Jaunākais izdevums

Pielāgošanās Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ir investīcija nākotnē, taču uzņēmējiem tas ir būtisks ieguldījums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lattelecom grupā regulas prasību nodrošināšanai ieviešam aktuālākos IT risinājumus, un tas prasa būtiskus kapitālieguldījumus. Divos gados IT risinājumu modernizēšanai un pielāgošanai regulas prasībām ieguldīti aptuveni divarpus miljoni eiro, un paredzams, ka kapitālieguldījumi tiks turpināti,» atklāj Ieva Smirnova, Lattelecom Regulēšanas un uzņēmuma darbības atbalsta nodaļas vadītāja. Lattelecom grupas uzņēmumos 2016. gada otrajā pusē tika izveidota darba grupa, kurā darbojas speciālisti no biznesa struktūrvienībām, IT, finanšu, juridiskā dienesta, kas strādā pie Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanas. Neskatoties uz to, ka šobrīd spēkā esošajā Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredzētie datu apstrādes un aizsardzības noteikumi pamatprincipos ir tādi paši kā regulā un Lattelecom grupā jau pirms tam pastāvēja procesi un risinājumi, lai rūpētos par personas datu apstrādes un aizsardzības likumību, regulas prasību nodrošināšana prasa papildu cilvēkresursus. «Ar to jārēķinās arī nākotnē, jo uzņēmumiem būs jābūt spējīgiem pierādīt atbilstību regulai,» norāda I. Smirnova.

Sagatavošanās procesu Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām organizācijas sāk ar atbilstības izvērtējumu, kas parasti iekļauj biznesa procesu, juridisko aspektu un IT organizācijas novērtējumu. «Tipiskais izmaksu apjoms šādam pakalpojumam, piesaistot atbilstošus speciālistus ārpakalpojumā, var sasniegt līdz 20 tūkstošiem eiro bez PVN, tas atkarīgs no ar personas datu apstrādi saistītā biznesa procesu apjoma un to atbalstošās IT vides sarežģītības,» teic Rudīte Spriņģe, Deloitte IT konsultāciju nodaļas menedžere. Viena no būtiskajām investīciju pozīcijām ir darbinieku izglītošana un apmācības privātuma aizsardzības jomā. Vērtējot nepieciešamās investīcijas, viņa uzsver, ka lēmumu pieņemšanā jāņem vērā organizācijas riska apetīte, pragmatiska pieeja atbilstības nodrošināšanas aktivitāšu iekļaušanai jau esošajos investīciju un operacionālās darbības attīstības plānos, tādējādi mazinot izdevumus, kas saistīti tikai un vienīgi ar regulas prasību formālu izpildi.

Visma Enterprise produkta Horizon attīstības vadītājs Artūrs Ernštreits investīcijas, pielāgojoties regulas prasībām, uzskata par ieguldījumu nākotnē, lai nodrošinātu to, ka personu dati netiktu izmantoti bez atbilstoša mērķa un pamatojuma.

Visu rakstu Uzņēmējiem dārgs prieks lasiet 5. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Visma iegādājas Tildes Jumis

Anda Asere, 26.10.2020

SIA "Visma Latvia Holding" valdes locekle Ieva Meldrāja, SIA "Visma Enterprise" valdes priekšsēdētāja

Antra Zālīte, SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs un SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis.

Foto: Andrejs Strokins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā IT uzņēmuma Visma Enterprise apgrozījums pieauga par 9%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro

«Ja runājam par pagājušo gadu, man kā vadītājai ir lepnums par to, ka mums ir izdevies izdarīt visu, ko apsolījām akcionāriem. Tas rada ārkārtīgu gandarījumu,» saka Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise vadītāja.

Akcionāri no Latvijas struktūrvienības sagaida izaugsmi, un viņa teic, ka no tāda viedokļa vēl daudz kas darāms efektivitātes paaugstināšanas jomā. Efektivitātes paaugstināšana līdzās lieliem projektiem ietver arī šķietamus sīkumus. Piemēram, nesen uzņēmums pārskatīja līgumu procesu, to uzlabojot. A. Zālīte ir pret papīra līgumu iešūšanu, jo neredz jēgu, kāpēc kompānijā labākajam pārdevējam būtu jātērē tam laiks. Lai gan tās katru reizi ir tikai dažas minūtes, mēneša griezumā tas ir ilgs laiks, ko varētu izmantot lietderīgāk – atbilstoši speciālistu augstajai kompetencei. «Līgumu iesiešana ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tas man sāp visvairāk, jo nav dārgāka resursa par mūsu laiku. Šādi laika zagļi arvien ir uz katra trešā soļa,» saka A. Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

FOTO: Lattelecom turpinās digitālo attīstību, līdz 2021.gadam investējot 12 miljonus eiro

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Drošība – datu centru panākumu atslēga

Jānis Vēvers, sadarbībā ar Lattelecom, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gulbis: Lattelecom turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums

LETA, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums SIA «Lattelecom» respektē valdības šodien pieņemto lēmumu neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom» apvienošanu, un turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums, aģentūrai LETA sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Mēs respektējam valdības pieņemto lēmumu. «Lattelecom» biznesa stratēģiju esam veidojuši, lai šodien un nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu pasaules līmeņa pakalpojumus, nodrošinātu kvalitatīvu servisu, kā arī izpildītu akcionāru noteiktos mērķus. «Lattelecom» turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Kučinskis: Iespējams, Telia tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas

Papildināta - LMT un Lattelecom neapvienos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu Latvijā aizvien uztver kā potenciālu noziedznieku

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien ir sajūta, ka uz mani kā uz uzņēmumu raugās kā uz potenciālu noziedznieku, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

«Komunicējot ar valsts institūcijām, aizvien tiek pausta attieksme, it kā es vēlētos shēmot vai krāpties,» viņa sacīja. «Līdz ar to būtisks ir jautājums par attieksmi pret uzņēmējiem, valsts līmenī joprojām esam tendēti skatīties negatīvi,» viņa novērojusi.

Visvairāk ar šādu attieksmi, pēc viņas teiktā, var sastapties valsts institūcijās. Kā piemēru viņa min PMLP, arī VID, taču pēdējā laikā ieņēmumu dienestā vērojamas pozitīvas izmaiņas. No kolēģiem dzirdēts arī, ka problēmas ir jebkurā pašvaldībā ar dažādu atļauju saņemšanu, viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu izmaiņām grib saprātīgus termiņus

Māris Ķirsons, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajai Saeimai un valdībai, veicot izmaiņas nodokļu normatīvos, ir jāparedz saprātīgs laiks to ieviešanai, tādējādi novēršot padomju laikos tik ierasto tā dēvēto «šturmēšanu», vienlaikus mazinot stresu konkrēto pienākumu veicējiem.

Lai arī pašreizējā valdība, īstenojot nodokļu reformu, solīja nākamos trīs gadus – 2018.–2020. – šajā jomā neko nemainīt, tomēr pašlaik nav skaidrs, vai esošā valdība «noturēsies» un tās vietā nenāks jauna, kurai būs «akūta» nepieciešamība veikt tā dēvētās pēdējā brīža izmaiņas, kā tas ir bijis pieredzēts iepriekš, kad teju dažas dienas pirms gadu mijas notiek fundamentālas izmaiņas. Visiem vēl labā atmiņā ir jezga ap minimālā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) no 2017. gada, kas īsi pirms stāšanā spēkā tika atcelts. Pašlaik Saeimā tiek likti punkti par vienotā nodokļu nomaksas konta izveidi no 2021. gada, tādējādi būtībā var uzskatīt, ka šāds ieviešanas termiņš ir pietiekami ilgs, lai visi ieinteresētie spētu tā iedzīvināšanai sagatavoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmumos parādās jauns amats

Anda Asere, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar programmatūra kā pakalpojums biznesa modeļa izplatību nozīmīgāka kļūst klientu apmierinātība, kas cieši saistīta ar to panākumiem, lietojot produktu

Tāpēc daudzos uzņēmumos parādās jauns amats - «klientu attiecību vadītājs». SIA «Visma Enterprise» Klientu panākumu direktore Laura Brīvība-Dzenuška stāsta, ka šāda amatu pozīcija parādījās, kad IT jomas uzņēmumi sāka pāriet no licenču pārdošanas uz abonēšanas pakalpojuma sniegšanu. «Tam ir labi saprotams biznesa pamatojums – ja pārdod sistēmas licences par miljonu, droši vien ir vērts ļoti daudz investēt pārdošanā un pēc tam darīt tikai tik daudz, lai sistēma puslīdz darbotos. Klients ir daudz ieguldījis un līdz ar to būs ieinteresēts izdomāt, kā sasniegt panākumus ar savu pirkumu. Savukārt, ja pārdod sistēmas abonementu, kur šī summa tiks samaksāta tikai trīs vai piecos gados un klients var jau pēc sešiem mēnešiem pateikt, ka viņam risinājums nepatīk un grib abonēt kādu citu, nekas cits neatliek kā sākt nopietni domāt par to, lai produkts un pakalpojums būtu tāds, kam cilvēks patiešām redz vērtību,» viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums «Telia Company» («Telia») brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom», varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā «Telia» vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Ja valdība nolemšot noraidīt rekomendācijas, tad «Telia Company» būšot jāsamierinās, ka pēc vairāk nekā desmit mēģinājumu gadiem, kad tika piedāvāti visi iespējamie risinājumi, uzņēmums vairs nespēs pozitīvi ietekmēt šo uzņēmumu stratēģiju, ko «nesen spilgti izgaismoja gan vadības uzvedība, gan LMT padomes darbs, kas dažas reizes nonācis strupceļā», vēstulē uzsver Andersons, norādot, ka tādā gadījumā «Telia Company» būs jāpārskata LMT un «Lattelecom» statuss uzņēmumu grupas formālajā struktūrā, jo «mums vairs nav iespēju stratēģiski vadīt uzņēmumu».

Andersons norāda, ka «Telia» būs jāpārvērtē arī uzņēmuma aktīvi, pārvēršot tos no stratēģiskām akcijām finanšu akcijās. «Tas nozīmē, ka būsim spiesti mainīt mūsu pieeju gan LMT, gan »Lattelecom«. »Telia« nevar savu akcionāru kapitālu likt ilgtermiņā neproduktīvās un slikti izvietotās stratēģiskās likmēs. Šī ir ikdienas realitāte biržā kotētam uzņēmuma kā »Telia«, kura vadībai ir fiduciārā atbildība pret uzņēmuma akcionāriem. Šī iemesla dēļ kompānijas pārstāvība uzraudzības padomēs tiks pielāgota tā, lai nodrošinātu akcionāru īstermiņa labumu prioritāti pār ilgtermiņa stratēģiskajām investīcijām,» rakstīja «Telia» pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lattelecom» Rīgas maratons ticis iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā, ziņo pasākuma rīkotāji.

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) apstiprinājusi «Lattelecom» maratona atbilstību prestižajai Zelta kvalitātes zīmei. Zelta zīmē «Lattelecom» maratons pirmoreiz noritēs jau nākamgad, kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā, kas jebkad iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā kopā ar tādiem maratoniem kā Berlīnes, Tokijas, Londonas, Bostonas, Ņujorkas, Prāgas un citiem.

IAAF atzinusi, ka «Lattelecom» maratons izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019.gadā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi, iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.

«Zelta kvalitātes zīmes iegūšana ir kā skaista dāvana Latvijai un šīs valsts sportam simtgadē,» pasākuma rīkotāju paziņojumā citēts tā vadītājs Aigars Nords. «Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, un iekļūšana augstākajā līgā nav nejaušība, bet ilgstošs un mērķtiecīgs komandas un partneru darbs, kā arī pārliecība, ka esam spējīgi spēlēt maratonu augstākajā līgā. Pirms divpadsmit gadiem, kad uzsākām maratona organizēšanu, iekļūšana pasaules prestižāko maratonu līgā pat sapņos nerādījās. Tā nav tikai atzinība par sasniegto, bet arī milzu atbildība būt par izcilības etalonu citiem maratoniem visā pasaulē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pavasarī telekomunikāciju uzņēmums «Lattelecom» mainīs nosaukumu un zīmolu uz «tet», šodien «Lattelecom» forumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš sacīja, ka «tet» ir zīmols, kas patlaban nodrošina elektrības biznesu, bet tagad «ar jaunu enerģiju tas būs jaunais tehnoloģiju zīmols, kas turpinās attīstīties ārvalstu tirgos».

«»Lattelecom« vienmēr ir bijis uzņēmums, ar kura radītajiem pakalpojumiem esam lepojušies valstiskā līmenī. (..) Uzņēmuma izaugsme pēdējos gados ir bijusi strauja un biznesa virzieni paplašinājušies. Līdzšinējais nosaukums vairs neatspoguļo uzņēmuma darbību. Mēs jau sen strādājam ārpus Latvijas robežām, veiksmīgi eksportējot mūsu pakalpojumus Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kā arī mūsu pakalpojumu klāsts ir krietni sazarotāks, pārsniedzot ierastās telekomunikāciju industrijas robežas,» teica Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Zviedrijas koncerns «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas, ja netiks apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom», bet katrā ziņā valdība ir gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka valdības lēmums neapvienot LMT un «Lattelecom» viņam nebija pārsteigums, jo arī šāds scenārijs tika izskatīts. Tajā pašā laikā Kučinskis pauda gandarījumu, ka ir turējis solījumu un valdība sniegusi atbildi «Telia».

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir dotas pilnvaras turpināt sarunas ar «Telia» par LMT un «Lattelecom» nākotni, kā arī pārvaldību un investīciju projektu īstenošanu.

«Nav noslēpums, ka gaidot šī procesa rezultātu, bija atlikti uzņēmumu padomes lēmumi par investīciju veikšanu,» skaidroja premjers un piebilda, ka bez papildus investcijām abu uzņēmumu sakaru attīstībā tos sagaida stagnācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien visā Latvijā traucēts «Lattelecom» internets.

To sociālajos tīklos apstiprinājis telekomunikāciju operators «Lattelecom».

«Arī internets šur tur šai skaistajā laikā izlēmis «paņemt brīvdienu». Atvainojamies - mūsu čaklie meistari jau dzenā viņu rokā un pavisam drīz viss atkal darbosies kā līdz šim,» ziņoja uzņēmums tviterī.

Savukārt savā «facebook» kontā uzņēmums vēstīja: «Diemžēl sestdienas vakarā novērojām globālas problēmas interneta darbībā un arī citās jomās (..)».

Pēc tam tika paskaidrots, ka tā ir bijusi neplānota avārija, kas skārusi visu Latviju.

Vēlāk uzņēmums ziņoja, ka bojājums ir novērsts un sakari pakāpeniski atgriezīsies visiem pieslēgumiem.

«Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 195,67 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa palielinājās par 26,4% jeb 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 40,7 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga

Armanda Vilcāne, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes.

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom 2017. gadā strādājis ar peļņu 40,7 miljonu eiro apmērā un par 2,4 miljoniem eiro audzējis apgrozījumu, tam sasniedzot 195,67 miljonus eiro, liecina uzņēmuma dati. Audzēt ieņēmumus palīdzējusi arī Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū – nepilna gada laikā sasniegts divreiz lielāks klientu skaits par prognozēto.

Aizvadītais gads bijis izmēģinājumu un pārmaiņu gads, kas ļāvis identificēt galvenos uzņēmuma fokusa virzienus – izklaide un gudrie risinājumi mājai un biznesam, norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atgādinot, ka pērn uzņēmums veiksmīgi iesaistījies arī elektroenerģijas tirgū, rosinot diskusiju par biržai piesaistīta tarifa ieguvumiem. Lattelecom Biznesa attīstības direktors Artūrs Pielēns-Pelēns DB uzsver, ka ideja par iesaisti elektroenerģijas tirgū neesot bijusi spontāna un apsvērta jau sen. «Pēc būtības elektroenerģija ir servisa pakalpojums, līdzīgi kā internets un televīzija. Ņemot vērā mūsu zināšanas par tehnoloģijām un uzņēmuma klientu bāzi, mēs redzējām, ka spējam dažādus vienkāršus pakalpojumus padarīt gudrākus un ērtākus gala lietotājiem,» pauž A. Pielēns-Pelēns, atklājot, ka šobrīd Lattelecom elektroenerģiju piegādā apmēram 26 tūkstošiem klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom klientu apkalpošanas robotmeitene Anete cītīgi mācās, lai nepagurusi varētu atbildēt uz klientu jautājumiem gluži kā pieredzējis darbinieks

Uzdodot jautājumu uzņēmumam klientu servisa sarakstes programmā vai sociālajos tīklos, sagaidām, ka uz to atbildēs cilvēks, kompānijas darbinieks. Taču tā nebūs vienmēr, un jau tagad saziņai ar klientiem aizvien vairāk tiek izmantoti mācīties spējīgi roboti. Arī pasaulē pirmais latviešu valodā runājošais klientu atbalsta robots Anete, kas tapis, tehnoloģiju uzņēmumam Lattelecom sadarbojoties ar Tildi, katru dienu apgūst jaunas zināšanas un drīzā nākotnē spēs atbildēt uz klientu jautājumiem ne sliktāk par cilvēku.

Oktobra vidū darbu Lattelecom Facebook vietnē uzsākusī Anete pārstāv tā dēvēto kontrolētās mašīnmācīšanās tehnoloģiju, kas papildina informācijas bagāžu pēc katras sarunas ar klientu. Tāpat kā maza bērna pirmie soļi, arī Anetes agrīnās atbildes var šķist nepārliecinošas, gramatiski neprecīzas. Taču mašīnmācīšanās tehnoloģijas lielākā priekšrocība ir spēja nemitīgi uzkrāt zināšanas. Tā rezultātā robots ar cilvēka palīdzību, kas palīdz viņam mācīties, kļūst aizvien gudrāks un labāk saprot, ko cilvēki no viņa vēlas. Lattelecom mērķis ir panākt, lai, tērzetavā uzdodot jautājumu, klients pat nenojaustu, ka viņam neatbild dzīvs cilvēks. Tehnoloģiju attīstības temps un tendences dod pamatu domāt, ka tas patiešām būs iespējams jau drīzā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais latviešu valodā runājošais klientu servisa t.s. čatbots gada jubileju svin ar ievērojami lielāku zināšanu bagāžu un spēju sameklēt atbildes uz klientu jautājumiem

Pērnajā oktobrī iesākusi dzīvi kā rotaļīgs eksperiments, pirmā latviešu valodā runājošā virtuālā klientu servisa asistente Anete gada laikā izaugusi par nopietnu palīgu. Tā dēvētais čatbots jeb tērzēšanas robots ir apguvis lielu daudzumu vērtīgu zināšanu, pārcēlies no Facebook lapas uz īpašu Lattelecom vietni, kur palīdz apmeklētājiem iegūt atbildes uz jautājumiem, kā arī jau ir gatavs sniegt atbalstu klientu apkalpošanā citiem uzņēmumiem.

Cilvēki Aneti viņas dzīves rītausmā neuztvēra īsti nopietni un lielākoties uzdeva primitīvus jautājumus – kā viņu sauc, cik ir 2+2, kāds ir ārā laiks. Tērzēšanas robots saņēma arī uzaicinājumus uz randiņiem un pat bildinājumus. Pirmajā mēnesī 40 procentos no vairāk nekā 10 tūkstošiem sarunu nebija nekā kopīga ar Lattelecom pakalpojumiem. Daži ar āķīgiem jautājumiem gribēja noskaidrot, vai viņa patiešām ir īsts čatbots vai arī aiz zīmētā attēla paslēpušies reāli klientu servisa darbinieki. Taču tas pat nebija slikti, jo ar katru jaunu jautājumu Aneti darbinošais algoritms mācījās piemeklēt atbilstošu atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju kompāniju liktenis paliks lemšanai nākamajai valdībai, pašreizējā, parakstot saprašanās memorandu ar Telia, nekādas saistības nav uzņēmusies, kā vien tikai kopīgi ar otru pusi izstrādāt jaunu stratēģiju

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn – 24,52 milj. eiro un 40,21 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā (juridiski gan atšķiras) ir vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šim idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc to nedarīt. Pērnā gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Lattelecom apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrolpakete Latvijas valstij. Lai arī tuvojošos Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr šā gada 12. jūlijā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību. Tā kā publiski memoranda teksts plašai sabiedrībai nebija pieejams, tad arī šī memoranda sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi (par privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt.) par to, ko īsti paredz šis dokuments. Lai kliedētu bažas un spekulācijas attiecībā par to, ko tas īsti paredz un ko nozīmē, Dienas Bizness lūdza Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Iemājo TV un viedierīču ekrānos

Jānis Vēvers - sadarbībā ar Lattelecom, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Helio interaktīvo televīziju, ko piedāvā Lattelecom, vienādi varēs skatīties kā tālrādī, tā mobilajās ierīcēs

Jau šajā nedēļā daļa Lattelecom TV skatītāju ierastās interaktīvās televīzijas vietā ekrānā ieraudzīja modernāku, pārskatāmu un vizuāli skaistāk noformētu vidi. Tā ir jaunā Helio inter- aktīvā televīzija, kas līdz gada beigām ieņems visu kompānijas Interaktīvās TV pakalpojumu klientu televizorus. Un ne tikai – Helio iTV sniedz iespēju TV saturu skatīties arī mobilajās ierīcēs un ar viedtelefonu vai planšeti dot komandas tālrādim.

Jaunās Helio iTV redzamākais pienesums ir pārskatāma un attēliem bagāta darbvirsma. Jau sākuma lapā lietotāju sveicina lieli ieteikto filmu plakāti, kas palīdz filmas un raidījuma izvēlē gadījumos, kad to nosaukums neko neizsaka. Pēc līdzīga principa iekārtotas arī Shortcut Films un Bērnu stūrītis sadaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru