Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Latvijas Olimpiskās komandas Rio 2016 dalībnieks pludmales volejbolā Aleksandrs Samoilovs kļuvis par studentu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), kur turpmākos četrus gadus apgūs LSPA bakalaura programmu Sporta zinātne, lai iegūtu kvalifikāciju kā sporta veida vecākais treneris volejbolā un vadītājs sporta jomā.

«Esmu nolēmis iegūt jaunas zināšanas sportā. Šobrīd man jau ir Banku augstskolā iegūts bakalaura un maģistra grāds finansēs, kā arī Biznesa vadības koledžā apgūta pirmā līmeņa augstākās izglītības programma jurisprudencē. Tomēr uzskatu, ka izglītības un zināšanu nekad nevar būt par daudz,» savu iestāšanos LSPA komentēja Aleksandrs Samoilovs.

Šonedēļ Samoilovs kopā ar 213 LSPA reflektantiem kārtoja iestājpārbaudījumu fiziskajā sagatavotībā. Visiem LSPA reflektantiem, tai skaitā Samoilovam, divu dienu laikā bija nepieciešams izpildīt septiņus fiziskās sagatavotības kontroles testus, atbilstoši LSPA izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem. Gan puišiem, gan meitenēm bija jāveic lokanības pārbaude, tāllēkšana no vietas, 20 metru skrējiens un atspoles skrējiens, kā arī jāizpilda vēdera preses vingrinājums. Paralēli jau minētajiem fiziskās pārbaudes testiem, meitenēm bija jānoskrien 2 kilometru kross un jāveic roku saliekšana - iztaisnošana balstā guļus, savukārt puišiem jāskrien 3 kilometru kross un jāveic spēka izturības pārbaude, pievelkoties pie stieņa.

Partizānu mārketings šobrīd attīstās digitālajā vidē, taču, tā kā tur šādas aktivitātes notiek teju vai katru dienu, tās vairs nav tik skandalozas

T.s. partizānu mārketings pasaulē tiek plaši izmantots, arī Latvijā ir bijušas vērā ņemamas aktivitātes, piemēram, Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts, kam uzmanību pievērsa arī daudzi ārvalstu mediji, arī puskailās meitenes Zemenes skrējiens futbola laukumā Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles laikā starp Latvijas un Portugāles izlasēm. Tā kā cilvēki vairāk laika pavada sociālajos tīklos, tas šobrīd attīstās tieši digitālajā vidē un ir būtiska tīklu mārketinga sastāvdaļa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Politiskās mazspējas apstākļos Latvijas pastāvēšanas pamats tiek drupināts no ekonomikas puses, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Samērā īsā laika posmā esat apceļojis lielu daļu pasaules – bijāt Krievijā, ASV, Singapūrā, tikko arī Luksemburgā. Kas LTRK biedriem, pozitīvi sakot, ir tas aktuālākais vai varbūt kreņķis – ārējie tirgi vai ekonomiskā situācija tepat Latvijā?

Lielākie kreņķi ir iekšējie, bet tie ir ļoti cieši saistīti ar ārējiem, jo orientācija jau tomēr ir uz konkurētspēju un eksportu. Raugoties uz mūsu biedru aptaujām, kreņķi ir trīs. Pirmām kārtām viss, kas ir saistīts ar nodokļu politiku plašā nozīmē. Otrs ir finansējuma pieejamība, un trešais – ES fondu izmantošana.

Risks ir tāds, ka mūsdienās arī mazs uzņēmējs, kas pagaidām aizvien ir patriotisks un paliek šeit, būtībā jau var izvēlēties savam biznesam arī atsaucīgāku zemi, jo viņi jau tāpat darbojas starptautiski. Šeit mēs nonākam pie Latvijas valsts politikas – cik mūsu politikas veidotāju lēmumi un viņu domāšana ir laikmetīga? Mūsu uzņēmējdarbības vide, protams, ir dažāda, un LTRK koncentrējas uz palīdzību tieši mazajiem uzņēmējiem.

Šogad Lattelecom Rīgas maratona laikā Latvijas čempionātā dalībniekiem balvās tiks sadalīti 19 000 eiro, preses konferencē pastāstīja NECom valdes priekšsēdētājs un organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords.

Pirmais Latvijas čempionāts maratonā norisinājās 1927.gada augustā Rīgā, un 2017.gadā Lattelecom Rīga maratons iezīmēs 90.gadadienu kopš pirmā medaļu komplekta sadalījuma. Šogad par Latvijas čempiona titulu un līdz šim lielāko balvu fondu čempionāta pastāvēšanas vēsturē Latvijas spēcīgākie maratonisti cīnīsies Rīgas ielās. Kopumā skrējējiem tiks sadalīti 19 000 eiro.

Maratona laikā notiks arī Latvijas Skolu kauss, kurā 2500 bērniem 14.maijā būs iespēja piedalīties Rīgas maratona sešu kilometru distancē vai Rimi bērnu dienas Ģimeņu skrējienā 13.maijā par pazeminātu dalības maksu - 1,50 eiro, izcīnot Latvijas skolu kausu un atsaucīgākajiem skolotājiem saņemot naudas prēmijas.

«Lattelecom» Rīgas maratona norisei nākamajiem gadiem plānots lūgts valsts atbalstu, preses konferencē pastāstīja maratona vadītājs Aigars Nords.

Valsts atbalsts aptuveni 150 000 līdz 180 000 eiro apmērā būtu nepieciešams, lai uzlabotu maratona kvalitāti, vienlaikus mēģinot iegūt augstāku kvalifikācijas zīmi, skaidroja Nords. Patlaban pasākumam ir piešķirta prestižā Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) «Bronzas» kvalifikācijas zīme. Jau šogad maratona organizatori cer sasniegt vismaz «Sudraba» kvalitātes zīmi, savukārt nākotnē pretendēt uz «Zelta» kvalitātes zīmi.

Viņš pastāstīja, ka «Lattelecom» Rīgas maratons līdz šim bijis vienīgais Ziemeļeiropā ar «Bronzas» līmeni. Lai iegūtu augstāku kvalitātes zīmi, jāizpilda vairāki kritēriji. Viens no tiem ir augstāka līmeņa atlētu piedalīšanās maratonā - šogad tie būs virkne prestižu maratonu medaļnieki.

Vērtspapīru tirdzniecības komisijas spiedīsies klāt nullei.

Veicot darījumu ar vērtspapīriem, ierasts, ka kāda noteikta summa jāsamaksā brokerim. Tomēr laiki, šķiet, mainās. Šonedēļ viena no lielākajām ASV brokeru kompānijām Charles Schwab ziņojusi, ka savu mazumtirdzniecības klientu darījumiem internetā ar ASV akcijām un biržā tirgotajiem fondiem nepiemēros komisijas.

Tādējādi arī šajā nozarē turpinās tādi kā cenu kari, kad uzņēmumi savus klientus mēģina vilināt vai vismaz nosargāt, piedāvājot arvien zemākas komisijas maksas, kas saistītas ar vērtspapīru tirdzniecību. Pārsvarā tiek skaidrots, ka lielajām brokeru kompānijām pēdējo gadu laikā klientus atņem lētākas šādu pakalpojumu nodrošināšanas tiešsaistes platformas. To, ka šādiem finanšu pakalpojumiem vajadzētu būt krietni lētākiem, popularizējusi, piemēram, tāda digitālās tirdzniecības platforma kā Robinhood Markets. Robinhood ir viedtālruņu aplikācija, kas piedāvā pirkt un pārdot akcijas bez komisijas maksāšanas. Daudzi no tās aptuveni sešiem miljoniem klientu ir tā saucamās Millennials paaudzes pārstāvji, ziņo The Wall Street Journal. Šīs platformas veiksme ļāvusi parādīties arī citām līdzīgām vērtspapīru tirdzniecības platformām. «Mēs redzam jaunus uzņēmumus, kas ienāk mūsu tirgū un piedāvā zemas vai nulles komisijas. Mēs negribam iekrist slazdā, kurā, neatbildot šiem jaunajiem dalībniekiem, krituši daudzi citi uzņēmumi daudzās citās nozarēs,» klāsta Schwab pārstāvji, kas piebilst, ka šāda veidā mēģina rīkoties proaktīvi.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Ņemot vērā, ka Apple skrējiens augšup pa izaugsmes kāpnēm vairs nav tik reibinoši straujš kā pirms dažiem gadiem, parādās bažas par kompānijas stiprumu. Medijs Business Insider atgādina par kompānijas vērienu, apkopojot 12 faktus, ko augstāk galerijā piedāvājam skatīt arī Jums.

Pirms dažiem gadiem Apple uzsāka skrējienu augšup kalnā, definējot viedtālruņu tirgu ar savu izgudrojumu iPhone un mainot patērētāju ieradumus, ieviešot iPad. Aktivizējoties sāncensim Samsung, situācija tirgū mainījās, nobīdot Apple no pjedestāla. Samsung ienāca tirgū ar Android operētājsistēmas liela ekrāna ierīcēm.

«Ir saprotams, ka sākotnējā sajūsma ir noplakusi, taču nevar aizbēgt no fakta, ka Apple vēl aizvien ir gigantiska kompānija, kādas redzēt var reti,» raksta medijs.

Galerijā augstāk aplūkojiet 12 faktus par kompāniju, kas apliecina medija pausto.

Kopā nopelnīti 1,39 miljardi eiro, apgrozīti 27,65 miljardi eiro – tāda ir 500 lielāko Latvijas uzņēmumu galveno rādītāju bilance 2014. gadā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

TOP 500 līderu sastāvs pagājušajā gadā nav būtiski mainījies, notikušas vien nelielas rokādes. Tāpat kā vairākus iepriekšējos gadus, arī šogad topa virsotnē valda neliela garlaicība – pirmajā vietā, kā ierasts, ir ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro vietu tikpat ierasti ieņem a/s Latvenergo. Godpilnajā trešajā pozīcijā no iepriekšējās 5. vietas ir pakāpies mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia, kas ir atstājis aiz sevis gan tuvāko konkurentu SIA Maxima Latvija, gan naftas produktu vairumtirgotāju SIA Orlen Latvija.

Jāatzīmē, ka topa pirmajā desmitniekā ir atgriezies degvielas mazumtirgotājs SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kurš iepriekšējā TOP 500 sarakstā finanšu perioda maiņas dēļ paguva ielēkt vien ar četru mēnešu apgrozījuma datiem, tādējādi 2013. gadā noslīdot līdz 36. pozīcijai.

Vidēji akcijām paredz tālākus guvumus; uz strauju ASV akciju pieaugumu gan vairs necer

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem šogad cenu pieauguma ziņā padevies varens skrējiens, un daudzi nozares eksperti paredz, ka kāpums turpināsies.

Tā vismaz atliek secināt no Thomson Reuters veiktās aptuveni 300 pasaules vadošo finanšu iestāžu akciju analītiķu aptaujas rezultātiem. Visstraujākais vērtības pieaugums līdz šā gada beigām tiek paredzēts Krievijas, Indijas un Meksikas akcijām, kas liecina par pozitīvu ekspertu skatījumu uz attīstības valstu vērtspapīriem.

Tikmēr uz ASV akcijām vairs tik lielas cerības liktas netiek – vidēji tiek lēsts, ka šīs valsts Standard & Poor’s 500 indekss šo gadu noslēgs tikai par 0,8% augstāk, nekā šī indikatora vērtība bija šī mēneša sākumā. Turklāt arī līdz nākamā gada vidum S&P 500 tiek prognozēti visai liesi guvumi – kāpums no šā mēneša sākuma vien 2,4% apmērā.

Aktuāls globāli pašu nozīmīgāko banku akciju lāču tirgus.

ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 4%. Jūtami vājāks akciju cenu sniegums bijis daudzos citos pasaules reģionos, un grāvja malai vēl tuvāk atrodas finanšu sektora vērtspapīri. Līdz ar iepriekšējo finanšu krīzi izgaismojās teiciens «Too-big-to-fail», kura būtība aptver tādas finanšu iestādes, kuras ir sistēmiski pārāk svarīgas un lielas, lai politikas noteicēji atļautu tām bankrotēt. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un Finanšu stabilitātes padome ir izveidojusi sarakstu, kas globālā mērogā uzskaita tieši šādas institūcijas. No bankām kā sistēmiski svarīgas globālajai ekonomikas stabilitātei tiek izceltas 30 finanšu iestādes. Pieejamie dati liecina, ka pusei no šīm iestādēm akciju cena no savām iepriekšējām augstienēm šobrīd ir sarukusi vismaz par 20%, kas atbilst tā saucamajai lāču tirgus definīcijai. Būtībā ziņu virsrakstos pēdējā laikā bieži tiek runāts par jauniem akciju cenu rekordiem, kurus pamatā nodrošina tehnoloģiju kompāniju vērtspapīru skrējiens. Tomēr bankas šajā pašā laikā visai pamatīgi buksē, kas rada spekulācijas, ka zem daudzmaz pieņemamās globālās fasādes radušies riski. Bieži tiek uzsvērts, ka bankas ir atbildīgas par veselīgu pasaules ekonomikas asinsriti. Būtībā – daudzas akcijas piedzīvo atgūšanos pēc šā gada februāra un marta izpārdošanas. Tiesa gan, šajā ballītē vismaz pagaidām bankas nepiedalās.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Pasaules tautsaimniecības saguršana liek domāt par mazāku izejvielu patēriņu. Tas pēdējā laikā palīdzējis sarukt daudzu izejvielu cenai, kas savukārt palīdz nomierināties inflācijai. Tiesa gan, ne visam cena sarūk.

Piemēram, tiem, kuri, gatavojot ēdienu, ir ieraduši lietot olīveļļu, visticamāk, to nāksies iegādāties par vēl augstāku cenu. Neapstrādātas augstākā labuma Extra Virgin olīveļļas cena šobrīd ir visaugstākā vismaz kopš 1990. gada jeb brīža, kad Starptautiskais Valūtas fonds apkopo šādus datus.

Aprīlī olīveļļas cena bija pieaugusi līdz 6270 ASV dolāriem par tonnu, kas bija par 46% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Savukārt kopš 2020. gada aprīļa olīveļļas cena ir palielinājusies par 125%. Sausums Spānijā Vienmēr liela ietekme uz pārtikas izejvielu cenu ir laika apstākļiem noteicošajos to audzēšanas reģionos. Ja šie apstākļi ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild advokātu biroja FORT partneris, zvērināts advokāts Jānis Līkops.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr bijis svarīgi saņemt profesionālus izaicinājumus, un jurisprudences nozare tos sniedz nemitīgi. Man patīk šis darbs, jo tas ir dinamisks, kā arī varu realizēt savas ieceres, veidojot komandu un radot darba vidi, kāda man šķiet pieņemama. Gūstu gandarījumu, sadarbojoties ar profesionāliem kolēģiem, kuri ir guvuši pieredzi gan starptautiskos birojos, gan vietēja mēroga birojos.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Otrdien, ikgadējā Svētā Fermina festivāla vēršu skrējiena piektajā dienā, Spānijas ziemeļu pilsētā Pamplonā ievainojumus guvis viens cilvēks.

Sarkanā Krusta pārstāvis sacīja, ka ievainotais ar galvas traumu nogādāts slimnīcā. Viņu nav sabadījis vērsis.

Otrdienas skrējiens ildzis divas minūtes 13 sekundes.

Līdz šim šā gada vēršu skrējienos sabadīti pieci cilvēki - četri ASV pilsoņi un viens Spānijas pilsonis.

Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada.

Katru rītu plkst.8 seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā un vēlāk servēti pilsētas restorānos. Drosminieki skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.

Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni aizsākušies XVI gadsimtā. Pasākums kļuva slavens, pateicoties Ernesta Hemingveja 1926.gada romānam «Un saule lec», un tagad uz pilsētu, kurā dzīvo ap 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules. Turklāt vēl vairāki miljoni cilvēku pie televīzijas ekrāniem ik gadu vēro atklāšanas ceremoniju un ikrīta vēršu skrējienus.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn.

Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari. Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

Santas Mazūres un Matīsa Vaišļa zāles galvas sākumā tapa pašu vajadzībām

«Ģimene liela, ir krīze, Ziemassvētki nāk, visiem vajag dāvanas – tātad jātaisa pašiem, ar minimālām izmaksām, bet ar ideju un izskatīgu,» atminas Matīss.

Atgādina par sevi

Ar galvām ir apdāvināti visi bērni, radi, draugi un kolēģi. «Ja mums neizdotos iecerētais un galvas negūtu popularitāti, mums būtu ap 1000 dāvanu,» atceras Matīss. Tomēr dāvana bijusi tāda, ko nebija kauns pasniegt, tagad to jau iegādājas draugi, lai dāvinātu tālāk.

Zāģskaidu ģīmis ar zaļo frizūru ir samērā vienkāršs produkts, interesants, ilgi paliek atmiņā, vismaz tik ilgi, kamēr audzē. Pirmās galvas, kā atceras abi tās autori, bijušas visai primitīvas, produkta dizains tapis vēlāk. Apmēram pusgadu pēc zāles galvu debijas Ziemassvētkiem Santa nolēma pievērsties nopietnāk dizaina izstrādei, radot tēlus, noformējumu un iepakojumu, pašus apmierinošu gala rezultātu sasniedzot vēl apmēram pusgada laikā. Nebija tik viegli ģīmīšus uztaisīt. «Viens no mūsu personāžiem ir meitenīte – plikpaurainu meitenīti padarīt sievišķīgu – tas bija izaicinājums,» saka Matīss.

Nedēļas nogalē Valmierā notiks Latvijas IV olimpiāde, bet Jūrmalā - Jūrmalas krāsu skrējiens, tādēļ šajās pilsētās jārēķinās ar vairākiem satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tiem, kas dosies uz Valmierā notiekošo olimpiādi, jārēķinās, ka uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) ceļa posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam notiek vērienīgi būvdarbi, un satiksme tiek regulēta ar luksoforiem, tāpēc jārēķinās ar papildu pusotru stundu ceļā.

Vidzemē būvdarbi turpinās arī uz Vecpiebalgas ceļa (P30), kur autovadītājiem ir jārēķinās ar diviem luksoforu posmiem un papildus 40 minūtēm ceļā.

Kurzemē uz Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Ikdienā mēs sastopamies ar dažādiem kārdinājumiem – atlikt kāda darba darīšanu uz rītdienu, apēst lieku kūkas gabalu (kaut arī vēlamies veselīgāku ķermeni) utt. Patiesībā mūsu ķermenī mājo spēks, kas palīdz gan atteikties no visa, kas nav derīgs, gan saņemties un paveikt teju neiespējamo – celties piecos no rīta, iet aukstā dušā, uzsākt meditēt un nomierināt savu prātu.

Ja uz gribasspēku skatāmies caur muskuļa analoģiju, tad zinām - jo vairāk trenē un noslogo savu muskulatūru, jo spēcīgāks un izturīgāks paliec. Galvenie jautājumi ir divi – kā pareizi trenēt šo «gribasspēka» muskuli un kurš no treniņu veidiem ir man piemērotākais, biznesa portālam db.lv stāsta Ivars Juškēvics, «Training Lab» biznesa personības izaugsmes treneris.

Viņš par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Slepenais ierocis, kā izveidot jaunus ieradumus - gribasSpēks

Stenforda universitātes ph.d Kellija Makgonigala (Kelly McGonigal) uzskata, ka ir trīs dažādu veidu gribasspēki, kurus var nosaukt šādi: «Es nedarīšu» gribasspēks, «Es gribu» gribasspēks, «Es varu un darīšu» gribasspēks.