Jaunākais izdevums

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts uzņēmuma eksports, bet upeņu saldējuma nosaukums "Melnītis" jeb "Blacky" izraisījis ažiotāžu sabiedrībā. Abi šie notikumi ļāvuši uzņēmumam uzaudzēt vēl stiprākas bruņas un turpināt izaugsmi.

Trīs gadu laikā, kopš "Dienas Bizness" iepriekš viesojās uzņēmumā "Rūjienas saldējums", tas krietni audzis, dubultojot apgrozījumu. Un, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, mācības ir bijušas dažādas – gan priecīgas, gan ne tik ļoti.

Kopumā "Rūjienas saldējums" ražo 25 dažādus saldējumu veidus. "Cenšamies nepārsātināt ar jaunumiem. Varam saražot daudz, jo ideju mums ir bez gala, bet jautājums, vai varam tos izvietot lielveikalos," komentē I. Miezis. Pieprasītākais no "Rūjienas saldējumiem" ir dzērveņu konuss. Taču saceltās ažiotāžas ziņā šīs vasaras populārākais produkts noteikti ir upeņu saldējums "Blacky".

Visu rakstu lasiet 21. jūlija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rūjienas saldējumam divu miljonu eiro investīciju plāni

LETA,18.09.2024

"Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Igors Miezis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotāja SIA "Rūjienas saldējuma" kopējās investīcijas šogad un nākamgad sasniegs aptuveni divus miljonus eiro, pastāstīja "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka prognozētās investīcijas ir aptuvenas, jo iekārtu iepirkumi vēl nav noslēgušies, un uzņēmums vēlas atrast pēc iespējas kvalitatīvāku, bet ne dārgu piedāvājumu. Uzņēmums turpmāk plāno investēt jaunās iekārtās, kuras "Rūjienas saldējums" sācis ražot un veidot sadarbībā ar dažādiem uzņēmumiem, kā arī plānota iekārtu nomaiņa un telpu izbūve Rūjienā.

Uzņēmums katru gadu investē dažādos projektos, tostarp procesos, kas saistīti ar uzņēmuma ilgtspējību un nedod uzreiz acīmredzamus rezultātus, bet sadārdzina ražošanas procesu, piemēram, uzņēmums pirms dažiem gadiem izvietoja ūdens attīrīšanas iekārtas, lai attīrītu ūdeni pirms tā laišanas pilsētas kanalizācijā, kas palielināja izdevumus, skaidroja Miezis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rūjienas saldējums investē ap 1,5 miljoniem eiro jaunā ražošanas iekārtā

Db.lv,19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju saldējuma ražotājs SIA “Rūjienas saldējums”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank iegulda ap 1,5 miljoniem eiro jaunas “Mini Melt BIG Ball” ražošanas iekārtas iegādē.

“Kopš 2009. gada, kad sāku strādāt Rūjienas saldējumā, visa enerģija un finanšu resursi tikuši investēti rūpnīcas atdzimšanā jaunā kvalitātē. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka, bez nopietnas eksporta pārdošanas bāzes, nekas jaudīgs izdoties nevar, bet, lai izdotos iecerētais, ir jāatrod kaut kas īpašs, kas atšķiras un ir gana sarežģīts. Esam pietiekami veiksmīgi spēruši pirmos soļus, tā teikt, pamatskola pabeigta – jāturpina mācīties un strādāt tālāk,” uzsver uzņēmuma vadītājs Igors Miezis.

SIA "Rūjienas saldējums" regulāri veic ieguldījumus uzņēmuma attīstībā ar mērķi palielināt jaudas, paplašināt sortimentu un eksporta iespējas - uzbūvēta jauna saldētava un iegādātas saldējuma ražošanas iekārtas. Uzņēmums ir uzstādījis jaunas attīrīšanas iekārtas un plāno nomainīt apkures sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīga uzņēmuma darbības attīstību un kļūtu videi draudzīgāki. 2016. gadā sortimentā tika ieviests produkts “Mini Melts”, kas ievērojami palielināja eksportu un nodrošināja jaunu klientu piesaisti. Aizvadītajā gadā, līdzās līdzšinējiem eksporta tirgiem uz 29 valstīm (piemēram, Poliju, Vāciju, Ukrainu, Īriju, u.c.), sākta produkcijas piegāde uz Kataru, Izraēlu un Maurīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rūjienas saldējuma apgrozījums pērn audzis par 34%

LETA,28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 782 886 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn "Rūjienas saldējumam" turpināja saldējuma ražošanu, iegādājās pamatlīdzekļus, turpināja jaunās noliktavas celtniecību un nodeva ekspluatācijā jaunu priekšattīrīšanas iekārtu.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka "Rūjienas saldējums" 2021.gadu noslēdza ar peļņu, pateicoties veiksmīgai "Mini Melts" saldējuma realizācijai Latvijā, citās Eiropas Savienības valstīs, Ukrainā un Gvatemalā, kura pārdošanas apmēri palielinājās par 25% saistībā ar jaunu klientu piesaisti un sekmīgu e-veikala darbību.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka "Rūjienas saldējums" šā gada sākumā veica preču piegādi uz Ukrainu 38 548 eiro apmērā, par ko samaksu nav saņēmusi un, iespējams, ka arī nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Tērvete food” komanda 2022. gadā ir rūpīgi strādājusi pie zīmola “Druvas saldējums” attīstības un vairāku jaunu produktu līniju izveides.

Gada nogalē uzņēmums saņēmis sertifikāciju bioloģisku saldējumu ražošanai un ievieš tirgū pirmos bioloģiskos saldējumus bērniem sadarbībā ar Latvijā plaši zināmo un iemīļoto bērnu seriālu “Tutas lietas”.

Ņemot vērā tendenci iegādāties ne tikai gardus, bet arī pēc iespējas dabīgus un tīrus produktus, kā arī, domājot par ietekmi uz vidi, “Druvas saldējums” produktu klāsts papildināts ar diviem bioloģiskiem produktiem, piedāvājot klasisko vaniļas un šokolādes saldējumu.

“Bioloģiskā saldējuma tirgus pēdējo desmit gadu laikā pasaulē ir strauji pieaudzis, tāpēc, domājot par saldējumu pašiem mazākajiem, pieņēmām lēmumu radīt tieši bioloģiskās izcelsmes produktus, lai nodrošinātu dabiskāko pieeju,” stāsta SIA “Tērvete food” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 5,451 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 53,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmuma peļņa saruka par 20,3% un bija 624 318 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Tostarp "Rūjienas saldējums" pērn no produkcijas pārdošanas vietējā tirgū guva ieņēmumus 1,459 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi eksporta tirgos veidoja 3,598 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2021.gadu, kompānijas ieņēmumi vietējā tirgū samazinājušies par 3,2%, kamēr eksportā realizētās produkcijas vērtība kāpusi par 75,8%.

Pērn par 33,7% pieaugušas "Rūjienas saldējuma" pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, sasniedzot 3,227 miljonus eiro. Vienlaikus 2,3 reizes pieaugušas arī pārdošanas izmaksas, veidojot 1,597 miljonus eiro.

2021.gadā "Rūjienas saldējums" strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu un 782 886 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 751 389 eiro. "Rūjienas saldējuma" vienīgais īpašnieks ir Igors Miezis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Druvas saldējums un Lāči veido jaunu saldējumu līniju

Db.lv,31.05.2022

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka,24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB,21.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē, kurā vienmēr kāds apvainosies un, šķiet, neizbēgami tiks aizskartas kādas arvien marginālāko grupu jūtas, uzņēmējiem jāstaigā pa plānu ledu. Turklāt izskatās, ka veselu kampaņu pret jebkuru uzņēmumu gluži vai jebkurā mirklī var vērst politiskie ideologi un to līdzskrējēji.

Uzņēmuma "Rūjienas saldējums" "Melnītis" jeb "Blacky" izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. Saldējuma ražotājs tika kaunināts par tik "rasistiski izdomātu nosaukumu".

Kopš ažiotāžas ir pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis, un uzņēmums nolēmis nākamo šī saldējuma partiju ražot ar nosaukumu "Black".

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. jūlija numurā:

  • viedokļi - ažiotāža ap "Rūjienas Saldējums" produktu "Melnītis"
  • aktuāli - briti neraujas uz vienošanos ar ES
  • tēma - saldējums nav politiska prece
  • izglītība - intervija ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā izglītības ekspertu Klaudio Riviera
  • izglītība - cer mainīt doktorantu skaitu
  • izglītība - izveido mācībspēku glābējkomandu "Mācītspēks"
  • izglītība - Latvijas Universitāte atver jaunu maģistra programmu "Epidemioloģija un medicīniskā statistika"
  • demogrāfija - iedzīvotāju skaita statistika
  • nekustamais īpašums - nekustamā īpašuma starpnieku likums stājas spēkā 1. augustā
  • elektromobilitāte - "Blue Shock Race" rada elektrokartingus
  • biznesa psiholoģija - krīze kā attīstības iespēja
  • pie stūres - "Ford Puma"
  • Pēteris Senkāns, SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato

Anda Asere,07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 80 000 eiro, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis premium saldējuma zīmola “Ekselence” sortimentu ar trīs jaunām garšām, kā arī radījis šī zīmola iepakojumam jaunu dizainu.

Kopējās investīcijas, kuras uzņēmums šogad ir ieguldījis “Ekselences” pozīciju nostiprināšanā ir ap 80 000 eiro. Investīcijas vienīgajā premium saldējuma zīmolā Latvijā apliecina “Food Union” ilgtermiņa stratēģiju, proti, attīstīt spēcīgu, daudzveidīgu un uz inovācijām vērstu produktu zīmolu piedāvājumu, kas izstrādāti pateicoties dziļām tirgus un patērētāju paradumu zināšanām.

Šīs sezonas garšu jaunumi ir banānu un šokolādes, krējuma saldējums ar tumšās šokolādes cepumu gabaliņiem, un saldējums ar šokolādes mērci un maršmelo.

Kopumā gardēžu zīmola “Ekselence” klāstā ir seši deserta saldējumi – trīs jaunie, kā arī klasiskais plombīrs, valriekstu un kļavas sīrupa saldējums, kā arī “Rīgas Melnā balzāma” un braunija cepumu saldējums).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Edijam Masaļskim izdevies attīstīt saldējumu biznesu un radīt zīmolu "Molberts".

Ideja par premium kvalitātes saldējumu ražošanu E.Masaļskim radās jau pirms vairākiem gadiem, tomēr līdz šim visa enerģija tika veltīta pamatbiznesa attīstībai - picērijai Vecrīgā. Saldējumu ražošanai viņš pievērsās Covid-19 krīzes iespaidā, kas ļoti skāra pamatbiznesu un nācās meklēt papildus iespējas, kā palielināt apgrozījumu. Telpas bija, atlika iegādāties iekārtas un sākt gatavot.

Saldējums "Molberts" top Rīgas centrā, picērijas "Mozzo pizza" telpās, kur iekārtota neliela ražošanas telpa. E.Masaļskis pastāsta, ka saldējuma gatavošana ir roku darbs, jo paši gatavo visu no "nulles", sākot ar saldējuma bāzi, kam tiek izmantots saldais krējums, piens, olas, cukurs, līdz beidzot ar dažādām piedevām, ko pievieno gatavajam saldējumam - pašu ceptiem šokolādes braunijiem, cepumiem, sāļo karameli, Latvijas ābolu un ķirbju biezeņiem u.c. Ražotājs nav aizmirsis arī par vegāniem un gatavo vegāniskos saldējumus no pašu gatavota Indijas riekstu piena un citām augu valsts izejvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 29.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - cik gatavi esam digitālajai transformācijai?
  • Eksports - ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks.
  • Intervija - Ģirts Rungainis, AS Prudentia partneris un padomes loceklis.
  • Zaļā politika - zaļajam lēcienam deficīti var spieķos ielikt sprunguli. Kad zaļums ir vien daļa no mārketinga stratēģijas. Zaļā kursa projekti turpina biedēt.
  • Enerģētika - biometāna potenciāls pagaidām paliek neizmantots.
  • Tendences - pieprasīs aktīvu uzņēmēju piedalīšanos radikālu izmaiņu īstenošanā.
  • Finanses - līdzekļus neparedzētiem gadījumiem aizņemamies.
  • Portrets - Igors Miezis, SIA Rūjienas Saldējums valdes priekšsēdētājs.
  • DB konferences - elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka.
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Romanovskis, SIA Latgales Dārzeņu Loģistika (Mežvidu tomāti) līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā izmēģinājuma aktivitātē uzņēmumiem, kas paredz speciālista – inovāciju projekta vadītāja atbalstu jaunu produktu attīstīšanai, pārtikas ražotājs SIA “Felici” mazāk nekā gada laikā izstrādājis receptūru diviem jauniem produktiem un šobrīd gatavojas to virzīšanai tirgū.

Iesaistoties aktivitātē, uzņēmuma SIA “Felici” (zīmols “Graci) mērķis bija aizvietot esošās ātri pagatavojamās maltītes – pilngraudu putras ar cukuru, izstrādājot veselīgāku produktu bez pievienota cukura, saglabājot patērētājam svarīgās garšas īpašības. Šobrīd darbs pie receptūras ir pabeigts un notiek gatavošanās produkta virzīšanai tirgū.

Valmiermuižas alus tirgū ievieš īpaši sportistiem radītu alu 

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona...

Inovāciju projektu vadītāja galvenais uzdevums ir palīdzēt sistematizēt jauna produkta, pakalpojuma vai procesa attīstību, praktiski iedziļinoties esošajās uzņēmuma vajadzībās, lai tālāk nonāktu līdz detalizētam plānam. Tas paredz produkta idejas analīzi, komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

“Tā kā uzņēmums strauji attīstās, grūtākais ir izstrādāt piemērotāko inovāciju vadības stratēģiju, lai tā spētu funkcionēt atbilstoši pieejamajiem resursiem un izaugsmes tempam. Projektu vadītājs ar savām zināšanām un pieredzi spēj kritiski palūkoties uz šī brīža inovāciju vadības procesiem uzņēmumā un piedāvāt savu redzējumu par iespējamajiem uzlabojumiem, kas palīdzētu būt efektīvākiem. Kopīgi strādājām pie tā, lai jaunie produkti būtu konkurētspējīgi ar augstu pievienoto vērtību un skaidri pozicionēti konkrētajam mērķa tirgum, kur noder speciālistam pieejamie tirgus dati un spēja tos attiecīgi interpretēt,” uzsver SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja Anna Marija Zīdere-Laizāne.

Viņa norāda, ka šāda speciālista atbalsts būtu lietderīgs citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir strauji attīstīties un iekarot dažādus tirgus segmentus ar jauniem un inovatīviem produktiem, kuru izstrāde ir uz tirgus datiem balstīta. Arī iepriekš diskusijās ar uzņēmējiem norādīts, ka nereti uzņēmumos trūkst laika inovāciju vadībai vai zināšanu, kā izmantot, piemēram, pētnieku atbalstu jauna produkta radīšanai.

Vienlaikus arī secināts – ja uzņēmējam būtu iespēja piesaistīt nozares profesionāli, kurš ar dažādām inovāciju vadības metodēm mērķtiecīgi veicinātu produktu prototipu izstrādi un tālāku virzību tirgū, projektu ieviešana notiktu efektīvāk. Šī izmēģinājuma aktivitāte ir viena no tā saucamajām labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, un, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību jaunu pakalpojumu attīstīšanā.

Kopumā izmēģinājuma aktivitātē iesaistījās pieci uzņēmumi – SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW”.

Izmēģinājuma aktivitāte ir daļa no rīcības plāna Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs Igors Miezis

Monta Šķupele,05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igora Mieža profesionālā pieredze ir gana raiba. Vairāk nekā 25 gadus viņš strādājis vadošos amatos tādos zināmos Latvijas pārtikas un cita veida uzņēmumos kā Tabakas fabrika, Kraft Jacobs, Ādažu čipsi, Latvijas balzams, Rīgas piena kombināts, Laima un citi. Un viņš joprojām ar interesi seko līdzi visu šo uzņēmumu darbībai.

"Latvijas pārtikas uzņēmumu vidē vadošo darbinieku rotācija vispār ir ļoti interesanta, jo liela daļa no man zināmiem, vadīt spējīgiem speciālistiem veic savu karjeras goda apli, iekļaujot pieminētos un citus uzņēmumus. Mēs tomēr esam ļoti mazs tirgus," stāsta I. Miezis. Savā pieredzē viņš lielākoties visur bijis atbildīgs par pārdošanas un mārketinga sektoriem.

"Protams, katra darbavieta ir devusi savu pienesumu profesionālo iemaņu izveidē. Domājot par bijušajām darbavietām, pret visām izjūtu dziļu cieņu un pateicību kolēģiem. No agras bērnības nevaru iedomāties savu dzīvi bez sporta. Kādreiz tie bija daudzi gadi austrumu cīņās, esmu noskrējis sešus maratonus, bet pēdējos gados izbaudu motokrosa braukšanu. Uzskatu, ka sports kādreiz ir reāli palīdzējis sakārtot sevi un tumšākos dzīves brīžos ļāvis kā Minhauzenam izvilkt sevi aiz matiem laukā," atklāj SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB,10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē un izmantoja speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalstu jauna produkta attīstīšanai, laižot tirgū pirmo Latvijā īpaši sportistiem radītu izotonisku bezalkoholisko alu.

Ceļš līdz jauna produkta izstrādei no idejas līdz virzīšanai tirgū nereti ir sarežģīts un prasa ne tikai pieredzi inovāciju projektu vadībā, pietiekamus finanšu un laika resursus, bet arī sistemātiskas “soli pa solim” pieejas uzturēšanu idejas realizēšanā. Tieši iespēja piesaistīt pieredzējušu projektu vadītāju inovāciju projektam, kas ļautu paātrināt jaunas garšas ieviešanu tirgū, deva pamudinājumu alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” vadītājam Aigaram Ruņģim iesaistīties izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”.

Lai nodrošinātu sistēmisku procesa vadību jaunu produktu izstrādē, inovāciju projektu vadītājs procesus sadala un īsteno vairākos posmos. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, tāpat inovācijas komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” radījis īpašu Ukrainai veltītu saldējumu tās nacionālā karoga krāsās.

Ar simbolisku mērķi saldējuma receptē no dabiskām izejvielām savītas ziedu garšas – plūškoka un rudzupuķu garša zilajā saldējuma krāsā un safrāns saldējuma dzeltenajā krāsā. Aukstajam gardumam dots “Слава Україні” nosaukums, kas pazīstams kā Ukrainas suverenitātes un pretestības simbols.

“Šis saldējums ir veltījums Ukrainas tautas drosmei un brīvības mīlestībai. Bet vēl svarīgāk – tas ir atgādinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka Ukrainā joprojām notiek briesmīgs karš, tāpēc mums jāturpina palīdzēt tās cilvēkiem arī pēc tam, kad pirmais atbalsta vilnis ir rimis,” uzsver “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā Irēna Holodnaja.

Zili-dzeltenais saldējums bez maksas būs pieejams Ukrainas iedzīvotājiem Rīgas atbalsta centrā (Kaļķu ielā 1) un Ukrainas iedzīvotāju dienas centrā “Common Ground” (Andrejostas ielā 27), kā arī “Ekselence” saldējuma vasaras tirdzniecības vietās Rīgā un Jūrmalā, uzrādot Ukrainas personu apliecinošus dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union atver internetveikalu ar produktu piegādi uz mājām

Lelde Petrāne,24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien aicināja boikotēt kompānijas "Goodyear" ražotās riepas, apsūdzot uzņēmumu, ka tas aizliedzis darbiniekiem valkāt cepurītes ar viņa iepriekšējās prezidenta vēlēšanu kampaņas saukli "Padarīsim Ameriku atkal diženu!" ("Make America Great Again!").

"Nepērciet "Goodyear" riepas. Viņi ir paziņojuši par MAGA cepurīšu aizliegumu. Pērciet labākas riepas daudz lētāk!" tviterī ierakstīja Tramps. MAGA ir saīsinājums no "Make America Great Again!"

Kanzasas telekanāls WIBW, atsaucoties uz kādu anonīmu "Goodyear" darbinieku, ziņoja, ka "Goodyear" darbiniekiem norādījusi, ka nav pieņemami ierasties darbā, valkājot politisko simboliku, kā piemēru minot arī MAGA. Kompānijai gan neesot iebildumu pret saukli "Black Lives Matter" ("Melnādaino dzīvības ir nozīmīgas") un pret seksuālo minoritāšu simboliku.

"Goodyear" savukārt skaidroja, ka neko neesot aizliegusi, bet lūgusi darbiniekiem neierasties uzņēmuma teritorijā ar simboliku, kas pārkāpj vienlīdzības principus, kā arī ar politisko simboliku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Latvijas saldējuma rūpniecības 50. jubilejai piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis 20 jaunas saldējuma šķirnes, informē uzņēmumā.

Svinīgās saldējuma sezonas produktu izstrādē un jaunajās iekārtās investēti 820 000 eiro – no tiem 700 000 eiro ir paša uzņēmuma kapitāls, bet 120 000 eiro Eiropas fondu atbalsts.

Visi jubilejas gada jaunumi ir izstrādāti “Food Union” Saldējuma kompetences centrā.

“Šogad aprit 50 gadi, kopš Latvijā sākusies industriāla saldējuma ražošana, kas šim sasaldētajam desertam piešķīra plašpatēriņa produkta statusu. Tās pirmsākumi meklējami 1971. gadā, kad “Rīgas piena kombinātā” darbu uzsāka pirmā saldējuma fabrika valstī – specializētas ražotne saldējuma masveida produkcijai Latvijas un kaimiņvalstu tirgiem. Šo gadu laikā vairākas pārtikas meistaru paaudzes ir radījušas un spodrinājušas tūkstošiem saldējuma veidu,” saka Irēna Holodnaja, “Food Union” vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru