Jaunākais izdevums

Starptautiskā mediju grupa Alma Media ar Somijas kapitālu nolēmusi pārdot tai piederošo BNS grupu, kam pieder zinu aģentūra BNS, kā arī mediju monitoringa uzņēmumi Lietuvā (Mediaskopas), Latvijā (Mediju monitorings) un Igaunijā (ETA Monitooring).

Kā vēsta Lietuvas medijs Verslo Žinios, Alma Media meklē potenciālos pircējus visās trīs Baltijas valstīs.

Alma Media BNS grupas pircēju izvēlēsies pēc augstākās piedāvātās cenas, kas apmierinātu uzņēmumu.

BNS vadītāja Lietuvā Jurga Eivaite izskanējušo informāciju Veršlo Zinios nedz apstiprina, nedz noliedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā no maija pārtrauks iznākt laikraksts «Lietuvos žinios», jo tā darbība rada lielus zaudējumus, paziņojis laikraksta īpašnieks - koncerns «Achemos grupe».

Uzņēmums «Lietuvos žinios», kas izdod laikrakstu, tiks likvidēts, taču izdevējtiesības un intelektuālo īpašumu iecerēts pārdot. Kompānijai «Lietuvos žinios» vēl pieder arī Jonavas rajona laikraksts «Naujienos», kā arī portāli «Lzinios.lt» un «Jonavosnaujienos.lt».

«Uzņēmums «Lietuvos žinios» ilgstoši strādājis ar zaudējumiem, un nolemts to vairs nedotēt,» paziņojumā norādījis «Achemos grupe» ģenerāldirektors Mindaugs Deksnis.

Pēdējais «Lietuvos žinios» numurs iznāks 30.aprīlī.

Laikraksta «Lietuvos žinios» metiens ir 5200 eksemplāru, «Naujienos» tirāža ir 2800 eksemplāru, savukārt portāls «lzinios.lt» apmeklētības ziņā Lietuvā ir 16.vietā.

2017.gadā uzņēmums «Lietuvos žinios» strādāja ar 963 000 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17 «Rimi»un «Iki» veikalus Lietuvā vēlas iegādāties ne tikai Latvijas mazumtirdzniecības tīkla «Mego» īpašnieks «Lenoka», bet vēl divi potenciālie pircēji, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts «Verslo žinios», atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

Šo veikalu pārdošanu kā nosacījumu izvirzījusi Lietuvas Konkurences padome, lai «Rimi Lietuva» varētu īstenot darījumu, kurā tas plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu «Iki».

Avoti teikuši laikrakstam «Verslo žinios», ka pašlaik trim potenciālajiem pircējiem, tostarp «Lenoka», esot vienādas iespējas iegādāties 17 «Rimi» un «Iki» veikalus.

Atsaucoties uz šim avotiem, «Verslo žinios» raksta, ka «Lenoka» par iespēju iegādāties veikalus konkurē ar diviem Lietuvas kapitāla uzņēmumiem, kas pārvalda reģionālos veikalu tīklus, no kuriem viens atrodas Lietuvas centrālajā daļā, bet otrs - ziemeļu daļā. Katrā tīklā ir vairāk nekā desmit veikali.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā neoficiāli avoti Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica, ka 17 «Rimi» un «Iki» veikalus iegādāsies «Lenoka», tomēr ne «Rimi Lietuva», ne «Lenoka» pārstāvji šo informāciju nebija gatavi apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Klaipēdas un Šauļu Akropolis pārdošanu Vilniaus prekyba bijušas sarunas ar NEPI Rockcastle

LETA, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par tirdzniecības centru «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos pārdošanu Lietuvas holdings «Vilniaus prekyba» vedis ar Dienvidāfrikas Republikas nekustamā īpašuma kompāniju «NEPI Rockcastle», kas jūnijā iegādājās Viļņas tirdzniecības centru «Ozas».

To Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica vairāki informēti avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Pēc šo avotu teiktā, ticis parakstīts nodomu protokols, taču vienošanos par darījumu tā arī nav izdevies panākt, apmēram pirms mēneša sarunas izjukušas un, pēc visa spriežot, darījums nenotiks.

«Akropolis Group» mārketinga un sabiedrisko sakaru nodaļas vadītājs Dominīks Mertins aģentūrai BNS sacīja, ka uzņēmums sniedz informāciju tikai par darījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās. Savukārt «NEPI Rockcastle» neatbildēja uz BNS lūgumu sniegt komentāru.

Jau ziņots, ka Lietuvas biznesa avīze «Verslo žinios» jūlija beigās, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, rakstīja, ka «Vilniaus prekyba» meklē pircējus tirdzniecības centriem «Akropolis» Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Šie avoti teikuši, ka varētu tikt pārdoti tikai tirdzniecības centri «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos, bet Viļņas «Akropolis» dodot labu peļņu, tāpēc, iespējams, pārdots netikšot, rakstīja «Verslo žinios».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidot zaļo gaismu aģentūras LETA pirkumam, igauņu investori taisās pārdot nesen iegādāto BNS-Latvija

Tā var visai skaidri saprast no kompānijas UP Invest OÜ vadītāja un valdes locekļa Svena Nūmana, DB sazinoties ar viņu ekspresintervijai par izskanējušo darījumu starp UP Invest un Latvijas ziņu aģentūru LETA. Jau ziņots, ka Igaunijas investīciju holdings UP Invest OÜ, kam vairāku Baltijas aktīvu starpā pieder arī ziņu aģentūru grupa Baltic News Service (BNS), ir iegādājies LETA. Pirkuma summa netiek atklāta, un darījums vēl jāapstiprina Konkurences padomei.

Kompānijas izplatītajā informācijā par darījumu par nekādiem plāniem attiecībā pret BNS nav runas, tāpēc DB par igauņu uzņēmēja sniegto informāciju skaidrības labad pārvaicāja kādam pietuvinātam avotam. Tas sacīja, ka UP Invest plāns pārdot BNS, lai tiktu pie LETA, pastāv «kā scenārijs». Tas nozīmētu, ka esošais akcionārs pārdod aģentūru trešajai personai, «lai teorētiski pastāvētu divas aģentūras un varētu strādāt bez konkurences likumdošanas ierobežojumiem,» saka DB avots. Ja tas atbilst patiesībai, tad faktiski tas nozīmē, ka Igaunijas investori lielākā kumosa dēļ grasās upurēt BNS. Uzņēmumu reģistrā nekāds UP Invest darījums ar BNS aktīviem neparādās, tomēr sarunā ar DB S. Nūmans par to runā kā par notikušu faktu. «Mēs apzinājāmies, ka nevaram būt īpašnieki abām kompānijām, un pārdevām Latvijas BNS. Bija jāizvēlas, vai tūdaļ kļūt par tirgū lielākās kompānijas LETA īpašnieku, pārdodot BNS, un mēs nolēmām pārdot BNS un pirkt LETA.» Jautāts par darījumam izvēlēto laiku, uzņēmējs saka, ka «vispār esam bijuši sarunās ar LETA jau gadu, un apmēram jūnija beigās, jūlija sākumā nonācām pie kopējas sapratnes par pirkšanas–pārdošanas līgumu. Esam sagatavojuši un iesnieguši vajadzīgo dokumentāciju Latvijas Konkurences padomē, lai darījumu pabeigtu». No biznesa viedokļa «mums ir tirgū vadošās ziņu aģentūras Igaunijā un Lietuvā, tāpēc bijām visai ieinteresēti kļūt spēcīgāki arī Latvijā, tai skaitā tieši mediju monitoringa tirgū. Tāpēc šis risinājums mums šķita ļoti loģisks solis». Viņš apstiprina publiskoto informāciju par abu aģentūru turpmāku paralēlu darbību. «Sarunas ar akcionāriem nebija vieglas un tika apsvērts, kā šis darījums ietekmēs citas mūsu mediju kompānijas, bet, visdrīzāk, LETA turpinās darbu kā patstāvīga un no citām mūsu kompānijām neatkarīga aģentūra.» «Mums ir ļoti laba mediju monitoringa tehnoloģija, un LETA ir savējā, un kompānijas ikdienas līmenī nekādu lielo pārmaiņu nebūs,» par tuvākajā laikā gaidāmo saka S. Nūmans. «Būs, protams, jauni valdes locekļi, bet izpilddirektore un valdes locekle Una Klapkalne turpinās iesākto.» Jautāts par LETA biznesa rādītājiem, viņš saka: «Uzskatu, ka mēs varētu panākt labāku sniegumu. Mums vēl nav kontrole pār kompāniju un detaļas precizēsim vēlāk, kad būs atbilde no Konkurences padomes.» Uzņēmējs cer, ka tas notiks vēl augustā vai tuvākā mēneša laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

CityBee Solutions pērk 5000 automobiļus; sāks darbu arī Latvijā un Igaunijā

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajai uzņēmumu grupai ar lietuviešu kapitālu Modus group gatavojoties ienākt Latvijas un Igaunijas tirgū ar automašīnu koplietošanas pakalpojumu CityBee un tālāk attīstīt šo darbību Polijā, tai piederošā kompānija CityBee Solutions izsludinājusi starptautisku iepirkuma konkursu 5360 jaunu automašīnu iegādei, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts Verslo žinios.

Lēsts, ka līdz ar šo pirkumu, kurā Modus group investēs aptuveni 110 miljoni eiro, CityBee palielinās savu automašīnu parku vairāk nekā sešas reizes un kļūs par vienu no lielākajām automašīnu koplietošanas pakalpojumu kompānijām visā Eiropā.

Kā norādījis CityBee Solutions vadītājs Aurims Čagus, iepirkuma konkurss izsludināts, plānojot ienākšanu Latvijas un Igaunijas tirgū un darbības paplašināšanu Polijā, kur kopš rudens tiek piedāvāts CityBee transports dažādu mantu pārvadāšanai. Vienlaikus tas ļaus kompānijai tālāk attīstīties arī Lietuvā.

Latvijā un Igaunijā sākumā iecerēts izmantot automobiļus, kas paredzēti mantu pārvadāšanai un lielu kravu transportēšanai. Rīgā un Tallinā CityBee gatavojas startēt ar 50 kravas automobiļu parku, kas pakāpeniski tiks paplašināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl arī Latvijā plāno nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem

Elīna Pankovska, 04.03.2019

Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Premjers: Lietuva neapsver iespēju celt Visaginas AES bez Latvijas un Igaunijas

LETA--ELTA, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs noraidījis medijos izskanējušo pieņēmumu, ka lietuvieši varētu celt Visaginas atomelektrostaciju (AES) vieni bez reģionālo partneru - Latvijas un Igaunijas - līdzdalības.

«Uzcelt jau var jebko, bet ko darīt tālāk? Nē, tādu iespēju mēs noteikti neapsveram un nerunājam par šā projekta īstenošanu sadarbībā vienīgi ar [stratēģisko investoru] Hitachi,» premjers sacījis, atbildot uz žurnālistu lūgumu komentēt minēto informāciju.

Kā trešdien rakstīja Verslo žinios, Lietuvas institūcijās sākts spriest, vai būtu iespējams šo projektu īstenot tikai kopā ar tehnoloģijas ražotāju - konsorciju Hitachi-GE, uzņēmuma akcijas vai nu sadalot proporcionāli, vai arī Lietuvai pārņemot 80% no tām.

«Šobrīd Eiropā nav ekonomiski pamatotu investīciju enerģijas ražošanā, pastāv tikai subsidēšana,» izdevumam sacījusi kāda Lietuvas amatpersona, kas nav vēlējusies nosaukt savu vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas Segedas pilsētā bāzētajā starptautiskajā lāzerpētījumu centrā «Extreme Light Infrastructure - Attosecond Light Pulse Source» (ELI-ALPS) šonedēļ sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Lāzersistēmu «Sylos», kas tapusi pēc ELI-ALPS pasūtījuma, kopīgiem spēkiem izstrādājušas un uzbūvējušas divas Lietuvas lielākās lāzertehnoloģiju kompānijas - «Ekspla» un «Light Conversion».

Šī lāzersistēma ģenerēs ultraīsus lielas intensitātes impulsus, kas tiks izmantoti, pētot elektronu kustību atomos un molekulās. To varēs izmantot arī kodolatkritumu neitralizēšanai, norāda avīze.

«Lai gan lāzeri kā produkts Lietuvas kopējā eksporta tirgū ieņem salīdzinoši nelielu vietu, tomēr tie palīdz nest Lietuvas vārdu visā pasaulē ne mazāk kā mūsu basketbols un liek sasparoties visas pasaules zinātniekiem,» norādījis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietnieks Gintars Vilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva plāno šogad starptautiskajos finanšu tirgos saņemt 1,5 miljardu eiro, un ekonomisti norāda, ka eiro zonas jaunpienācējas aizņēmuma izmaksas varētu būt uz pusi mazākas nekā pasaules lielākajai ekonomikai ASV, pirmdien vēstīja biznesa ziņu laikraksts Verslo žinios.

Tiek uzskatīts, ka Lietuvas valdība mēģinās iegūt visu naudu vienā vai divos obligāciju piedāvājumos un darīs to tuvākajā laikā vai arī rudenī, vēstīja laikraksts.

«Domājams, ka Lietuva varēs aizņemties ar procentu likmi, kas mazāka par 1%, kas ir apmēram puse no pašreizējās likmes ASV parādiem ar tādu termiņu,» Verslo žinios citēja bankas Swedbank galvenā ekonomista Nerija Mačuļa teikto.

Viņaprāt, Lietuva šogad starptautiskajos finanšu tirgos emitēs jaunas desmit gadu obligācijas.

ASV Finanšu ministrijas desmit gadu obligācijām sekundārajā tirgū piektdien procentu likme bija 1,999% gadā. Lietuvas eiroobligāciju, kuru termiņš ir 2024.gads, likme pagājušās nedēļas beigās bija 1,16% gadā pretstatā 2,27% pirms pieciem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV medicīnas aprīkojuma ražotājs «Hollister» trešdien Kauņas pievārtē atklāj jaunu ražotni.

Ražotnē Lietuvā «Hollister» investējis ap 50 miljoniem eiro. Gaidāms, ka tajā tiks radītas 500 darbavietas.

Lietišķais laikraksts «Verslo žinios» nesen vēstīja, ka 50 miljonu eiro investīcijas varētu būt tikai pirmais posms ASV kompānijas darbības paplašināšanai Lietuvā.

«Verslo žinios» citēja «Hollister Incorporated» prezidentu Džordžu Maliekelu sakām, ka gadījumā, ja ostomijas aprūpes un citu produktu ražošana būs veiksmīga, kompānija varētu izmantot citas ražošanas iespējas Lietuvā.

«Hollister» ražotnes būvniecība Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā sākās 2017.gada novembrī.

1921.gadā Čikāgā dibinātā kompānija sākumā nodarbojās ar tipogrāfijas pakalpojumu sniegšanu, bet gadu gaitā attīstījusi ostomijas aprūpes, brūču apstrādes un cita medicīniskā aprīkojuma un līdzekļu ražošanu. Tā strādā ar «Hollister» un «Dansac» zīmoliem. Kompānijas ražotnes ir ne tikai ASV, bet arī Dānijā, Īrijā un Indijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Moody's Viļņas birojā varētu nodarbināt 100 līdz 200 speciālistu

LETA, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu un tirgus pētījumu aģentūra Moody's, kas par mājvietu savam jaunākajam Eiropas birojam izraudzījusies Viļņu, tajā varētu nodarbināt 100 līdz 200 speciālistu, otrdien vēsta Lietuvas biznesa ziņu laikraksts Verslo žinios.

Sākotnējais projekts bija atvērt Viduseiropas un Austrumeiropas centru ar 100-200 cilvēkiem un izveidot cilvēkresursu, mārketinga operāciju, tehniskā atbalsta un IT komandas. Darbiniekiem būs vajadzīgas Rietumeiropas valstu valodu zināšanas, izteicies laikraksta avots.

Moody's šonedēļ apstiprinājusi, ka jauno biroju veidos Lietuvas galvaspilsētā. Par šo investīciju Viļņa sacentās ar Portugāles, Spānijas, Čehijas un Polijas pilsētām, bet noslēguma posmā izvēle bijusi starp Poliju, Čehiju un Lietuvu, norādījuši konsultanti, kas strādāja ar šo projektu.

Verslo žinios avoti uzsvēruši, ka tas ir pirmais Lietuvas uzvarētais projekts, kas tiešā veidā saistīts ar Breksitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrodot «airBaltic» investoru, Latvijas valdībai darījumam būs vajadzīga atļauja arī no Lietuvas, konkrētāk, no bankrotējušās bankas «Snoras» kreditoru komitejas, kurā lielākā ietekme ir valsts uzņēmuma «Indeliu ir investiciju draudimas» pārstāvjiem, vēsta Lietuvas medijs «Verslo žinios».

Kā norāda kaimiņvalsts medijs, tas esot saistīts ar «airBaltic» parāda atlikumu šai bankai aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

«Verslo žinios» uzrunātie speciālisti iepriekš izteikušies, ka Lietuvai būtu izdevīgāk, ja lidsabiedrībā «airBaltic» ienāktu stratēģiskais investors ar skaidru kompānijas attīstības plānu, nevis vienkārši finanšu investors, kas darījumā ieguldītu vienreizēju finanšu injekciju un tiektos panākt, lai tā pēc iespējas drīzāk atmaksātos.

«airBaltic» 2016.gada pārskats liecina, ka pērnā gada beigās uzņēmuma parāds pret «Bankas Snoras» veidoja 20,03 miljonus eiro. Saistības atmaksājamas no 2019.gada 10 gadu laikā.

Apsver pilnīgu aviokompānijas airBaltic privatizāciju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

IKEA pērn Baltijas valstīs iegādājies meža īpašumus par 65 miljoniem eiro

LETA, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākais mēbeļu tirgotājs - Zviedrijas uzņēmums IKEA - 2015.gadā Baltijas valstīs iegādājies 38 000 hektāru meža par aptuveni 65 miljoniem eiro, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts Verslo žinios.

Laikraksts atsaucas uz aģentūras Bloomberg citēto Zviedrijas specializēto izdevumu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem ATL, kas norādījis, ka IKEA pērn Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Rumānijā kopumā nopircis aptuveni 72 000 hektāru meža par vismaz 1,1 miljardu Zviedrijas kronu (115 miljoniem eiro).

IKEA Lietuvas laikrakstam nav atklājis, kādu mežu platību un par kādu summu tas iegādājies un šobrīd pārvalda Lietuvā, bet Baltijas valstu statistika iegūta, atrēķinot Rumānijas rādītājus.

IKEA meitassabiedrība IRI Investments pērnvasar Rumānijā no privātā uzņēmuma Greengord iegādājās 33 600 hektārus meža, līdz ar to kļūstot par lielāko mežu īpašnieku šajā valstī. Kā vēstīja portāls Romania Insider, šā darījuma vērtība bija 50 miljoni eiro, un tas ļauj aprēķināt, ka Baltijas valstīs šajā laikā nopirkti meži par 65 miljoniem eiro, skaidro Verslo žinios.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietuvā korupcijas lietā aizturēts arī būvuzņēmuma Kauno tiltai vadītājs

LETA--BNS, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā augsta līmeņa korupcijas lietā otrdien aizturēts arī ceļu un tiltu būves uzņēmuma "Kauno tiltai" valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Alds Rusevičs.

To trešdien ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Elena Martinoniene.

Īpašās izmeklēšanas dienesta pārstāve sabiedrisko sakaru jautājumos Renata Ķebliene aģentūrai BNS apstiprināja, ka Rusevičs ir viens no aizdomās turētajiem lietā, tomēr atteicās sniegt konkrētāku informāciju, par ko viņš tiek turēts aizdomās.

"Kauno tiltai" pārstāve sakariem ar presi Ģiedre Samuļonīte-Lekavičiene sacīja, ka nevarot pateikt, kur atrodas Rusevičs.

"Pašlaik man nav informācijas par to, kur ir mūsu vadītājs, es nevaru to pateikt," viņa sacīja aģentūrai BNS.

"Kauno tiltai" pārstāve arī teica, ka otrdien Rusevičs bijis darbā un piedalījies kratīšanā, kas veikta uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien izsoļu nama Christie’s rīkotajā izsolē jaunu rekordu sasniedza Pablo Pikasso mākslas darbs.

Pablo Pikasso glezna Les femmes d Alger (Version O ) izsolē tika pārdota par gandrīz 179,4 miljoniem ASV dolāru, kas ir vēsturiski augstākā cena, par kādu jebkad pārdots kāds mākslas darbs.

Līdz šim dārgākā izsolē pārdotā glezna bija Frensisa Bēkona Lusjēna Freida trīs studijas, kura Christie’s tika pārdota 2013. gadā par 142,5 miljoniem dolāru.

Tas gan nebija vienīgais vakardienas izsolē sasniegtais rekords – Alberto Džakometi veidotā skulptūra Rādošais cilvēks tika pārdota par 141,3 miljoniem dolāru. Tā pārspēja citas šī mākslinieka veidotās skulptūras rekordcenu, jo 2010. gadā A. Džakometi skulptūra Soļojošais cilvēks sasniedza rekordaugstu atzīmi un tika pārdota par 104,3 miljoniem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

2014.gada veiksmīgākie jaunie produkti Latvijā - tualetes papīrs, majonēze un cepamdesas

Dienas Bizness, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pārdošanas rezultātus un patērētāju viedokli, globālā informācijas un mērījumu kompānija Nielsen par trīs veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem 2014.gadā atzinusi SCA Hygiene Products ražoto Zewa Moll Soft & Strong trīs kārtu tualetes papīru, Polven Provansas majonēzi ar tradicionālo garšu, kā arī Rīgas Miesnieka cāļa cepamdesas ar sieru.

Veiksmīgākie jaunie produkti noteikti kopumā 18 produktu grupās. Piena produktu grupā veiksmīgākais produkts ir uzņēmuma Food Union ražotais krējuma zemeņu saldējums no piena un krējuma Pols. Vieglā alkohola grupā – Cēsu alus ražotais alus Miezītis Stiprais 7.1%. Bezalkoholisko dzērienu grupā – Royal Unibrew ražotais minerālūdens Mangaļi Vita Fruit ar zemeņu garšu.

Stiprā alkohola grupā – S.P.I. Group ražotais Rigas Prestige Cuvee bruts dzirkstošais vīns; saldumu grupā – Wrigley ražotā Orbit Melleņu košļājamā gumija; maizes izstrādājumu grupā – Fazer ražotā Druva Klona baltmaize; dzērienu grupā, kas nav gatavi tūlītējai lietošanai (kafija, tēja, kakao) – Mondelez ražotā Jacobs Kronung Harmonious&Smooth maltā kafija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Strīdā ar lidostu Rīga par 24 miljonu piedziņu Rixport jāmaksā teju 4 miljoni eiro

BNS, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa piektdien noraidīja Norvēģijas investora Rixport prasību pret starptautisko lidostu Rīga par gandrīz 24 miljonu eiro zaudējumu piedziņu, apmierinot atbildētāja pretprasību par 3,704 miljonu eiro piedziņu no Rixport, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Marika Jankovska.

Lidostas Rīga pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Zeltiņš aģentūrai BNS pastāstīja, ka pretprasība tika iesniegta par Rixport nesamaksātiem rēķiniem. Šo nesamaksāto rēķinu pamatparāda summa veidoja 3,228 miljonus eiro un līgumsods ir 476,13 tūkstoši eiro.

Viņš paskaidroja, ka Rixport nebija norēķinājies par tā saukto zemes infrastruktūras maksu, nomas maksu, kā arī nekustamā īpašuma nodokli.

Rēķini par kuriem Rixport nav norēķinājies, izrakstīti laika periodā no 2007.gada 28.novembra līdz pērnā gada 16.maijam.

«2007.gadā ir tikai viens rēķins, līgumisku nianšu dēļ šis arīdzan ir pie nesamaksātiem rēķiniem, bet principiāli un tā patstāvīgi Rixport pārtrauca maksāt 2012.gadā. Un visi pārējie rēķini izrakstīti laika periodā no 2012.gada 31.jūlija līdz (..) 2014.gada 16.maijam,» Zeltiņš atzīmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās Latvijas gurķu ražas šogad ir gaidāmas marta pirmajā pusē, savukārt tomāti - aprīļa vidū, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs aģentūrai BNS teica, ka pirmo gurķu ražu plānots ievākt līdzīgā laika periodā kā pērn. «Marta pirmajā nedēļā mums sākas siltumnīcas saimniecībām pirmā jaunā gurķu raža. Ļoti cerams, ka mums te nebūs tā kā šobrīd viss apmācies un miglains. Gurķiem, lai augtu sulīgi skaisti un zaļi, ir vajadzīga saules gaisma. Cerams, ka saule spīdēs, gurķi būs un ap 5.martu, vēlākais uz 8.martu,» norādīja Bušs, piebilstot, ja turpmākās trīs nedēļas būs apmācies un tumšs laiks, tad gurķi ienāksies vēlāk - ap 12.martu.

Savukārt pirmie tomāti gaidāmi aprīļa sākumā, norādīja Baltijas dārzeņu valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas mediju grupu BNS iegādājies Igaunijas uzņēmums Ou Uudisvoog

LETA, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais mediju koncerns Alma Media pārdevis Baltijas ziņu aģentūru un mediju monitoringu grupu "Baltic News Service" (BNS) Igaunijas uzņēmumam Ou Uudisvoog, paziņoja Alma Media.

Puses vienojušās neizpaust darījuma summu.

Tomēr Alma Media paziņojumā teikts, ka pēc darījuma noslēgšanas Alma Media 2014.gada pirmā ceturkšņa rezultātu ieņēmumi palielināsies par 0,8 miljoniem eiro.

BNS grupai pieder Igaunijā, Latvijā un Lietuvā esošā ziņu aģentūra BNS un mediju monitoringa uzņēmumi Mediaskopas, Mediju monitorings, ETA Uudistetalituse.

2013.gadā BNS grupas apgrozījums veidoja 4,2 miljonus eiro, teikts Alma Media paziņojumā.

BNS grupas jaunais īpašnieks Ou Uudisvoog pieder Igaunijas riska kapitāla kompānijai Koha Capital Ou.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT produktu un risinājumu izplatītājs "Elko grupa" saņēmis lielu atsaucību saistībā ar tā noliktavas apzagšanu, pastāstīja "Elko grupas" direktors Svens Dinsdorfs.

Viņš stāstīja, ka kopš paziņojuma un atlīdzības izsludināšanas, izplatītājs no dažādiem avotiem saņem informāciju par aizdomīgiem piedāvājumiem un neautorizētiem izplatītājiem, kā arī saņem atbalstu no citiem nozares dalībniekiem, kas ir gatavi palīdzēt izmeklēšanas procesā.

ELKO Grupa noliktava no jūnija atradīsies blakus lidostai 

ELKO Grupas noliktavas telpas no jūnija atradīsies blakus lidostai esošajā biznesa parkā...

Visa iesūtītā informācija tiek nodota apdrošinātājam un nolīgtajiem izmeklētājiem, kas tālāk to klasificēti apstrādā, piebilda Dinsdorfs.

Kā atklāja Dinsdorfs, "Elko grupa" nav bijusi vienīgā, kuras noliktava ir apzagta pēdējā laikā. "Līdzīgus, bet mazāka mēroga noziegumus piedzīvojuši arī citi tirgus dalībnieki. Kamēr zagļiem būs brīva noieta iespējas, tikmēr nekas nemainīsies; dzīvosim kropla tirgus apstākļos ar negodīgu cenu politiku," viņš uzsvēra.

"Elko grupa" direktors atzīmēja, ka izsludinātās atlīdzības mērķis ir, lai šādas situācijas atkārtošanās būtu pēc iespējas grūtāka. "Es ļoti ceru, ka šis precedents palīdzēs tirgum pašattīrīties. Mēs izjūtam tiešām lielu nozares dalībnieku atbalstu gan Latvijā, gan tuvējās kaimiņvalstīs," viņš apgalvoja.

Aizvadītajās brīvdienās "Elko grupas" teritorijā notikusi liela apmēra zādzība. "Elko grupa" izsludinājusi līdz 200 000 eiro lielu atlīdzību par informācijas sniegšanu, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu.

"Elko grupa" korporatīvā mārketinga vadītāja Māra Skudra skaidroja, ka noziedzīgais nodarījums organizētā grupā izdarīts aizvadītajā nedēļas nogalē, "Elko grupa" noliktavas telpās, biznesa parkā "Lidostas parks". Ielaušanās notikusi no blakus esošās noliktavas. Noliktavā uzglabātās preces bija pilnībā apdrošinātas, tāpēc neradīs būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Tāpat ziņots, ka "Elko grupa" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 1,682 miljardi eiro, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga vairāk nekā divas reizes un bija 17,7 miljoni eiro.

"Elko grupa" reģistrēta 1993.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 9,785 miljoni eiro. "Elko grupa" pieder vairākām juridiskām personām, kā arī investīciju fondam "Amber Trust".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus virzienā

Parasti skaļāk izskan tas, ka turīgie sacenšas par kāda autora darbu visatpazīstamāko izsoļu namu rīkotajos pasākumos. Tiesa gan, šādi darbi savus īpašniekus maina arī nosacīti klusāk – kolekcionāriem savā starpā vienojoties par kādu konkrētu summu. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī sabalansēt savus ieguldījumus. DB jau rakstījis – milzīgas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru