Transports un loģistika

Vienojas par sadarbību aviācijā

Egons Mudulis, 10.05.2018

Foto: Egons Mudulis

Jaunākais izdevums

Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma ietvaros šodien tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands, kas paredz veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā.

Memorands, ko parakstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis un Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, paredz izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju laika periodam no 2019. līdz 2025.gadam, kuras pamatā būtu vīzija par nozares attīstību visā aviācijas pakalpojumu spektrā, sākot ar pasažieru un kravu pārvadājumiem un beidzot ar reģionālās aviācijas un lidlauku attīstību. Vienošanās paredz pievērsties gan biznesa aviācijai, gan aviācijas nodarbinātībai, izglītībai un pētniecībai, gan gaisa kuģu būvei, remontam un apkalpošanai, aeronavigācijai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, gan arī aviācijas finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanai, aviācijas iekārtu ražošanai, apgādei un ar to saistītajām nozarēm un tālvadības gaisa kuģu pakalpojumiem un to ražošanai.

Tāpat Memorands paredz izveidot Aviācijas nozares domnīcu, kurā tiks aicināti iesaistīties visi aviācijas nozares dalībnieki. Tiks izveidota jauna sadarbības platforma, ar kuras atbalstu tiktu diskutētas vīzijas par aviācijas nozares attīstību un risināti nozarei aktuāli uzdevumi gan politikas plānošanas procesu, gan uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā.

«Aviācijas industrijā valda ļoti saspringta konkurence, kā rezultātā reģionālā līdera priekšrocības, kuras šobrīd varam baudīt, ir jāizmanto gudri un efektīvi. Informācijas pieejamība vairs nav šķērslis, bet spēja šo informāciju izmantot ir liels izaicinājums. Tādēļ, galvenie ieguvēji no Aviācijas Domnīcas izveides būs tieši aviācijas uzņēmēji Latvijā, kuru viedoklis un priekšlikumi tiks ņemti vērā nacionālās aviācijas politikas plānošanas procesos,» norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vai airBaltic rīkojās gudri, kalpojot par CSeries izmēģinājuma trusīti?

Egons Mudulis, 03.05.2018

airBaltic prezentē pirmo saņemto Bombardier CS300 lidmašīnu

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas attīstībai svarīgas investīcijas

Egons Mudulis, 10.05.2018

Uldis Augulis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Latvija jau tagad ir vadošais aviācijas centrs Baltijas valstīs. Lai šo statusu saglabātu, nepieciešamas pastāvīgas un efektīvas investīcijas, lai šis sektors attīstītos – to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nav citu industriju, kas tik ļoti pārņemtu cilvēku kā aviācija, norādīja ministrs, citējot aviatoru Robertu Siksu. Latvijas gadījumā to ik dienu apliecina 21 tūkst. darbinieku aviācijas nozarē un ar to saistītajās jomās. 2016.gadā nozares īpatsvars IKP bija 2,6%, kas bija par 12,4% vairāk nekā 2015.gadā. Nodokļos nozare gadā samaksā ap 99 milj. eiro. Pārvadāto pasažieru skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir starp līderiem. Pērn pasažieru skaits Rīgas lidostā pieauga par 12,9% līdz 6,1 milj. pasžieru. Vasaras lidojumu sezonā tiks sasniegti jauni rekordi.

Ir simboliski, ka Latvijas simtgadē no Rīgas ir sasniedzami 100 galamērķi, atzīmēja U. Augulis. Viņš pauda lepnumu par nacionālo lidsabiedrību AirBalic, kas atzīta par pasaulē vispunktuālāko aviokompāniju. Patlaban tā aizņem 53,3% no pārvadājumu tirgus galavaspilsētā. Ministrs norādīja, ka AirBaltic bijusi pirmā kompānija pasaulē, kas uzsākusi lidojumus ar modernajām un videi draudzīgājām Bombardier CS300 lidmašīnām. Lai turpinātu izaugsmi, nozarei svarīga ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Tādēļ AirBaltic investējusi Pilotu akadēmijā. Kompānijas lēmums šim mērķim izmantot Liepājas lidostu sekmēs Kurzemes reģiona izaugsmi. Tālākai attīstībai aviācijā svarīgi turpināt investēt, ko arī paredz vairāki vērienīgi projekti. Piemēram, lidosta tiks savienota ar Rail Baltica, AirBaltic turinās investēt jaunā flotē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Aviācijas gaisa bedres

