Jaunākais izdevums

Biokurināmā katlumājas būvniecībai Rīgā tiek meklēta zeme un labākais risinājums; a/s Rīgas siltums 2,8 milj. eiro lielo peļņu novirza projekta īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielākās šķeldas katlumājas būvniecībai pērnā gada nogalē dibinātais a/s Rīgas siltums un SIA Enerģijas Risinājumi uzņēmums SIA Rīgas BioEnerģija aktīvi meklē labāko un ātrāk realizējamo risinājumu projekta īstenošanai, kā arī lūkojas pēc zemes, uz kuras tā varētu tapt. Šobrīd projekts ir izpētes procesā, sarunā ar DB apliecina uzņēmuma valdes loceklis Guntis Skroderis. Reāla darbība varētu sākties šā gada beigās.

Savukārt Rīgas siltuma akcionāri 2013./2014. finanšu gada peļņu 2,8 milj. eiro apmērā izlēmuši novirzīt biokurināmā katlumājas projekta attīstībai. Jāatgādina, ka aizvadītajā finanšu gadā uzņēmuma peļņa bija par 4,5 milj. eiro mazāka nekā vēl gadu iepriekš, ko kompānijas valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis skaidro ar silto ziemu, kuras dēļ saruka siltumenerģijas patēriņš, turklāt siltuma cena, samazinoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, bija zemāka, nekā gadu iepriekš.

Jaudas pietiek

Plānots, ka jaunā katlumāja, kuras jauda šobrīd plānota līdz 100 MW, atradīsies Daugavas labajā krastā, un investīcijas tās izveidē lēšamas ap 45 milj. eiro. Pagaidām konkrēta vieta vēl neesot izvēlēta, G. Skrodelis arī neatklāj, uz kuru pusi uzņēmums skatās, jo tas var ietekmēt nekustamā īpašuma cenu. Tāpat vēl tiek vērtēts, vai īpašumu labāk pirkt vai nomāt.

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA), kas vada un koordinē siltumapgādes, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jautājumus Rīgas administratīvajā teritorijā, neredz iemesla Daugavas labajā krastā būvēt jaunu šķeldas staciju – jau šobrīd vērojams siltumenerģijas jaudu pārpalikums, turklāt jauna liela objekta būvniecība palielinās gaisa piesārņojumu, ar ko jau šobrīd galvaspilsētas centrā ir problēmas. Aģentūra atsaucās uz vairākiem politikas dokumentiem, piemēram, Rīgas pilsētas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu viedai pilsētai 2014. - 2020. gadam, Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2011. līdz 2015. gadam, kuros nav paredzēta jaunu lielu piesārņojuma avotu būvniecība. Tajā arī norāda - biomasas sadedzināšana ir saistīta gan ar slāpekļa dioksīda, gan mikroputekļu PM10 emisijām, bet Latvija jau ir brīdināta par gaisa piesārņojuma normatīvu pastāvīgu pārsniegšanu Rīgā. ES pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru, un Latvijai draud tiesvedība ar lielām soda sankcijām un prasību par stāvokļa normalizēšanu.

Visu rakstu Virza jaunu siltumenerģijas ražošanas projektu lasiet 14. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās siltumenerģija kļuvusi dārgāka, lielākais tarifu pieaugums novērojams Valmierā.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās auguši par vidēji 3,32 eiro/MWh. Valmierā tarifs kāpis par 17,11 eiro/MWh, Jūrmalā – par 3,97 eiro/MWh, Rīgā – par 3,71 eiro/MWh, bet Daugavpilī – par 3,12 eiro/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Vēsturiski augstākais siltumenerģijas tarifs gandrīz visās lielajās pilsētās novērots 2012.gadā

Neraugoties uz nelielo tarifa kāpumu, zemākās siltumenerģijas izmaksas joprojām saglabājas Rīgā, laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam rīdzinieki par siltumu maksājuši vidēji 50,7 eiro/MWh, šogad – 44,39 eiro/MWh. Rīgas siltuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta informē, ka šādus rezultātus izdevies panākt, plānveidīgi ieviešot kardinālas izmaiņas visos siltumapgādes sistēmas posmos – siltuma avotos, siltumtīklos un patērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot siltumenerģijas piegādi atbilstoši pieprasījumam. «Viens no iemesliem, kāpēc izdevies noturēt tik zemu siltumenerģijas tarifu, ir ieguldītais darbs siltumenerģijas zudumu samazināšanā pārvadē. Siltumenerģijas zudumi no tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma šobrīd veido tikai 12%, salīdzinājumam – 1996./1997.gada sezonā tie sasniedza 20%,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jelgavā varētu samazināties siltumenerģijas tarifs

Dienas Bizness, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Jelgava iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas apgādes gala tarifu projektu 57,89 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas pie šobrīd spēkā esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas ir par 1,2% zemāks nekā spēkā esošais tarifs Jelgavas pilsētā maija mēnesī, informē Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Maija mēnesī dabasgāzes tirdzniecības cena ir salīdzinoši zema, ar ko skaidrojams salīdzinoši nelielais samazinājums procentos. Dabasgāzes cenai pieaugot, iesniegtā tarifa samazinājums pārsniedz 10%. Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pirms darbu sāka Fortum biomasas koģenerācijas stacija, siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 66,89 EUR/MWh. Attiecībā pret šo periodu siltumenerģijas tarifa samazinājums ir 13,5 %.

Salīdzinot ar 2014. gadu, kad vidējais siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 61,16 EUR/MWh, iesniegtā tarifu projekta samazinājums ir 5,4 %.

G. Matisa skaidro, ka siltumenerģijas tarifa samazinājums tika veikts divos posmos, no kuriem pirmais tika veikts 2013. gadā, kad Fortum nodeva ekspluatācijā biomasas koģenerācijas staciju, bet otrais - šobrīd, kad ir apkopoti pilna kalendārā gada cikla finanšu un ražošanas rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā grozījumus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, dabasgāzes gala tarifi, kuri tiek izmantoti koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu noteikšanai, turpmāk netiks apstiprināti.

Līdz ar to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi grozījumus Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā un Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodikā. Par sagatavotajiem grozījumiem SPRK izsludinājis publisko konsultāciju – priekšlikumus aicina sniegt līdz 27.februārim, informē SPRK.

Konsultāciju dokumentu mērķis ir izzināt energoapgādes komersantu, kuri ražo enerģiju koģenerācijas stacijās, siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzēju un citu ieinteresēto personu viedokli par Regulatora izstrādātajiem grozījumiem Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā un Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šoruden apkures sezona ir sākta ar zemākiem tarifiem nekā pērn

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkures sezona šoruden tiek uzsākta ar zemākiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, salīdzinot ar aizvadītā gada rudeni. Komersanti, kuriem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, šo apkures sezonu uzsāk ar līdz pat 19% zemākiem tarifiem, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Inese Krūmiņa.

AS Latvijas Gāze publicētās dabasgāzes tirdzniecības cenu prognozes novembrim un decembrim liecina, ka siltumenerģijas tarifi nākamajos mēnešos varētu saglabāties nemainīgi.

2014.gada apkures sezonas sākumā dabasgāzes tirdzniecības cena oktobrī un novembrī bija 291,69 EUR/tūkst.nm3. Pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērots kopš decembra mēneša, kad dabasgāzes tirdzniecības cena samazinājās par vienu soli līdz 284,57EUR/tūkst.nm3 un turpināja samazināties arī 2015. gada ziemā, apkures sezonas beigās aprīlī nokrītot līdz 256,12 EUR/tūkst.nm3. Dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums turpinājās arī vasarā un rudenī - septembrī sasniedzot 206,32 EUR/tūkst.nm3, kas ir zemākā dabasgāzes tirdzniecības cena kopš 2010.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas Siltums, sagaidot jauno apkures sezonu, vēl samazinās siltumenerģijas tarifu

Db.lv, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas Siltums", sagaidot jauno apkures sezonu, kas parasti sākas oktobrī, ceturto reizi šogad samazinās siltumenerģijas tarifu, informē uzņēmumā.

Jaunais tarifs būs 39,77 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 2% mazāks nekā iepriekš apstiprinātais siltumenerģijas tarifs - 40,46 EUR/MWh bez PVN.

Apzinoties Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko ietekmi, kas skar arī AS "Rīgas Siltums" klientu maksātspēju, un ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidoto pieeju, kas ļauj operatīvi reaģēt uz kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām, AS "Rīgas Siltums" siltumenerģijas tarifu sešu mēnešu laikā samazina ceturto reizi. Kopējais siltumenerģijas tarifa samazinājums gada laikā ir vairāk nekā 12 EUR par megavatstundu jeb 23%. Plānotais siltumenerģijas tarifs būs arī mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VK: Daugavpils siltumtīkli, pārkāpjot iepirkuma regulējumu, rada šaubas par siltumenerģijas tarifa stabilitāti ilgtermiņā

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Siltumenerģijas tarifi pērn samazinājušies

Žanete Hāka, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gads siltumenerģijas nozarē iezīmējas ar tarifu samazinājumu – tas saistīts gan ar dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumu, gan rūpīgu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegto tarifu projektu izvērtēšanu, informē SPRK.

Šajā gadā gaidāmas pārmaiņas līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu – būs nepieciešams jauns regulējums un pamatprincipi, kā siltumapgādes komersantiem piemērot esošos tarifus brīvā dabasgāzes tirgū ar neregulētu dabasgāzes cenu.

2016.gadā dabasgāzes tirdzniecības cenas svārstījās robežās no 206,32 EUR/tūkst.nm3 līdz 142,29 EUR/tūkst.nm3, sasniedzot pēdējo trīs gadu laikā zemāko dabasgāzes tirdzniecības cenu. Līdz ar AS Latvijas Gāze piemērojamās dabasgāzes tirdzniecības cenas straujo kritumu, Regulators 2016.gadā pieņēma 14 lēmumus par tarifu piemērošanas kārtību, lai tie atbilstu reālai situācijai.

Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas apgādes tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi 2016.gadā turpināja samazināties un par siltumu bija jāmaksā līdz pat 16% mazāk. Piemēram, Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā, Dobelē, Grobiņā, Ikšķilē, Olainē, Ķekavā tarifu samazinājums bija robežās no 11-16%, citviet samazinājums bija mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā siltumenerģijas tarifs par 14 līdz 15% mazāks kā pērn

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS RĪGAS SILTUMS siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.oktobra saglabāsies nemainīgi zems un būs 40,68 EUR/MWh bez PVN. Siltumenerģijas tarifs ir par 14% mazāks, nekā aizvadītā gada oktobrī, kad tas bija 47,18 EUR/MWh bez PVN.

Sagaidāms, ka novembrī un decembrī tas vēl samazināsies un būs 39,93 EUR/MWh bez PVN. Tādējādi tarifs šajos mēnešos jau būs par 15% mazāks, nekā iepriekšējā gadā.

Siltumenerģijas tarifs oktobrī, kā arī prognozes novembrim un decembrim noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” šī gada 10.oktobrī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” - par dabasgāzes tirdzniecības cenu oktobrim 156,52 EUR/tūkst.nm3 un prognozi novembrim un decembrim 149,40 EUR/tūkst.nm3.

Siltumenerģijas tarifs oktobrī Rīgā ir arī mazāks, salīdzinot ar siltumenerģijas tarifu Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 23% mazāks nekā Tallinā un par 24% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Viļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Janvārī rīdziniekiem siltumenerģijas tarifs par 10% mazāks nekā pērn

Zane Atlāce - Bistere, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.janvāra tāds pats kā decembrī un būs 42,54 eiro/MWh bez PVN. Siltumenerģijas tarifs ir par 10% mazāks nekā aizvadītā gada janvārī, kad tas bija 47,18 eiro/MWh bez PVN, informē AS Rīgas siltums pārstāve Jana Roze.

Sagaidāms, ka februārī un martā, balstoties uz AS Latvijas Gāze šī gada 9.janvārī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - dabasgāzes tirdzniecības cena pieaugs. Tādējādi siltumenerģijas tarifs, kas ir atkarīgs no dabasgāzes tirdzniecības cenas, nedaudz pieaugs. Februārī sagaidāmais siltumenerģijas tarifs varētu būt 43,47 eiro/MWh bez PVN, bet martā 44,39 eiro/MWh bez PVN.

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 29.maija lēmumam Nr.89 Par AS Rīgas siltums siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, attiecīgi var samazināties vai palielināties siltumenerģijas tarifs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijai būs pieejami 53 miljoni eiro

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, informē EM.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kuģa kursu nosaka kapteinis, nevis vējš

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas peļņa pērn sarukusi; nopelnīti 2,6 miljoni eiro

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas siltums plāno no aprīļa palielināt siltumenerģijas tarifu par 12,6%

LETA, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmums «Rīgas siltums» no aprīļa plāno palielināt siltumenerģijas tarifu par 12,6%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Siltumenerģijas piegādes tarifu «Rīgas siltums» piedāvā noteikt 49,99 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa, kamēr šobrīd attiecīgais tarifs ir 44,39 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa.

Pēc kompānijā skaidrotā, tarifa izmaiņas ir saistītas ar dabasgāzes cenas pieaugumu par 35%, šķeldas cenas pieaugumu par 8% un pārējo izmaksu pieaugumu kopš 2013.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā šobrīd pielietotais siltumenerģijas tarifs.

Piedāvātais «Rīgas siltuma» siltumenerģijas tarifs varētu stāties spēkā no 2019.gada 1.aprīļa.

Attiecīgais siltumenerģijas tarifa projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegts ceturtdien, 27.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgā arī septembrī turpina samazināties siltumenerģijas tarifs

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.septembra, salīdzinot ar augustu, samazinās vēl par 2%, un tas ir 47,18 eiro/MWh bez PVN, informē uzņēmumā.

Siltumenerģijas tarifs Rīgā ir mazākais Latvijas lielo pilsētu vidū. Tas ir mazāks par siltumenerģijas tarifu Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Jūrmalā un Ventspilī.

Siltumenerģijas tarifs septembrī Rīgā ir arī zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 24% mazāks nekā Tallinā un par 11% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Viļņā.

Savukārt oktobrī un novembrī, saskaņā ar AS Latvijas Gāze prognozi, sagaidāms, ka, salīdzinot ar septembri, siltumenerģijas tarifs paliks nemainīgs un būs 47,18 eiro/MWh bez PVN.

Siltumenerģijas tarifs septembrī, kā arī prognozes oktobrim un novembrim noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības Latvijas Gāze šī gada 10.septembrī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - par dabasgāzes tirdzniecības cenu 206,32 EUR/tūkst.nm3 septembrī un prognozes oktobrim un novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltuma cena Rīgā turpinās sarukt

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš apkures sezonas sākuma oktobrī, siltuma cena samazinājusies par 4,7%, bet februārī, salīdzinot ar janvāri - par 1,6%, informē AS Rīgas siltums.

No šī gada 1.februāra siltuma cena būs 55,55 eiro par megavatstundu (Eur/MWh) bez PVN. Savukārt saistībā ar AS Latvijas Gāze prognozēto dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumu martā un aprīlī, sagaidāms, ka siltuma cena turpinās sarukt un būs 53,68 Eur/MWh bez PVN.

Siltumenerģijas tarifs februārī Rīgā ir zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 12% mazāks nekā Viļņā un par 11% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Tallinā.

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013. gada lēmumam Par AS Rīgas siltums siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, siltumenerģijas cena var gan samazināties, gan palielināties, mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Siltumenerģijas tarifi būs līdz pat 19% zemāki

Žanete Hāka, 11.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī, dabasgāzes tirdzniecības cenai samazinoties līdz 192,09 eiro/ tūkst.nm3, komersantu siltumenerģijas tarifi, kas noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, būs līdz pat 19% zemāki, salīdzinot ar aizvadītā gada februāri, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Šī gada februārī dabasgāzes tirdzniecības cena ir par 7% zemāka, salīdzinot ar šī gada janvāri, un par 41% zemāka, salīdzinot ar aizvadītā gada februāri. Zemās dabasgāzes tirdzniecības cenas nozīmē vērā ņemamu siltumenerģijas tarifu samazinājumu. Arī siltie laika apstākļi pozitīvi atsauksies uz apkures maksājumu par februāra mēnesi.

Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, februārī, salīdzinot ar aizvadītā gada februāri, siltumenerģijas tarifi būs zemāki līdz pat 19%. Salīdzinot ar šī gada janvāri, siltumenerģijas tarifi samazinās līdz 4%.

Komersantiem, kuriem siltumenerģijas pakalpojuma tarifi ir noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, Regulators apstiprina tarifus tabulas veidā noteiktam dabasgāzes tirdzniecības cenu diapazonam. Mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, mainās arī siltumenerģijas gala tarifs, kas komersantam jāpiemēro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Nometņu ielā 21a Kauguros, atklāta jaunuzbūvēta ar biomasu (šķeldu) kurināma katlumāja. Tas ir pēdējo gadu apjomīgākais SIA Jūrmalas siltums investīciju projekts, kas realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jaunā šķeldas katlumāja ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Siltumenerģijas ražošanu nodrošinās divi Austrijas uzņēmumā Agro ražoti šķeldas apkures katli ar jaudu 5 MW katrs, kā arī dūmgāzu kondensators ar jaudu 2 MW, ar kura palīdzību atmosfērā tiks izvadīti jau attīrīti dūmi, turklāt attīrīšanas procesā papildus tiks iegūta siltumenerģija. Siltumenerģijas ražošanas process būs pilnībā automatizēts.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka galvenais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju.

Sākot no 2015. gada maija, gāzes cenas krituma dēļ Jūrmalas siltums siltumenerģijas tarifu jau ir samazinājis par 23 procentiem, un uzņēmuma veiktie aprēķini rāda, ka šķeldas kurināmais dos iespēju to samazināt visā pilsētā vēl vismaz par pieciem procentiem, skaidro G. Truksnis. Viņš arī piebilst, ka šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā ir videi draudzīgs kurināmais, rada mazāku piesārņojumu vidē, un tas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šajā apkures sezonā siltuma tarifi ir mazāki

Žanete Hāka, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī un aizvadītā gada 4.ceturksnī dabasgāzes tirdzniecības cena ir bijusi nemainīga – 206,32 eiro par tūkstoti nanokubikmetru, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Janvārī komersantu siltumenerģijas tarifi, kas noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, ir līdz pat 16,6% zemāki, salīdzinot ar 2015.gada janvāri.

Šī gada janvārī dabasgāzes tirdzniecības cena ir par 26% zemāka, salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri. Zemās dabasgāzes tirdzniecības cenas pozitīvi atsaucas uz apkures maksājumiem un nozīmē arī vērā ņemamu siltumenerģijas tarifu samazinājumu.

Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, siltumenerģijas tarifi būs zemāki līdz pat 16,6%.

Komersantiem, kuriem siltumenerģijas pakalpojuma tarifi ir noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, Regulators apstiprina tarifus tabulas veidā noteiktam dabasgāzes tirdzniecības cenu diapazonam. Mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, mainās arī siltumenerģijas gala tarifs, kas komersantam jāpiemēro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltuma cena Rīgā aprīlī nemainīsies

Dienas Bizness, 10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.aprīļa paliks nemainīgi zems un būs tāds pats kā martā, proti, 53,68 EUR/MWh bez PVN. Siltumenerģijas tarifs šī gada aprīlī ir par 5% mazāks, nekā pērnā gada aprīlī, informē RS pārstāve Linda Rence.

Siltumenerģijas tarifs aprīlī Rīgā ir arī zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 18% mazāks nekā Viļņā un par 14% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Tallinā.

Savukārt maijā sagaidāms, ka siltumenerģijas tarifs nemainīsies, bet iespējams jūnijā tas atkal varētu sarukt par 1,7%, salīdzinot ar aprīli, un būs 52,76 EUR/MWh bez PVN.

Siltumenerģijas tarifs aprīlī, prognozes maijam un jūnijam noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības Latvijas Gāze šī gada 10.aprīlī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - par dabasgāzes tirdzniecības cenu 256,12 EUR/tūkst.nm3 aprīlī un prognoze maijam. Savukārt jūnijā prognozēts, ka dabasgāzes tirdzniecības cena samazināsies un būs 249,00 EUR/tūkst.nm3

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šajā apkures sezonā novērots straujākais siltuma tarifu samazinājums trīs gadu laikā

Žanete Hāka, 10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apkures sezonā piedzīvots straujākais siltuma tarifu samazinājums pēdējo trīs gadu laikā, secinājuši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) eksperti, apkopojot informāciju par dabasgāzes tirdzniecības cenu dinamiku.

Kopš pagājušā gada novembra novērots dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums, kā rezultātā mazinājās siltuma tarifi tiem uzņēmumiem, kuriem tie noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas. Saskaņā ar AS Latvijas Gāze paziņojumu izdevumā Latvijas Vēstnesis, dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums paredzams arī jūnijā, maijā paliekot tādā pašā līmenī kā martā un aprīlī - 256,12 eiro/tūkst.nm3. Jūnijā dabasgāzes tirdzniecības cena tiek prognozēta 249 eiro /tūkst.nm3.

Pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērots kopš novembra, kad dabasgāzes tirdzniecības cena bija 291,69 eiro /tūkst.nm3. Savukārt decembrī tā bija – 284,57 eiro /tūkst.nm3, janvārī – 277,46 eiro /tūkst.nm3, februārī – 270,35 eiro/ tūkst.nm3, bet martā un aprīlī – 256,12 eiro /tūkst.nm3.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Žanete Hāka, 23.09.2019

Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru