Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto joprojām uztur spēkā savu prasību par ikgadējo apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā ieguvi no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tā liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šo Metsaliitto precizēto priekšlikumu koksnes piegāžu jautājumā šodien paredzēts apspriest Ministru prezidenta biedra A. Šlesera vadītās darba grupas sarunas ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru par celulozes rūpnīcas izveidei nepieciešamo atbalstu. Metsaliitto savu apetīti uz koksnes resursu ieguvi gan ir mazinājis (sākotnēji — 2001. gadā tika prasīti pat 1.2 milj. m3 jeb faktiski 500 000 ha valsts mežu nodošana celulozes rūpnīcas kontrolē). Db jau rakstīja, kad 2001. gadā A. Bērziņa vadītā valdība noraidīja jebkādu mežu nodošanu celulozes rūpnīcai to aizstājot ar papīrmalkas piegādēm (arī pašreizējais vicepremjers A. Šlesers ir uzsvēris, ka nevar būt nekādu runu par meža nodošanu vai kādu īpašu privilēģiju pieškiršanu). Savulaik — 2001. gada vasarā — šī iemesla dēl investori bija neapmierināti un faktiski sarunas par projekta īstenošanu tika iesaldētas. Investors joprojām vēlas, lai celulozes ražotājs a/s Baltic Pulp ar Latvijas valsti noslēgtu vispārēju koksnes piegāžu līgumu. Investorprāt šī līguma termiņam minimums būtu jābūt noslēgtam vismaz uz 20 gadiem. Līgumā tiktu noteikts, ka Baltic Pulp ik gadu iegādātos par tirgus cenu valsts mežos augošu koku cirsmas 80 — 100 % apmērā no kopējā apaļkoku piegādes apjoma, bet līdz 20 % no šī apjoma varētu iegādāties apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas modeļa ietvaros. Šī prasība tikai vēlreiz apliecina jau savulaik vairāku kokrūpnieku pausto viedokli, ka Metsaliitto ir vajadzīga kontrole par valsts mežu resursiem, nevis saņemt no valsts mežiem tajos iegūto papīrmalku. Tiesa, Metsaliitto gan paudusi gatavību šo apaļkoksni pirkt par tirgus cenu (nav gan iespējams šobrīd prognozēt, kā šo cenu noteiks un kāda tā varētu būt pēc vairākiem gadiem, kad darbu sāktu celulozes rūpnīca). Investors vēlas, lai augošu koku cirsmas valsts mežos 100 km rādiusā ap celulozes ražotni sasniegtu 30 % no kopējā Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas apjoma konkrētajā reģionā. Tāpat ir izteikta vēlme slēgt ikgadējos līgumus, lai konkretizētu visus minētos jautājumus un ilgtermiņa līgumā tiktu paredzēti galīgie šo ikgadējo līgumu noslēgšanas termiņi. Iespējams, ka šī iemesla dēļ arī Metsaliitto joprojām nav noslēdzis (vai arī, ja ir, tad ļoti maz) nodomu protokolus par papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādi topošajai celulozes rūpnīcai. Kokrūpnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamā papīrmalka ir jāpērk tirgū par tirgus cenām un tās kontrolē nav jānodot konkrēti valsts mežus vai cirsmas, jo mežā ir ne tikai papīrmalka, bet arī zāģbaļķi, sīkbaļķi, kuri nebūt nav nepieciešami celulozes ražošanai. Jāņem vērā, ka Metsalliito papildus minētajam vēlas iegūt valsts mežu nomas tiesības gadījumā, ja tiek nomātas jekādas jaunas valsts mežu platības vai arī tiktu atjaunoti līgumi (visticamāk, domāti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi), kuru darbības laiks tuvojas beigām. Pirmpirkuma tiesības uz minētajiem līgumiem, pēc Metsaliitto priekšlikuma, būtu jādod arī tajā laikā Latvijā pastāvošajai meža industrijai. Investors arī vēlas, lai celulozes rūpnīcai izejmateriālu piegādi veiktu Baltic Pulp ar autotransportu un arī pa dzelzceļu.

Lai arī pērnā gada maijā valdība nolēma valsts mežu nenodot celulozes rūpnīcas pārziņā, tomēr ārvalstu investoru izteikumi liecina, ka šis jautājums tiks bīdīts skatīšanai jaunajā valdībā.Celulozes rūpnīcas izveide 2003. gadā varētu tikt uzsākta, ja tās akcionāri — Metsaliitto, Sodra un Latvijas valsts – panāktu vienošanos par mežu koncesiju, tā 2002. gada septembra Baltic Times numurā norādījis a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Arī Db J. Laitinens norādīja, ka lai īstenotu iecerēto celulozes rūpnīcas projektu akcionāriem būs jāatrod tāda vienošanās koksnes nodrošinājuma jautājumā, kāda apmierina visus akcionārus. Kamēr starp Latvijas valsti un celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra netiks parakstīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgums, tikmēr koksnes nodrošinājuma jautājums rūpnīcai – ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumu, koncesiju vai papīrmalkas piegādēm faktiski ir atklāts. Db jau 31.05. 2001. rakstīja, ka Ministru kabinets noraidīja investoru vēlmi celulozes rūpnīcas pārziņā — koncesijā vai uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma — nodod 500 000 ha valsts mežu, kas kalpotu kā koksnes izejmateriālu pašnodrošinājuma garantēšana 40 % apmērā. Tādējādi valdība atbalstīja Latvijas kokrūpnieku un mežizstrādātāju priekšlikumu jaunajā celulozes rūpnīcas kompānijā a/s Baltic Pulp pamatkapitālā ieguldīt nevis 150 000 ha valsts mežu, bet gan naudu, turklāt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai no valsts mežiem noteikt m3 (1,2 miljoni m3), nevis mežu platības izteiksmē. Šāds Latvijas valdības «kurvītis» ārvalstu investoriem nepatika. To, ka ne Metsaliitto, ne Sodrai nav pieņemams Latvijas valsts piedāvājums par papīrmalkas nodrošinājumu 1,2 milj. m3 apmērā, Db savulaik apliecināja arī Metsāliitto International Oy izpilddirektors un jaunās celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp valdes priekšsēdētājs Ēriks Lagervals. Sākotnējie plāni paredzēja, ka Latvijas valsts ar celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra paraksīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgumu 2001. gada pavasarī un tad rūpnīca varētu sākt ražot celulozi jau 2005. gadā, taču pašlaik, ja šāda vienošanās tiek panākta 2003. gadā, ražošana varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā 2006. – 2007. gadā.

Balstoties uz nesen publiskoto sociālekonomiskās ietekmes pētījumu, Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no celulozes rūpnīcas projekta nenoliedzami būs ievērojami un izpaudīsies kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, jaunas darba vietas un meža nozares attīstība, norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas Laitinena izplatītaja informācijā. Tomēr, neskatoties uz šiem ieguvumiem, sabiedrībā ir izplatīts daudz nepareizas un nepamatotas informācijas par iecerētās celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, tāpēc a/s «Baltic Pulp» vēlas atzīmēt dažus faktus. Darba ziņojums tika sastādīts, stingri ievērojot likumdošanas normas vides jautājumos un Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroja vadlīnijas. Procedūra nosaka novērtējuma finansējuma kārtību, kas jānodrošina pieteikuma iesniedzējam. Darba ziņojums ir atklāts dokuments, ko izvērtē IVN valsts birojs un kas bija pieejams IVN valsts birojā komentāru izteikšanai. Saskaņā ar likuma prasībām sabiedriskās apspriešanas periods tika arī pagarināts. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, ir veikusi augsti kvalificētu ekspertu grupa, kam ir liela starptautiska pieredze celulozes rūpniecības jomā un apkārtējās vides jautājumos. Darba ziņojuma nodaļas, kas sniedz celulozes rūpnīcas un plānotās vides kontroles aprakstu, sagatavoja a/s «Baltic Pulp» sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Jāuzsver, ka šis ziņojums ir pirmais un vienīgais dokuments latviešu valodā, kas aptver tik plašu informāciju par celulozes ražošanas ķīmijas un tehnoloģijas jautājumiem. Celulozes rūpnīca izmantos vislabākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā noteikts Eiropas Savienības atsauces dokumentā par celulozes un papīra rūpniecību. A/s «Baltic Pulp» investori tiek uzskatīti par vieniem no vadošajiem līderiem jaunu un ilgtspējīgu metožu izstrādē un ieviešanā celulozes rūpniecībā. Tādēļ «Baltic Pulp» mērķis ir izveidot un vadīt ilgstpējīgu ražotni, neradot būtisku ietekmi uz Latvijas dabu un Daugavas upi. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, veica SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» (ELLE), kā arī vairāki līdzautori, tai skaitā LU Bioloģijas institūts, SIA «Geo Consultants», Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts, Darba un vides veselības institūts, SIA «PAIC» un individuāli eksperti. Rūpnīcas notekūdeņu ietekmi uz Daugavas upes un tās ūdenskrātuvju ekosistēmu novērtēja zviedru un somu vides konsultantu firmas «AF IPK» un «MFG». Sagaidāmās izmaiņas Daugavas ūdens kvalitātē būs nenozīmīgas. Jebkuru kaitīgu vielu koncentrācija būs ievērojami zemāka par līmeni, kas varētu izsaukt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā netiks radīts toksisks piesārņojums un negatīva iedarbība uz Rīgas pilsētas vai citu pie upes esošo lietotāju dzeramā ūdens kvalitāti. Daugavā nav sagaidāmas nekādas būtiskas izmaiņas. Tas savukārt nozīmē, ka neradīsies izmaiņas zivju dzīves vietās Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā un citur Daugavā, kā arī izmaiņas zivju sugu daudzveidībā vai nozvejā. Daugavu varēs izmantot kā peldēšanās, makšķerēšanas un atpūtas vietu tieši tāpat, kā tas notiek pašlaik. Celulozes un papīra rūpniecībai ir senas tradīcijas visā pasaulē. Visas šīs uzkrātās zināšanas jāizmanto, un tas arī tiek darīts, plānojot šādas liela apjoma investīcijas. Potenciālie investori, kuriem ir ilga un bagāta pieredze mežrūpniecības un celulozes ražošanas nozarēs, ļoti nopietni izturas pret iecerēto celulozes rūpnīcu. Somija kā Eiropas Savienības dalībvalsts stingri ievēro visus ES normatīvos aktus, ieskaitot tos, kas attiecas uz celulozes rūpnīcām. Izvērtējot Ozolsalas celulozes rūpnīcas ietekmi, šie ES noteikumi tiek rūpīgi ņemti vērā. Latvija kā potenciālā ES dalībvalsts šobrīd arī ievieš minētos normatīvos aktus,norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas laitinena izplatitaja informācijā.

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

«Diemžēl ārzemnieku skatījumā Latvija ir tikai Namībija,» secina bijušais a/s Strenču MRS prezidents, mežu īpašnieks Vitauts Breicis. Viņaprāt kāpēc gan potenciālajam investoram neprasīt, ja ir iespējas prasīto saņemt. V. Breicis atgādina, ka savulaik potenciālais investors vēlējās celulozes ražotnes īpašumā un ilgtermniņa mežizstrādes līgumu veidā savā kontrolē iegūt ievērojamas valsts mežu platības, taču šī prasība tika noraidīta. Tagad investors apstrīd izvirzīto prasību celulozes balināšanu veikt, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju. Pēc V. Breiča teiktā, diez vai investors arī priecājas par lēmumu likvidēt peļnas nodokļa atlaides. «Pirms vairākiem gadiem potenciālie celulozes rūpnīcas investori baidīja Latviju: ja nedosiet to vai šito, tad būvēsim kur citur, taču nekas no šiem draudiem nav īstenots — tātad Latvijā nav tik slikti,» uzsver V. Breicis. Viņš kā potenciālu risku uzskata valdību straujo nomaiņu. «Ja investors būtu gatavs nācējs, tad sen jau būtu to izdarījuši, vai arī cer, ka Latvija tomēr piekāpsies viņu prasībām,» uzsver V. Breicis.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Meža nozares uzņēmēji pagaidām atturīgi vērtē potenciālā celulozes rūpnīcas investora izteikto priekšlikumu par ilgtermiņa koksnes iegāžu līgumu ar Latvijas valsti. Šāds viedoklis ir saistīts ar to, ka uzņēmēji ar Metsaliitto priekšlikumiem ir iepazinušies pēc publikācijas Dienas biznesā, tomēr viņiem neesot īsti skaidrs, ko ar šīm piegādēm vēlas pats potenciālais investors. «Latvijas valdībai nevajadzētu uzņemties nekādas garantijas par koksnes piegādēm celulozes rūpnīcai, bet visi resursi tāpat kā pārējiem nozares uznēmējiem tai ir jāpērk tirgū,» uzsver mežizstrādes un kokapstrādes a/s Strenču MRS prezidents Vitauts Breicis. Viņaprāt, tādā gadījumā var būt situācija, kad valdība ir garantējusi piegādes celulozes rūpnīcai, taču tā šo koksni kaut kādu iemeslu dēļ (piemēram, augstās cenas dēļ) nav pirkusi un investors var vērsties tiesā pret Latvijas valsti par līguma neizpildi. «Lai šāda manis minētā situācija nebūtu iespējama, Latvijas valdībai Metsaliitto priekšlikumu izvērtēšanai vajadzētu pieaicināt starptautiskus konsultantus, neraugoties uz izmaksām,» norāda V. Breicis. Turklāt viņam tāpat kā vairākiem citiem kokrūpniekiem neesot skaidrs, kādas (papīrmalkas kā kvalitatīva vai kvantitatīva sortimenta, zāģbaļķu) koksnes kāda termiņa (5 10, 15, 25, 50 gadu utt.) piegāžu līgumu un cik lielu apjomu (0.5, 0.9 1.2, 2.0 milj. m3 utt.) Metsaliitto vēlas. «Somu kompānijas rīcībā ir spēcīgi juristi, tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem un nedrīkst uzķerties uz kādiem ārēji neredzamiem juridiskiem knifiem, citādi var būt kā ar zviedru kuģa lietu, kur Latvija spiesta maksāt miljonus,» skaidro V. Breicis. Tuvākajā laikā potenciālā celulozes rūpnīcas investora iesniegtos priekšlikumus valsts atbalstam vērtēs valdības izveidotā darba grupa sarunām par celulozes rūpnīcas celtniecības nosacījumiem līdz galīgajam lēmumam par investīcijām.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. To liecina Db rīcībā esoša neoficiālā informācija. Tādējādi investors ir krasi mainījis savu agrāko nostāju jautājumā par noteiktu daudzumu valsts mežu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā uz ilgtermiņa līguma pamata, kā arī atteicies no prasības par ilgtermiņa koksnes resursu piegādes līguma nepieciešamību. mazāk prasīgi koksnes piegādes jautājumos. Koksni piegādās tirgus.» Jāatgādina, ka savulaik, 2001. gada vasarā, sarunas starp Latvijas valsti un potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem , tobrīd Metsaliitto un Sodra, A. Bērziņa vadītās valdības lēmuma dēļ — mežus nedot, bet garantēt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai (ap 1.2 milj. m3 ik gadu) — faktiski tika pārtrauktas. Savukārt šogad Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām pēc neoficiālas informācijas somi ir atteikušies. Jāņem vērā, ka pēc Db rīcībā esošas neoficiālās informācijas Metsaliitto joprojām vēlas, lai prioritāte apaļkoksnes resursu iegādē būtu vietējiem kokrūpniekiem. Tiesa, to pagaidām ir iespējams panākt tikai attiecībā uz apaļkoksnes pārdošanu no valsts mežiem, bet ne privātajiem mežu īpašniekiem. Iespējams, ka tādējādi Metsaliitto panāktu situāciju, kad valsts mežos iegūto papīrmalku nevarētu nopirkt neviens cits kā tikai tam piederošā celulozes ražotne a/s Baltic Pulp, tādējādi atrodoties krietni izdevīgākā situācijā papīrmalkas iegādē Latvijā nekā citās valstīs izvietoto celulozes rūpnīcu kompāniju meitas uzņēmumi. Faktiski tādējādi par lielāko celulozes rūpnīcas apgādātāju ar papīrmalku varētu kļūt valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, kā arī Metsaliitto piederošā Thomesto meitasuzņēmums — Latvijas lielākā mežizstrādes un viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām SIA Silva.

Jaunu nelielas jaudas celulozes un papīra kombinātu, kurš izmaksātu apmēram 500 miljonus ASV dolāru, neatkarīgo ekspertu grupa iesaka būvēt netālu no Ventspils — pie Būšnieku ezera. «Apsekojot sešas potenciālās celulozes un papīra fabrikas atrašanās vietas (Ugālē, Vārvē, Benzavā, Pāvilostā un Vērgalē) Baltijas jūras piekrastē, par labāko no ekoloģiskā viedokļa atzinām vietu pie Būšnieku ezera,» skaidro netkarīgo ekspertu grupas loceklis Georgs Bagātais. Četrās potenciālajās ražotnes atrašanās vietās zeme pieder valstij un to apsaimnieko valsts a/s Latvijas valsts meži, bet divās — privātīpašniekiem. Privātajiem meža īpašniekiem varētu tikt piedāvāta kompensācija vidēji 500 Ls/ha par rūpnīcai nepieciešamo 200 – 250 ha zemi. Tādējādi zemes kopējās iegādes izmaksas pēc projekta autoru domām varētu veidot 100 000 - 130 000 Ls. G. Bagātais norāda, ka iespējamās atrašanās vietas tika salīdzinātas arī pēc ārējo komunikāciju izveides, kuras svārstījas no 6.4 milj. Ls pie Būšnieku ezera līdz 9.3 milj. Ls Vārves pagastā. Visos gadījumos attīrīto notekūdeņu novadīšanas vieta ir Baltijas jūra 8 km no krasta. Par labu celulozes un papīra kompleksa izveidei pie Būšnieku ezera runā arī tas, ka valdošie dienvidrietumu vēji atmosfēras izmešus nes projām no Ventspils, bet jūras straume notekūdeņos esošos izmešus nes uz ziemeļiem, pēc tam pagriežas, tādējādi veicinot to sajaukšanos ar attīrītajiem notekūdeņiem, uzsvēra G. Bagātais. Viņaprāt, celulozes rūpnīcas jaudai nebūt nav jābūt 600 000 t gadā, kā to plānots darīt a/s Baltic Pulp, bet gan ievērojami mazākai – 150 000 t, un līdzās jābūt papīrfabrikai ar tikpat lielu papīra ražošanas jaudu. G. Bagātais nenoliedz, ka daļa no šajā ražotnē saražotās celulozes tiktu pārstrādāta papīrā, bet dala varētu tikt pārdota celulozes tirgū citiem papīrražotājiem. Turklāt līdzās celulozes rūpnīcai uzbūvējot arī papīrražotni, esot iespējams par apmēram 30 % samazināt celulozes ražošanas pašizmaksu, jo vairs nav nepieciešama celulozes žāvēšana, kas tehnoloģiski esot ļoti dārgs process, norāda G. Bagātais. Turklāt celulozes balināšana notiks pēc bezhlora tehnoloģijas, tādējādi izvairoties no piesārņojuma ar hlororganiskajiem savienojumiem. Celulozes ražošanai plānots ik gadu izmantot 450 000 m3 koksnes, galvenokārt celulozes šķeldas.Pēc neatkarīgo ekspertu grupas speciālistu Imanta Kaimiņa un Georga Bagātā domām, vismaz 60 % no apmēram 280 milj. Ls nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem būtu jānāk no Latvijas uzņēmēju vai Latvijas valsts puses. Savukārt līdz 40 % no ražotnes kapitāldaļām varētu piederēt ārvalstu investoram, piemēram, no ASV, Kanādas, Japānas utt., bet ne no Skandināvijas, norāda G. Bagātais.

Vairāki aptaujātie atzina, ka jau bijis gaidāms, ka Latvijā iecerētās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp lielākais akcionārs Somijas koncerns Metsäliitto uz pāris gadiem nolēmis iesaldēs šo apmēram 900 milj. eiro vērto projektu. Tiesa, celulozēs rūpnīcas projekta iesaldēšana nenozīmē, ka vismaz pagaidām Metsäliitto no šī projekta pilnībā atsakās, tādējādi citam potenciālajam celulozes rūpnīcas būvētājam ir grūti (pēc dažu aptaujātto domām neiespējami) uzsākt sarunas ar Latvijas valdību par šāda projekta realizāciju. Lai arī šis celulozes projekts ir iesladēts, Metsäliitto savu kāju durvīs ir atstājusi, kas traucē citiem investoriem mēģināt realizēt citu celulozes rūpnīcas projektu, uzskata vairāki aptaujātie. Lai arī kopumā tiek norādīts uz celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā, kura pārstrādātu kokapstrādes radušās koksnes atliekas – šķeldu, kā arī koksni, kuras kvalitāte neatļauj tai veikt mehānisko apstrādi, tomēr tiek atzīts, ka potenciālo investoru savulaik izvirzītās prasības Latvijas valdībai projekta īstenošanai (valsts mežu nodošanu rūpnīcas pārziņā utt.) bijušas neizdevīgas Latvijai. Latvijā par jaunas celulozes rūpnīcas izveidi tiek runāts jau kopš 1989. gada, tomēr līdz šim tā arī vēl pie jaunas celulozes rūpnīcas Latvija nav tikusi.

Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streika dēļ viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas eksportētājiem SIA Stora Enso Mežs uz nenoteiktu laiku apturējis skujkoku papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšanu Latvijā. «Mums nav citas izejas,» skumji secina SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš norāda, ka nav ekonomiski izdevīgi šobrīd pirkt Latvijā skujkoku celulozes šķeldu, pēc kuras Somijā nav pieprasījuma, it īpaši, ja tā siltā laikā ātri pārvēršās par produktu, kura vērtība ir krietni zemāka — kurināmo šķeldu. Savukārt Dienvidzviedrijā janvāra vētras seku likvidācijas rezultātā ik uz soļa ir redzamas lielas papīrmalkas krautuves, līdz ar to šajā valstī izvietotajās celulozes ražotnēs nav iespējams realizēt šobrīd tirgū lieko celulozes šķeldu, norāda V. Freimanis. Faktiski Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku lēmums pagarināt streiku līdz jūnija beigām ir radījis ķēdes reakciju.Tā rezultātā Somijā no šīs nedēļas savu darbību uz laiku esot apturējušas teju vai visas kokzāģētavas, jo tām nav kur likt celulozes šķeldu, kas ir viens no to ieņēmumu un būtiskiem peļņas avotiem. Pēc V. Freimaņa rīcībā esošajām ziņām, tiek prognozēts, ka minētā iemesla dēļ Somijā vien varētu netikt saražoti ap 2 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu. V. Freimanis arī atzīst, ka celulozes šķeldas un skujkoku papīrmalkas iepirkšana tiek pārtraukta tikai uz laiku, jo agrāk vai vēlāk Somijas papīrražotāji atsāks darbu. Tiesa, V. Freimanis neprognozēja, kādas varētu būt skujkoku celulozes šķeldas cenas tajā brīdī, kad atkal tiks atsākta šī produkta iepirkšana. Viņš pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citi celulozes šķeldas iepircēji, jo šo produktu nevar ilgstoši glabāt, lai tas nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu derīgs celulozes ražošanai.

Joprojām nav zināms, kuras potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības būtu atbalstāmas, kuras kategoriski ne un kuros jautājumos būtu jāmeklē kompromiss.Šāda skaidrība pēc Db rīcībā esošas informācijas nav iegūta arī piektdien notikušajā darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Darba grupā vēlreiz apspriedīs Somijas investora izvirzītās prasības, konsultēsies ar nozares uzņēmējiem un tad vēlreiz runās ar Metsaliitto pārstāvjiem,» situāciju skaidroja Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una. Ulme - Sila. Viņa norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs pilnīga skaidrība par to, ko valsts var un ko nevar notiks šo nosacījumu un izpildes iespēju apspriešana. Db jau rakstīja, ka Metsaliitto savās jaunajās prasībās lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem (pašreizējā Latvijas normatīvie akti tādu neparedz), pieprasa no Latvijas puses vairāk nekā 110 miljonu eiro investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlas noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, un prasa, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota a/s Baltic Pulp. Pēdējais ir nosacījums, par kura iespējamo realizācijas mehānismu vislielāko interesi ir izrādījuši meža nozres uzņēmēji. Jāņem vērā, ka Metsaliitto norādīja, ja notiktu ilgtermiņa meža nomas (ilgtermiņa mežizstrādes) līgumu nodošana, Latvijā esošai meža rūpniecībai būtu pirmpirkuma tiesības uz šādiem līgumiem. Pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs ir atteicies no ilgtermiņa mežizstrādes jaunu līgumu slēgšanas un esošo pagarināšanas. Šā gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp un tādējādi projektu pašlaik Metsaliitto plāno īstenot viena. Jāatgādina, ka sākotnēji Metsaliitto prasīja valsts mežu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā. Latvijas valsts un Metsaliitto sarunas par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem ilgst jau kopš 2000. gada, bet pie jaunas celulozes rūpnīcas projekta tiek strādāts jau kopš pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Lai izveidotu jaunu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būtu 600 000 t celulozes gadā, ir nepieciešamas investīcijas ap 1 miljardu eiro.

Celulozes ražotne Latvijā ir nepieciešama kā sīkkoksnes un kokapstrādes procesā radušos koksnes atlieku pārstrādātāja, bet tai ir jādarbojas tirgus apstākļos, bez jebkādām atlaidēm vai garantijām koksnes resursu iegādē. Tā, atbildot uz zemkopības ministra Mārtiņa Rozes jautājumu par meža nozares attieksmi pret celulozes ražotnes būvniecību Latvijā, secināja Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Viņš uzsvēra, ka celulozes ražotnei Latvijā ir jāienāk un jādarbojas brīvā tirgus apstākļos; tas nozīmē — šai rūpnīcai nedrīkst piešķirt kādas garantijas vai atlaides koksnes resursu iegādē, bet tai koksnes izejvielas (papīrmalka, šķelda) jāpērk brīvā tirgū, kā to dara kokapstrādātāji (jāatgādina, ka savulaik celulozes ražotnes potenciālie investori vēlējās koksnes resursu garantijas, kad Latvijas valsts rūpnīcas pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu nodod rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata). «Tikai ar šādiem nosacījumiem celulozes ražotne papildinās mežrūpniecisko kompleksu Latvijā, bet nozares uzņēmēji iegūs uz vispārējiem principiem strādājošu partneri,» norāda J. Biķis. Viņš atzīst, ka pašlaik pasaulē sāk izjust koksnes izejvielu — jo īpaši resno dimensiju apaļkoksnes – deficītu. Tāpēc jau pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru. Tādējādi pēdējos gados būtiski palielinājusies sīkkoksnes mehāniskā pārstrāde zāģmateriālos, mēbeļu sagatavēs un citos produktos. Šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā. Sīkkoksne vispirms tiek mehāniski pārstrādāta (iegūta brusa), un tikai tas, kas paliek pāri — šķelda nonāk celulozes rūpnīcā, kaut arī pirms vairākiem gadiem sīkkoksne nonāca celulozes rūpnīcā tiešā veidā. Tā kā šadas sīkkoksnes pārstrādes tehnoloģijas Latvijā ir ieņēmušas savu vietu, pēc J. Biķa teiktā, celulozes rūpnīcas investoram (Metsaliitto) būtu jāmaina izejvielu bilance, tajā palielinot šķeldas apjomu no plānotā 1 milj. m3 līdz 2 milj. m3, bet samazinot plānoto pārstrādājamo apaļkoku apjomu no 2 milj. m3 līdz 1 milj. m3. Turklāt projektējamā tehnoloģija un izejvielu struktūra celulozes ražošanai būtu jāparedz atbilstoši Latvijas mežos augošo koku sugu krājas procentuālajam sadalījumam (42 % priede, 28 % bērzs,17 % egle, 13 % lapu koki jeb 59 % skujkoki un 41 % lapkoki).

Plānotā celulozes rūpnīca Ozolsalā nerada būtisku kaitējumu videi, tā apgalvo apgalvo a/s Baltic Pulp vadība un pieaicinātie Somijas speciālisti. «Pilnībā uzticamies speciālistu sagatavotajam celulozes rūpnīcas ietekmes novērtējumam uz vidi un nav šaubu par sagatavotā ziņojuma kvalitāti,» tā uz jautājumu vai uzņēmuma vadība var garantēt sociālekonomisko un vides nekaitīguma minēto prognozēto skaitļu piepildīšanos, atbildēja a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Viņš atzīst, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņi izraisīs Daugavā jau esošo vielu koncentrācijas pieaugumu, tomēr tas pilnībā iekļaušoties šo vielu dabisko svārstību robežās, turklāt pašattīrīšanās procesu rezultātā nekādČm problēmu nevajadzētu rasties ar Rīgas dzeramo ūdeni. To apstiprināja arī AF - IPK AB/ Environmental Research Group pārstāvis Juka Tana, kurš norādīja, ka arī dzeramais ūdens Helsinkiem tiek ņemts no ūdenskrātuves, kurā ir iepludināti celulozes rūpnīcas notekūdeņi. Savukārt J. Laitinens atgādināja, ka Botnijas jūras līča piekrastē Somijas daļā ir 6, bet Zviedrijā vēl 10 celulozes rūpnīcas, neskaitot tās, kuras atrodas iekšzemē, bet to notekūdeņi nonāk šajā līcī. Pērn tikai Somijas zvejniek vien pērn nozvejojuši 100 000 t. Labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošana celulozes ražošanā Somijā rāda, ka reālie izmešu daudzumi ir mazāki par noteiktajiem, skaidro Somijas celulozes ražotājkompānijas Metsa Botnia celulozes tehnoloģiju un vides kvalitātes speciāliste Kaisu Annala. Somu speciāliste atzina, ka metāla jonu esamība koksnē padara neiespējamu piedāvāto ideju par to, lai ražošanā tiktu izmantoti attīrītie notekūdeņi. Viņasprāt celulozes rūpnīca Ozolsalā negatīvi neietekmēšot tās apkārtnē esošās aizsargājamās teritorijas, jo paredzamais skābo izmešu un hlora savienojumu daudzums nebūs tādā koncentrācijā, kas varētu radīt draudus videi. Tāpēc arī J. Laitinens bija izbrīnīts par jautājumu, vai no rūpnīcas apkaimē esošajiem zemniekiem pārtikas pārstrādes uzņēmumi vēlēsies pirkt pienu, gaļu un citus lauksaimniecības produktus, jo viņš neesot dzirdējis par šādiem jautājumiem. Izvēloties rūpnīcas vietu Ozolsalā, nevis kur citur, tika ņemta vērā ne tikai pašvaldību vēlme savā teritorijā būvēt šādu ražotni, bet arī infrastruktūras — dzelzceļa, autoceļu, gāzes vads, elektropadeves līniju — tuvums, pieejamie saldūdens resursi, koksnes resursi, kā arī ietekme uz vidi, skaidro J. Laitinens. Lai vēlreiz diskutētu par rūpnīcas projekta realizācijas ietekmi gan uz vidi Latvijā, gan tautsaimniecību, 11. jūnijā tiek rīkots zinātnisks seminārs, kurā piedalīšoties gan Latvijas, gan ārvalstu zinātnieki.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Ministru kabineta deleģēto ministru tikšanās laikā ar celulozes rūpnīcas projekta ārvalstu akcionāriem laikā tika precizētas investoru prasības un lemts par Latvijas tālāko rīcību. Tikšanās laikā kompāniju «Metsaliitto Group», «Metsa Botnia» un a/s «Baltic Pulp» pārstāvji vēlreiz apliecināja gatavību celulozes rūpnīcas projektā investēt 900 miljonus eiro. Tomēr, ņemot vērā projekta nozīmīgumu, investori izteica vēlmi iepazīties ar skaidru Latvijas valsts mežu politiku turpmākajiem 10 – 20 gadiem. Nekādas citas prasības saistībā ar mežu izmantošanu celulozes projekta investori neizvirzīja. Tādējādi, nav pamata bažām par «Metsaliitto» vēlmi palielināt kontroli pār Latvijas valsts mežu resursiem un to cenām,norādīts Ministru prezidenta biedra padomnieces sabiedrisko attiecību jautājumos izplatītajā informācijā. Investori, arī apstiprināja, ka ir gatavi īstenot celulozes rūpnīcas projektu bez Latvijas valsts kā akcionāra līdzdalības. Līdz ar to, nākamajā Ministru kabineta sēdē tiks lemts par iespējamo Latvijas izstāšanos no a/s «Baltic Pulp». Pēc Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera domām, tas būtu Latvijai pieņemamākais risinājums. «Valstij nevajadzētu sēdēt uz diviem krēsliem vienlaicīgi – piedalīties tiešā uzņēmējdarbībā un rūpēties par uzņēmējdarbības vidi. Rūpnīca ir jāceļ privātiem investoriem, bet mēs sekosim līdz projekta īstenošanai un darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai atbalstītu investorus,» uzsver Šlesers, piebilstot, ka Latvijai nav arī tik daudz finanšu resursu, lai piedalītos tik vērienīgā projektā. Šobrīd Latvijas puse ir gatava garantēt investoriem visas likumdošanā paredzētās nodokļu atlaides. Savukārt infrastruktūras sakārtošanā Latvija saskata iespēju piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, kas būtu ievērojams stimuls arī reģiona izaugsmei. Tikšanās noslēgumā Latvijas puse apņēmās 3 mēnešu laikā pabeigt mežu politikas izstrādi tuvākajiem 10 – 20 gadiem. Tikšanās dalībnieki vienojās, ka priekšroka valsts meža resursu izmantošanā jāpiešķir tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar koksnes pārstrādi. Savukārt, celulozes rūpnīcas ārvalstu akcionāri mēneša laikā sagatavos savu redzējumu par to, kādu ieguvumu celulozes rūpnīcas projekta īstenošana dotu Latvijas attīstībai, norādīts Ministru prezidenta biedra padomnieces sabiedrisko attiecību jautājumos izplatītajā informācijā.

Potenciālo celulozes rūpnīcas investoru Somijas Metsaliitto aicina līdzās celulozes ražotnei būvēt arī papīrfabriku.Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Celulozes rūpnīca kopā ar papīrfabriku Latvijai dotu daudz lielāku ekonomisko efektu nekā tikai atsevišķa celulozes ražotne,» skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka, lai investors pretendētu uz valsts atbalstu un saņemtu īpašus nosacījumus projekta īstenošanai, valdībai jābūt pārliecinātai, ka Latvijai celulozes rūpnīca ekonomiski patiešām ir izdevīga un nepieciešama. Tādējādi Latvija neražotu vis tikai celulozi, kura kalpo kā izejviela papīra ražošanai, bet gan pašu papīru, tādējādi 900 miljonu eiro vērtais celulozes rūpnīcas projekts sadārdzinātos par vairākiem simtiem miljonu eiro, taču samazinātu lielo papīra importu, celtu iekšzemes kopproduktu un Latvijas eksporta vērtību, radītu lielāku skaitu jaunu darba vietu, lielāku nodokļu masu valstij, skaidroja A. Šlesers. Viņš arī norādīja, ka vēlas paketē saņemt konkrētus datus par papīrfabrikas celtniecību, bet ne vispārējus solījumus par iespēju šādu ražotni kaut kad nākotnē Latvijā celt. Būt vai nebūt celulozes rūpnīcas projektam tomēr nenoteiks papīrfabrikas izveide, bet gan vispirms vides jautājumi un tad ekonomiskais aspekts — tostarp arī valsts atbalsts šī projekta realizācijā. Pašlaik investoru vēlme saņemt ne tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, bet arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi vēl tiek vērtēta. Turklāt pašvaldības nevēlas piekrist nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai, taču valdība nesen nolēma nekustamā īpašuma nodokļa likmi pretēji agrāk solītajam nesamazināt no 1.5 % līdz 1 %, kas investoram esot būtiska. «Mēs atbalstīsim tādas tehnoloģijas, kuras būs izdevīgas nevis investoram, bet Latvijai un līdz minimumam samazinās iespējamo kaitējumu videi,» uzsvēra A. Šlesers. Viņš norādīja, ka valdība nepieņems nekādu lēmumu, nezinot skaidrus nosacījumus, pie kādiem tiks celta rūpnīca. Darba grupa pagaidām nesniegs izskatīšanai valdībā savu pozīciju par iespējamo valsts atbalstu celulozes rūpnīcas projektam. Darba grupa valdībā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem atbalstīt šo projektu ar kādiem valsts atbalsta pasākumiem vai ne, taču pēc A. Šlesera teiktā tādējādi kļūs par sava veida ķīlnieci.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Par daudz apspriestā celulozes rūpnīcas projekta realizācijas iespējām ir skeptisks arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis. Savu skepsi E. Cilinskis izskaidro ar to, ka kopš pērnā gada maija valdības nostājas mežu nenodošanas un citu potenciālo ārvalstu investoru - Sodra un Metsaliitto - izvirzīto prasību neakceptēšanu nav saņemta viennozīmīga investoru atbilde uz šiem lēmumiem. Viņš neizslēdz iespēju, ka investori atkārtoti ar saviem agrāk noraidītajiem priekšlikumiem dosies nu jau pie jaunās valdības, cerot uz Latvijas puses neiespējamo piekāpšanos, jo arī ES nosacījumi par valsts atbalstu neparedz tādus atvieglojumus, kādus vēlas saņemt rūpnīcas potenciālie investori. Viņam arī esot grūti spriest, vai šis projekts no investoru puses savulaik uzsākts ar domu būvēt celulozes rūpnīcu vai arī vienkārši aizņemt nišu un neļaut to darīt kādam no konkurentiem un veikt tirgus situācijas izpēti. «Atsakoties no pašreizējajiem celulozes rūpnīcas investoriem celulozes rūpnīcas projekta realizācija jau ar citiem investoriem tiek nobloķēta vismaz uz 7 - 8 gadiem,» skaidro E. Cilinskis. Viņš atzīst, ka bija paredzēts Latvijā ražot celulozi ar vislabākajiem pieejamo tehnoloģiskajiem paņēmieniem. Faktiski emisijas gaisā no šis rūpnīcas būtu mazāki nekā no liela TECa, taču nav viennozīmīgi vērtējama rūpnīcas ietekme uz Daugavu. Rūpnīcas projekts būtu samērā videi nekaitīgs izvietošanai jūras piekrastē, un šobrīd plānotais variants ar rūpnīcas attīrīto notekūdeņu ievadīšanu HES ūdenskrātuvēs tuvākajā apkaimē – faktiski stāvošā ūdenī nekur neesot realizēts un tas rada papildu bažas, norāda E. Cilinskis. Viņaprāt pēdējie apsvērumi liecina tikai par to, ka celulozes rūpnīcas būvniecības vieta pie Jēkabpils no ekoloģiskā viedokļa ir izvēlēta neveiksmīgi. Gan ES direktīvas, gan Latvijas normatīvie akti nosaka, ka pat tad: ja netiek nodrošināti noteiktie vides kvalitātes normatīvi, tad nepietiek pat ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu ražošanā. Taču nav zināms, cik ekonomiski izdevīgi ir izmantot citas tehnoloģijas, lai nodrošinātu pieprasīto vides standartu ievērošanu. Savukārt investori prasīja, lai līgumā tiktu ierakstīts punkts, ka no viņiem vides normatīvu jomā netiek prasīts nekas vairāk kā tikai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana celulozes ražošanā. Pērn A. Bērziņa vadītā valdība šo investoru prasību noraidīja un tādu arī nevarētu līgumā paredzēt, ne tikai Latvijas normatīvo aktu nosacījumu, bet arī ES direktīvu dēļ.

Latvijas privātmežu īpašnieki vēlas paši būvēt nelielu koksnes ķīmiskās pārstrādes kompleksu, kurā būtu gan celulozes, gan papīra fabrika un iestājas pret iecerētās jaunās 600 000 t celulozes rūpnīcas būvniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā. Šādu lēmumu privātmežu īpašnieki pieņēmuši tāpēc, ka, neraugoties uz dažādiem centieniem, panākt īpašnieku līdzdalību papīrmalkas piegādēs Ozolsalas celulozes rūpnīcai nav izdevies, skaidro Latvijas Meža īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdātājs Ēriks Zaķis. Pēc viņa teiktā, šis projekts, kuru solās īstenot Metsaliitto, kas pēc būtības ir Somijas meža īpašnieku apvienība, joprojām ir miglā tīts. Ē. Zaķis atzīst, ka mežu īpašnieki vēlas būvēt krietni mazāku celulozes rūpnīcu salīdzinājumā ar to, kādu plānots būvēt pie Jēkabpils, tādējādi ir vajadzīgas arī mazākas investīcijas projekta realizācijai. Ē. Zaķis gan neatklāja, cik liela jauda plānota celulozes rūpnīcai, cik tā varētu izmaksāt, kur tiks ņemti finanšu resursi, kā arī potenciālo rūpnīcas celtniecības vietu. «Celulozes rūpnīcu kopā ar papīrfabriku plānojam celt citā vietā un arī izmantot atšķirīgu tehnoloģiju,» uzsver Ē. Zaķis. Šāds lēmums ir apstiprināts asociācijas valdē un tagad tiks izskatīts arī 26. aprīļa kopsapulcē, kad arī pēc Ē. Zaķa teiktā tikšot izvēlēts kāds no piedāvātajiem variantiem. «Bieži tiek apgalvots, ka ekonomiski izdevīgi ir būvēt rūpnīcu, ja tās jauda gadā minumums ir 600 000 t celulozes, taču, būvējot kompleksu — celulozes un papīra rūpnīcu —, nav nepieciešamas tik milzīgas jaudas un ražošanas apjomi, lai šis komplekss būtu rentabls,» uzsver Ē. Zaķis. Viņš arī atzīst, ka meža īpašnieki ir pētījuši analogus kompleksus, kurā ir celulozes, papīra un citu koksnes ķīmijas produktu ražotnes. Turklāt pēc Ē. Zaķa teiktā vietas Latvijā pietiek vai nu vienai ļoti lielai (lielākai par plānoto 600 000 t ražotni), vai arī četrām mazākām. Daļa no naudas, kas būtu nepieciešama šāda koksnes ķīmiskās pārstrādes kompleksa izveidei, pēc Ē. Zaķa teiktā, jau esot pašiem īpašniekiem, bet daļu visticamāk nāksies piesaistīt. Mežu īpašnieki paši vélas nopelnīt ar dārgāku koksnes izstrādājumu pārdoßanu un to, ka tas sekmĒgi ir realizéjams, pierāda Somijas un Zviedrijas meža īpašnieku pieredze, skaidro Ē. Zaķis.

Celulozes rūpnīcas projekta īstenošanai Krustpils pagasta Ozolsalā īpašs valsts atbalsts nav jāpiešķir. Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Somijas meža nozaru koncernu Metsaliitto — sēdē. Par to vēl būs jālemj valdībai. «Darba grupa savu darbu ir veikusi un secinājusi, ka Latvijas valstij kādā īpašā veidā celulozes rūpnīcas projekts nav jāatbalsta, jo ir normatīvie akti, kuri nosaka, kādas nodokļu atlaides ir iespējams saņemt,» savu pozīciju skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš uzsvēra, ka potenciālajam investoram pašam ir jāpieņem lēmums — realizēt vai nerealizēt šo projektu. Pašreizējie normatīvie akti ļauj MK piemērot 40 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi no investīciju projektiem, kuros investē 10 milj. Ls vai vairāk, tādējādi Latvijas valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcai var sasniegt pat 360 milj. eiro. Savulaik celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Metsaliitto un Sodra — bija daudz dažādu vēlmju. Piemēram, investori vēlējās, lai Latvijas valsts celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu tiktu nodoti rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata. Vēlāk Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām investors atteicās, jo A. Šlesera vadītā darba grupa bija pret šo prasību. Pašlaik investors vēlējies saņemt apmēram 80 % lielu nekustamā īpašuma nodokļa un arī 80 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. A. Šlesers norādīja, ka kopš tā brīža, kad tika izteiktas minētās investora vēlmes, daudz kas ir mainījies. Piemēram, peļņas nodokļa likmi plānots pazemināt līdz 15 % un tādējādi investoram šī likme jau tāpat būs mazāka nekā tad, kad pie šī projekta tika uzsāktas sarunas tolaik bija 25 % likme, turklāt tagad Latvija stājas ES.

Pirms izdarīt spriedumus par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, lēmējinstitūcijām būtu jāsagaida Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens par celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Neatkarīgs un oficiāls IVN valsts biroja ekspertu slēdziens par noslēguma ziņojumu gaidāms maijā.A/s Baltic Pulp norāda, ka noslēguma ziņojumā no piesardzības viedokļa ir analizētas vissliktākās iespējamās situācijas, ieskaitot maksimālos mēneša notekūdeņu apjomus upes mazūdens periodā. Gatavojot novērtējuma uz vidi noslēguma ziņojumu, mērījumus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošām metodēm veica labākās Latvijas laboratorijas un eksperti. Mērījumu atskaites ir atrodamas noslēguma ziņojuma Pielikumu sējumā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Daugavas ūdens kvalitātes novērtējums un tā lietošana cilvēku vajadzībām ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem noslēguma ziņojumā. Pamatojoties uz modelēšanu, zinātniskajiem aprēķiniem un pasaules pieredzi, varam droši apgalvot, ka celulozes rūpnīca neizmainīs un nepasliktinās Daugavas ūdens kvalitāti. Tā saglabāsies atbilstoši Latvijas un starptautisko standartu (Padomes direktīva 98/83/EK), noteiktajām prasībām un vadlīnijām,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Tas ir bioloģiski likumsakarīgi, ka skābekļa koncentrācija ūdenī siltajā laika periodā – jūnijā – samazināsies, tomēr jāatceras, ka skābekļa koncentrācija Daugavā, saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, nav samazinājusies līdz kritiskajai robežai. Turklāt celulozes rūpnīca būs aprīkota ar efektīvām bioloģiskajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kas nodrošinās, ka notekūdeņi neradīs nozīmīgas izmaiņas pašreizējā skābekļa koncentrācijā upē. Tas ir pierādījies arī Somijas iekšzemes ūdenstecēs, kas ir seklas un ļoti jūtīgas pret skābekļa samazināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā Somijas ūdensteču kvalitāte ir uzlabojusies, neskatoties uz rūpniecības attīstību,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Gan noslēguma ziņojuma izstrādē, gan zinātniskos jatājumos kopumā a/s Baltic Pulp uzticas zinātniskajiem faktiem, kurus atzinuši labākie zinātnieki un eksperti, kas aktīvi darbojas vai labi pārzina moderno celulozes un papīra rūpniecību. Celulozes un papīra rūpniecība ir viena visvairāk pētītākajām rūpniecības nozarēm – sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūtiem visā pasaulē nepārtraukti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pētījumu rezultāti, kas ir pieejami, tiek izmantoti dažādu vērtēšanas un mērījumu metožu un tehnoloģiju salīdzināšanā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Celulozes rūpniecība tiek strikti reglamentēta Eiropas Savienībā, kur likumdošana un kontrole vides jomā ir visstingrākā pasaulē. IPPC direktīva un uz to balstītā Latvijas likumdošana liek a/s Baltic Pulp pielietot Vislabākās pieejamās tehnoloģijas (Best Available Techniques - BAT). Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums sagatavots atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai un saskaņā ar ES direktīvām par Ietekmes uz vidi novērtējumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. A/S Baltic Pulp ir celulozes projekta kompānija, kas pieder Latvijas valstij (33% daļu) un Somijas kompānijai MetsĒliitto Group (67% daļu). Šī investīciju projekta ietvaros, kas ir lielākais Latvijā, paredzēts uzcelt modernu celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Rūpnīca gadā saražos 600 000 tonnu balinātās celulozes, norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā.

Celulozes rūpnīcas apkaimē būtiska ietekme uz vidi netiks novērota, jo rūpnīcas izmešu un notekūdeņu daudzums būs viens no mazākajiem celulozes rūpniecībā visā pasaulē. Tā norādīts celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp iesniegtajā celulozes rūpnīcas Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, kas iesniegts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam. Ziņojumu sagatavoja vides konsultāciju kompānija SIA Eestonian,Latvian and Lithuanian Environment. Kopumā vides ietekmes pētījums a/s Baltic Pulp izmaksāja apmēram 250 000 Ls. Šajā ietekmes novērtējumā tika pētīta celulozes rūpnīcas iespējamā iedarbība uz gaisu un ūdeni (gruntsūdeņiem, virszemes ūdeņiem un dzeramo ūdeni), iespējamo trokšņu līmenis un cieto atkritumu daudzums, kā noteikts Latvijas normatīvajos aktos. Ziņojumā tiek norādīts, ka paredzamā ietekme uz upes ūdeni iekļaujas Daugavas ūdens ikgadējo izmaiņu robežās. Neradīsies konstatējamas izmaiņas skābekļa koncentrācijā šajā upē, un tātad nav paredzamas izmaiņas zivju sugu sastāvā un nozvejā. «Visu kaitīgo vielu koncentrācijas ir ievērojami zem tā līmeņa, kas varētu izsaukt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā neradīsies toksisks piesārņojums un tātad nav paredzama negatīva ietekme uz Rīgas pilsētas dzeramā ūdens kvalitāti,» uzsvērts ziņojumā. Celulozes rūpnīcā izmantos labākās pieejamās tehnoloģijas, kā noteikts Eiropas Savienības norādes dokumentā celulozes un papīra rūpniecībai.