Jaunākais izdevums

Ceļu un tiltu nozare Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), pārstāvot lielākos ceļu un tiltu būves uzņēmumus Latvijā, uzskata, ka 2021. gadā aktuālākais ir jautājums par nozares nākotni.

2020. gadā visi valsts pasūtījumi ļāva nozarei izbalansēt Eiropas Savienības fondu finansējuma iztrūkumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn Covid-19 seku pārvarēšanai papildu piešķirtie 75 miljoni eiro deva ceļu nozarei darbu arī gada otrajā pusē. Pretējā gadījumā ceļu nozare būtu bijusi spiesta zvilnēt bezdarbībā, audzēt bezdarbnieku skaitu un prasīt no valsts ilgstošus sociālos pabalstus, norāda LCB.

“Diemžēl arī 2021. gads nebūs tas rožainākais. Ar vienu roku samazinot par 50 miljoniem nozares bāzes finansējumu, ar otru iedodot 100 miljonus anti-Covid naudas, valdība un Saeima nav nodemonstrējusi stratēģiski skaidru rīcību, redzams, kā tā stieg taktiskos kompromisu meklējumos. Faktiski 2021. gadā nozarei pasūtīto kapitālieguldījumu apjoms pret šo gadu ir samazināts par 35–40% no 265 miljoniem eiro (ieskaitot Covid naudu) uz 173 miljoniem eiro! Nav par ko gavilēt. Nav skaidrības arī par to, kas vispār būs ar Eiropas Savienības resursiem ceļu un tiltu būvei Latvijā nākamajā plānošanas periodā, vai tie vispār būs. Viens ir skaidrs – 2021. gadā ceļu un tiltu būvniecības darbiem to nav un nebūs,” pauž LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība informē, ka ar cerībām nozare gaidīja uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pirms diviem gadiem solīto, pašvaldību plānošanas reģionu izveidoto un VARAM uzrakstīto Reģionālo ceļu sakārtošanas programmu nākamajiem trim gadiem, reģionālās reformas iedzīvināšanai 300 miljonu eiro apjomā.

“Tai vajadzēja būt nākamā gada valsts budžetā ar skaitli 93,97 miljoni eiro, taču valsts budžetā to meklēt ir veltīgi. Šī programma vēl nav apstiprināta, vai un kad tāda būs, neviens nemāk atbildēt, distance starp solījumiem un to izpildi palielinās, nozares optimisms rūk. Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs ar nožēlu ir spiesta konstatēt, ka daļai no vairāk nekā 9000 nozares darbinieku, kuriem arī uz anti-Covid programmas bāzes uzņēmumi šai sezonā nodrošināja darbu, 2021. gadā varētu būt nodarbinātības problēmas,” pauž A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Cointer Concesiones apstrīdēs Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" ("Cointer") plāno izmantot likumā paredzētās tiesības un apstrīdēt Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), informēja "Conter" pārstāvji.

"Šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs lūgsim tos pārbaudīt IUB," pauda "Cointer" pārstāvji, vienlaikus norādot, ka "Cointer" nav pretenziju pret Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas valsts ceļi" un iepirkuma komisiju, bet jautājumi ir saistīti ar konkursā par uzvarētāju atzītās personu apvienības "Kekava ABT" piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Azvi Grupai", kurā ietilpst "Cointer", ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, būtiska pieredze publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos visā pasaulē un uzņēmuma projektu portfelis pārsniedz trīs miljardus eiro, un šis iepirkums bija viens no pirmajiem soļiem, lai ienāktu Baltijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"” nodevusi riteņbraucēju un gājēju lietošanai gandrīz kilometru garu izgaismotu gājēju un veloceliņu Tērvetē.

Objekta būvdarbi tika uzsākti maijā - nosprausta trase, izzāģēti koki un krūmi, demontēta liekā grunts, izbūvēts sala izturīgs slānis un šķembu pamats, uzstādītas ūdens teknes, kā arī ieklāts asfalta segums un labiekārtota un apzaļumota apkārtne. 131 metra garumā ir uzstādītas ceļa metāla barjeras, bet 313 metru garumā gājēju metāla barjeras.

"Ir skaidrs, ka veloceliņus visā Latvijā turpmāk būvēs arvien vairāk, jo pieprasījums pēc tiem palielinās. Gājēju un veloceliņš Tērvetē "Igatei" nav pirmā šāda veida būve, taču ar katru jaunu objektu tiek uzkrāta pieredze,” uzskata "Igates" izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Būvdarbos kā apakšuzņēmēji tika piesaistīti SIA „IGASSG” (drenāžas tīklu izbūve), SIA „JEF” (apgaismojuma izbūve), SIA "Signum" un SIA "Baltic Trailer Service" (satiksmes organizācijas līdzekļi un metāla barjeru uzstādīšana). Betona atbalstsienas izbūves darbus izpildīja SIA "Igates Betons".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies starptautiskais konkurss Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa būvdarbu veikšanai starptautiskajā lidostā "Rīga".

Konkursa uzvarētājs ir personu apvienība B.S.L. Infra. To veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries.

Apvienības finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro.

"Šis Rail Baltica posms ir apjomīgs un sarežģīts: stacijai un dzelzceļam, kas ienāks lidostā pa estakādi, pilnībā jāiekļaujas lidostas infrastruktūrā, respektējot arī citus blakus plānotos vērienīgos projektus. Konkursa rezultātā ir izdevies iegūt starptautiskas un vietējas kompetences savienojumu kopā ar atbilstošu finanšu piedāvājumu. Ir gandarījums, ka, lai arī iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās, konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro. Darbu izpildes laiks paredzēts pieci gadi. Jāatzīmē, Austrijas uzņēmumam Swietelsky AG ir gandrīz 100 gadu pieredze dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā,” komentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būvnieks AS "A.C.B." par 16,5 miljoniem eiro rekonstruēs Palangas lidostas skrejceļu, otrdien paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai".

Tiesības rekonstruēt skrejceļu "A.C.B." ieguvis, uzvarot konkursā, kurā piedalījās pavisam seši Lietuvas un ārvalstu uzņēmumi.

Līgumu ar "A.C.B." paredzēts noslēgt līdz aprīlim, jo "A.C.B." atbilstību vēl pārbaudīs Lietuvas valdības komisija, kas uzrauga stratēģisko uzņēmumu darījumus. Starp stratēģiskajiem uzņēmumiem ir arī "Lietuvos oro uostai".

Plānots, ka rekonstrukcijas dēļ Palangas lidosta septembrī un oktobrī būs slēgta 45 dienas.

2017.gadā "A.C.B." rekonstruēja Viļņas lidostas skrejceļu.

AS "A.C.B." reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 12 477 241 eiro. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks, kā arī Edvīns Tankelsons, Igors Rapoports un ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins, liecina "Firmas.lv" informācija. 2019.gadā "A.C.B." strādāja ar 62,6 miljonu eiro apgrozījumu un 2,3 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai privātās un publiskās partnerības modelis (PPP), pēc kura tiks īstenota Ķekavas apvedceļa būvniecība, ir ļoti pievilcīgs, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Viņš skaidroja, ka dažādos Eiropas PPP ir atšķirības, taču kopumā var identificēt divus galvenos ieņēmumu mehānismus attiecībā uz ceļu projektiem. Pirmkārt, tie ir tīrie pieejamības maksājumi, kad publiskais partneris (nacionālā līmeņa valdība, pašvaldības u.c.) maksā privātajam partnerim par infrastruktūras pieejamību, kā tas ir Ķekavas apvedceļa gadījumā. Otrkārt, tie ir ieņēmumi, kas tiek pakļauti pieprasījuma riskam, ko savukārt iespējams sadalīt divās daļās: ceļa maksas ieņēmumi, ko tieši maksā lietotāji ik reizi, kad tiek izmantots ceļš; tā saucamā "ēnu" maksa, kad publiskais partneris maksā privātajam partnerim par katru automobili, kas izmanto ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību starptautiskajā lidostā "Rīga" iesniegta sūdzība, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "Saipem-Rizzani De Eccher JV".

Sūdzības izskatīšanas termiņš pagaidām nav noteikts.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" 2019.novembrī izsludināja starptautisku konkursu, lai atrastu būvnieku "Rail Baltica" stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi būvniecībai.

Izvēlēts Rail Baltica lidostas mezgla būvnieks 

Noslēdzies starptautiskais konkurss Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa būvdarbu veikšanai...

Par konkursa uzvarētāju 2020.gada decembra beigās tika pasludināta personu apvienība "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas SIA "Binders" un AS "LNK Industries".

Personu apvienības piedāvātā līgumcena ir 236 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, lai aizņemtu mazāk vietas, "Rail Baltica" dzelzceļš un stacija lidostā "Rīga" tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda būve Latvijā tiks veidota pirmo reizi.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Aktualizē zaļā publiskā iepirkuma prasības deviņās preču un pakalpojumu grupās

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien apstiprināja grozījumus prasībās zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībā. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, un vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Kopumā veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir zaļā publiskā iepirkuma obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst tādi publiskie pakalpojumi kā būvniecība, ceļu būve, mēbeles un transports. Izstrādāti arī jauni zaļā publiskā iepirkuma kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai. Jaunie kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija vai nolietotas riepas, tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu noietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Astoņi piedāvājumi Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa lidostā Rīga būvniecībai

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemti astoņi būvnieku apvienību piedāvājumi "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa lidostā "Rīga" būvniecībai

Šie kandidāti 15. septembrī iesnieguši tehnisko un finanšu piedāvājumu. Projekts ir apjomīgs un sarežģīts un tā specifika noteica nepieciešamību apvienot vietējo un ārvalstu būvniecības pieredzi, norāda projekta "Rail Baltica" ieviesējs Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas".

Kaspars Vingris, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs, teic: " Vietējās un ārvalstu būvnieku kompetences apvienojums būs ieguvums projektam. Redzama spraiga konkurence par tiesībām šo apjomā paplašināto "Rail Baltica" posmu būvēt. Mēs kā pasūtītājs varēsim izvēlēties kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu. Jāatzīst, ka šādos - pandēmijas ierobežojumu - apstākļos kandidātiem bija sarežģīti starptautiski koordinēt un sagatavot komplicētu finanšu un tehnisko piedāvājumu. Tajā iesaistīti simti speciālistu. Līdz gada beigām notiks iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, lai noslēgtu līgumu par būvdarbu veikšanu un nākamajā gadā uzsāktu būvdarbus vienā no sarežģītākajiem "Rail Baltica" trases posmiem Latvijā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru