Viedokļi

Viena no straujāk augošajām nozarē Latvijā - apstrādes rūpniecība

Mārtiņš Āboliņš - Bankas Citadele ekonomists, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Apstrādes rūpniecības pieaugumu februārī uz leju pavilka dzērienu ražošana (-9%) un datoru, kā arī optisko iekārtu ražošana (-11,4%), kā arī tikai neliels pieaugums pārtikas ražošanā (+0,9%). Dzērienu ražošanu februārī iespējams jau ietekmējis martā gaidāmais akcīzes likmju kāpums alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt datoru un optisko iekārtu ražošana vairākus gadus pēc kārtas ir augusi ar divciparu skaitli, un ražošanas apjomu stabilizēšanās šajā nozarē nav nekas negaidīts.

Skatoties uz pirmo divu mēnešu rezultātiem apstrādes rūpniecības jādomā, ka nozare arī šogad būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Vietējo ražotāju noskaņojums joprojām ir pozitīvs un ārējais pieprasījums stabili aug. Janvārī pasaules tirdzniecība dolāru izteiksmē augusi par +16,8% pret iepriekšējo gadu, kas ir lielākais pieaugums kopš 2011. gada. Tā ir ļoti laba ziņa mūsu ražotājiem, jo aptuveni divas trešdaļas no saražotā tiek eksportēts. Papildus tam pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal sākušas augt investīcijas apstrādes rūpniecībā. Pērnā gada pēdējā ceturksnī tās palielinājušās par 21,2% un tas ievērojami mazina risku, ka atsevišķos rūpniecības segmentos šogad varētu pietrūkt ražošanas kapacitātes.

Tomēr pēdējos mēnešos ne visi signāli ir tikai pozitīvā virzienā. Februārī nedaudz negaidīti sabremzējies rūpniecības izaugsme Igaunijā un Lietuvā, un kopš gada sākuma pasliktinājies ražotāju noskaņojums Eiropā, kā arī atsevišķās Āzijas valstīs. Lai gan noskaņojuma rādītāji kopumā joprojām ļoti labā līmenī, tomēr to kritums, visticamāk, liecina par pieaugošajiem protekcionisma un pasaules tirdzniecības ierobežojumu riskiem. Šobrīd šīs tendences Latviju tiešā veidā neskar, jo galvenais mūsu eksporta noieta tirgus ir Eiropas Savienība (ES) un ASV nesen piemērotie tarifi tērauda, kā arī alumīnija izstrādājumu importam uz ES šobrīd netiek attiecināti. Tomēr šie tarifi nav labs signāls un to paplašināšana varētu ietekmē arī Latviju. Mūsu ekonomika ir ļoti atkarīga no tirdzniecības ar citām valstīm un jebkādi tirdzniecības ierobežojumi bremzētu ES kopējo ekonomikas attīstību, un to sajustu arī uzņēmēji Latvijā. Vienlaikus gan par apstrādes rūpniecības perspektīvām 2018. gadā šobrīd esmu pietiekami optimistisks un, ja vien pasaules līmenī nesākas ievērojami tirdzniecības ierobežojumi, tad Latvijas apstrādes rūpniecība šogad varētu augt par +5-7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9 %, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, izlaides apjoma kritums bija vairāk nekā pusei no apstrādes rūpniecības nozarēm, tajā skaitā divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 1,8 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 25,3 % ) un pārtikas produktu ražošanā – par 3,2 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 13,8 %).

Lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,5 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības izaugsmes tempi šogad būs līdzīgi kā pērn

Db.lv, 04.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Aizvadītais gads Latvijas apstrādes rūpniecībai bija viduvējs. Tas bija vienīgais nozīmīgais nepatīkamais pārsteigums makro kopainā, ja neskaita pavērsienus nerezidentu banku sektorā, kuru sekas turklāt bija diezgan vieglas.

Turpretim pērnā gada pēdējais mēnesis ražotājiem bija diezgan sekmīgs. Salīdzinājumā ar novembri tie izlaidi palielinājuši par 1,0%, bet salīdzinājumā ar aizpagājušā gada decembri — par 5,1%.

Apmēram par 5% apstrādes rūpniecība varētu augt arī šogad. Tātad, atšķirībā no ekonomikas kopumā, šajā nozarē gaidāms attīstības paātrinājums no pērnā gada 3,4%.

Decembrī no recesijas izkļuva pārtikas pārstrāde, ražošanas apjoms tajā decembrī gada griezumā nemainījās. Ja neatkārtosies neveiksmes piena pārstrādē, šis gads šai apakšnozarei būs ar plusa zīmi. Vieglajā rūpniecībā pērnais gads ir aizritējis bez lielām izmaiņām, līdzīgi varētu būt šogad. Ir uzņēmumi, kuri attīstās — aug darba apģērbu, tehnisko un higiēnas izstrādājumu ražošana. Taču vienlaikus citiem uzņēmumiem darbu sašaurināt vai pārtraukt spiež algu kāpums.

Domājams, ka lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada +5,3% būs kokapstrādē. Taču pērnā gada noslēgums vēl bija pat ļoti labs, +9,0%. Grūti izskaidrot papīra izstrādājumu ražošanas kritumu pērn par 3,1%, varētu gaidīt, ka šī nozare seko ekonomikai kopumā, tās radītajam pieprasījumam pēc iepakojuma. Vājāks par gaidīto pagājušais gads bija arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) ražotājiem, sasniedzot kāpumu par 1,9%. Tā kā ēku celtniecības bums turpināsies arī šogad, tad 2019. gads šajā nozarē varētu būt labāks. Lai kādi iemesli būtu reģistrētajam poligrāfijas izlaides kritumam par 2,7% pērn, vismaz nozares lielo spēlētāju stratēģija ir orientēta uz attīstību, nevis saraušanos. Tāpēc pozitīva, kaut mērena attīstība ir nākotnes prognoze.

Veselīga izaugsme, par 9,5% pērn bija ķīmijas nozarē, līdzīgs varētu šī gada rezultāts. Arī tai palīdz celtniecība, piemēram, palielinot pieprasījumu pēc putuplasta, kas ir viens no straujāk augošajiem produktiem. Ķīmija ir viena no retajām ārpus pārtikas un dzērienu ražošanas, kurā ir nozīmīga un strauji augoša patēriņa preču daļa. Tas ir svarīgi, jo to tirgu mazāk ietekmē ekonomikas svārstības.

Pieaugums metālizstrādājumu ražošanā pērn bija it kā pieklājīgs +5,1%. Taču tas varēja būt straujāks, ņemot vērā, kā attīstās mašīnbūve un celtniecība. Gada pieaugums par 12,7% decembrī jau loģiskāk iekļaujas kopainā. Elektrisko iekārtu un auto daļu ražošanā izlaides kāpums pērn pārsniedza 20%. Elektronikā tas bija uz iepriekšējo gadu fona ļoti mērens jeb 5,5%, taču straujais kāpums pēdējos mēnešos (decembrī par 30,7%), kā arī darba sludinājumu skaits Mikrotīkls mājaslapā liek domāt, ka nozare atgriežas pie sev raksturīgā tempa. Turpretim auto daļu ražošana decembrī gada griezumā “atzīmējās” ar -3,4%, kas varētu būt saistīts ar gadu mijas svārstībām pasaules mašīnbūvē lokālas apstākļu sakritības mērcē. Ir grūti atrast jebkādu izskaidrojumu mēbeļu ražošanas kritumam decembrī par 13,6%. Reizēm atliek vien nopūsties — tā gadās.

Ārējie faktori ir pēdējā laikā bieži pieminēts risks, taču te ir patiesas un pārspīlētas bažas. Satraucoši ir notikumi saistībā ar Brexit procesu. Savukārt Vācijas rūpniecības bremzēšanos var uztvert mierīgi. Daļēji to izraisīja Ķīnas investīciju buma noplakšana, kas turpināsies arī šogad. Taču lielā mērā vainojami pārejoši apstākļi — ne tikai labi zināmās autobūves grūtības pielāgoties jaunajām izmešu prasībām, bet arī zemais ūdens līmenis Reinā, kas gan sarežģīja izejvielu piegādi dažādām nozarēm, gan tehniski apgrūtināja ķīmijas rūpniecības darbu. Šķiet, ka pārejošs bijis arī vājuma brīdis ASV. Ja decembrī rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss piedzīvoja lielāko kritumu desmitgadē, tad janvārī strauji kāpa, sasniedzot 56,6 punktus, kas liecina par visai augstu optimisma līmeni.

Pagaidām pasaules rūpniecībā vēl kopumā turpinās pērnā gada nogales notikumu inerce. Globālais rūpniecības PMI indekss nokrities līdz 50,7 punktiem, tas samazinājies piecus mēnešus pēc kārtas. Eirozonas PMI indekss samazinājās par 0,9 punktiem līdz 50,5. Kontekstam, 50 punkti iezīmē robežu starp pieaugumu un recesiju. Itālija nonākusi recesijā. Turpretim tuvākajā nākotnē izšķirošs var izrādīties ASV centrālās bankas retorikas un politikas signālu maiņas sniegtais atbalsts finanšu tirgiem, kas visā pasaulē jau atkal palielinājis vēlmi investēt paaugstināta riska aktīvos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par 3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,6 %.

Salīdzinot ar 2017. gada decembri, lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 30,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,9 %. Produkcijas izlaide pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 9 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %, savukārt pārtikas produktu ražošana saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9 %, bet pieaugums – apstrādes rūpniecībā par 1,3 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, vislielākais ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 23,7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas – par 17,8 %. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – par 2,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 16,3 %, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 8,5 % un mēbeļu ražošanā – par 5,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Ražošanas tempi kļuvuši gausāki

Db.lv, 03.09.2018

AS Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Pēc ļoti spēcīga kāpuma pērn, šogad Latvijas rūpniecības sniegums ir kļuvis krietni gausāks un jūlijā Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi palielinājušies vien par 1,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis ir vājākais pieaugums apstrādes rūpniecības vairāk nekā divu gadu laikā un šī gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā Latvijā ir auguši par tikai 3,0%. Tas ir vairāk nekā uz pusi lēnāks kāpums nekā pērn, kad apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauga par 8%, un šogad tas atpaliek arī no IKP pieauguma tempa. Tas ar nozīmē arī to, ka ekonomikas izaugsme Latvijā šogad ir kļuvusi nesabalansētāka un ļoti atkarīga no būvniecības, kā arī vietējā patēriņa.

Galvenais iemesls lēnākam apstrādes rūpniecības pieauguma šogad ir vājāks ārējais pieprasījums. Lai gan pasaules ekonomikā turpinās laba izaugsme, rūpniecības izaugsmes tempi Eiropā ir piebremzējušies un pasaules tirdzniecībā tendences vairs nav tik iepriecinošas kā pirms 6 vai 12 mēnešiem. To redzam arī Latvijas rūpniecības datos un izaugsmes tempu bremzēšanās apstrādes rūpniecībā vērojama arī Lietuvā, kā arī Igaunijā.

Jūlijā pirmo reizi kopš 2015. gada to rūpniecības nozaru skaits, kur ražošanas apjomi samazinājušies ir bijis lielāks nekā nozaru skaits, kur ražošanas apjomi ir pieauguši salīdzinājumā ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu. Straujāk augošās apstrādes rūpniecības apakšnozares jūlijā bija auto detaļu, ķīmisko produktu un elektrisko iekārtu ražošana, kur jūlijā ražošanas apjomi pieauguši par attiecīgi 36,3%, 26,2% un 13,2. Tāpat jūlijā ļoti iepriecinājusi ir kokapstrāde, kur ražošanas apjomi auguši par 11%. Vienlaikus jūlijā samazinājusies  pārtikas, apģērbu un gatavo metālizstrādājumu ražošana par attiecīgi 4,2%, 4,8% un 3,3%. Vājo apstrādes rūpniecības sniegumu jūlijā gan daļēji kompensēja vairāk nekā 10% kāpums ieguves rūpniecībā un enerģētikā, tādēļ kopējie ražošanas apjomi rūpniecībā jūlijā palielinājās par 3,6%. Tomēr turpmākajos mēnešos arī enerģētikā situācija varētu nebūt tik labvēlīga, kā jūlijā, jo lielā sausuma dēļ elektroenerģijas ražošanas Latvijas HES būs ievērojami zemāk kā pērn.

Jūlija nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi nemetālisko minerālu ražošanas nozare, kur salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražošanas apjomi sarukuši par 5,8%. Šīs nozares izlaidei lielākoties veido dažādi būvmateriāli un vēsturiski šīs nozares attīstība ir bijusi labs indikators par būvniecības attīstības tendencēm tuvākajos ceturkšņos. Nemetālisko minerālu ražošanas samazinājums jūlijā ir pirmais kritums nozarē kopš 2015. gada nogales un tas liek domāt, ka arī straujais būvniecības kāpums tuvākajos ceturkšņos ievērojami noplaks.

Pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā norāda uz to, ka nozare izaugsme šogad varētu nesasniegt arī 4%. Investīcijas apmēra apstrādes rūpniecībā šobrīd ir zemā līmenī un otrajā ceturksnī investīcijas iekārtās augušas viens par 2%. Tikmēr brīvu ražošanas jaudu nozarē un savās uzņēmēju aptaujās redzam, ka straujais algu kāpums mazina ražotāju peļņu un vairāk nekā citās nozarēs apdraud uzņēmuma darbību. Bez jaunām investīcijām ražotājiem būs ļoti grūti nodrošināt algu kāpumu, kas tuvākajā laikā, visticamāk, nemitēsies. Papildus tam joprojām ir liela neskaidrība par Brexit procesu un kādi būs tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju pēc nākošā gada marta. Tāpat nozīmīgs risks ir arī tirdzniecības konfliktu tālāka eskalācija starp ASV, Ķīnu un Eiropu. Tas gan šobrīd pamatā ir tikai retorikas līmenī un līdzšinēji tarifu paaugstinājumi skāruši mazāk kā 1% no pasaules tirdzniecības apjoma, taču jaunu tarifu piemērošana noteikti ietekmētu arī Latvijas ražotājus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 1,2 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,1 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 11 %, dzērienu ražošanā – par 7,3 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 13,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 36,3 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 26,2 %.

Savukārt ražošanas apjoms saruka iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 14,3 %, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 9,1 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 7 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 4,2 %. 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7 %, tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 7,5 %, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Ražotājiem jāsaņemas

Db.lv, 03.08.2018

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska

Apstrādes rūpniecība 2. ceturksnī bijusi ļoti svārstīga mēnešu dalījumā. Īpaši straujas svārstības novērojamas datoru un elektronikas iekārtu ražošanā. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar pērno gadu šogad ir jūtama pieauguma tempu mazināšanās. Noskaņojuma rādītāji liecina, ka nozīmīgāki šķēršļi straujākam izlaides kāpumam ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte.

Pēc ne pārāk iepriecinošajiem produkcijas izlaides datiem janvārī-aprīlī apstrādes rūpniecība maijā krietni sasparojās un jūnijā saglabāja maijā sasniegto līmeni. Kopumā 2. ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 0.9% salīdzinājumā ar 1. ceturksni un par 2.5% salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni. Daudzām nozarēm 2017. gads bijis īpaši labvēlīgs (piemēram, farmācijas nozarei, dzērienu, automobiļu un to detaļu ražotājiem un augsto tehnoloģiju ražotājiem), tāpēc uz šī fona necilie pieauguma tempi šogad izskatās nepārliecinoši.

Kā liecina noskaņojuma rādītāji, jaudu noslodzes ir ļoti augstā līmenī, arvien biežāk uzņēmēji kā darbību ierobežojošu šķērsli uzrāda darbaspēka trūkumu. Vienlaikus nepietiekams pieprasījums pēc produkcijas kā problēma tiek norādīta arvien retāk. Tātad izšķirīgi svarīga nākotnei būs piedāvājuma puses kapacitātes kāpināšana.

Kopējās investīcijas 1. ceturksnī ir uzrādījušas straujāku pieaugumu, vienlaikus ieguldījumi apstrādes rūpniecībā ir bijuši mazāki. Iespējams, gada otrajā pusē varētu gaidīt lielākus ieguldījumus arī rūpniecībā. Pēdējos mēnešos daudzi uzņēmumi publiski ziņojuši par jauniem investīciju projektiem: kokskaidu plātņu ražotājs "Kronospan Riga" investēs 100 milj. eiro inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, pārtikas ražotājs "Orkla" plāno ieguldīt vairākus desmitus milj. eiro (publiski nav precizēts) jaunas cepumu ražotnes būvniecībā, kokzāģēšanas rūpnīca "Vika Wood" investēs 11 milj. eiro automatizētā zāģmateriālu šķirošanas līnijā, cementa ražotājs "Cemex" šogad plāno ieguldīt 6.8 milj. eiro ražotņu modernizācijā u.c.

