Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju, gan pagarinot tūrisma sezonu Sāmsalā, Igaunijā, gan atgādināt iedzīvotājiem par vietējajiem produktiem un tradicionālām maltītēm, ko salas iedzīvotāji baudījuši paaudžu paaudzēm.

Festivāla ietvaros norisinās arī Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres Restorānu nedēļa. Šogad tajā piedalījās 13 restorāni. Restorānu sarūpētajām maltītēm izmaksājot 10 eiro pusdienlaikā un 18 eiro vakariņu laikā, tā bija iespēja nobaudīt restorānu piedāvājumu par zemākām cenām nekā tas izmaksātu ikdienā. Kā pamatnoteikums restorāniem bija katrā piedāvātajā maltītē vismaz 70% izejvielu nodrošināšana no vietējiem ražotājiem.

Iepriekšējos gadus festivāls ildzis septiņas dienas, taču šogad pirmo reizi tas tika pagarināts līdz vienpadsmit dienu garai programmai, tādējādi dodot iespēju izbaudīt piedāvātos pasākumus divu nedēļas nogaļu garumā. Festivāla organizatoram organizācijai «Saaremaa Turism» tas nozīmēja jaunus izaicinājumus - piedāvāt apmeklētājiem aizraujošu programmu vairāk nekā desmit dienu garumā.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Ar skrupulozu rēķināšanu un balansēšanu «uz plāna ledus» jauno sezonu sācis lielākais rožu audzētājs Baltijā SIA Ar B Agro

Tukuma novadā 1,5 ha siltumnīcu platībās jau plaukst karaliskie ziedi, taču nozarē aina tik rožaina nav. SIA Ar B Agro direktore Eva Bumbiere atklāj, ka rožu bizness pēdējos gados nav piedzīvojis strauju attīstību un iemesli ir vairāki, tostarp galvenais šķērslis – valdības nepārdomātie lēmumi.

Nākas balansēt

Saimniecību 2001. gadā dibinājis Arvis Bumbiers, tad izveidota infrastruktūra, kā arī uzbūvēta pirmā siltumnīca 2600 m2 platībā. Kopš 2005. gada uzņēmums īstenojis četrus investīciju projektus ar ELVGF līdzdalību uzbūvēts siltumnīcu komplekss un katlu māja, iegādātas ražošanai nepieciešamās iekārtas. 2008. gadā saimniecība ELFLA izveidoja apgaismes sistēmu augiem 3000 m2 platībā, tādējādi radot iespējas audzēt rozes arī ziemā, taču tieši augsto elektroenerģijas tarifu dēļ nācās atteikties no šīs idejas.

Aizbildināšanās ar nacionālās lidsabiedrības biznesa interesēm ļauj turpināt tirgot publikai kaķi maisā

AirBaltic ir viens pamatīgs Latvijas veiksmes stāsts, kas nākotnē varētu kļūt par visas tautas lepnumu. Jau rudenī sāksim lidot ar modernākajām lidmašīnām pasaulē, un pāris gadu laikā no garās stratēģisko investoru rindas izvēlēsimies to, kurš solīs visvairāk ieguldījumu, savienojumu un pasažieru miljonu. Aviācijas pienesums veicinās tautsaimniecības uzplaukumu, un Latvija pasaulē tiks atpazīta kā pasažieru tranzīta lielvalsts. Lai kā gribētos, diezin vai šāda saulaina nākotne tik viegli dosies rokā. Lai Satiksmes ministrijas un AirBaltic pārstāvji varētu uzburt idillisku ainu pilsoņu prātos, stāstot par saviem varoņdarbiem bijušā vadītāja Bertolta Flika savārītās putras izstrebšanā un iespējām, kas tādēļ pavērušās uzņēmumam, bez makaronu karināšanas vai vismaz nevēlēšanās teikt patiesību viņiem publiskajā komunikācijā nekādi neiztikt.

Pirmajos trijos darbības mēnešos SIA "Nordspring" ir pārdevis 6000 litrus telpaugu maisījuma un nākotnē raugās Skandināvijas un citu Eiropas valstu virzienā.

"Aptuveni pirms gada rudenī, lasot par ASV jaunākajām biznesa attīstības tendencēm, uzgājām faktu, ka izteikti vairāk cilvēku pilsētās vēlas padarīt savu mājokļu vidi zaļāku, audzējot telpaugus un tos iegādājoties interneta veikalos. Arī paši jau kādu laiku esam aizrāvušies ar rūpēm par saviem telpaugiem, līdz ar to bija skaidrs, kas mums pašiem pietrūkst šajā augkopības procesā un ko varam piedāvāt arī citiem augu mīļiem," stāsta Liāna Kažmere, "For My Plants"(SIA "Nordspring") līdzdibinātāja. Viņa kopā ar vīru Arturu Kažmeru apzināja profesionālus stādaugu audzētāji Eiropā, uzklausīja augu entuziastus un ņēma vērā pašu pieredzi, kā rezultātā tapa profesionāla augsnes maisījuma recepte mīlētākajiem telpaugiem. Tā Kažmeru ģimenes hobijs ieņēma jaunu nozīmi un pakārtoti pārtapa par biznesa ideju.

Latvijas pārtikas preču groza LatvianFoods.com veidotāji mērķē uz ārzemēs dzīvojošiem latviešiem; nākotnē cer uz interesi arī no ārzemniekiem

Idejas autori Krišs Prūsis, Toms Prūsis un Ģirts Brēmers jau labu laiku gribējuši savu biznesu. Reiz kādā ģimenes saietā viņi kopā ar radiniekiem ķērušies pie dažādu biznesa ideju «prāta vētras», cenšoties izsecināt, kura no idejām būtu visperspektīvākā un vienlaikus neprasītu pārāk lielus ieguldījumus. Galu galā viņi palika pie Latvijas delikatešu maisa, ko varētu piegādāt pasūtītājam uz mājām.

Šo biznesa ideju puišiem «piespēlēja» brālēns, kurš dzīvo Zviedrijā. «Mūsu brālēns Kristaps gribēja saviem biznesa partneriem uzdāvināt kaut ko no Latvijas, bet nevarēja neko atrast – ne uz vietas, ne internetā. Lielākoties Latvijā ražotās lietas piegādā uz Lielbritāniju vai Īriju; tās ved pēc pasūtījuma noteiktos datumos, bet dažkārt tās atrodamas veikalos tālu no pilsētas centra,» stāsta Toms. Lielbritānijā vēl esot iespēja dažas Latvijā ražotas preces nopirkt poļu veikalos, savukārt, piemēram, Francijā šādas iespējas nav.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad ļoti aktīvi pārbauda automašīnu tirdzniecības uzņēmumus un tā dēvētos auto plačus, kā arī īpašu uzmanību pievērš privātpersonām, kuras lietotas automašīnas tirgo internetā, ceturtdien medijiem pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Šā gada 11 mēnešos VID veicis 132 pārbaudes, totarp 128 lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, un 95% gadījumu konstatēti pārkāpumi, kā arī piemēroti naudas sodi par kopējo summu 95 tūkstoši eiro. Tostarp šā gada novembrī pārbaudīti 24 auto plači, un visos konstatēti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem. Tostarp tajos atradušies transportlīdzekļi, kuri nav Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā, tirdzniecības vieta nav atbildusi noteikumiem un tā nav ierobežota, nav pilnīgi nekādu identifikācijas zīmju. Kādā šādā tirdzniecības vietā atradušies 22 transportlīdzekļi, kas pēc dokumentācijas nemaz neatrodas tirdzniecībā. Tāpat arī kases čekos nav norādīta paredzētā informācija, piemēram, darījuma cena.

Ekonomikas ministrijas (EM) šā gada jūnijā izsludinātajā konkursā par licences saņemšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā saņemti divi piedāvājumi no pretendentiem Latvijā un Lietuvā, biznesa informācijas portāls db.lv uzzināja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā neatklāja uzņēmumus, kas iesnieguši pieteikumus.

Lasi Arī:

Naftas meklēšana jūrā - miljoni par kaķi maisā

Izsludina konkursu par ogļūdenražu izpēti un ieguvi Latvijas teritoriālajā jūrā

EM atgādina, ka konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīts par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Jaunā memu monēta Meme Kombat, kas tiek laista klajā 2023. gada 4. ceturksnī, ir spēle, lai nopelnītu (P2E) spēļu platforma, kurā ir kaujas arēnas, jautras memes un elastīga iespēja “iesaldēt” (stake) žetonus.

Meme Kombat, kas ir veidota uz Ethereum blokķēdes, piedāvā AI vadītas cīņas ar labi zināmiem meme varoņiem, uz kuriem spēlētāji var likt likmes, izmantojot tā vietējo žetonu $MK.

$MK žetoni tagad ir pieejami iepriekšpārdošanā, un arī ar pieejamu žetonu “iesaldēšanu”. APY tiem, kuri pašlaik “iesaldē” ir 112%, kas tiek izmaksāts papildus žetonos.

Iegādājies Meme Kombat

Cīņas, derības un “iesaldēšana” - trīs lietošanas gadījumi, viens projekts

2023. gads ir bijis spēcīgs meme žetoniem. Bet, lai gan lielākā daļa žetonu, kas šogad tika pārdoti Uniswap, pieauga paraboliski, lai nodrošinātu īstermiņa ieguvumus bez ilgtermiņa izaugsmes vai lietošanas gadījumiem, Meme Kombat sola izstrādāt P2E spēļu platformu ar ilgstošu pievilcību.

Lai sakārtotu mazus mājokļus, SIA Kaktumaiss īpašniece Ieva Zālamane kā risinājumu piedāvā maisus, kur salikt visu lieko .

Kaktumaiss ir maisi mantu glabāšanai. Tie paredzēti to mantu glabāšanai, kas mājās ir izmētātas, kam nav vietas. Maisi ir daudzfunkcionāli, uzskata Ieva. Tos var izmantot bērnu mantu, tīrās veļas, pledu un citu mantu organizēšanai. «Līdzīgi kā kastei, maisa izmantošanas veids ir neierobežots – atkarībā no katra fantāzijas,» viņa saka. Kāda pircēja to pat izmanto kā puķupodu. Materiāls ir izturīgs, tas ir vairākās kārtās, bet pa vidu ir plēve, tāpēc arī uzlieta kafija īpaši nekaitēs. Ievai pašai tie šķiet noderīgi bērnu mantu organizēšanai un savākšanai pēc rotaļām, kā arī izmazgāto drēbju glabāšanai pirms gludināšanas. «Kā es vispār nonācu līdz idejai – man nebija, kur likt drēbītes bēbītim, tā tas arī sākās,» Ieva atklāj. Kaktumaiss ir viņas šīs vasaras projekts, kas radies Jāņu laikā. «Ideja atnāca līdz ar bērna piedzimšanu,» viņa saka.

Parādu piedzinējiem pērn bijuši ļoti dažādi rezultāti - vieni spējuši palielināt apgrozījumu, savukārt citiem darbības apjomi samazinājušies.

Kopumā TOP 10 parādu piedzinēju apgrozījums pērn samazinājies par 12% un bijis 4,99 milj. Ls apmērā. Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati liecina, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits palicis tādā pašā līmenī kā 2009. gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%.

Linu nozare atkal un no jauna cenšas atsperties

Latvijā mēģina attīstīt divus linu audzēšanas un pārstrādes virzienus - eļļas un šķiedru.

Būve&Īpašums

Piedāvā burkānus un žagarus graustu problēmas risināšanai

Tāpat kā paēdušais neēdušo nesaprot, arī pie auto stūres sēdošajiem vienmēr būs savs redzējums par tiem trakajiem, kuri uz motocikliem skrien tiem garām satiksmē. Ikdienas situācijā joprojām nākas saskarties ar viedokli, kur konfliktos starp moto un auto vadītājiem kā visiem pieņemams un pašsaprotams tiek izmantots apgalvojums «tas jau mocis, noteikti atkal pārsniedza ātrumu un skrēja kā traks». Jāatceras, ka dinamika nav tas pats kas ātrums, un nevajadzētu pēc definīcijas pieņemt, ka ar motocikliem brauc tikai psihopāti. Mana pieredze rāda, ka ļoti daudz palīdz spēja «iekāpt otra zābakos».

Jā, motocikls straujāk paātrinās, tas ir izmēros mazāks un lielākoties arī skaļš. Tas nozīmē, ka, no malas skatoties, mums rodas iespaids par vienu traki ātru satiksmes dalībnieku, kaut arī tas nebūt nepārkāpj noteikumus. Šis ir brīdis, kad motociklu nevar likt vienā «maisā» ar auto, kas vienkārši nevar tik strauji pārvietoties. Tāpēc te ir jautājums, vai pats autovadītājs vienmēr ir pietiekami novērtējis situāciju un savu spēju veikt manevru. Ja tā padomā, tad līdzīgs ir iespaids par jaudīgākiem auto – tie taču arī pārvietojas daudz straujāk un dinamiskāk, radot iespaidu, ka pārkāpj noteikumus.

Jau vairākus gadus notiek ļoti laba un patīkama sadzīvošana uz ceļa. Neizbēgami, vienmēr būs kādi atsevišķi gadījumi, kad motobraucēji pārvērtē savas iespējas braukt dinamiski un rada nepatīkamas situācijas ne tikai sev, bet arī pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šādu pārgalvju rīcība bojā kopējo iespaidu par visiem motobraucējiem, nenoliedzami, taču vērtēt pēc atsevišķām situācijām visus nebūtu korekti. Šis ir arī iemesls, kādēļ rodas stereotipi par motobraucējiem!

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

• Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

• Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Vairākus gadus, valsts budžeta konsolidācijas ietvaros Latvijas valdība strādāja, balstoties uz visnotaļ primitīvu loģiku - ja reiz daļa iedzīvotāju nodokļus nemaksā vispār, tad pēc iespējas lielākas likmes jānosaka tiem, kuri vēl maksā.

Izskatās, ka valdība ar šādu politiku ir bijusi diezgan laba skolotāja vietējai mūzikas industrijai, kas mēģina kompensēt savu biznesa neveiksmi, liekot maksāt pilnīgi visai sabiedrībai. Pietiekami daudzus gadus mūzikas industrijai ir bijuši divi galvenie ienākumu avoti - koncerti un ierakstu tirdzniecība.

Nav noslēpums, ka dažu pēdējo gadu laikā ierakstu pārdošanas rādītāji ir krietni vien gājuši uz leju, turklāt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kopumā. Pamatā tam, protams, ir straujā datortehnoloģiju attīstība, kas patērētājiem ļauj sadabūt interesējošo skaņdarbu internetā, neapgrūtinot sevi ar došanos uz veikalu, piemēram, pēc kārtējā CD. Atšķirība tā, ka vienā daļā valstu cilvēki kaut kā ir iemācījušies iekasēt naudu par dziesmām, kas tiek lejuplādētas, bet otrā, pie kuras pieskaitāma arī Latvija, - ne. Toties mūsu mūzikas industriju pārstāvošās organizācijas - LaIPA un AKKA/LAA - ir izdomājušas veidu, kā kompensēt to naudu, kas vairs neienāk no ierakstu tirdzniecības - jāliek maksāt par mūzikas atskaņošanu teju visās vietās, kur ir vairāk par vienu cilvēku - veikalos, frizētavās, taksometros, maršruta autobusos… Dīvaini, ka vēl nav ķērušies pie lopu fermām - ir taču dzirdēts, ka cūkas labāk attīstoties mūzikas skaņu pavadījumā, un tādējādi sanāk, ka konkrētais lauksaimnieks gūst komerciālu labumu.

Apzināta caurspīdīguma mazināšana Valsts ieņēmumu dienestā, no tautas acīm sākot slēpt lielākos nodokļu parādniekus

Tikai nelielu laika strēķīti (pusotru nedēļu), pirms jaunā VID vadītāja sāka saimniekot nodokļu iekasētāja mītnē, VID klusi paziņoja, ka iestāde pārtrauks publicēt lielāko nodokļu parādnieku sarakstu. Precīzāk – lielākais ēnu apkarotājs vairs nesauks vārdā valsts budžeta apzadzējus, tā vietā uzņemoties savdabīgu gādību par to datu drošumu. Taisnības labad gan jāsaka, ka jau kādu laiku (kopš nodokļu administrācijas interneta vietnes «uzlabojumu» veikšanas) tagad noslepenotais saraksts bija kā iebāzts ērkšķu krūmā. Sadabūt to nebija viegli, par ko pārliecinājās arī DB. Jau septembrī DB pie tā izdevās tikt, tikai vairākkārt sarakstē lūdzot pēc tā VID Sabiedrisko attiecību daļas darbiniekiem, kas ar trešo piegājienu atsūtīja derīgu saiti. Tā DB uz sarakstu patiešām aizveda, bet citiem nodokļu iekasētāja mājaslapas lietotājiem sasniegt šos datus faktiski nebija iespējams jau septembrī. Augusts tā arī palika pēdējais mēnesis, par kuru VID apkopojis šo ārkārtīgi interesanto informāciju. Noslepenotā un kopumā 294 miljonus eiro parādu nastas ietilpīgā TOP 100 lielāko nodokļu parādnieku saraksta virsotnē vairākus mēnešus bija divi uzņēmumi, kam saistības ar valsti samilzušas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, ko piedzīt nekad neizdosies. Līderis nodokļu parādu jomā ilgstoši bija mobilo telefonu vairumtirgotājs SIA Tendem Neman, kam nodokļu auditā aprēķinātā summa uz 1. septembri jau pārsniedza 44 miljonus eiro. Tam sekoja pēc saimnieciskās darbības jomas līdzīgs uzņēmums SIA M4U ar 34 miljonu eiro lielām parādsaistībām pret valsti. Kā iepriekš DB izteicās nodokļu eksperti, visus nodokļu parādniekus gan nedrīkst likt vienā maisā, jo parādi radušies dažādos veidos. Lielākās parādu summas veido nodokļu uzrēķini, un šādas summas parasti nemaz nav vainīgā uzņēmumu rīcībā, bet gan atspoguļo VID teorētiskos aprēķinus. Lai arī tas ir fakts, tomēr lielākā daļa no nodokļu lielākajiem uzrēķiniem ir (varbūt tagad jāsaka – bija, jo šim procesam kurš katrs vairs nevarēs izsekot) par PVN krāpšanās lietām un «pazudušajiem» tirgotājiem.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Visvairāk jeb 58% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus svinēs 24. decembrī, 8% Ziemassvētkus svinēs 7. janvārī pēc Pareizticīgās baznīcas kalendāra, bet ceturtā daļa Ziemassvētkus svinēs gan 24. decembrī, gan 7. janvārī. Savukārt Ziemassvētku galdā lielākā daļa iecerējuši likt dažādus salātus, saldumus un piparkūkas.

Vairāk nekā puse (68%) to Latvijas iedzīvotāju, kas plāno svinēt Ziemassvētkus, piedalīsies gan svētku ēdienu pagatavošanā, gan arī produktu iegādē. Biežāk par pārtikas iegādi un ēdienu pagatavošanu Ziemassvētku galdam rūpēsies sievietes, kuras vecākas par 55 gadiem un tie, kuru personīgie ienākumi ir līdz 200 latiem, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktās aptaujas rezultāti.

Tas, ka jaunieši retāk iegādāsies un gatavos ēdienus svētku galdam, varētu būt apliecinājums tam, ka Ziemassvētki tiks svinēti kopā ar vecākiem ģimenes lokā, norāda patērētāju uzvedības pētījumu eksprete Sigita Kalnakārkle.

Svētku galdam Latvijas iedzīvotāji vidēji plāno tērēt 20-30 latus, apmeklējot trīs dažādas tirdzniecības vietas. Vairāk nekā puse aptaujāto plāno iepirkties veikalā Maxima (60,8%) un Rimi (54%), gandrīz trešdaļa (31%) pirkumu svētku galdam veiks tirgū, savukārt aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju produktus svētku galdam plāno iegādāties Top! (11%), Iki (11%) un Elvi (11%).

Jauna košļājamā gumija, kura lietotājiem sola dažādus ieguvumus, Zviedrijā izraisījusi uztura ekspertu un patērētāju tiesību uzraugu sašutumu, vēsta thelocal.se.

«Tas ir stulbākais produkts, kāds jebkad nonācis plauktos,» savā blogā par šo produktu rakstījusi Luīze Ungerta, Stokholmas patērētāju asociācijas (Konsumentföreningen Stockholm) vadītāja.

Košļājamās gumijas, kas tiek tirgota trīs versijās - Fokuss, Aktīvs un Skaistums - ražotāji apgalvo, ka tajā ir sastāvdaļas, kas var veicināt koncentrēšanos, izturību un izskatu.

Tomēr Adams Svensons no Stokholmas patērētāju asociācijas norāda - teikt, ka košļājamā gumija satur beta-karotīnu, tādēļ saglabās tvirtu ādu un stiprinās matus, ir muļķīgi.

«Jūs varētu likt tādu pašu etiķeti arī uz burkānu maisa,» viņš sacījis.

«Atbrauc uz dravu sakreņķējies, ieskaties stropā, un sliktās domas kā nebijušas, saime ar savu rosību pārņem visu prātu,» teic zemnieku saimniecības Dorītes īpašnieks Jānis Sulutaurs.

Daugmales Jāņa bišu medus – ar šādu nosaukumu tiek tirgots Dorītēs ievāktais saldums.

Jānis Sulutaurs ar biškopību nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadu un ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kuriem biškopība ir pamatnodarbošanās. Patlaban viņa aprūpē ir ap 350 bišu saimju. Bites izvietotas vairākās novietnēs.

«Esmu profesionāls biškopis, un tā ir mana pamatnodarbošanās, kas ļauj dzīvot un uzturēt ģimeni,» teic Jānis. «Galvenais, lai svarīgākajām lietām pietiek. Un mums pietiek. Ja daudz naudas paliek pāri, cilvēki kļūst dīvaini, arī tā ir atkarība.»

Pēc profesijas koktēlnieks, Jānis ar biškopību sācis nodarboties patikšanas pēc un uzskata, ka galvenais, kas, bites kopjot, vajadzīgs – radošums. Pie katras saimes stāvot, katru reizi jāizdomā kas jauns, nekas neatkārtojas. Nākas samierināties arī ar šī darba specifiku – nekad nevar paredzēt darba dienas garumu, sezonā brīvdienu nav.

Izmantojot iespēju, ka Saeimā ir atvērts Maksātnespējas likums, daļa deputātu ir panākusi, ka tajā tiek iekļauts tā dēvētais atstāto atslēgu princips. Proti, gadījumā, ja kredītņēmējs vairs nespēs segt saistības par mājokli, kas iegādāts, izmantojot kredītresursus, viņš varēs no tā izvākties, paņemot līdzi visu savu mantību, bankai atdodot atslēgas, un ar to arī viss būtu beidzies. Turklāt beidzies ne tikai kredītņēmējam, bet arī viņa galvotājam.

Diez vai ar to bija rēķinājušies tie politiķi, kuri savulaik rosināja minētā likuma atvēršanu, taču šobrīd acīmredzot priekšvēlēšanu gaisotnei ir bijusi nopietna loma, un liela daļa parlamentāriešu ir nolēmuši tajā iebalsot normu, kas varētu izrādīties populāra sabiedrībā. Principā tas nav nekas slikts. Pasaules valstīs ir zināmi divi galvenie scenāriji, kuri tiek izmantoti gadījumā, ja parādnieks maksāt vairs nespēj. Viens ir nupat aprakstītais atstāto atslēgu princips, otrs – pašreiz Latvijā īstenotā prakse, kad tiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, bet šā procesa rezultātā neiegūto summu persona joprojām paliek parādā kredītdevējam. Tomēr, ieviešot atstāto atslēgu principu, būtu jāņem vērā viens otrs visnotaļ būtisks aspekts.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.