Ir jārada pievienotā vērtība, lai varētu pacelt algas. Atdodot izejvielas, piemēram, dēļus, pievienotās vērtības nav. Var jau tos nodokļus uzcelt debesīs, bet cilvēki vienkārši nevar samaksāt. Mēs nevaram viņiem nodrošināt iztikas minimumu.

To sarunā ar Dienas Bizness žurnālistu Māri Ķirsonu saka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, runājot par Jelgavas biznesa plānu, par lielajiem izaicinājumiem un to risinājumiem.

Sarunā varēsi dzirdēt:

Video fragmenti:

00:00:31 - Jelgavas iedzīvotāju skaita izmaiņas

00:02:05 - 20 miljonu investīcijas un revitalizētās teritorijas attīstība

Uz Jelgavas šosejas (A8) netālu no Olaines (28. km) 25.augustā īslaicīgi tiks slēgts vienas joslas posms virzienā uz Jelgavu, kurā tiks uzklāti horizontālā marķējuma materiālu paraugi.

Posmā noteikts maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums 70 km/h.

Ar jauniem marķējuma paraugiem papildinās šā gada jūlijā ieklāto testēšanas joslu.

Jau vēstīts, ka izpētes nolūkos uz Jelgavas šosejas nelielā posmā tiek uzklāti pagaidu apzīmējumi ar dažādiem materiāliem vai to kombinācijām. Pētījuma mērķis ir atrast reālajiem Latvijas apstākļiem piemērotākos uzklāšanas materiālus, metodes un tehnoloģijas. Šāds praktisks izpētes darbs ļaus arī skaidrāk definēt prasības, kādas jāizvirza šo apzīmējumu materiāliem – atstarošana dažādos apstākļos, kalpošanas laiks u.c., kā arī pilnveidot ceļu specifikāciju prasības ceļu horizontālo apzīmējumu materiāliem, uzklāšanas metodēm un tehnoloģijām.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Nākamnedēļ Tērbatas Biznesa Centrā plānota refurbished (atjaunoto) Apple produktu veikala Mac Master atklāšana. Veikalā tirgos tehnoloģiju giganta Apple produktus, kuru cenu samazinājums ir līdz 40 procentiem, informēja Mac Master īpašnieks Jānis Straume.

«Pasaulē šādas preces nav nekas jauns,» uzsver J. Straume.

Mac Master sadarbojas ar Apple tīkliem Eiropā, no tiem saņemot demonstrācijas ierīces, kuras pie pircēja lietošanā nav bijušas, vai arī ir neilgu laiku lietotas. Uzņēmuma partneris šīs preces pārbauda, atjauno un laiž atpakaļ tirgū.

Līdz šim uzņēmums vairāk koncentrējās uz datoru tirdzniecību, bet pamazām sāk piedāvāt arī iPhone viedtālruņus, oktobrī rakstīja laikraksts Dienas Bizness. «Pasaulē kopumā un arī Latvijā pieprasījums pēc atjaunotiem iPhone ir liels, un pie mums ir sarežģīti līdzsvarot labu kvalitāti un cenu. Tāpēc telefoniem cenas atšķirība starp jaunu un atjaunotu ierīci ir mazāka nekā datoriem – līdz 20%. Datoriem cenas atšķirība ir no 30 līdz 40%,» laikrakstam skaidroja J. Straume.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.

«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.

Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.

Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Saules siltie stari pagājušajā nedēļā daudzus izvilināja dārzos un sētās jau pirms pavasara iestāšanās. Reģionālais laikraksts Kursas Laiks devies lūkoties, kā tam pošas pāvilostnieki.

Neliela rosība jau manāma mazdārziņos aiz Pāvilostas daudzdzīvokļu ēkām. Orisja Kopštāle jau aprušinājusi ogulājus un apkopj pārziemojušās mārtiņrozes. Apdobē viņa liek jūras mēslus, kas ziemā, pārklāti puķēm, tās pasargājot no izsalšanas, bet vasarā, ierakti zemē, esot labs mēslojums un neļauj saknēm izkalst. Smilšainajai jūras piekrastes zemei nepieciešamas daudzas piedevas. Lai gan jūra tepat aiz kāpām, tās izskaloto mēslu atvešanai jāgādā transports - esot ļoti smagi.

Pie kādas palielas dārza mājiņas skaldītas malkas kaudze, un saimniece Velta Vaškus to krauj akurātās rindās. Velta dzīvo pirmajā Pāvilostā uzceltajā daudzdzīvokļu mājā, tajā ir plīts un ar malku kurināms ūdens boilers. Rudeņos uz plīts tiekot gatavoti visi konservi. «Pagrabs tik pilns, ka karu varu pārdzīvot,» smejas saimniece.

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ierosina nekavējoties apturēt vērienīgo armijas pārtikas iepirkumu kā neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts un ar pārtikas nozari saskaņots jauns iepirkums, uzsver federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Vairāk nekā 800 vietējo pārtikas produktu ir marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet pašlaik iepirkuma ietvaros ir iegūts viens ļoti dārgs starpnieks, un šķiet, ka kvalitatīvas vietējās pārtikas vietā mūsu kareivjus drīzāk barosim ar zemas kvalitātes importa preci. Mums ir aizdomas, ka pašreizējas līgums netiek pildīts, jo, cik mums zināms, nav noslēgts neviens līgums ar ražotājiem par pārtikas produktu rezervju uzglabāšanu X stundai,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes vadītāja Ināra Šure.

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas 

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem...

“Zaļais publiskais iepirkums izskanējis tikai vārdos, bet tā prasības iepirkuma nosacījumos praktiski nav iestrādātas. Arī plānotajā loģistikas modelī neredzam godīgu iepirkuma konkursu, bet iespējas nopelnīt starpniekiem un cenu cīņu līdzīgi kā par plauktu vietām jebkurā tirdzniecības vietā. Rezultāts ir tāds, ka pārtikas uzņēmumi izskata iespēju pārtraukt piedalīties armijas apgādē ar pārtiku, jo jaunais iepirkuma modelis neatbilst ne ražotāju interesēm, ne godīgas komercdarbības un konkurences principiem,” skaidro LPUF padomes vadītāja.

Federācija no biedriem saņēmusi virkni iebildumu, kas ražotājus attur piedalīties Latvijas armijas pārtikas apgādē. Nav pieļaujama cenu paziņošana un ievietošana mājaslapā, jo tas ir komercnoslēpums, kas nav izpaužams konkurentiem. Publiski pieejama cenu lapa radīs problēmas arī sadarbībā ar tirdzniecības tīkliem. Tāpat cenu publicēšana un dzīšanās pēc zemākās cenas izraisīs cenu dempingu un zemas kvalitātes importa uzvaras gājienu. Ja armiju apgādāsim ar importa pārtiku, kas notiks ar piegādēm X stundā?Pārtikas uzņēmumi ražošanas apjomus pielāgo pasūtījumam, un nozares specifika ir produktu un izejvielu ierobežotais derīguma termiņš. Armijas lielajiem produktu apjomiem izejvielas ir jāiepērk laicīgi un lielos apjomos.

“Kas notiks ar saražoto preci, ar izejvielu krājumiem, ja pēc trīs mēnešiem piegādātājs tiks nomainīts? Ir ļoti daudz neatbildēju jautājumu šī iepirkuma kontekstā, līgumu projektos paredzētas arī neadekvāti augstas soda sankcijas, tādēļ var saprast ražotājus, kas atsakās sadarboties tādā formā,” norāda I. Šure.

“Mums arī nav skaidrs, kā konkursā varēja uzvarēt firma, kurai nav savu noliktavu, tostarp ar speciālo temperatūras režīmu. Vai produkcijas glabāšanas izmaksas un arī ilglaicīgo rezervju glabāšana X stundai plānota uz ražotāju rēķina? Transportēšanas izmaksas arī liekam uz ražotāju pleciem?” vaicā I. Šure.

Viņa atgādina, ka Aizsardzības ministrijai ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir noslēgts Sadarbības līgums par armijas apgādi ar vietējo pārtiku. Līdz ar to LPUF aicina Aizsardzības ministriju nekavējoties apturēt Nacionālo bruņoto spēku noslēgto līgumu, izstrādāt jaunu iepirkumu, iesaistot nozari, lai iepirkums atbilstu godīgai komercpraksei un būtu izdevīgs gan valstij, gan ražotājiem.

LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Bažas par iespējamo izmaksu paaugstināšanos mudinājušas pārtikas ražotājus atgriezties pie diskusijas par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šopavasar paziņoja, ka ir atteikusies no šīs sistēmas ieviešanas, kaut gan iepriekš par to bija gadiem ilgas diskusijas, piektdien raksta laikraksts Diena.

2013. gada aprīlī tika parakstīts memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. To pagājušajā nedēļā atgādināja SIA Cido grupa, izplatot paziņojumu, ka VARAM ir jāatgriežas pie šīs ieceres. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka norāda, ka iesaistītās puses – ražotāji un tirgotāji – bija gatavas ieviest sistēmu jau no šī gada. «Mūs kā ražotājus nepārliecina atbildīgās ministrijas argumenti pēkšņai politikas maiņai, pie kuras kopīgi ar nozari strādāts jau daudzus gadus un kura jau tika iepriekš pieņemta valdībā. Esam pārliecināti, ka nav par vēlu ministrijai pārskatīt savu lēmumu par labu depozīta sistēmas ieviešanai,» viņa paziņoja. Telefonsarunā ar Dienu I. Lielpinka izteicās, ka patlaban top arī Eiropas Savienības (ES) direktīva, pēc kuras pieņemšanas, visticamāk, tiks paaugstinātas normas ražotājiem attiecībā uz viņu tirgū laistā iepakojuma savākšanu. Tieši šo normu pieaugums, kas pašlaik vēl nav precīzi zināms, satrauc ražotājus, jo tas nozīmē izmaksu palielinājumu. Ja minētais memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM stātos spēkā, ražotāji kopā ar tirgotājiem kontrolētu, vai izmaksas ir samērīgas, – pašlaik ražotājiem un tirgotājiem tas faktiski nav iespējams.

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Palielinoties izejmateriālu cenai, sadārdzinās plastmasas izstrādājumi; vietējos ražotājus vilina ārvalstu tirgus, pieaug otrreizējā izejvielu pārstrāde

Plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošanas nozare pērn apgrozījusi 150,5 milj. eiro, uzrādot 1,18% kritumu salīdzinājumā ar 2013. gadu (152,3 milj. eiro), izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem. Eksporta apjoms 2014. gadā ir palielinājies vairāk nekā par 4% un sasniedzis 61,5%.

Lai plastmasas ražošana Latvijā attīstītos, nav nepieciešamā atbalsta no valsts, taču klibo nodokļu politika un ir nesamērīgi augstas darbaspēka izmaksas, uzskata lielgabarīta plastmasas ražotāja SIA Rotons īpašnieks un vadītājs Armands Mucenieks. Tā kā uzņēmumā plastmasas izstrādājumu ražošanas process ir saistīts ar intensīvu roku darbu, darbaspēka izmaksas ir augstas, turklāt, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas plastmasas ražotājiem nav visu nepieciešamo dūžu konkurētspējas stiprināšanai. Vienīgais atbalsts plastmasas ražotājiem ir iekārtu iegādē. SIA Rotons ar LIAA starpniecību ir saņēmis ES finansējumu aptuveni 0,5 miljonu eiro apjomā jaunas rotējošās formēšanas iekārtas polietilēna un polipropilēna detaļu ražošanai. Ražošana, izmantojot jauno iekārtu, sākta šī gada aprīļa beigās.

Pirmais konteinervilciens maršrutā Jivu‒Rīga ar apkārtējām valstīm paredzētām Ķīnā ražotām plaša patēriņa precēm nule kā sagaidīts, ļaujot Satiksmes ministrijas un Latvijas dzelzceļa vadībai līdzās Ķīnas un citu iesaistīto pušu pārstāvjiem ar lepnumu griezt sarkano lenti Rīgas Centrālajā stacijā. Vilciena operatori, kā arī politiķi sagaida, ka sadarbības formātā 16+1 Austrumeiropas un Centrāleiropas un Ķīnas premjeru samita un biznesa foruma laikā sagaidītais testa vilciens nebūs pēdējais caur Latviju nosūtītais sastāvs Eirāzijas kravu plūsmu apkalpošanā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

InterRail ir dzelzceļa operators jau daudzus gadus, kā arī viens no pionieriem kravu pārvadājumos pa dzelzceļu starp Ķīnu un Eiropu, norāda kompānijas vadītājs Hanss Reinhards.

«Uzskatu Rīgu par vienu no visperspektīvākajiem virzieniem, jo tas aptver to Eiropas daļu, kas līdz šim palika nomaļus,» uzsver InterRail vadītājs. Vairums vilcienu Eirāzijas maršrutā dodas uz Vāciju, kas, protams, ir valsts ar vieniem no lielākajiem starptautiskās tirdzniecības apjomiem ar Ķīnu. Taču Rīgai, pēc viņa teiktā, ir ļoti labs ģeogrāfiskais izvietojums, kas sasniedz gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis. Par Baltkrievijas apgādi caur Rīgu viņš gan nedaudz šaubās. Uz jautājumu, cik laika parasti nepieciešams, lai konteinervilciens kļūtu regulārs, H. Reinhards saka, ka, uzsākot Madrides vilciena darbību, paustas bažas par to, kurš gan gribēs to izmantot, ņemot vērā lielos attālumus. Taču tagad tas kursē regulāri. Viņaprāt, Rīga pat varētu būt perspektīvāks maršruts nekā Spānija, līdz ar to pēc pusgada vilciens varētu kursēt reizi nedēļā. Tas gan ir atkarīgs no tā, kā izdosies atrast atpakaļkravas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs un pārvaldītājs “Marno J” tirdzniecības centra “Pilsētas Pasāža” Jelgavā pārbūvē ieguldīs vairākus miljonus eiro un plāno uzlabot energoefektivitāti aptuveni par 30%, informēja uzņēmuma tirdzniecības centru vadītāja Jūlija Jaunzeme.

Būvdarbi jau ir sākušies, un tos ir plānots noslēgt šā gada nogalē. Visaptverošu pārbūvi piedzīvos gan centra fasāde, gan iekštelpas, būtisks akcents likts uz energoefektivitāti un pakalpojumu pieejamību un klāstu.

““Pilsētas Pasāža” jau teju 20 gadus ir lielākais šāda veida tirdzniecības centrs Zemgales novadā. Pārbūvi bijām iecerējuši jau kādu laiku, taču to aizkavēja Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, un tagad mērķtiecīgi ejam uz to, lai šā gada beigās visus darbus pabeigtu un atvestu uz Jelgavu jaunus nomniekus un pakalpojumus,” skaidroja Jaunzeme.

Pārbūves laikā pilnībā tiks atjaunoti un remontēti visi pieci ēkas stāvi, tostarp apakšzemes stāvvieta, kurā tiks mainīta un uzlabota satiksmes organizācija, tā kļūs ērtāka, saprotamāka un spēkratiem drošāka.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (Lietuvas dzelzceļi) pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" jau šoziem plāno pasažieriem piedāvāt jaunu starptautisku dzelzceļa savienojumu ar Latviju.

Pēc visu triju Baltijas valstu transporta ministru un premjerministru vienošanās par šī pasažieru vilcienu maršruta atklāšanu, paredzams, ka pirmais vilciens no Viļņas uz Rīgu varēs izbraukt jau šā gada 27.decembrī. Vilcieni, kas nodrošinās starptautisko savienojumu, kursēs pa tiešo maršrutu Viļņa-Kaišadore-Šauļi-Jonišķi-Jelgava-Rīga.

Uzņēmums pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunā maršruta izveidei, un jau ir parakstījis līgumu ar "Latvijas dzelzceļu" par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Brauciens uz Rīgu caur Šauļiem un Jelgavu būs ātrāks nekā citas alternatīvas, un tādējādi šī maršruta vilcieni būs ērti pieejami gan abu galvaspilsētu iedzīvotājiem, gan pasažieriem, kas dodas uz vai no citām Lietuvas un Latvijas pilsētām.

Latvijas pasažieru pārvadājumiem paredzēto jauno elektrovilcienu būvniecība Čehijas transportbūves uzņēmumā “Škoda Vagonka” norisinās atbilstoši tādam grafikam, kas ļaus pirmo jauno vilcienu testēšanai Latvijā saņemt jau šopavasar, bet satiksmē sākt izmantot rudenī.

“Jaunie vilcieni ir ļoti gaidīts notikums Latvijā, tāpēc esmu gandarīts, ka vilcienu ražošana ir noslēguma fāzē un jau pavisam drīz uzsāksies to testēšana – vispirms Čehijā un Slovākijā un pēc tam arī Latvijā. Un visbeidzot rudenī tos varēs sākt izmantot pasažieru satiksmē,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš trešdien, 23. februārī, Čehijā apmeklēja “Škoda Vagonka” rūpnīcu Ostravā un iepazinās ar progresu vilcienu ražošanā.

“Ritošā sastāva modernizācija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sabiedriskā transporta popularizēšanā. Mēs kā ražotājs esam gandarīti, ka varēsim Latvijai piegādāt pilnīgi jaunus elektrovilcienus pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā. Esmu pārliecināts, ka klienti būs apmierināti ar modernu, ērtu, videi draudzīgu transportu,” saka “Škoda Transportation Group” prezidents Didjē Flegers (Didier Pfleger).

Apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem, kas līdz šim pārstāvēja zīmolu «top!», dibināta SIA «Latvian Retail Management», ko turpmāk atpazīs kā zīmolu «Citro»

Par mazumtirgotāju tīkla, kas pagaidām darbojas pārsvarā Ziemeļkurzemē un Latgalē, Latvian Retail Management (LRM) dibinātājiem ir AS Diāna, SIA Gabriēla un SIA LEKON. Vienotu mērķu vadīti, uzņēmumu valdes locekļi jauno apvienību dibināja 2019.gada sākumā. Akciju sabiedrība Diāna un SIA Gabriēla bijušas ilggadējas top! zīmola pārstāves, AS Diāna esot arī vienai no mazumtirgotāju savienības dibinātājām. Lai arī uzņēmumi ir attīstījušies un daudz ieguvuši, darbojoties top! zīmola paspārnē, šodien šī sistēma kļuvi smagnējāka gan lēmumu pieņemšanā, gan ātrumā un šajā gadījumā arī funkciju sadalē, secina SIA Latvian Retail Management (LRM) valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Pēdējā laika notikumi un situācija ēdināšanas nozarē kopumā liek apsvērt un, iespējams, mainīt savas nākotnes ieceres restorānu biznesā iesaistītajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Visiem vēl spilgtā atmiņā ir notikumi restorānu tīklā Vairāk saules, kad policija veica kratīšanas un slēdza visas tā ēdināšanas vietas. Tāpat jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka nodokļu slogs nozarei Latvijā ir trešais lielākais Eiropā. Tas viss kopā nozares uzņēmumiem liek aizdomāties, kā dzīvot tālāk. Restorānu Hercogs līdzīpašnieks Andris Rūmītis intervijā DB apliecina, ka nodokļu slogs ir ļoti liels, bet gadījums ar restorānu tīklu Vairāk saules licis aizdomāties par nākotnes plānu piebremzēšanu.

Šobrīd darbojas jau trīs zīmola Hercogs restorāni, tostarp Mārupē, Ķīpsalā, pavisam nesen Hercogs darbu sācis Mežaparkā. Ceturtais Ādažos vēl top un, visticamāk, durvis vērs šā gada augustā. Savukārt pagājušajā gadā pārdots pirmais Hercogs restorāns, kas atradās Jelgavā. A. Rūmītis jau iepriekš izteicās, ka bizness Jelgavā pārdots, lai varētu iegūt papildu līdzekļus attīstībai. Jelgava ir pagātne, bet Ķīpsala – nākotne, tagad uzsver restorānu īpašnieks.

Titulētais futbola klubs Skonto ar stratēģiskā investora piesaisti cer ātri atjaunot maksātspēju un pieteikties nākamās sezonas Latvijas pirmās līgas turnīram, aģentūrai LETA pastāstīja kluba pārstāve Dace Grīnberga.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien futbola klubu "Skonto" pasludināja par maksātnespējīgu.

Mums ir stratēģiskais investors, kurš vēl nav paspējis investēt klubā. Arī maksātnespējas procesā pastāv iespēja panākt izlīgumu. Valdes loceklis [Vladimirs Koļesņičenko] jau ir devies uz Maskavu, lai tiktos ar šo investoru. Pēc līdzekļu ieguldīšanas grasāmies atgūt maksātspēju, stāstīja Grīnberga.

Līdz ar maksātspējas atjaunošanu Skonto pieteiksies dalībai komanda.lv pirmās līgas turnīrā.

Maksātnespējas process kluba jaunatnes akadēmiju neskar. Klubam nav nekādu īpašumu, nekas nepieder. Ir parādnieki. Patlaban notiek sarunas ar kreditoriem. No ieguldītajiem līdzekļiem varēsim segt saistības ar kreditoriem, atzīmēja Grīnberga.

Pieaugot iedzīvotāju interesei, koplietošanas automašīnu uzņēmums “CityBee” paplašina teritoriālo pārklājumu Latvijā un turpmāk pasažieru un kravas automašīnas pieejamas arī Jelgavā.

Šī ir jau piektā Latvijas pilsēta pēc Rīgas, Siguldas, Jūrmalas un Liepājas, kurā pieejami auto koplietošanas pakalpojumi.

“Lēmums par darbības paplašināšanu Jelgavā tika pieņemts izvērtējot savu pašreizējo klientu veiktos braucienus, kas nereti ved tieši uz Jelgavu vai tās tuvumā. Pēdējo sešu mēnešu laikā esam novērojuši augstu iedzīvotāju interesi pēc mūsu pakalpojumiem, kā arī arvien vairāk tika lejuplādēta mūsu aplikācija tieši Jelgavā, lai arī tur pakalpojums līdz šim vēl nebija pieejams. Esam priecīgi, ka arvien vairāk Latvijas pilsētu pašvaldību izrāda vēlmi pēc mūsu automašīnām, jo privātie auto uz vietas stāv vidēji 90 % no visa laika, turpretī koplietošanas automašīnas ceļā laiku pavada daudz vairāk. Tā kā drīzumā plānots “CityBee” kopējā autoparka paplašinājums – šis ir ideāls brīdis, lai attīstītos šajā reģionā”, atklāj “CityBee Latvija” vadītājs Kristofs Hegedess (Kristof Hegedues).

Investējot 600 000 eiro, pašmāju degvielas tirgotājs KOOL izveidojis pirmo degvielas uzpildes staciju (DUS) Zemgalē, Jelgavā.

Kopumā šī ir jau devītā KOOL DUS Latvijā, ko vietējais uzņēmums atvēris divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas.

Jelgavas «Kool» DUS atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tuvu pilsētas centram un A8 autoceļam jeb Jelgavas šosejai, kas savieno Rīgu ar Jelgavu un tālāk ar Lietuvas robežu.

Plānojot DUS viesu profilu un plūsmu, Jelgavas veikals ir izveidots plašāks. «Jelgava ir nacionālas nozīmes pilsēta un attīstības centrs, kas pilda valsts izaugsmes dzinējspēka funkciju. Pilsēta veido pievilcīgu dzīves un darba vidi iedzīvotājiem, rūpējas par kvalitatīvu infrastruktūru, kas nodrošina pilsētas sasaisti ar apkārtējām teritorijām un piesaista investīcijas un pakalpojumus. Tāpēc «Kool» DUS ienākšana Jelgavā ir ekonomiski pamatots un tālredzīgs solis. Jelgavas DUS izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma un attīstītās infrastruktūras dēļ varam ērti risināt loģistikas un administrēšanas jautājumus, lai nodrošinātu mūsu DUS tīkla pieredzi vēl lielākam autovadītāju skaitam. Jelgavas DUS ir nozīmīgs objekts uzņēmuma attīstībā,» pamato «KOOL Latvija» valdes loceklis Sandis Šteins.