Investīciju pieaugums apstrādes rūpniecībā veicinās nozares ražīguma uzlabojumu un palielinās produkcijas piedāvājumu. Apstrādes rūpniecības sekmes ietekmēs arī ieguldījumi citos sektoros - tirdzniecības centru, biroju, infrastruktūras būvju celtniecība kāpinās pieprasījumu pēc apstrādes rūpniecības produkcijas – būvmateriāliem, metāla būvkonstrukcijām u.c., tāpēc straujā būvniecības izaugsme šogad ir laba ziņa rūpniekiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,1 %, bet kritums – elektroenerģijas un gāzes apgādē par 8,9 %, samazinoties elektroenerģijas ražošanas apjomam.

Nozīmīgs apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par35,4 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 28 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 13,8 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 13,1 %. Joprojām ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja pēc īpatsvara lielākā nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 8,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts

Db.lv, 04.12.2018

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Latvijas rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts gada sākumā un apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs tikai ap 3%, ievērojami atpaliekot no kopējā ekonomikas pieauguma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, šī gada oktobrī ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā auguši par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt rūpniecības kopējā izlaide oktobrī samazinājusies par 1,9%. Šis ir jau otrais mēnesi pēc kārtas, kurā Latvijas rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Tas gan lielā mērā ir saistīts ar sausajiem laika apstākļiem pēdējos mēnešos, kā rezultātā ievērojami samazinājusies elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās un līdz ar to oktobrī enerģētikas izlaide Latvijā kritusies par gandrīz 18%. Sausums protams ir pārejošs faktors, tādēļ par šo kritumu enerģētikā satraukties nevajadzētu.

Kā ierasts, arī oktobrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija kokapstrāde, auto detaļu un elektrisko iekārtu ražošana, taču pēc vairāku mēnešu pārtraukuma divciparu pieaugums fiksēt arī datoru un optisko iekārtu ražošanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi kokapstrāde auguši par 6,2% un vismaz daļēji šo pieaugumu ir veicinājušas arī šī gada rekordaugstās koksnes cenas. Ņemot vērā kokapstrādes nozares lielos apmērus, tās pieaugums oktobrī nodrošināja gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma. Taču noturēt tik strauju pieaugumu arī nākošajos mēnešos varētu būt sarežģīti, it īpaši ja mūsu reģionā sāktu kristies koksnes cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ASV tirgū. Bez kokapstrādes, oktobrī augsi arī auto detaļu, elektrisko iekārtu un datoru ražošana par attiecīgi 16,8%, 20,2% un 16,7%, tomēr šo nozaru pozitīvie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atsevišķu uzņēmumu panākumiem.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauguma tempi šogad kritušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs un ļoti līdzīgas tendences pēdējos mēnešos vērojamas arī Lietuvā, un Igaunijā. Tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma rūpniecības pieaugums bremzējas visā Eiropā un pēdējos mēnešos ražošanas apjomi Vācijas autobūve kritušies pat par vairāk nekā 10%. Vienlaikus eirozonas lielākajās valstīs ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz pēdējo 2 gadu zemākajam līmenim un arī Latvijas ražotāju noskaņojums, lai arī pozitīvs, mūsu Citadele Index aptaujās ir zemākais kopš 2016. gada.

Šobrīd nedomāju, ka 2019. gadā varam cerēt uz straujāk rūpniecības pieaugumu kā šogad. Pasaules tirdzniecības apjomi septembrī auguši vien par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un apsteidzošie indikatori drīzāk norāda uz tālāku pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākošā gada sākumā. Papildus tam ārējā vidē vērojama liela nenoteiktība par tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, Brexit, Itālijas fiskālo politiku un ģeopolitisko situāciju kopumā, kas noteikti neveicina straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus Latvijas rūpniecībā aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīcijas apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad, visticamāk, būs ap 3-3,5% un Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš, kā arī pakalpojumu eksports.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 17,7 %, savukārt apjoma kāpums bija gan apstrādes rūpniecībā – par 3,3 %, gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,3 %.

Produkcijas apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, pieauga divās no trim pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6,2 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 2,9 %. Produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī elektrisko iekārtu ražošana – par 20,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 16,8 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 16,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apgrozījums gada laikā pieaudzis par 9,3%

Rūta Lapiņa, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 9,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 6,5 %, eksportā – par 12,4 % (tai skaitā eirozonā – par 22,6%, ārpus eirozonas – par 5%).

Savukārt 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,4 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 5,9 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,7 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3 %.

Dati atklāj, ka ievērojams produkcijas izlaides pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 42,7 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 25,4 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 17%. Produkcijas apjoma kāpums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 1,3 %), pārtikas produktu ražošanā (par 2,1 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 16,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 12,9%

Rūta Lapiņa, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 12,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums vērojams apstrādes rūpniecībā par 7,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 22,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 38,2%. Produkcijas ražošanas pieaugumu enerģētikā ietekmēja elektroenerģijas ražošanas kāpums hidroelektrostacijās.

Pārvaldē skaidro, ka apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar septembri gadu iepriekš, nodrošināja nozīmīgs izlaides kāpums vidēji augstu tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 50,9%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 27,1%,ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 24,5% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 19%. Pieaugums bija arī pārtikas produktu ražošanas nozarē (par 1,6%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas (par 19,3%). Savukārt pēc īpatsvara lielākajā nozarē koksnes un koka izstrādājumu ražošanā bija kritums par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 4,2%

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Septembris Latvijas rūpniecībā bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%. Tas ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā IKP pieauguma šogad, kas trešajā ceturksnī IKP negaidīti sasniedza gandrīz 5%.

Vislielāko ietekmi uz rūpniecības radītājiem septembrī radīja kritums enerģētikā, kas skaidrojams ar pērnā gada lielajām lietavām rudenī un ļoti lielo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvijas hidroelektrostacijās, ko šogad nespēja kompensēt pat 80% pieaugums elektroenerģijas ražošanā koģenerācijas stacijās. Nākošajos mēnešos šis efekts vairs nebūs tik izteikts un tādēļ gada atlikušajos mēnešos rūpniecības rādītājiem Latvijā vajadzētu uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecībā galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte

Db.lv, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augstās ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt spēcīgo pieprasījumu, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Uz lielo pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija), tomēr makroekonomiskie rādītāji liecina par izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstīs un tādējādi par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.

Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecībā augustā bija vērojama izaugsme, bet septembrī – sarukums. Kopumā apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2018. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni samazinājās par 0,2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 1,9%. 15% no apstrādes rūpniecības izlaides veidojošā pārtikas rūpniecība (īpaši piena pārstrādes nozare) uzrādīja krasi lejupvērstu attīstības dinamiku. Samērā labi rezultāti ir citās apakšnozarēs, īpaši automobiļu un to detaļu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, ķīmisko produktu ražošanā un kokrūpniecībā, tomēr salīdzinājumā ar augsto bāzi spēcīgu pieauguma tempu ir grūti saglabāt, turklāt ražošanas kāpināšanai ir objektīvi ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti brīdina par situācijas pasliktināšanos rūpniecības nozarē

LETA, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban apstrādes rūpniecībā vērojams mērens izaugsmes temps, tomēr tuvākajā nākotnē nozarē var sagaidīt kritumu, aģentūrai LETA pauda ekonomisti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā pusgadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 0,4% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Savukārt šogad jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājusies par 1,6%.

«Swedbank» ekonomiste Laimdota Komare stāstīja, ka šā gada otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā ir noslēdzies ar salīdzinoši nelielu kāpumu, tomēr tas ir zemākais izaugsmes temps kopš 2016.gada janvāra.

«Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību (ES) vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos no ES jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā,» atzina ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms janvārī pieauga par 4,2%

Dienas Bizness, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 4,4 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,5 %, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4,2 %.

CSP dati atklāj, ka nozīmīgs produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 36,2 %), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 27,6 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 6,3 %), kā arī pārtikas produktu ražošanā (par 3,1 %).

Savukārt produkcijas izlaide samazinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1 %, dzērienu ražošanā – par 11,6 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 6,4 %, kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā – par 3,4 % un apģērbu ražošanā – par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecības pieaugums tuvākajos mēnešos kļūs straujāks

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tā ir laba ziņa, taču kopumā raugoties pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām. Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktorus, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.

Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojāms ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī, pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Tālāko apstrādes rūpniecības virzību ietekmēs investīcijas

Dienas Bizness, 05.02.2018

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska

Apstrādes rūpniecības dinamisko attīstību 2017. gadā nodrošināja gan ārējā pieprasījuma palielināšanās, gan iekšzemes aktivitāte, īpaši būvniecība un privātā patēriņa spēcināšanās.