Egons Mudulis - DB žurnālists, 14.05.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Ar 2,6% pienesumu iekšzemes kopproduktam, modernākajām lidmašīnām, reģionālās lidostas attīstību Liepājā, citu valstu aviokompāniju gaisa kuģu apkopes un remonta uzņēmumiem, dažiem pasaulē zināmiem dronu ražotājiem, vairākām profesionālajām un akadēmiskajām mācību iestādēm, kā arī rekordlieliem pasažieru apkalpošanas rādītājiem un trīs vērienīgiem projektiem (jauns pasažieru apkalpošanas terminālis, Rail Baltica stacija un gaisa satiksmes vadības tornis) Rīgas lidostā varētu domāt, ka aviācijas nozari Latvijā gaida gaiša nākotne. Atliek vien jomas spēlētājiem kopīgiem spēkiem izstrādāt nozares stratēģiju 2019.‒2025. gadam, kā to paredz nule kā notikušajā Rīgas Aviācijas forumā ar Satiksmes ministriju parakstītais sadarbības memorands, to īstenot, un laime būs pilnīga.

Pretstatā tranzītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres (ogļu, naftas produktu kravu strauju sarukumu) pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai procesā iesaistītie, jo īpaši valsts puse, nerada nevajadzīgas gaisa bedres jeb paši nesataisa mēslus. Mēs nevaram ietekmēt naftas cenas vai globālās ekonomikas procesus, taču ir lietas, kuras ir mūsu ziņā. Piemēram, turēt t. s. partiju kasierus pa gabalu no minētajiem infrastruktūras projektiem, jo pietiks, ka būvniecības bums valstī jau tā sadārdzinās celtniecības izmaksas.

Pretstatā trazītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas aizcērt durvis

Elīza Grīnberga,speciāli DB, 22.05.2018

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Bankas AS Citadele banka slēgusi kāda 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma un tā īpašnieces kontus. Savukārt citas bankas atsakās tam atvērt jaunu kontu, un rezultātā uzņēmums vairs nespēj pilnvērtīgi strādāt

Laikrakstam akcijā «Uzņēmēj, neklusē!» vēstuli atsūtīja kāda lasītāja, kurai pieder 20 gadus Latvijā strādājošs grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums. Pirms neilga laika viņa saņēmusi vēstuli no AS Citadele banka par to, ka tā pārtrauc sadarbību gan ar viņu kā privātpersonu, gan ar viņai piederošo uzņēmumu. No bankas sīkāki paskaidrojumi nav saņemti, atsūtīta tikai vēstule, kurā banka informē, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību un slēgt kontus.

Nonāk melnajā sarakstā

«No šī brīža esmu izstaigājusi visas Latvijas lielākās bankas – neviena kontus man vaļā never, tātad ir kaut kāds starpbanku melnais saraksts, kurā es esmu iekļauta,» pieļauj uzņēmuma īpašniece un retoriski vaicā – kā lai strādā, ja skaidras naudas darījumi lielākos apmēros ir aizliegti, bet bankas atsaka atvērt kontus? Uzņēmuma īpašniece vērsusies AS Swedbank, AS SEB banka, kuras atteikumu atsūtījušas jau divu dienu laikā, AS Privatbank negatīvu atbildi sniegusi divu nedēļu laikā, no divām bankām šobrīd viņa atbildes vēl gaida. «Mūsu uzņēmumam nebija ne kredītu, ne līzingu, AS Citadele banka pārņem ABLV Bank klientus, resursi bankai ir tik, cik ir, tādēļ jāatbrīvojas no tiem klientiem, kas nenes peļņu,» uzskata uzņēmuma īpašniece, tajā pašā laikā vaicājot, kādēļ jābojā 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma reputācija tiktāl, ka visas bankas uzskata to par saistītu ar teroristiem vai nelegālu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Accenture atver jaunu biroju

Laura Mazbērziņa, 26.09.2018

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas un finanšu nozarēm vairāk jāsarunājas

Egons Mudulis, 01.11.2018

Foto: Egons Mudulis

Jaunākais izdevums

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) ceturtajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Šodien nozares spēlētāji diskutēja par finanšu sektora pakalpojumiem esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai. Pasākuma noslēgumā A. Kokars secināja, ka abu pušu starpā nepieciešama biežāka informācijas apmaiņa, lai palielinātu izpratni vienam par otru.

Aviācijas nozares (gaisa transports, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana, pārējās transporta palīgdarbības) kopējais neto apgrozījums 2016. gadā veidoja apmēram 1,1 miljardu eiro, un aviācija un saistītās nozares veidoja apmēram 2,5% no valsts IKP (tiešā, netiešā, inducētā un katalītiska ietekme, tūrisms, pasta darbība), kas bija līdzvērtīgi kokapstrādei (2,7%) un pārtikas rūpniecībai (2,6%).

Aviācijas nozares apjomam un īpatsvaram IKP ir tendence pieaugt, un šī tendence saglabāsies pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas, vērtē LAD. E-komercijas attīstība paver iespējas reģionāla aviācijas kravu loģistikas centra izveidei Rīgā. Nozares izaugsmes iespējas ietekmē arī lidsabiedrības airBaltic un Rīgas lidostas straujā attīstība, izveidojot Latvijas galvaspilsētu par Baltijas jūras reģiona pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes mezglu. Tāpat jomas izaugsmē svarīga jaunu aviācijas biznesa jomu attīstība, tai skaitā tālvadības gaisa kuģu (dronu) aparatūras un programmatūras ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reģionālā aviācija nav tikai bagātu cilvēku izklaide

Egons Mudulis, 13.12.2018

Foto: Egons Mudulis

Jaunākais izdevums

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Parakstīta topošās Kariņa valdības deklarācija, ko tā paredz?

LETA, 23.01.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vēlas AirBaltic un Rīgas lidostas attīstību roku rokā

Egons Mudulis, 07.05.2019

Virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Lidostas infrastruktūra un darbaspēka pieejamība arvien ir aktuāli jautājumi, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Fragments no intervijas

Kāda izskatās situācija aviācijā, raugoties no Havas biznesa nišas?

Pasaulē kopumā attīstības potenciāls ir milzīgs, cilvēki lido ārkārtīgi daudz, un tas mani priecē. Savukārt Eiropa ir ārkārtīgi sadrumstalota. Piedāvāto pakalpojumu klāsts te ir milzīgs, un mēs vairs nevaram teikt, ka aviācija Eiropā un arī Amerikā būtu kaut kas ekskluzīvs. Faktiski tas ir sabiedriskais transports. Amerika šajā ziņā pat ir soli priekšā, un tur, iekāpjot lidmašīnā, jūties, ka esi iekāpis sabiedriskajā transportā. Eiropā ir vairāk glamūra un sajūta, ka tā ir lidmašīna un tas ir kaut kas ekskluzīvāks.

Arī jaunie tirgi attīstās, raugoties no Havas, TAV, Group ADP redzespunkta. (Red. piez. – Group ADP pieder 46,12% turku lidostu operatorā TAV Airports.) Patlaban koncentrēties virszemes pakalpojumu jomā uz Eiropu ir ļoti grūti, tirgus ir ļoti blīvs. Mēs mēģinājām būt Somijā, Zviedrijā un Vācijā, taču tur ir ļoti grūti izsisties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas piesaista investorus

Egons Mudulis, 07.06.2019

Foto: mediacentre.heathrow.com

Jaunākais izdevums

Netiek smādētas arī mazākas lidostas, ja vien ir paredzams pārvadājumu apjoma kāpums

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Deloitte Consulting S.L.U. (Madride) partneris infrastruktūras un kapitālieguldījumu projektos Daniels Ramoss Moraless.

Ar kādām aviācijas jomām esat bijis saistīts?

Pēdējos 16 gadus esmu darbojies dažādos aviācijas konsultāciju projektos, īpaši fokusējoties uz lidostām, konkrētāk – uz lidostu privatizāciju un koncesijām daudzās valstīs. Šajā jomā galvenokārt esmu darbojies Dienvid- eiropā, Austrumeiropā, Tuvajos austrumos un Latīņamerikā. Strādājot kā konsultants publiskajam sektoram, sadarbojos, piemēram, ar Pasaules Banku, Amerikas Attīstības banku (IADB), Eiropas Investīciju banku utt. Konsultējot privāto sektoru, galvenokārt esmu bijis iesaistīts darījumos, piemēram, publiskajos iepirkumos uz koncesiju. Atsevišķos gadījumos asistēju investoriem piedāvājumu prezentēšanā, kas ietver koncesijas, to risku, finansējuma izvērtēšanu. Publiskajā pusē esmu bijis iesaistīts dažādās publiskās‒privātās partnerības (PPP) līgumu fāzēs, tostarp veicot priekšizpēti PPP projektiem, izvērtējot to, vai investīcijas atmaksājas. Daudzās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, Lielbritānijā un citviet, ir jāpamato tas, ka PPP ir labākais veids lidostas būvniecībai. Tādējādi esmu bijis projektu abās pusēs.

Komentāri

Pievienot komentāru