Latvijas restorānu nozarei 2018. gads ir bijis pagrieziena gads, kad Latvijas Restorānu biedrībai (LRB) izdevies spert būtiskus soļus nozares iziešanai no pelēkās zonas, bet nākamais gads būs izšķirošs – «būt vai nebūt» Latvijas tūrisma vizītkartei – restorāniem.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem šā gada 11 mēnešos ēdināšanas nozare ir atnesusi valsts budžetam 116.9 milj. EUR, kas ir par 17.9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus nozares rezerves ir izsmeltas – pēdējā gada laikā nozares nodokļu parādi ir pieauguši par 78% – no 18.5 līdz 33 milj. EUR. Sliktākais ir tas, ka 82.5% no šiem parādiem ir aktuālie – tiem nav dots termiņa pagarinājums.
Latvijā ir tikai dažas nozares, kas bijušas pietiekami drosmīgas, lai publiski atzītu savas problēmas un nāktu klajā ar proaktīvu piedāvājumu situācijas risināšanai. Viena no tām ir būvniecības, bet otra – restorānu nozare. Šā gada februārī nozare godīgi atzina, ka restorāniem izkļūt no pelēkās zonas Latvijā liedz augstais nodokļu slogs, bet ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums. Tāpēc sagaidām, ka šī nozares iniciatīva sakārtoties tiks novērtēta un valsts institūcijas to atbalstīs. Domājot par nozares nākotni, nākamais gads būs izšķirošs - būt vai nebūt Latvijas restorāniem. Un tās nav spekulācijas. 2018. gadā vien savu darbību izbeiguši desmitiem restorānu, tajā skaitā no deviņiem LRB valdes locekļiem septiņi ir aizvēruši vai pārdevuši kādu no saviem restorāniem.
Saskaņā ar VID datiem 2018. gadā pakalpojumu nozarē strādāja 2422 uzņēmumi, kas nodarbināja 28 783 cilvēkus. Ēdināšanas nozares kopējā PVN darījumu vērtība ir labs rādītājs nozares kopējā apgrozījuma pieauguma ātrai novērtēšanai. Šā gada 10 mēnešos kopējā darījumu vērtība nozarē ir pieaugusi par 9.0% pret attiecīgo periodu pērn un ir sasniegusi 522 milj. EUR. Šā gada 9 mēnešos uzņēmumu skaits nozarē ir pieaudzis par 1.4%, tomēr interesanti, ka mikrouzņēmumu skaits ir samazinājies par 13.7%. Vidējā bruto alga nozarē ir pieaugusi par 11% - no 461 līdz 512.5 EUR mēnesī.
Lai sakārtotu restorānu nozari un rastu vienotu izpratni par tās veiksmīgas attīstības nosacījumiem, jau gadu notiek veiksmīga sadarbība ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu ministriju un Rīgas pašvaldību un sociālajiem partneriem, piemēram, LDDK. Lielākais šā gada sasniegums ir LRB un Finanšu ministrijas panāktā vienošanās par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei, kā arī visu Saeimā ievēlēto partiju priekšvēlēšanu laikā paustais atbalsts pazeminātās PVN likmes 12% apmērā ieviešanai. Tāpat ir panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atvieglotu īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu.
Tāpēc nozare paļaujas uz sociālā dialoga spēku un to, ka valsts uzklausīs nozari un palīdzēs, nevis ignorēs reālo situāciju un aprobežosies ar padomju laika pamācībām. Valstij ir jāuzticas uzņēmēju ieteikumiem, kas veikuši nopietnu nozares analīzi un pašlaik veic arī samazinātā PVN fiskālās ietekmes uz valsts budžetu modelēšanu. Mūsdienās lēmumi ir jābalsta faktos un datos, nevis pieņēmumos vai aizspriedumos.
Jāuzteic arī sadarbība ar Rīgas pilsētas būvvaldi, kas nekavējoties reaģēja un iesaistījās nozares aktuālo jautājumu risināšanā. Tādejādi īsā laikā izdevies vienoties par saprātīgu risinājumu – nākamgad restorānu vasaras terašu saistošie noteikumi tiks pieņemti savlaicīgi un uzņēmēji varēs plānot savu darbību. Turpmāk atļaujas terašu uzstādīšanai tiks izsniegtas uz 5 gadiem (iepriekš - 3 gadi), turklāt viss notiks elektroniski un īsākā laikā nekā līdz šim.