Augsti izaugsmes tempi saglabājās arī gada nogalē. Rūpnieki ir kļuvuši arvien optimistiskāk noskaņoti gan par pieprasījuma kāpumu, gan jauniem pasūtījumiem. Tomēr vienlaikus turpina pieaugt problēmas ar darbaspēka trūkumu, arī ražošanas jaudu noslodze sasniedz arvien jaunus rekordus, tā signalizējot arī par investīciju nepieciešamību.

Vairākas apakšnozares jau kopš 2016. gada nogales demonstrēja strauju izaugsmi, tādējādi varēja gaidīt šo nozaru devuma samazinājumu. Tomēr, neraugoties uz jau sasniegto augsto bāzi, 2017.gada 4. ceturksnī apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi turpināja saglabāties augsti (7.7 % g/g; 2.1% c/c). Dažas no apakšnozarēm (piemēram, dzērienu, nemetālisko minerālu izstrādājumu, elektrisko iekārtu, automobiļu un to detaļu ražošana) 4. ceturksnī atkārtoti demonstrēja strauju kāpumu. Ražošanas apjomi strauji auguši arī apģērbu un ķīmisko produktu ražošanas apjomi, kā arī ar būvniecības aktivitāti saistīto preču nozarēs (nozīmīgs devums jau minētajiem būvmateriāliem, kā arī gatavajiem metālizstrādājumiem).

Straujāks vai mērenāks ražošanas apjomu kāpums 4. ceturksnī bija vērojams gandrīz visās apakšnozarēs. Tas liecina, ka rūpniecības izaugsmi joprojām uztur gan eksportētāju veiksmīga darbība, gan  iekšzemes aktivitāte. Turklāt pēdējā laikā strauji augošo būvniecības nozares darbību gada nogalē stimulēja arī darbiem salīdzinoši labvēlīgi laika apstākļi.

Uzņēmēju aptaujas liecina, ka rūpnieku noskaņojums pēdējos mēnešos (2017. gada  decembrī un 2018. gada janvārī) sasniedzis pozitīvāko novērtējumu kopš 2007. gada. Uzlabojies gan kopējais, gan eksporta pasūtījumu vērtējums.

Rūpnieki ir optimistiski noskaņoti par ražošanas apjomu prognozēm un produkcijas pārdošanas cenām, vairākums aptaujāto uzskata arī, ka viņu darbībai patlaban nekādu šķēršļu nav. Līdz ar to gaidāms, ka apstrādes rūpniecības izaugsme turpināsies.

Vienlaikus tik augstus izaugsmes tempus kā 2017. gadā kopumā būs grūti noturēt un tie pakāpeniski saruks. Straujāku attīstību ierobežos problēmas ar darbaspēka trūkumu. Arī jaudu noslodze 2018. gada 1.ceturksnī ir sasniegusi jaunu rekordu, turklāt nu jau šis vēsturiski augstākais līmenis ir vērojams daudzās apakšnozarēs – apģērbu, koksnes, poligrāfisko materiālu, farmaceitisko preparātu, gatavo metālizstrādājumu, automobiļu un to detaļu ražošanā.

Augstie noslodzes rādītāji signalizē, ka tālākai izaugsmei nepieciešami jauni ieguldījumi, kas arī lielā mērā noteiks turpmākās attīstības potenciālu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā apstrādes rūpniecības izaugsmi virzīja vairāki faktori, taču tik augstus izaugsmes tempus kā 2017. gadā apstrādes rūpniecībā šogad būs grūti noturēt, uzskata ekonomisti.

2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 8,2 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18,5 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,2 %.

2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,7 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 1,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā

Žanete Hāka, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas eksperti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada jūnijā-septembrī, salīdzinot ar aprīli-jūniju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 1,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 3,3%, kas ir straujākais kāpums šajā periodā kopš 2011.gada.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 3 %. Nozaru griezumā šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bijapārtikas produktu ražošanā – par 6,2%, kokapstrādē – par 4,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,2%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas produktu ražošanā būtiski ietekmēja cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Jāatzīmē, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā lielāka ietekme bija cenu kāpumam eksportētajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SEZ vilkmi var kāpināt

Māris Ķirsons, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Domājams, ka 2018. gadā vidējā bruto alga pārsniegs 1000 eiro

Arvils Ašeradens - ekonomikas ministrs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varam būt gandarīti par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā, kas bijusi ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. Būtiski uzlabojusies ekonomiskā situācija mums svarīgajos ārējos tirgos – Eiropas valstīs, kas ir mūsu primārie sadarbības partneri, kā arī Ķīnā, Indijā, ASV un citās lielajās ekonomikās, kas mūsu uzņēmējiem kļūst arvien pieejamākas un interesantākas. Intensīvāka kļuvusi arī sadarbība ar Krievijas tirgu, kas iepriekšējos gados bija būtiski mazinājusies.

Aizgājušajos gados veiktās investīcijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, mērķtiecīgā politikas plānošanā un dažādu atbalsta pasākumu īstenošanā, ES fondu programmu plašā ieviešanā un uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanā devušas gaidīto atdevi – produktivitātes, eksporta un investīciju kāpumu, nodarbināto skaita un atalgojuma palielināšanos, iekšējā patēriņa un iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, kā rezultātā ekonomikas kopējais pieaugums šogad varētu būt vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2–3% robežās.

Pēdējos gados stabili audzis eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni, ko pozitīvi ietekmējis ārējā pieprasījuma pieaugums. Šā gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, eksports pieaudzis par 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Uzņēmējiem aizvien vairāk jāpiepūlas, lai noturētu ražošanas tempu

Dienas Bizness, 07.05.2018

Swedbank ekonomiste Linda Vildava

Jau pagājušajā nedēļā publicētā informācija par pirmā ceturkšņa IKP un pievienotās vērtības kāpumu rūpniecībā vien 3% apmērā lika domāt, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes temps martā noplacis. Martā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 1.5% gada laikā, kas ir lēnākais izaugsmes temps divu gadu laikā. Izaugsme bijusi gana lēna lielākajās nozarēs, proti, pārtikā un kokrūpniecībā, kā arī dažas nozares piedzīvojušas grandiozas svārstības, piemēram, ķīmisko produktu ražošanā. Gada sākumā ķīmijas rūpniecība augusi milzu soļiem, bet martā piezemējusies mīnusu zonā. Taču ir pāragri izdarīt secinājumus, jo, paskatoties uz vēsturiskajiem datiem, līdzīgas svārstības ir piedzīvotas arī iepriekš.

 

Pirmajā ceturksnī kopumā gada laikā apstrādes rūpniecība kāpinājusi apjomus par 4.5%. Tas joprojām liek domāt, ka arī šogad var gaidīt gana veiksmīgu stabilas izaugsmes gadu ar izaugsmi 5-6% apmērā. Tomēr aizvien vairāk piezogas signāli par mērenību, ko, visticamāk, turpmāk redzēsim apstrādes rūpniecības izaugsmes tempos. Apstrādes rūpnieku noskaņojums Latvijā, lai gan joprojām augsts, vēsta par lejupejošu tendenci. Tas pats sakāms par noskaņojumu eirozonā. Piedāvājuma faktori, kā darbaspēka un iekārtu trūkums, aizvien vairāk liek šķēršļus uzņēmējiem, bet, kamēr var, Latvijas rūpnieki steidz izspiest pēdējās piles no esošajiem resursiem un aizvien uzstāda jaunus jaudu noslodzes rekordus. Tāpat nesen uzvirmojušie tirdzniecības saspīlējumi un ar to saistītā nenoteiktība, kā arī izaugsmes palēnināšanās Eiropā rada pārdomas par pieprasījuma noturību.

 

Ņemot vērā signālus, ar “šķipsnu sāls” jāveras uz nesen parakstītajā memorandā par Latvijas rūpniecības attīstību pausto mērķi par rūpniecības pieaugumu 30% apmērā trīs gadu perspektīvā. Ja skatāmies uz apstrādes rūpniecību, tad, lai šādu kāpumu sasniegtu, ražošanas apjomus būtu jākāpina ik gadu vidēji straujāk, nekā tas bija pērn (virs 8%). Tas neizklausās pārāk ticami, bet, iespējams, norāda uz uzņēmēju augošajām ambīcijām, kuras brīžiem, šķiet, bijušas par zemu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās – par 1,5 %, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,9 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,1 %.

Joprojām lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 31,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 21,2 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 20,3 %. Tāpat ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana (par 0,2 %), pārtikas produktu ražošana (par 1,4 %), gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (par 10,6 %) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 10,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru