Aizturēta a/s Latvijas Krājbanka vadība, Db apstiprināja Krājbankas nu jau atstādinātā šefa Ivara Priedīša advokāts.

Krājbankas valdē līdz šim vēl darbojas Dzintars Pelcbergs, Svetlana Ovčiņņikova un Mārtiņš Zalāns.

Tuvāku informāciju saistībā ar notikumiem Krājbankā Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis, iespējams, sniegs pēc valdības sēdes. Jāatgādina, ka ir uzsākts arī kriminālprocess saistībā ar atklāto naudas līdzekļu iztrūkumu bankā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera redormu partija) savukārt pagaidām izvairās apstiprināt, ka saistībā ar iespējamo līdzekļu aizplūdi no Latvijas Krājbankas ierosinātajā kriminālprocesā būtu veiktas kādas aizturēšanas.

«Tiek darīts viss iespējamais, lai pasargātu bankas aktīvus un aizsargātu noguldītāju intereses,» komentējot tiesībsargājošo iestāžu darbu, lakoniski norādīja R.Kozlovskis.

Uzsākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu pret uzņēmumiem AS Laima un Staburadze . Šis ir otrais kriminālprocess, kas saistīts ar advokāta Mārča Miķelsona darbībām, tā norādīts šodien izplatītā paziņojumā medijiem.

Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pamatojoties uz SIA NP Foods iesniegumu, esot uzsākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos. Kriminālprocess uzsākts, balstoties uz SIA NP Foods iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, par mēģinājumu prettiesiskā kārtā iegūt svešu mantu, savā darbībā izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas reiderisma pazīmes.

Kriminālprocess uzsākts pēc LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļas, kas paredz sodu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai, ja to izdarījusi organizēta grupa.

No rītdienas Latvijas Krājbankas klienti, kas ir privātpersonas, varēs no bankas saņemt līdz 50 latiem lielu summu dienā. Šī pagaidām ir vienīgā bankas darbība, kurai dota «zaļā gaisma», līdz ar ko juridiskās personas, pēc patlaban pieejamās informācijas, rītdien nekādas operācijas Krājbankā veikt vēl nevarēs.

Tā Db.lv norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Iemesls, kādēļ valdība otrdien aiz slēgtām durvīm lems, vai neatlikt līguma parakstīšanu ar AS Pasažieru vilciens 140 miljonu latu vērtā vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A.(CAF), saistīts ar Latvijas Krājbankas krahu, vēsta portāls Pietiek.com, atsaucoties uz informētiem avotiem valdībā.

CAF kā savu apakšuzņēmēju vilcienu piegādes līguma izpildei norādījis AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), bet tās manta pilnībā ieķīlāta Latvijas Krājbankā. Neoficiāli izskan bažas, ka RVR nespēs izpildīt savas saistības, kas plānotas 63% apmērā no visa līguma.

Izskan minējumi, ka aiz Kipras ofšora Mysea Enterprises Limited, kas, pēc Lursoft datiem, 2009. gada beigās kļuvis par RVR 67% akciju īpašnieku, slēpjas finanšu grūtībās nonākušās Lietuvas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas īpašnieks, Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs. Šā gada maija RVR Latvijas Krājbankā ieķīlājusi visu savu mantu.

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Eiropas Komisija (EK) uzmanīgi seko līdzi notiekošajam saistībā ar Latvijas Krājbanku un valstij ir visas iespējas pašai tikt galā ar radušos krīzi, Latvijas Radio pastāstīja EK pārstāvis.

Ja Latvija izlems nacionalizēt Krājbanku, Eiropas Komisija vērtēs kādu ietekmi tas atstās uz valsts finansēm un nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kā arī to vai tas nekropļos konkurenci.

«Latvijas ekonomika ir labākā stāvoklī nekā tas bija Parex bankas glābšanas brīdī. Mēs cieši sekojam līdzi notiekošajam, kā arī tam, kā tas var ietekmēt airBaltic, un kādas sekas tas atstās uz Latviju,» radio stāstīja Komisijas pārstāvis.

Komisijas pārstāvis arī uzsvēra, ka pagaidām abu valstu (Latvijas un Lietuvas) rokās ir iespējas tikt galā ar situāciju pašām.

Db.lv jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome lēmusi par Krājbankas pakalpojumu sniegšanas apturēšanu. Lēmums pieņemts pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko informēta ir arī Ģenerālprokuratūra.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas 2018.gada decembra beigās kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja divus apjomīgus kriminālprocesus.

Viens kriminālprocess tika nosūtīts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai. Tas ierosināts pret fizisku personu, kuras iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 1,2 milj. eiro apmērā.

Veicot virkni izmeklēšanas darbību tika noskaidrots, ka persona, pret kuru lūgts uzsākt kriminālvajāšanu, noziedzīgo darbību rezultātā, nenomaksājot iedzīvotāju ienākumu nodokli, nodarījusi zaudējumus valsts budžetam.

Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risināšanu kriminālprocesā 2017.gadā tika izdalīti materiāli un uzsākts process par noziedzīgi iegūtu mantu, 1,6 milj. USD tika atzīti par noziedzīgi iegūtu un ieskaitīti valsts budžetā.

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, aģentūra LETA uzzināja KNAB.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā RS veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Jau ziņots, ka KNAB izmeklētajā lietā par RS iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām.

Šajā lietā apcietināti ir uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, Martinsons, Čehijas uzņēmuma Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks un nu jau neaktīvu uzņēmumu bijušais valdes loceklis un dalībnieks Edgars Teterovskis, kurš savulaik bijis Kokinas biznesa partneris, savukārt LTV vēsta, ka Kokina un Teterovskis ir dzīvesbiedri, kā arī Kokina ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā figurējošā uzņēmēja Renāra Kokina māsa.

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošā kriminālprocesā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču aģentūrai LETA ir zināms, ka lieta saistīta ar «ABLV Bank» un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ziņojumu.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA no komentāriem par šo lietu atturējās. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs nesniedza komentārus, piemēram, vai Rimšēvičam tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar «ABLV Bank». Tāpat komentārus nesniedza arī likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc «ABLV Bank» pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. «ABLV Bank» vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesnieguma par iespējamām pretlikumībām Privatbank pārbaudes Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) uzsākts kriminālprocess.

Kā informē VP pārstāvis Toms Sadovskis, kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma XIX nodaļas, proti, par iespējamu noziegumu tautsaimniecībā. Kriminālprocess uzsākts 26.janvārī.

Uz jautājumu, vai ir aizdomās turētie, T. Sadovskis atbildēja, ka kriminālprocess ir sākuma stadijā un būtu pāragri runāt par aizdomās turētājiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē FKTK lika PrivatBankas padomei atsaukt valdi un piemēroja soda naudu 2 miljonu eiro apmērā.

FKTK savu lēmumu motivē ar to, ka viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas.

PrivatBank kategoriski nepiekrita FKTK lēmumam, uzskata to par virspusēju un kļūdainu, jo minētie Moldovas līdzekļi PrivatBank kontos nav atradušies. Darījumi, kurus FKTK min kā pārkāpumus saturošus, veikti ar PrivatBank līdzekļiem. Darījumu ietvaros Privatbank palīdzēja veikt klienta pārkreditāciju no vienas kredītiestādes uz citu, skaidroja bankas pārstāvji.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Šā gada 31. janvārī AS PrivatBank peļņa bija 584,99 tūkstoši, kas ir par 11,9% vairāk salīdzinājumā ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā, informē bankas pārstāvji.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas 2015. gada 30. septembra datiem PrivatBank Latvijas banku reitingā ieņem 11. vietu pēc aktīvu apmēra (688,595 milj. eiro), 9. vietu pēc kapitāla apmēra (59,328 milj. eiro) un 1. vietu pēc pārvaldījumā esošajiem aktīviem (548,404 milj. eiro).

Svarīgākie PrivatBank finanšu stabilitātes rādītāji saglabājas augstā līmenī un ievērojami pārsniedz normatīvās prasības – 2016. gada 31. janvārī likviditātes rādītājs bija 67,33%, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs 2015. gada beigās bija 18,16%.

2015. gadā Bankas klientu – mazo un vidējo uzņēmumu skaits palielinājās par 33%.

Stabilu pieauguma tendenci uzrāda PrivatBank līzings – 2015. gadā izsniegtais finansējums transportlīdzekļu iegādei 11,8 milj. eiro apmērā par 25% pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju.

Rīgas apgabaltiesa a/s Latvijas Krājbanka atzinusi par maksātnespējīgu. Spriedums nav pārsūdzams. Maksātnespējas pieteikumus tiesā iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Kā jau rakstīts, tiesa bankas maksātnespējas lietu izskatīja ļoti ātri – gandrīz stundas laikā, un šodien arī nolēma paziņot savu spriedumu. Jāmin, ka FKTK pārstāvis Jānis Brazovsksi tiesai norādīja, ka bankas parādsaistības pārsniedz bankas aktīvus, Krājbanka savas saistības nokārtot nevarēšot.

DB jau rakstīja, ka sākotnēji FKTK nevedās ar maksātnespējas administratora atrašanu, un pirmās divas kandidatūras tika noraidītas. Tomēr trešais mēģinājums izrādījās veiksmīgs un šā gada 16.decembrī Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic, kas pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbanka administratora pienākumus. Jāatgādina, ka iepriekš tika noraidīta gan Aigara Lūša, gan Inta Goldmaņa kandidatūras.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma izvērtēšanas Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess saistībā ar SIA Ceturtā planēta un SIA Troja Immobilien maksātnespējas procesiem.

Kā informē Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, ceturtdien lietā uzsākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti minēto kapitālsabiedrību maksātnespējas procesā - par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikumā. Kriminālprocess nav uzsākts pret konkrētu personu.

Uzsāktais kriminālprocess nosūtīts Valsts policijas priekšniekam izmeklēšanas piekritības noteikšanai.

Db.lv jau rakstīja, ka, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Daiņa Bergmaņa iesniegumu, Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par Danske Bank iespējamo dokumentu viltošanu maksātnespējas procesa laikā, informē D. Bergmanis.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā no Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres Namsaimnieks», otrdien, 24.oktobrī, Valsts policija aizturēja 11 personas, tajā skaitā arī trīs vadoša līmeņa pašvaldības uzņēmuma darbiniekus, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Ilze Jurēvica.

Personas tiek turētas aizdomās par pašvaldības uzņēmumam piederošu naudas līdzekļu izkrāpšanu 90 962 eiro apmērā un iespējamu tā legalizēšanu. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Minētās izmeklēšanas laikā, otrdien Valsts policija aizturēja 11 personas, no kurām trīs ir pašvaldības uzņēmuma vadoša līmeņa darbinieki. Aizdomās par noziedzīgo nodarījumu, vakar, trīs no aizdomās turētajām personām – 1979., 1974. un 1978.gadā dzimušiem vīriešiem tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Pārējām astoņām personām pašlaik piemērots statuss – persona pret kuru uzsākts kriminālprocess. Šobrīd pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Viens no aizturētajiem varētu būt uzņēmuma vadītājs Aigars Briedis. Lursoft dati liecina, ka viņš dzimis 1974. gadā.

Eiropas policijas biroja (EUROPOL) rīkotajā akcijā lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu apvienoja spēkus cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu realizāciju ar citu personu starpniecību, informē Valsts policija.

Akcijas laikā dalībvalstis kopumā konstatēja 580 personas, kuras iesaistījušās šādās darbībās. Viens kriminālprocess uzsākts arī Latvijā.

Laikā no 14. līdz 18.novembrim EUROPOL organizēja cīņu pret tā saucamajiem naudas mūļiem – tās ir personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas var viegli pārvietot un legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Dalībvalstis atklāja 580 personu saistību ar šāda veida noziegumiem, savukārt 178 personas aizdomās par noziedzīgu līdzekļu realizāciju aizturēja. Viens kriminālprocess uzsākts arī par kādu Latvijas valsts piederīgo – 1980.gadā dzimušu vīrieti.

Pamanot Latvijas valsts piederīgā aizdomīgās darbības ar naudas pārskaitījumiem, Polijas likumsargi ziņoja Latvijai, ka, iespējams, krāpšanas rezultātā no kādas Vācijas bankas konta pārskaitīti naudas līdzekļi uz Latvijas pilsonim piederošu Polijas bankas kontu, kur daļa no naudas izņemta skaidrā naudā, bet daļa pārskaitīta tālāk uz tam pašam Latvijas pilsonim piederošu bankas kontu Latvijā. Lai noskaidrotu precīzus notikušā apstākļus Valsts policijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādām darbībām Krimināllikumā paredzēta atbildība – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi šomēnes Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā, pakaļdzīšanās laikā ir aizturējuši, pēc policijas aplēsēm, vienu no ietekmīgākajiem narkotiku izplatītājiem Latvijā.

Veicot kratīšanas šim vīrietim piekritīgajās adresēs, policisti atsavinājuši plašu klāstu narkotisko vielu – apmēram 52 kg marihuānas, puskilogramu kokaīna, 10 litru oksibuterāta, 2000 MDMA tablešu un līdz 50 gramu amfetamīna. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Šā gada oktobrī tika uzsākts kriminālprocess par to, ka Rīgā notiek narkotisko un psihotropo vielu realizācija lielā apmērā, un vīrietis, kas ar to nodarbojas, ir viens no Latvijas ievērojamākajiem narkotisko un psihotropo vielu izplatītājiem.

Šomēnes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 4. biroja likumsargi minēto 1974. gadā dzimušo vīrieti aizturēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī, proti, kad viņš no sava konspiratīvā slēpņa Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā nesa ārā narkotisko vielu. Jāpiemin, ka aizturēšana nenotika bez starpgadījumiem – pamanot policistus, persona iesēdās automašīnā un centās bēgt. Taču policisti ar dienesta automašīnu nobloķēja viņam ceļu. Kad saprata, ka ar automašīnu aizbēgt neizdosies, viņš izlēca no spēkrata un centās aizskriet, taču policisti viņu drīz vien aizturēja. Jāpiemin, ka aizturētais vīrietis jau iepriekš ir sodīts par dažāda veida noziegumu izdarīšanu.

No apcietinājuma atbrīvotajam bijušajam AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidentam Ivaram Priedītim Valsts policija (VP) šodien noteikusi ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī papildus - uzturēšanos noteiktā dzīvesvietā un aizliegumu tuvoties noteiktām personām, informēja VP preses pārstāve Sintija Virse.

Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš savukārt konkretizēja, ka procesa virzītājs liedzis Priedītim tikties un sazināties ar pārējiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem, kā arī bankas bijušo līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu.

Kriminālprocesa likuma 253.panta 1.daļā teikts, ka «aizliegums tuvoties noteiktai personai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atrasties attiecīgajai personai tuvāk par lēmumā minēto attālumu, izvairīties no fiziska vai vizuāla kontakta ar to un neizmantot nekādus sakaru līdzekļus vai informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar šo personu.»

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki Terehovas muitas kontroles punktā aizturējuši divus Ukrainas pilsoņus, kuri mēģināja ievest Latvijā nedeklarētu skaidru naudu – 580,2 tūkstošus eiro, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Nauda tika izņemta, par konstatēto pārkāpumu uzsākts kriminālprocess.

2016.gada 4.martā Terehovas muitas kontroles punktā no Krievijas Federācijas ar vieglo automobili TOYOTA iebrauca divi Ukrainas pilsoņi. Veicot transportlīdzekļa vizuālo kontroli un intervējot transportlīdzekļa vadītāju, muitas amatpersonām radās aizdomas par nedeklarētu preču un citu priekšmetu esību, tādēļ kontroles veikšanai tika pieaicināts kinologs ar skaidras naudas meklēšanas darba suni un pārbaudes gaitā tika identificēta iespējamā skaidras naudas slēptuve automobiļa vidus konsolē zem ātrumu pārslēga.

Transportlīdzeklis tika novirzīts padziļinātās kontroles veikšanai, kuras laikā tika pārbaudītas automobiļa konstrukcijas.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.