Jaunākais izdevums

AJ Power darbību sākām pirms pāris gadiem, laikā, kad elektroenerģijas tirgus Latvijā startēja no vairumtirdzniecības uz mazumtirdzniecību. Pats enerģētika esmu jau vairāk kā 10 gadus, un AJ Power bija vienkārši nākamais solis gan manā personiskajā attīstībā, gan kopējā enerģētikas nozares attīstībā, – stāsta uzņēmuma AJ Power dibinātājs Roberts Samtiņš.

Enerģētikas tirgū ienāk jauni spēlētāji, jaunas inovatīvas kompānijas, kas piedāvā jaunus risinājumus. Arī mēs ejam prom no vienkāršas produkta pārdošanas uz pakalpojuma sniegšanu.

Sākām mēs ar saules paneļu sistēmām. Vēl pusotru gadu atpakaļ konkurenti par mums smējās, teica, ka tas nav nopietni Latvijas apstākļos, ka tas nav izdevīgi. Taču ņemot vērā izmaksu kritumu un efektivitātātes pieaugumu šīm sistēmām, tās arī Latvijas apstākļos jau kļuvušas pieejamas. Piemēram, Vācijā ir diezgan populāri, ka paneļus izmanto māju fasādes apdarei, jo dienvidu fasādē tie ļoti labi saražo elektroenerģiju, un ir gan efektīvi, gan smuki.

Jāapzinās, ka investīcija saules paneļos nav tāda ātra naudas atgūšana, tā ir ilgtermiņa investīcija, kur atmaksāšanās periodi ir sākot no 7-10 gadiem. Toties šiem paneļiem ir 25 gadu garantija, un tie turpinās strādāt arī pēc tam.

Nākotnē noteikti būs tā, ka katrs patērētājs, kuram būs kāds jumta pleķītis uz dienvidiem vai brīvs zemes pleķītis, visticamāk izmantot šo brīvo platību, lai uzstādītu saules paneļus un ražotu elektroenerģiju. Domāju, ka ne tik tālā nākotnē mēs arī elektrības ražošanā piedzīvosim sharing economy fenomenu, kad patērētāji savā starpā varēs dalīties ar saražoto elektroenerģiju. Ir vienkārši jāpaiet vēl kādam laikam, lai patērētāji to sāktu darīt, un rastos platformas, kas to nodrošinātu.

Savukārt energoefektivitātes jomā mēs sākām ar uzņēmumu elektrotīklu un elektrosaimniecības sakārtošanu, kur vienmēr ir liela efektivitāte. Šogad, piemēram, esam klientiem ietaupījuši apmēram 200 tūkstošus eiro. Papildus tam mēs sākām arī gāzes tirdzniecību, tādā veidā mēs piedāvājam klientiem apvienot visu enerģiju pie mums.

Mūsu galvenā panākumu atslēga slēpjas mūsu komandā.Esam gados jauni, profesionāli, ambiciozi un strādāt griboši, līdz ar to spējam īstenot vēl nebijušas idejas. Stereotipu laušana nav viegls uzdevums. Daudzi uzņēmumi par energoefektivitāti nedomā, uzskata, ka to nav vērts darīt, ka nekāda ietaupījuma nebūs. Domāšana mainās tikai tajā brīdī, kad varam uzlikt uz papīra praktiskus ciparus, skaidru ietaupījumu un ieguvumu.

Risinājumus, kurus piedāvājam klientiem, mēs paši arī finansējam, klientam nav jāveic nekādas investīcijas. Klients šo investīciju atmaksā pakāpeniski, no ietaupījuma. Drīzumā ALTUM piedāvās finansējumu energoservisa jeb ESKO kompānijām, kas paplašinās investīciju iespējas energoefektivitātes projektos.

Skaties video par uzņēmēja pieredzi un uzzini par valsts atbalsta iespējām biznesa sākšanai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AJ Power enerģētikas uzņēmumu grupa līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai uzsākusi darbu arī atkritumu apsaimniekošanas jomā, izveidojot uzņēmumu AJ Power Recycling.

Uzņēmums piedāvā atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa samaksas un apsaimnieko izlietoto iepakojumu, videi kaitīgo preču atkritumus un nolietoto elektrotehniku, nodrošinot to savākšanu un pārstrādi.

«Ieviesuši pārmaiņas elektroenerģijas, dabasgāzes un zaļās enerģijas jomā, saskatām iespējas to pašu paveikt arī atkritumu apsaimniekošanā. Tajā šobrīd svarīgākais ir saprast, ka ne vienmēr lētākais ir arī labākais. Redzam, ka atkritumiem ir liels enerģētiskās vērtības potenciāls, kas Latvijā diemžēl netiek pilnvērtīgi izmantots. Tāpēc vēlamies «sašūpot» stagnējošo atkritumu apsaimniekošanas jomu, piedāvājot Dabas resursu nodokļa atbrīvojumu saņemšanai uzņēmumiem,» uzsver Roberts Samtiņš, AJ Power holding valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power sāk piedāvāt arī atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa (DRN), tādējādi paplašinot piedāvājumu portfeli.

«Mēs neplānojam kļūt par atkritumu apsaimniekošanas operatoru. Tas ir pavisam cits bizness,» saka Roberts Samtiņš, AJ Power holding valdes loceklis. Viņš norāda, ka uzņēmums ir izveidojis meitas uzņēmumu AJ Power Recycling, kas klientiem papildus piedāvās saņemt dabas resursu nodokļa atlaides. «Mēs sākām ar enerģētiku, un pirmais produkts, ko tirgojām, bija elektroenerģija. Pamazām sapratām, ka tikai ar elektroenerģiju klientiem nebūsim interesanti ilgtermiņā, tāpēc sākām attīstīt arī enerģētikas projektu sadaļu, kas sevī ietver gan energoefektivitātes, gan ģenerācijas projektus, tai skaitā saules enerģiju, kas šobrīd ir viens no straujāk augošajiem biznesa virzieniem. Pagājušajā gadā uzsākām dalību dabasgāzes tirgū. Raugoties uz biznesu nākotnē, redzam, ka patērētāji aizvien vairāk novērtē to, ka viens pakalpojuma sniedzējs var piedāvāt vairākus pakalpojumu veidus. Mums ir izveidojusies salīdzinoši liela klientu bāze, kur ir dažādu nozaru uzņēmumi, kas cita starpā jau šobrīd ir DRN maksātāji,» lēmumu iesaistīties arī atkritumu nozarē komentē R. Samtiņš. Tomēr viņš arī piebilst, ka šis virziens noteikti nav primārais, drīzāk kā pievienotā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Interese par saules paneļiem pieaug kokapstrādē, metālapstrādē un nekustamo īpašumu jomā

Zane Atlāce - Bistere, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami pieaugusi interese par saules enerģijas realizācijas iespējām gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vidū, liecina enerģētikas uzņēmuma «AJ Power» dati.

«AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš skaidro, ka saules enerģijas iegūšanā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tehnoloģiskā attīstība un saules paneļu cenu kritums ievērojami veicinājis iedzīvotāju interesi par saules enerģijas risinājumiem.

«AJ Power» uzstādītie saules paneļi saražojuši jau 580 000 kWh (580 MWh), kas ir pietiekams apjoms, lai gadu nodrošinātu ar elektroenerģiju vairāk nekā 400 mājsaimniecības. Pateicoties saražotajai saules enerģijai, atmosfērā nav nonākuši 63,22 tonnas CO2 un to īpašniekiem ietaupīti izdevumi par elektroenerģiju aptuveni 99 700 eiro apmērā. Saules paneļu projekti īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Vairums no tiem – uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igauņi ieliek kāju Latvijas energotirgus durvīs

Armanda Vilcāne, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit būtiski paplašinājis savu darbību Latvijas tirgū, kā arī nostiprinājis pozīcijas reģionā, uzsākot enerģijas tirdzniecību Polijā un Lietuvā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gāzes tirgotāju reģistrā Enefit ierakstīts šā gada 10. februārī, un pirmajos tirgus atvēršanas mēnešos uzņēmumam izdevās piesaistīt 258 klientus. Šā gada 3. ceturksnī uzņēmuma pārdotās gāzes apjoms Latvijas tirgū sasniedza 114 GWh jeb 7% no Latvijas kopējā patēriņa.

Ekonomikas ministrijā atzīmē, ka piegādātāju aktivitāte dabasgāzes tirgū ir ļoti augsta – pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem, kas koncentrējušies uz juridisko klientu segmentu. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties ilgstošam aukstumam, Inčukalna krātuve nespētu nodrošināt pieprasīto dabasgāzes apjomu

Lai gan šobrīd Inčukalna krātuve tiek galā ar klientu pieprasījumu pēc dabasgāzes, situācija var kļūt kritiska - Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atzīst, ka gadījumā, ja šī gada janvāris būtu bijis aukstāks vai aukstums ieilgtu, Inčukalna pazemes gāzes krātuve nespētu apmierināt patērētāju vajadzību pēc dabasgāzes, jo krātuves jaudas būtu nepietiekamas. Lai izvairītos no enerģētikas krīzes, šādas situācijas Z.Kotāne aicina risināt preventīvi, ieviešot Latvijā obligātās dabasgāzes uzglabāšanas rezerves.

Viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Latvenergo gan šādu risinājumu vērtē negatīvi, prognozējot, ka tādā gadījumā gala produkta cena paaugstinātos, bet tirgus kļūtu mazāk likvīds. «Inčukalnam būtu jāstrādā, balstoties uz ekonomiskajiem principiem, ieinteresējot tirgotājus ar atbilstošu cenu piedāvājumu. Ja glabāšana Inčukalnā būtu izdevīgāka, augtu arī pieprasījums. Visur pasaulē ir pieņemts, ka glabāšanas izmaksām ir jābūt zemākām par vasaras un ziemas cenu starpības izmaksām,» skaidro Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš atzīmē, ka apgādes drošuma jautājumi ir jārisina dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram, tāpēc uzlikt šo slogu uz tirgotāju pleciem nebūtu pareizi. «Tas nav tirgotāju pienākums, šī problēma jārisina pašam Conexus, veicot tarifu izmaiņas vai palielinot savu stratēģisko rezervi,» pauž M.Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25. un 26. augustā Rīgā, Lucavsalā notiks inovāciju un tehnoloģiskās jaunrades festivāls iNOVUSS, kas brīvā, radošā un «pasaules elpas» piepildītā vidē pulcēs gan tos, kuri tikai plāno kļūt par uzņēmējiem, gan jau savā darbības jomā veiksmīgi strādājošos, kas meklē izaicinājums sava biznesa attīstīšanai. Pasākumā darbosies arī Dienas Bizness Atvērtā redakcija.

DB starptautisko ziņu redaktors Didzis Meļķis moderēs diskusiju «21.gadsimta sieviete mūžizglītības un tehnoloģiju varā».

Festivāla teritorijā norisināsies dažādas tematiskas diskusijas gan par cilvēku uztveri 21.gadsimtā, gan par nākotnes pilsētvidi, kā arī citām mūsdienīgām un aktuālām tēmām. Radošajās darbnīcās ikvienam būs iespēja satikt kreatīvas un starptautiskajā biznesa vidē atzītas personības, savukārt festivāla tematiskajās teltīs varēs sastapt iedvesmojošus cilvēkus, rast inovatīvus risinājumus, piedalīties diskusijās, kā arī smelties jaunas idejas.

Dalība festivālā ir bezmaksas, taču ikvienam interesentam sava dalība ir jāpiesaka reģistrējoties iNOVUSS mājas lapā. Pēc reģistrācijas dalībnieks saņems savu unikālo ieejas QR kodu, kas kalpos gan kā ieejas karte, gan sniegs iespēju saņemt pasākuma mobilo aplikāciju, kurā var interaktīvi veidot savu īpašo festivāla programmu un sekot līdzi festivāla aktualitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Ašeradens nozaga tautai 78,9 miljonus?

Sandris Točs, speciāli DB, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pārdzīvosim, kas tālāk? Uzņēmuma izdzīvošanas komplekts nākamajiem 3 gadiem. Uzzini, vērojot konferenci tiešsaistē!

Programma:

10:00 - 10:10 Foruma atklāšana

10:10 - 10:25 Valsts pirks, to ko uzņēmums ietaupīs | Dzintars Kauliņš, Ekonomikas ministrija

10:25 - 10:40 Atnesiet labu projektu, naudu atradīsim | Edgars Kudurs, ALTUM

10:40 - 10:55 Zaļās inovācijas tikai izredzētajiem? | Natālija Siliņa, LIAA

10:55 - 11:10 Kāpēc veikt reformas, ja var apmaksāt rēķinu? | Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles birojs

11:10 - 11:25 Kā tērēt elektrību un pelnīt? | Roberts Samtiņš, AJ Power

11:25 - 11:40 7 mīti par elektroauto | Krišjānis Kalnciems, Viedās pilsētas klāsters

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AJ Power grupa piesaistījusi 2 miljonu eiro finansējumu no Signet Bank

Žanete Hāka, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Signet Bank" piešķīrusi finansējumu 2 miljonu eiro apmērā Latvijā lielākajai privātajai enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" dabasgāzes krājumu finansēšanai.

Viens no enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" darbības virzieniem ir dabasgāzes tirdzniecība un piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma dabasgāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi aizvien stiprinot tā konkurētspēju tirgū.

"AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, atzinīgi vērtē notikušo finansējuma piesaisti: "Mēs augsti novērtējam bankas spēju iedziļināties sarežģītu finansēšanas darījumu realizēšanā, tāpēc esam gandarīti, ka mūsu sadarbība ar "Signet Bank" turpinās un esam veiksmīgi piesaistījuši vēl vienu finansējumu. Papildu investīciju piesaiste bija nozīmīga, jo mēs aizvien turpinām būtiski kāpināt apjomus un paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu. Šāda iespēja mums ļaus esošajiem klientiem piedāvāt vēl konkurētspējīgākus sadarbības nosacījumus, kā arī piesaistīt jaunus klientus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Priekšnosacījumi veiksmīgākai uzņēmuma konkurētspējai

Armanda Vilciņa, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošana pašlaik kļūst par vienu no priekšnosacījumiem veiksmīgākai uzņēmuma konkurētspējai gan Latvijas, gan Eiropas tirgū, un šobrīd komersantiem pieejamas arī plašas iespējas un finanšu instrumenti, kā efektivizēt sava uzņēmuma procesus.

Par finansējuma iespējām un izaicinājumiem savā pieredzē dalās Altum uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs, Uzņēmumu grupas AJ Power vadītājs Roberts Samtiņš un SIA Steel Pro īpašnieks un valdes loceklis Sandis Gromovs.

Video uzzināsi:

Kādas ir energoefektivitātes projektu īstenošanai pieejamās finansējuma un atbalsta iespējas

Kā parasti notiek uzņēmēju sadarbība ar ESKO

Kāds ir pareizais ceļš, ja uzņēmējs ir nolēmis paaugstināt energoefektivitāti

Ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās, piesaistot finansējumu un īstenojot projektus

Kā uzņēmējus motivēt izmantot pieejamo finansējumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī viesnīcā Radisson BLU Daugava notiks ikgadējā Dienas Bizness rīkotā konference Biznesa prognozes. Biznesa procesi ir dinamiski, tāpēc ir svarīgi regulāri aktualizēt Latvijas pozīciju un virzību tajos, apzinoties savus resursus, kā arī izaicinājumus.

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, meklēsim atbildes uz jautājumiem:

Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns konferencē Biznesa prognozes 2018 dalīsies ar lielākās Somijas bankas pieredzi ceļā uz inovācijām savā darbībā: «Globalizācija un digitalizācija ir skaidri definējamas kā valdošās tendences pasaules ekonomikā. Izmaiņas skar arī banku nozari. OP Finanšu Grupa, ieklausoties savu klientu vajadzībās, Somijā ir sākusi piedāvāt mobilitātes pakalpojumus un, izveidojot savas slimnīcas, investējusi veselības aprūpē. Tas ir solis virzībā no tradicionālas bankas uz pakalpojumu kompāniju, laužot stereotipu, ka inovācijas ir saistītas tikai ar tehnoloģijām un internetu. Sekot savu klientu vajadzību evolūcijai un proaktīvi rīkoties, attīstot jaunus pakalpojumus un produktus - tas ir pamats uzņēmumu veiksmīgai izaugsmei nākotnē digitalizācijas laikmetā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Strauji audzis sūdzību skaits par aviopakalpojumiem un distances līgumiem

Žanete Hāka, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AJ Power Recycling iegādājas Latvijas zaļais fonds kapitāldaļas

Zane Atlāce - Bistere, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «AJ Power Recycling» noslēgusi līgumu ar SIA «Latvijas zaļais fonds» īpašniekiem par 100% uzņēmuma kapitāldaļu iegādi.

Novembra sākumā pabeigts arī uzņēmumu apvienošanās process, kas ļaus «AJ Power» paplašināt pakalpojumu klāstu klientiem, tādējādi nostiprinot līderpozīcijas tirgū.

Uzņēmumu grupa «AJ Power» klientiem šobrīd piedāvā piecu veidu pakalpojumus – elektroenerģiju, dabasgāzi, saules enerģiju, dabas resursu nodokļa apsaimniekošanas sistēmu un enerģētikas projektu īstenošanu. SIA «Latvijas zaļais fonds» ir stabils nozares uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanas nozarē. Tas, līdzās citiem pakalpojumiem, ir viens no «AJ Power» uzņēmumu grupas attīstības virzieniem.

«Noslēgtā vienošanās par kapitāldaļu iegādi ļaus «AJ Power Recycling» veikt nopietnas investīcijas atkritumu pārstrādē un attīstīt šķirošanas procesus, kas ir ļoti būtisks elements Dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanā. Apvienojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, klientiem tiks nodrošināts aizvien labāks apkalpošanas serviss un vēl konkurētspējīgāki piedāvājumi,» skaidro Roberts Samtiņš, «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot cilvēkus aizdomāties par mediķu lomu sabiedrībā, otrdien pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā atklāta tēlnieka Aigara Bikšes izgatavota vērienīga skulptūra "Mediķi pasaulei".

Sešus metrus augstajā skulptūrā attēlota mediķe, kura izgājusi no procedūru telpas un aizvērtām acīm mazliet izstaipās, sagatavojoties nākamajam darba cēlienam. Objekts novietots tā, lai interesenti varētu pienākt pie skulptūras un, pastiepjoties uz augšu, pieskarties mediķes rokai. Tādējādi pieaugušie varēs uz mirkli sajusties kā mazi bērni, kad tie skatās uz saviem vecākiem - aprūpētājiem un dzīvības sargātājiem.

"Pandēmijas varoņi ir veselības aprūpes speciālisti, kuri riskēja ar savu dzīvību, rūpējoties par cilvēces veselību. Lai sabiedrība būtu vesela, nepieciešama kopīga, atbildīga rīcība. Tas nozīmē, ka cilvēki ievēro ārstu norādījumus - ietur distanci un mazgā rokas, un mediķi ārstē saslimušos. Man ir prieks, ka Latvijas sabiedrība apzinās šo atbildību un esmu patiesi gandarīta, ka cilvēki novērtējuši mūsu darbu," par skulptūras izveidošanu priecājas Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

AJ Power uzņēmumu grupa piesaistījusi 1,5 miljonus eiro no Signet Bank

Lelde Petrāne, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā privātā kapitāla enerģētikas uzņēmumu grupa «AJ Power» piesaistījusi finansējumu no «Signet Bank» 1,5 miljona eiro apmērā «AJ Power Gas» gāzes krājumu finansēšanai gaidāmajam ziemas periodam. Papildu bankas finansējumam piesaistīti vietējie investori un veikts arī «AJ Power» uzņēmumu grupas ieguldījums. Kopējais projekta apjoms sasniedz aptuveni 2,5 miljonus eiro.

«AJ Power Gas» ir viens no «AJ Power» grupas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma gāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi palielinot uzņēmuma konkurētspēju tirgū.

«Investīciju piesaiste gāzes krājumu finansēšanai pirms gaidāmās gāzes tirdzniecības aktīvākās sezonas bija īpaši nozīmīga, jo tā sniedz iespēju mūsu esošajiem klientiem piedāvāt izdevīgākus sadarbības nosacījumus un piesaistīt jaunus klientus,» skaidro «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Finansējuma piesaistīšanu un darījuma strukturēšanu ar banku un investoriem veica investīciju pārvaldes un finansējuma piesaistes uzņēmums «LR Capital»; juridiskās konsultācijas sniedza zvērinātu advokātu birojs «Primus Derling».

Komentāri

Pievienot komentāru