Eksperti

Viedoklis: Nedaudz nervozi gaidām pilnu gadu izaugsmes

Deniss Pospelovs, AFI Investīcijas dibinātājs, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Novembrī viens no būtiskākajiem ASV fondu indeksiem S&P 500 atkal pieauga – ja neskaita niecīgu samazinājumu šī gada martā, tas audzis kopumā 13 mēnešus pēc kārtas. Pēc Trampa nodokļu reformas izraisītā akciju cenu kāpuma decembrī gaidam pilnu gadu fondu tirgu izaugsmes.

Trīspadsmit mēneši pēc kārtas fondu tirgu izaugsmē vai ar vērtības samazināju ne vairāk kā 0.1% pēdējo reizi bija 1958. – 1959. gadā, kad šādu mēnešu bija 15. Tātad aptuveni 60 gadus atpakaļ. Faktiski jau ar šādu atskatu pietiktu, lai konstatētu, ka šobrīd fondu tirgū notiek kaut kas īpašs. Parasti ilgtermiņa izaugsme beidzas ar negaidītu un nereti būtisku tirgu korekciju. Tai pat laikā, šī brīža ilgtermņa izaugsmes tendence, kas aizsākās 2009. gadā ar S&P 676.5 punktu līmenī un, kas nesusi gandrīz trīskāršu pieaugumu, nav nedz garākā, nedz būtiskākā fondu tirgu vēsturē. Laikā no 1987. līdz 2000. gadam teju trīspadsmit gadu izaugsmes tendencies rezultātā S&P indekss pieauga 5.8 reizes. Divu trīs gadu izaugsmes skrējieni fondu tirgū nav retums – to bijis vismaz desmit. Jāsecina, ka ir saprotams, kāpēc tirgu analītiķu lokā nav vienotības par to, vai šī brīža izaugmes līkne ir pamatota vai ievilkusies. Un tomēr skaidrs, ka nervozitāte pieaug – katrs jaunais izaugsmes mēnesis atgādina par iespējamu korekcijas tuvošanos.

Galvenais līdzšinējās izaugsmes jautājums ir par to, cik ilgi pietiks degvielas pozitīvai dinamikai. Ar fundamentālu ekonomikas spēku esošo tendenci izskaidrot īsti nevar, jo, lai arī ekonomikas pēc 2007 – 2009. gadu krīzes aug, tā nav tāda izaugsme, kas tika novērota jau minētajā iepriekšējā pasaules un ASV ekonomikas «zelta» periodā, kas ilga no 1987. līdz 2000. gadam. Piemēram, laikā no 1986. – 2000. gadam ASV IKP pieauga 2.2 reizes, kas ir vairāk kā 6% gadā. Šobrīd ekonomika ir tālu no šādiem rādītājiem un līdzšinējo izaugsmi parasti analītiķi skaidro ar dažādu faktoru kopējo ietekmi, kur katrs faktors atsevišķi šādu dinamiku nesasniegtu. Visdrīzāk galvenais faktors ir kvantitatīvās mīkstinašanas politika ASV un Eiropā, kā arī Ķīnas izaugsme, tehnoloģiju tirgu pozitīvā ietekme un kopējais Trampa biznesa veicināšanas un nodokļu samazinašanas sentiments. Vai šiem faktoriem bākā vēl daudz degvielas? To parādīs tirgus, taču nervozitāte aug.

Vai iespējams objektīvi novērtēt «nervozitāti»? Jā, jāskatās uz tirgu volatilitātes indeksiem, piemēram VIX, kas ir tieši atkarīgs no S&P tirgus opciju un nākotnes darījumu cenām. Proti, vienkārši izsakoties, VIX cita starpā parāda, cik liels ir pieprasījums hedžēt vai nodrošināties pret būtiskām indeksa līmeņa izmaiņām. Parasti, augot S&P indeksam, tirgu nervozitāte samazinās. Taču novembrī, neskatoties uz S&P pieaugumu 3% līmenī, nervozitāti atklājošais indekss pieauga. Decembrī tas vēl nav atradis stabilu tendenci. Jāsecina, ka tirgus dalībniekus it sevišķi uztrauc tieši pēdējo mēnešu izaugsme, jo vēl vasarā, piemēram, jūlijā, VIX volatilitātes indekss saglabājās zemā līmenī.

Ko tad gaidīt? Decembris fondu tirgos parasti ir lielisks mēnesis – decembris, kas nes zaudējumus ir novērojams divreiz retāk kā jebkurš cits mēnesis. Tātad droši vien varam gaidīt pilnu gadu izaugsmes. Novēlu izbaudīt svētku laiku, lai arī Ziemassvētku miers fondu tirgiem un faktiski visiem, kas apzināti domā par saviem privāto portfeļu vai vienkārši pensiju ieguldījumiem, diez vai nesīs miera sajūtu ilgam laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

JP Morgan: Akciju tirgū var būt pamatīga korekcija un cenas krist par 40%

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju investoriem jābūt piesardzīgiem – nākamo 2-3 gadu laikā tirgus var sarukt par 40%, iznīcinot pēdējos divos gados gūto pieaugumu, atsaucoties uz JP Morgan analītiķiem, raksta MarketWatch.

«Mēs zināma, ka kaut kādā mērā gaidāma korekcija,» uzskata JP Morgan līdzpriekšsēdētājs Daniels Pinto. Parasti korekciju definē kā vismaz 10% kritumu no pēdējā tirgus augstākā punkta.

«Tā var būt dziļa korekcija, un var būt diapazonā no 20-40% atkarībā no novērtējumiem,» uzsver eksperts.

Ja šīs prognozes piepildīsies, tās dzēsīs pēdējā laikā gūtos ASV akciju tirgus plusus. Standard&Poor’s 500 indekss pēdējo divu gadu laikā ir audzis par 38%, bet Dow Jones Industrial – par 45%.

Pinto izteicis šo prognozi, ņemot vērā situāciju tirgos – akciju brokeri jau patlaban nervozi vēro situāciju, ņemot vērā nesen ASV Prezidenta Donalda Trampa izteiktos plānus par tarifiem tērauda un alumīnija importam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti: Strauja izaugsme ir vājš attaisnojums strukturālu reformu atlikšanai

Žanete Hāka, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka izsludina pieteikšanos uzņēmumu Izaugsmes programmai

Lelde Petrāne, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, norādaSwedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Mūsuprāt, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB meklē uzņēmumus 60 tūkstošus eiro vērtai programmai

Lelde Petrāne, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka izsludinājusi pieteikšanos Uzņēmumu izaugsmes programmai. Tās mērķis ir sagatavot 12 maza un vidēja izmēra uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Šajā programmā SEB banka ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, skaidro: «Iepriekšējo gadu laikā esam daudz darījuši, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus izvirzīt ambiciozus biznesa mērķus, ieguldīt inovācijās un mērķēt uz eksporta tirgiem. Ar Izaugsmes programmu ejam soli tālāk: tas ir padziļināts darbs ar 12 uzņēmumiem, lai tie sasniegtu konkrētus, izmērāmus rezultātus. Man nav šaubu, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem ir potenciāls kļūt daudz lielākiem un būt veiksmīgiem starptautiskajā tirgū, un mēs palīdzēsim to īstenot».

Latvijā Uzņēmumu izaugsmes programma tiks īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas «Izaugsmes programmu uzņēmumiem» 2.kārtai saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, informē bankas pārstāvji.

No tiem atlasīti 13 uzņēmumi, kuri tuvāko trīs mēnešu laikā izies inovatīvu un biznesa izaugsmei noderīgu apmācību programmu ar mērķi sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei. SEB banka šīs programmas īstenošanā šogad ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

SEB bankas «Izaugsmes programma uzņēmumiem» tiek īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Tas ir SEB bankas radīts biznesa akselerators, kurā trīs mēnešu laikā uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, "SEB banka" jau piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai.

Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas tagad varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus tās.

Uzņēmumu izaugsmes programmu "SEB banka" īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta Latvija". Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, "SEB banka" tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā.

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai, turklāt, no situācijas jāiziet kā ieguvējam. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir šobrīd, kad jādomā par sava biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Globālās ekonomikas izaugsme palēnināsies, bet pasaule no recesijas izvairīsies

Žanete Hāka, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā ekonomika šobrīd saskaras ar izteikti pesimistisku obligāciju tirgu, pieaugošu nenoteiktību tirdzniecības un ģeopolitisko jautājumu dēļ, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Ilgstošs rūpniecības kritums un pieaugošie tirdzniecības kari liks globālajai izaugsmei samazināties no gandrīz 4% 2018. gadā līdz nedaudz virs 3% laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Tomēr ekspertu galvenais skatījums ir tāds, ka pasaule no recesijas izvairīsies. Zema inflācija sniedz iespēju centrālajām bankām stimulēt ekonomiku, un ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) savlaicīga procentu likmju samazināšana ļauj nodrošināties pret pārmērīgi negatīvu scenāriju attīstību Finanšu tirgi pēdējos mēnešos ir bijuši ļoti nervozi. Tas, pirmkārt, attiecas uz radikālu cenu pārvērtēšanu obligāciju tirgū.

Tomēr reālās ekonomikas attīstība tik dramatiska nav bijusi. Lai gan apstrādes rūpniecība turpinājusi vājināties un pasaules tirdzniecības izaugsme ir stagnējusi, iekšzemes ekonomika lielākajā daļā valstu ir saglabājusi spirgtu garu. Taču bažas rada ilgstošais rūpnieciskās aktivitātes kritums. Apvienojumā ar tirdzniecības kara eskalāciju globālā IKP pieauguma prognoze 2019. gadam samazināta līdz 3,1% un 3,2% nākamgad. Šīs lejupejošās korekcijas galvenokārt attiecas uz strauji augošo valstu ekonomikām un eirozonu, ko primāri nosaka Ķīnas ekonomikas palēnināšanās un vācu «eksporta» buksēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus?

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvija saglabās ekonomikas izaugsmes līdera pozīcijas Ziemeļvalstu reģionā

Db.lv, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ekonomisko attīstību pasaulē bremzē daudzi faktori – darbaspēka trūkums, svārstīgie finanšu tirgi, tirdzniecības kari un citi politiska rakstura riski. Tomēr tie nav gana spēcīgi, lai izraisītu globālu lejupslīdi. Savukārt Latvija gan šogad, gan nākamajā gadā saglabās izaugsmes līderpozīcijas Ziemeļvalstu reģionā, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

SEB banka ir samazinājusi globālās izaugsmes prognozi līdz 3.5% gan 2019., gan 2020. gadā. Bezdarba rādītāji attīstītajās ekonomikās (36 OECD dalībvalstīs) ir nokrituši līdz zemākajam līmenim kopš 1980. gada. Tomēr izaugsmes temps būs pietiekams, lai bezdarba rādītāji pasaulē samazinātos vēl vairāk.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinējspēkiem, jo tam ir labvēlīga situācija darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma, tāpat nozīmīgs faktors būs investīcijas, ko stimulēs ES fondi. Tomēr uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz samazināties ārējo apstākļu un augošo būvniecības izmaksu dēļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis apmēram 2400 iesniegumu atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka, atšķirībā no pavasara, šajā ārkārtējās situācijas periodā VID ir uzticēts izmaksāt trīs veida atbalstus, tostarp šobrīd dienests piešķir gan dīkstāves pabalstus, gan subsidētos nodarbinātības atbalstus.

Jau vēstīts, lai palīdzētu plašākam tautsaimniecībā aktīvo iedzīvotāju lokam, Ministru kabinets paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumus - samazināts atbalsta saņemšanai nepieciešamai ieņēmumu krituma slieksnis, savukārt patentmaksātājiem palielināts atbalsta apmērs.

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem atbalstu par dīkstāvi var saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Komentāri

Pievienot komentāru