Jaunākais izdevums

Nepilna gada laikā pēc "PNB bankas" maksātnespējas lēmuma pieņemšanas, ir uzsākts intensīvs "PNB bankas" aktīvu pārdošanas process.

Ir notikusi valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesību pārdošana "Citadele" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management", kā arī sākta sadarbība ar nekustamo īpašumu darījumu kompāniju "Latio" un Konsultatīvo sabiedrību "Conventus", lai panāktu, ka "PNB bankai" piederošie īpašumi tiktu pārdoti par iespējami augstāko cenu, lai atgūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

"Viens no bankas sociāli jūtīgākajiem un līdz ar to būtiskākajiem aktīviem bija valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāni, tāpēc esmu gandarīts, ka mums ir izdevies vairāksolīšanas rezultātā atrast labāko cenas piedāvājumu un nodot to pārvaldīšanā "Citadeles" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management". Šī darījuma rezultātā banka ne tikai iegūs līdzekļus savu saistību izpildei maksātnespējas procesā, bet arī samazinās esošo aktīvu pārvaldīšanas izmaksas, tādējādi rodot iespēju vēl vairāk līdzekļu novirzīt kreditoru prasību segšanai," stāsta "PNB bankas" maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

"PNB Asset Management" ieguldījumu plānos bija 66 493 dalībnieki ar uzkrātiem aktīviem 110 miljonu apmērā, kuri tika pārvaldīti trīs pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos – PNB Konservatīvais ieguldījumu plāns "Daugava", PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "VENTA" un PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja".

Šobrīd ir noslēgts līgums ar "CBL Asset Management" un uzsākts pensiju plānu pārvaldīšanas tiesību pārņemšanas process. Par plānu pārvaldījumu pārņemšanu ir informēta Finanšu un kapitālu tirgus komisija un Konkurences padome, un tas saskaņots arī ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Pārvaldīšanas tiesību pārņemšanas pabeigšana ir plānota līdz gada beigām.

"Otrs no lielākajiem "PNB" aktīvu pārdošanas procesiem ir bankas nekustamo īpašumu portfelī ietilpstošo nekustamo īpašumu pārdošana. Parasti uzņēmumu maksātnespējas gadījumos nekustamo īpašumu pārdošana notiek steigā un par piespiedu pārdošanas cenām, tātad zemākām nekā vidēji tirgus cenām, taču esam atraduši sadarbības modeli ar nekustamo īpašumu kompāniju "Latio", lai panāktu, ka pircējiem pirms tam ir iespēja visus īpašumus apskatīt klātienē, novērtēt to stāvokli, iepazīties ar saistītajiem dokumentiem un tad izteikt iespējami augstākās cenas piedāvājumu. Tādējādi atkal ir iespēja iegūt plašāku pircēju loku un bankas nekustamos īpašumus pārdot par augstākām cenām un atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai," norāda V. Krastiņš.

Informācija par bankas nekustamo īpašumu piedāvājumu būs pieejama gan "PNB bankas", gan "Latio" mājaslapās. Savukārt, bankas kustamā manta, pamatlīdzekļi un cits inventārs tiks pārdoti sadarbībā ar Konsultatīvo sabiedrību "Conventus", izmantojot tās pārdošanas interneta vietni utrupe.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB banka vērsusies tiesā pret akcionāriem saistībā ar aizdevumiem

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators cenu aptaujā ar trīs miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties tai piederošu viesnīcas ēku Rīgā, Katrīnas dambī 27, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 3163 kvadrātmetru platībā, uz kura atrodas viesnīcas ēka.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir trīs miljoni eiro.

Pieteikties cenu aptaujai interesenti var līdz 2021.gada 30.aprīlim.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

PNB banka atkārtotā cenu aptaujā ar 4,65 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī

LETA, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" atkārtotā cenu aptaujās ar 4,65 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī, Rīgā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 11, Rīgā, sastāv no zemesgabala, uz kura atrodas bankas ēka, noliktava pagraba stāvā un pagrabs zem pagalma. Nekustamais īpašums ir iznomāts ilgtermiņa nomniekiem. Tīrie nomas ieņēmumi gadā ir 200 000 eiro.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 4,65 miljoni eiro, kamēr iepriekš rīkotajās cenu aptaujās īpašuma sākumcena bija 5,5 miljoni eiro, kā arī 4,85 miljoni eiro. Cenā neietilpst kustamā manta, kas atrodas īpašumā.

Interesenti pieteikties cenu aptaujai var līdz 2024.gada 19.aprīlim.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas otrā pensiju līmeņa plānus pārvaldīs bankas Citadele meitas uzņēmums

Db.lv, 04.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk "PNB Asset Management" pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus "Daugava", "Gauja" un "Venta" pārvaldīs banka "Citadele" meitas uzņēmums "CBL Asset Management".

Pārņemot savā pārvaldībā "PNB Asset Management" pensiju plānu dalībnieku uzkrājumus un piedāvājot zemāku komisijas maksu kā līdz šim, "CBL Asset Management" kopumā pārvalda pensijas 18,4 % dalībniekiem no kopējā pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

"PNB Asset Management" ieguldījumu plānos uz 29. oktobri bija 63 603 dalībnieku, savukārt "CBL Asset Management" - 174 180 dalībnieki. Kopā "CBL Asset Management" pārvalda 237 783 dalībnieku pensijas uzkrājumus - 716 miljonu eiro apmērā.

"CBL Asset Management" pārņem savā pārvaldībā "PNB Asset Management" trīs pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus saistībā ar "PNB Asset Management" darbības pārtraukšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pārdos PNB Bankas 2.pensiju līmeņa plānu pārvaldīšanas tiesības

Žanete Hāka, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš un IPAS "PNB Asset Management" paziņojusi, ka tiek pārdotas IPAS piederošo valsts fondēto pensiju 2.pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesības.

Izmantojot cenu aptauju, pārdos "PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"", "PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta"" un "PNB Konservatīvais ieguldījumu plāns "Daugava"" pārvaldīšanas tiesības.

Cenas piedāvājums par ieguldījumu plāniem jāiesniedz kā cenas piedāvājums par vienu Ieguldījumu plānu dalībnieku.

Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2.jūnijam.

"PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"" kopējā aktīvu vērtība sasniegusi 44,95 miljonus eiro un tajā ir 26,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados bijis 1,36%, bet viena gada ienesīgums - mīnus 17,19%.

PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta" kopējā aktīvu vērtība sasniedz 30,7 miljonus eiro, un tajā iesaistījušies 16,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados sasniedz 2,04%, bet gadā - mīnus 11,37%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Par samazinātu cenu tiek pārdots PNB Bankas luksusa klases Mercedes-Benz S560 4Matic

Db.lv, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka" maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš informē, ka tiek pārdota kustamā manta – automašīna "Mercedes-Benz S560 4Matic" (VIN numurs: WDD2221861A387690).

Mantas cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

"Mercedes-Benz S560 4Matic" (pirmās reģistrācijas gads - 2018.) sākumcena bez PVN ir 54 300 eiro, dalības maksa izsolē - 302,50 eiro, bet drošības nauda - 5430 eiro.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties "Mercedes-Benz S560 4Matic" cenu aptaujā, līdz 2020.gada 16.septembra plkst. 23:59 jāiemaksā drošības nauda 10% apmērā no mantas sākumcenas, kā arī dalības maksa, un jāiesniedz AS "PNB Banka" saskaņā ar cenu aptaujas noteikumiem sagatavots iesniegums par dalību cenu aptaujā (norādot tajā mantas cenu piedāvājumu) un citi cenu aptaujas noteikumos minētie dokumenti.

Iesniegums par dalību cenu aptaujā un tam pievienotie dokumenti ir iesniedzami AS "PNB Banka" Rīgā, Elizabetes ielā 15-2, darba dienās no plkst. 9.00 – 18.00 vai nosūtāmi uz e-pastu: [email protected] elektroniska dokumenta formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banku peļņa sarukusi par 59%

Žanete Hāka, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku peļņa 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 119,322 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Banku peļņa samazinājās par 175 miljoniem eiro jeb 59%, salīdzinot ar 2018. gada 12 mēnešu periodu.

Kā skaidro asociācijas pārstāvji, kopējās peļņas rādītājus visbūtiskāk ietekmēja maksātnespējīgās AS PNB bankas neto zaudējumi 2019. gadā.

"2019. gads banku sektorā raksturojās ar straujiem notikumiem - sākot ar finanšu tirgus uzraudzības jautājumiem, fokusu uz darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā un beidzot ar jaunas Open banking platformas izstrādi un kodu karšu nomaiņu, kas sava apjoma dēļ bija sarežģīts, bet svarīgs process gan mums, gan klientiem," stāsta "SEB bankas" prezidente Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) 17.februārī pieņēmusi lēmumu anulēt AS "PNB Banka" licenci.

ECB lēmums ir pieņemts pēc Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pērn 12.septembrī iesniegtā ierosinājuma. Šāds priekšlikums izteikts, ņemot vērā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu pasludināt banku par maksātnespējīgu.

Jau vēstīts, ka pērn 15.augustā FKTK pieņēma lēmumu apturēt bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka ECB atzina banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un Eiropas Vienotā noregulējuma valde (Single Resolution Board) nolēmuma neveikt bankas noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

ECB lēmums stājās spēkā dienā, kad par to paziņots bankai - 18.02.2020.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naudas rādītāji – uz slimības lapas

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 27.03.2020

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā un institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām.

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajiem diviem mēnešiem bija raksturīgas sarukuma tendences gan piesaistīto noguldījumu, gan izsniegto kredītu jomā.

Lēnākai tautsaimniecības izaugsmei mazinot uzņēmēju ienākumus, iekšzemes noguldījumi sezonāli saruka janvārī un niecīgais kāpums februārī neļāva tiem atgriezties decembra līmenī.

Turpinoties iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis samazinājās arī janvārī un februārī. Banku konservatīvo kredītpolitiku un uzņēmēju augošo piesardzību, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, papildināja vienreizēji faktori – institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņas (rinda valsts un pašvaldību komercsabiedrību ar 1. janvāri tika iekļautas vispārējās valdības sektorā) janvārī un AS "PNB Banka" licences anulēšana februārī.

Situācija krasi mainījusies martā. Gan globālajai, gan Latvijas tautsaimniecībai aizvien asāk izjūtot koronavīrusa Covid-19 ietekmi, kā uzņēmējiem, tā mājsaimniecībām būtiski sarūk iespējas uzkrāt, līdz ar to mazināsies bankās izvietoto noguldījumu atlikums. Vājinoties maksātspējai un veidojoties pārrāvumiem naudas plūsmās, visticamāk, turpinās sarukt arī kredītportfelis, tomēr vīrusa negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību varētu mazināt plašāks fiskālās politikas atbalsts, tostarp valdības atbalsta pasākumi uzņēmējiem un to darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēsturisks tiesas spriedums

Agnese Margēviča, Diena, 21.12.2023

Advokāts Mārtiņš Kvēps piedalās tiesas sēdē Rīgas rajona tiesā, kurā tika pasludināts tiesas spriedums bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona kukuļņemšanas lietā, ar kuru M.Martinsonam piederošajam uzņēmumam MM investīcijas piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Māris Ķirsons, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijā, kamēr Eiropā un pat Igaunijā un Lietuvā preču ražotāji ātrāk samaksu par piegādātajām precēm saņem, izmantojot faktoringa pakalpojumus, Latvijā šo finanšu pakalpojumu izmanto tikai neliela daļa, tādējādi straujā cenu pieauguma apstākļos daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cīnās ar apgrozāmo līdzekļu deficītu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas uzņēmuma, reversā faktoringa pakalpojumu sniedzēja SupplierPlus pārdošanas nodaļas vadītājs Latvijā Bruno Puriņš.

Viņš atgādina, ka faktorings un reversais faktorings ir sava veida apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, kā garantu izmantojot preces pircēja parādu. Faktoringa pakalpojumus ārzemēs izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot biznesa attīstībai un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši pašlaik, kad daudzu preču un pakalpojumu cenas pieaug.

Kāda šobrīd ir situācija faktoringa segmentā?

Latvijā faktorings nekad nav bijis populārākais apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanas avots. Tieši tāpēc Latvija faktoringa apmēros būtiski atpaliek salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Salīdzinājumam – 2020. gada kopējais faktoringa apgrozījums Latvijā bija 815 milj. eiro, Igaunijā – 3900 milj. eiro, bet Lietuvā – 2700 milj. eiro. Tātad Latvijā tas ir vairāk nekā 4,8 reizes mazāks nekā Igaunijai un 3,3 reizes mazāks nekā Lietuvai. Nenoliedzami, ka katrai no Baltijas valstīm ir atšķirīgi tautsaimniecības pamati, taču šaubos, ka Igaunijas ekonomika ir tuvu vai 5 reizes lielāka nekā Latvijā. Kopumā Eiropā faktoringa pakalpojumus izmanto aktīvā, un to apmēri ir krietni lielāki nekā Baltijā. Pagarināts rēķinu apmaksas laiks – 90 vai pat 180 dienas – nozīmē apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu preču piegādātājiem, tai skaitā ražošanai nepieciešamo izejvielu iegādei (it īpaši situācijā, kad to cenas nemainīgi turpina pieaugt) un ārpakalpojumu pirkšanai, kā arī nodokļu nomaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas provizoriskā peļņa pērn Latvijā sasniegusi 80,4 miljonus eiro

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, apstiprināja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu Reģionālajai investīciju bankai

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankai pērn 54 miljonu eiro zaudējumi

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru