai. «Pateicoties šāda veida pasākumiem kļūstam arvien atvērtāki – ne tikai Open Banking dāvāto iespēju izmantošanas kontekstā, bet arī dodot iespēju interesentiem (finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, IT sistēmu izstrādātājiem, dizaineriem, mārketinga un komunikācijas speciālistiem, bankas darbiniekiem) sēsties pie viena galda un praktiski strādāt pie idejas attīstīšanas.

Augot pieprasījumam pēc pārtikas piegādes uz mājām, virtuālā tirgus "Svaigi.lv" komanda izkāpa no komforta zonas un dažu dienu laikā dubultoja sava darba jaudu un piegādātās produkcijas apjomu.

Db.lv jau rakstīja, ka plašāku noliktavas telpu nepieciešamības dēļ uzņēmumus pārcēlās uz "Imantas tirgu", kur tagad tiek komplektēti sūtījumi, kā arī pēc saviem pirkumiem ierodas nu jau līdz 20% no visiem klientiem.

Tiešas saskarsmes klientiem ar uzņēmuma pārstāvjiem nav, sūtījumi lielākoties tiek nodoti attālināti. Pārējā daļa sūtījumu uz klientu mājām nonāk, pateicoties kurjeru darbam, no kuriem liela daļa kļuva par SIA "Svaigi" komandu reizē ar pārcelšanos uz "Imantas tirgu" pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī.

Tas, kā attīstīsies norises darba tirgū, šobrīd interesē visus – gan darba devējus, gan darbiniekus.

Pat prestižais izdevums the Economist pavasarī veltīja atsevišķu apskatu darba tirgus tendenču apkopojumam, pasludinot, ka iestājies darba ņēmēju zelta laikmets. Lai gan cilvēki mēdz būt sentimentāli, kavējoties atmiņās par to, cik jauka darba dzīve bija agrāk, neapmierināti ar to, kāda tā ir šobrīd un baiļu pilni par to, kāda tā būs nākotnē, fakti rāda, ka gadu gaitā darba ņēmēju apstākļi ir arvien uzlabojušies un šobrīd izskatās labāk nekā jebkad agrāk. Diendienā darbojoties augstākā līmeņa darbinieku atlases jomā, vēlos dalīties arī savos novērojumos.

Strādājam vairāk, bet esam apmierinātāki

Varētu likties, ka paredzēt, kāds būs pēc-pandēmijas darba tirgus tikai gadu pēc šādas plaša mēroga kataklizmas ir teju neiespējami. Tomēr dati rāda, ka darba tirgus atgūstas pat straujāk kā prognozēts. Tikai gadus piecpadsmit atpakaļ, tehnoloģisko ierobežojumu dēļ šāda mēroga attālinātais darbs vienkārši nebūtu iespējams. Šobrīd dažādas darbinieku aptaujas rāda, ka darbam veltīto stundu skaits ir ievērojami pieaudzis. Paradoksāli, bet šodien no mājām strādājošie lai gan nereti strādā pat vairāk, tomēr uzrāda augstākus apmierinātības rādītājus.

Amsterdamas biržā kotētais un Pjotram Avenam piederošais mobilo sakaru operators Veon (VON.AS) šonedēļ paziņoja par pilnīgu Krievijas tirgus pamešanu, vēsta Reuters.

“Darījums neparedz nekādas uzņēmuma atpirkšanas iespējas un nozīmē Veon pilnīgu aiziešanu no Krievijas tirgus,” teikts uzņēmuma paziņojumā. Vimpelcom tagad pilnībā ir kļuvis par Krievijas uzņēmumu. Veon pabeidzis sev piederošās Krievijas kompānijas Vimpelcom pārdošanu uzņēmuma menedžmentam, izpilddirektora Aleksandra Torbahova vadībā.

“Darījums paver jaunas iespējas uzņēmumam,” atsevišķā paziņojumā uzsver Torbahovs. “Mēs esam atbrīvojušies no ierobežojumiem un tagad kļūsim vēl mobilāki un atvērtāki biznesa attīstībai Krievijā.”

2022. gada novembrī Veon paziņoja par plāniem pārdot Vimpelcom par 130 miljardiem rubļu (1,28 miljardiem ASV dolāru). Savukārt pagājušajā mēnesī kompānijanorādīja, ka pirkšanas un pārdošanas līgumā veiktiegrozījumi nav materiāli ietekmējuši darījuma nosacījumus, par kuriem bija panākta vienošanās jaupagājušā gada novembrī.

SIA CEnOS vēlas panākt, lai inženiermodelēšanu uzņēmumi izmanto biežāk, ieviešot tajā atvērtā koda risinājumus, kas būtu pieejami plašākam kompāniju lokam nekā līdz šim, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Ticam atvērtā koda programmatūrai un tam, ka inženieriem jānodarbojas ar inovācijām – palīdzam to darīt vienkāršāk. Industrija kļūst liberālāka, izmantot programmatūru tajā būs lētāk un ērtāk. Līdz ar to valstis, kam tradicionāli ir mazāks ražošanas budžets, varēs veiksmīgāk konkurēt. Arī Latvijai tā ir iespēja,» uzskata Mihails Ščepanskis, SIA CEnOS līdzīpašnieks.

Uzņēmums apzinās, ka lielās kompānijas nav gatavas riskēt, tāpēc tradicionāli izmanto komerciālu programmatūru, kam var uzticēties, pie kā ir pieradušas, kas atbilst tirgus standartiem. Savukārt vidēja izmēra uzņēmumiem alternatīvi risinājumi ir iespēja būt konkurētspējīgiem, tāpēc tie ir atvērtāki attiecībā uz šādiem piedāvājumiem. «Un tā ir mūsu niša,» viņš saka.

Par akciju kotāciju biržā pašlaik domā iepriekš neredzēti liels Baltijas uzņēmumu skaits, kas ļauj cerēt, ka jau šogad Baltijas biržās parādīsies jauni emitenti, intervijā aģentūrai LETA prognozēja biržas Nasdaq Baltijas tirgus vadītājs Indars Aščuks.

Šogad ir vismaz divi uzņēmumi, kuri nevis hipotētiski domā par akciju kotāciju biržā, bet kuriem jau ir konkrēts plāns ar datumiem, kad tie plāno iziet publiskajā tirgū. Konkrētu uzņēmumu nosaukumus es, protams, nevaru saukt, bet saraksts ar uzņēmumiem, kuri plāno iziet biržā, pašlaik ir tik garš, kāds iepriekš nav bijis. Prakse liecina, ka ne visi no šiem uzņēmumiem savus plānus īstenos. Tas var notikt gan iekšēju, gan ārēju apstākļu iespaidā. Tomēr, jo vairāk ir uzņēmumu, jo lielāka ir varbūtība, ka vairums no tiem akcijas biržā sāks kotēt, pauda Aščuks.

Viņš stāstīja, ka lielāku uzņēmumu interesi ir veicinājusi gan salīdzinoši veiksmīgā Baltijas ekonomiskā attīstība, gan lielā investoru interese par jaunām ieguldījumu iespējām, ko savukārt sekmē ļoti zemās obligāciju likmes.

Viens no vadošajiem rotaslietu tirgotājiem Latvijā “Jahonts” aizvadītajā gadā kāpinājis savu apgrozījumu par 20 % un iedzīvotājiem 2022. gadā sāka piedāvāt par rotaslietām norēķināties ar nomaksu. Kopš 2022. gada sākuma iedzīvotāju pieprasījums pēc maksājumu sadalīšanas palielinājies vidēji četras reizes, liecina tiešsaistes maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix dati.

Kā vieniem no pirmajiem Latvijā attīstot rotaslietu tirdzniecību internetā, “Jahonts” 2021. gada nogalē e-veikalos un vēlāk arī klātienes tirdzniecības vietās iedzīvotājiem sāka piedāvāt iespēju dārglietu pirkumus sadalīt ikmēneša maksājumos ar bezprocentu periodu uz vienu, trim vai sešiem mēnešiem. Iedzīvotāju pieprasījums pēc nomaksā iegādājamām rotaslietām 2022. gadā audzis četras reizes, ja salīdzina tirdzniecības rādītājus gada pirmajā un noslēdzošajā ceturksnī.

“Latvijā iegādāties rotaslietas ar aizdevuma apmaksas metodi nav ierasta prakse, tāpēc bija nepieciešams laiks, lai cilvēki aprastu ar domu, ka par rotaslietām var norēķināties ar nomaksu. Plānveidīga komunikācija ar klientiem un saprotama informācija mājaslapā ir galvenie priekšnosacījumi tam, lai iedzīvotāji kļūtu atvērtāki nomaksas risinājumiem. Piemēram, divas reizes lielāku pieprasījuma pieaugumu pēc maksājumu sadalīšanas novērojām tikai pēc tam, kad mājaslapā integrējām nomaksas kalkulatoru preces skatā, kas uzskatāmi demonstrē attiecīgā produkta nomaksas nosacījumus, kā mēnešu skaits un ikmēneša maksājums,” atklāj “Jahonts” mazumtirdzniecības vadītāja Anita Grausa.

Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, - apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati.

Karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215,2 miljoni, bet to apjoms – 4,2 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12,7%, bet apjoms – par 11,1%.

«Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,» atzīst Maksims Jaroševskis, Transact Pro valdes loceklis.

Fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs ir pārliecināts, ka a priori nevar aizstāvēt nevienu apgalvojumu, arī to, ka vairs neko nozīmīgu nav iespējams atklāt.

Fragments no DB intervijas:

Pēdējā laikā izskan gūzma negatīvas informācijas, proti, zinātnieki sēž uz koferiem, augstskolās tiek samazinātas budžeta vietas... Vai tiešām viss ir tik traki?

Ciest nevaru šādus izteikumus! Trūkums sākas prātā, pat vēl pirms prāta – iekšējā garīgā motivācijā. Ja mēs akcentējam tikai ziņu, ka viss ir slikti, tad tā arī būs. Nesen piedalījos nodokļu maksātāju forumā. Lai arī man kā zinātniekam ir maz sakara ar nodokļu maksātājiem, drīzāk piederu nodokļu saņēmējiem, tiku uzaicināts, minot argumentu, ka Vjačeslavs jau vienmēr ir optimists. Pozitīvā domāšana nav pašmērķis un tā nenozīmē bēdīgu lietu ignorēšanu. Katrā solī ir jāspēj saredzēt, kādas ir iespējas, ko es varu izdarīt lietas labā. Ja kādam liekas, ka viņam kaut kas pienākas, un viņš ilgstoši saduras ar realitāti, ka viņam nekas netiek piešķirts, tad kaut kas nav pareizs pašos pieņēmumos. Ir jāspēj realizēt to, kas tev ir dots, tādos apstākļos, kādi tev tie ir. Tie var būt nenoteiktības, tie var būt trūkuma vai netaisnīgu iespēju apstākļi, taču mums ir jācenšas būt atvērtiem dzīves izaicinājumu priekšā. Jo atvērtāki būsim, jo lielākas ir iespējas, ka mēs virzīsimies pa īsto taku un kaut ko sasniegsim šajā dzīvē. Optimistisks skatījums man gluži vienkārši palīdz nezaudēt enerģijas avotu arī brīžos, kad realitāte, diemžēl, ir visnotaļ skaudra. Ja negatīvismu un sarūtinājumu padod tālāk, tas sāk vairoties.

Noskaidroti uzņēmumi cīņai par Latvijas pārstāvēšanu konkursā "Creative Business Cup 2020" Kopenhāgenā.

Cīņu par uzvaru startup uzņēmumu konkurencē turpina astoņi jaunie un radošie uzņēmumi. Nacionālais fināls norisināsies 2.martā. Šogad starptautiskā konkursa "Creative Business Cup 2020" (CBC) nacionālajai atlasei pieteiktās idejas ir dažādas – no tehniskiem risinājumiem līdz dizaina produktiem.

Finālsacensībām izvirzītie pretendenti: "Zeltini" (amfībija, kas aprīkota ar elektromotoriem), "Flockmen" (attīstošas koka rotaļlietas), "Diegu meistars" ("dari pats" komplekts mākslas darbu radīšanai no diega), "Ko tu elpo" (gaisa attīrīšanas un klimata uzlabošanas sistēma), "Pupuchi" (kraukšķīga un veselīga uzkoda no cūku pupām), "Uppo" (dizaina roku aproces darbam ar datoru), "Barboleta" (līdzsvara platformas bērnu mācību procesa uzlabošanai), "WinGo Deposit" (atkritumu šķirošanas automāts).

Saskaņā ar “PricewaterhouseCoopers” veikto pētījumu “Five trends transforming the Automotive Industry” nākamajos gados jaunākās paaudzes, proti, “Gen Z” un “Gen Alpha”, radikāli mainīs mobilitāti.

Šo paaudžu simbioze ar tehnoloģijām, atšķirīgā estētika un dzīvesstils jau tagad ir galvenie faktori, kuru ietekmē transformējas arī auto nozare, priekšplānā izvirzot elektrifikāciju, autonomās tehnoloģijas un auto koplietošanas konceptu. Kā jaunākās paaudzes šobrīd raugās uz mobilitāti un personīgo auto?

Lai arī mileniāļi un “Gen X” pārstāvji ir spēruši nozīmīgus soļus, integrējot tehnoloģijas savā ikdienā, mobilitāti viņi lielākoties saredz kā personīgo auto, kas patērē fosilo degvielu, ir aprīkots ar ērtām funkcijām un neprasa tik ļoti mainīt paradumus. Vienlaikus nevaru noliegt, ka arī šo cilvēku vidū paradumi mainās, soli pa solim pārņemot tās vērtības un tendences, kas vairāk raksturīgas gados jauniem patērētājiem.

Ideja par specializētu internetveikalu suņiem MilkyZoo komandai radās pirms diviem gadiem; veikals darbojas nu jau teju gadu un piedāvā preces arī kaķiem; šogad plānots apgrozīt 100 tūkstošus eiro, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

SIA MilkyZoo līdzīpašnieks Ģirts Lediņš uzskata, ka iepirkties internetā ir ērtāk, tas ir iecienīts iepirkšanās kanāls jo īpaši jauniem cilvēkiem. «Es visus savus pēdējos pirkumus, izņemot pārtiku, esmu veicis internetā. E-komercija gadu no gada kāpj. Pie mums tā vēl nav Amerikas līmenī – viņi ir tehnoloģiski atvērtāki, viņiem patīk visi jauninājumi,» teic Ģirts.

Viedoklis: Kāpēc joprojām iepērkamies veikalos?

Virtuālajā tirgū iepērkas vairāk