Alternatīvās finanses

252 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju var zaudēt iespēju aizņemties pie licencētiem kredītdevējiem

Db.lv, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

14. augusta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde radīja iespaidu, ka tā domāta vairāk politiskajai labskanībai, nevis reālai nozares sakārtošanai, komentē 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers.

«Ja deputāti nespēj argumentēt savus priekšlikumus, jo tie balstās priekšvēlēšanu populismā nevis izpētē un ietekmē uz tautsaimniecību, viņi vienkārši rāda politiskos muskuļos. Rezultātā nenotiek inteliģenta diskusija, viedokļu uzklausīšana. Nozares asociācijai pat netika dota iespēja izstāstīt savus argumentus,» uzsver kompānijas pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, no vienas puses varētu priecāties, ka valsts cenšas patēriņa kredītus padarīt pieejamākus plašākam patērētāju lokam, Latvijas Reģionu apvienībai piedāvājot kredīta dienas procentlikmi vien 0,07% apmērā. Ar zemākām likmēm ir vieglāk aizņemties. Līdzīgu situāciju jau pieredzējām pēc iepriekšējiem likuma grozījumiem 2016. gadā – patēriņa kreditēšana pieauga, jo kredīti kļuva lētāki.

Tomēr, pēc G. Endlera domām, šoreiz priekšvēlēšanu gaisotnē ir pāršauts pār strīpu viena vienkārša iemesla dēļ – gan bankas, gan distances kredītdevēji ar piedāvātajām likmēm šodien nestrādā un nespēs strādāt arī nākotnē. «Tik lēti finanšu līdzekļi faktiski nav pieejami, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu, rūpīgi pārbaudīt maksātspēju un izpildītu normatīvo aktu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadlīniju prasības. Pie šādas likmes principā tiks iznīcināts patēriņa kreditēšanas tirgus. Centīgie politiķi panāks, ka nebanku sektorā paliks vien daži lielākie komersanti no ap 40 aizdevēju šobrīd, kas turpmāk valsts mākslīgi radītos apstākļos tieši konkurēs ar komercbanku pakalpojumiem,» viņš uzsver.

Tādējādi 252 132 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuru bruto alga pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gadā nepārsniedza 500 eiro mēnesī, zaudēs iespējas aizņemties naudu pie licencētiem un likumā regulētiem kredītdevējiem. Šie vairāk nekā 250 tūkstoši ir vesela trešā daļa no visiem Latvijā nodarbinātajiem cilvēkiem.

«Rodas jautājums, ar kādiem paņēmieniem un instrumentiem valsts nodrošinās alternatīvu aizņemšanās formu cilvēkiem, kuriem rodas neparedzētas īstermiņa vajadzības, kurām nav nepieciešams liels, ilgtermiņa aizdevums? Neviena banka šodien neizsniedz mazus aizdevumus uz īstiem termiņiem, turklāt nespēj ātri un kvalitatīvi izvērtēt patērētāju maksātspēju, lai aizdevumu izsniegtu nekavējoties. Distances kredītdevēji to spēj,» atgādina kompānijas izpilddirektors.

Līdzīga situācija, pēc viņa teiktā, ir arī ar Finanšu ministrijas priekšlikumiem par vienā maksājumā atgriežama aizdevuma summas ierobežojumu 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas un kredīta pagarināšanas skaita ierobežojumu līdz divām reizēm. Šie priekšlikumi ir atrauti no reālās tirgus situācijas un patērētāju pieprasījuma. Ierobežojot vienā maksājumā atgriežamos kredītus, nosakot, ka to summa nedrīkst pārsniegt 215 eiro, tiks veicināts pieprasījums pēc lielākiem kredītiem. Nekur Eiropā šādas normas, turklāt absolūti neizvērtētas un nepamatotas, neeksistē. Pieņemot grozījumus esošajā redakcijā cilvēki 300 eiro aizņemsies vairs ne uz 30 dienām, bet gan uz trīs mēnešiem, kā rezultātā kredīta izmaksas un izdevumi patērētājam tikai pieaugs.

«Mēs saprotam, ka tuvojas vēlēšanas, bet tādēļ nevajadzētu zaudēt lemtspēju par ekonomikai nozīmīgiem jautājumiem, kuri vēlētājiem būs svarīgi vēl ilgi pēc 6. oktobra,» uzsver G. Endlers.

Lasi Vēl:

Atbalsta priekšlikumu aizdevumus līdz 30 dienām ar atmaksu vienā maksājumā limitēt līdz 50% no minimālās algas

ExpressCredit: Kādas tieši problēmas nozarē tiks atrisinātas, ja 30 dienu aizdevums drīkstēs būt līdz 215 eiro?

LAFPA: Patērētājs būs spiests aizņemties lielākas summas un uz garākiem termiņiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Rosina banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

4finance vadītājs Latvijā: Nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela

LETA, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela, intervijā atzina nebanku kreditētāja «4finance» grupas vadītājs Latvijā Gvido Endlers.

«Konkurence Latvijā ir ļoti liela. Mēs konkurējam arī ar bankām un dažādiem «FinTech» uzņēmumiem. Tādēļ mums visu laiku ir jāpilnveido un jāuzlabo sava darbība. Tas nenozīmē, ka mums nepārtraukti ir jāievieš jauni produkti, bet esošie ir visu laiku jāuzlabo,» teica Endlers.

Tāpat viņš norādīja, ka konkurencē ar bankām nebanku kreditētāju priekšrocība ir spējā nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu ļoti īsā termiņā. «Pēdējā laikā kopumā ir nojauktas robežas starp bankām un nebankām. Mēs piedāvājam gandrīz identiskus pakalpojumus. Tieši tādēļ starp bankām un nebankām pēdējā laikā ir ļoti asa konkurence. (..) Viss ir atkarīgs no pakalpojuma ērtuma, ātruma un drošuma, ko spēj piedāvāt bankas un nebanku kreditētāji. Lēmumu, kuru pakalpojumus izmantot, pieņems klients. Ja klients izvēlēsies banku pakalpojumus, tad tā būs indikācija, ka ar mūsu produktiem kaut kas nav kārtībā un iemesls tos uzlabot,» pauda Endlers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 1. ceturksnī SIA ExpressCredit apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 5,3%, sasniedzot 4,49 miljonus eiro.

savukārt, peļņa sasniedza 1,09 miljonus eiro.

Sekojot 2017. gadā ieviestajai iespējai slēgt distances aizdevuma līgumus un klientiem pārvaldīt savas saistības klientu portālā, 2018. gada 1. ceturksnī SIA «ExpressCredit» izstrādāja jaunu distances kreditēšanas zīmolu «VIZIA». «VIZIA» misija ir piedāvāt aizdevumus, kas būtiski atšķiras kategorijā, piedāvājot klientiem vienkāršus un viegli saprotamus pakalpojumus. Tas attiecas gan uz kredītiem kā produktu, gan aizņemšanās un atdošanas procesu. Uzņēmuma uzskata, ka «VIZIA» zīmola mārketinga stratēģija un pakalpojums būs konkurētspējīgs starp piedāvājumiem, ko sniedz esošie distances nebanku kreditētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu pakalpojumu sniedzēji varēs veikt klienta neklātienes identifikāciju

LETA, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pakalpojumu sniedzēji varēs veikt klienta neklātienes identifikāciju, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie noteikumi «Kārtība un apjoms, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju».

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka viens no galvenajiem noteikumu mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban ierobežo pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, attālināti veicot klienta identifikāciju, tādējādi radot iespēju piekļuvei finanšu pakalpojumiem iekšējā tirgū, kā arī tiešsaistes piedāvātajiem pakalpojumiem pārrobežā. Noteikumu projekts tika izstrādāts kā alternatīvs variants klienta klātienes identifikācijai, klientam personīgi piedaloties tā identifikācijas procesā.

Noteikumi paredz iespēju izvēlēties to, kādus tehnoloģiskos līdzekļus ieviest vai izmantot klienta identifikācijas un personas identitātes pārbaudei, lai piekļūtu tiešsaistes un cita veida pakalpojumiem. «Klienta neklātienes identifikācijas nepieciešamību nosaka tehnoloģiju straujā attīstība. Pakalpojumu tirgū jauni dalībnieki ienāk ne tikai piedāvājot agrāk nebijušus pakalpojumus un, radot efektīvu konkurenci, bet arī, piedāvājot jaunas digitālas infrastruktūras jau esošajiem tradicionāliem tirgus dalībniekiem. Tādēļ rodas palielināta nepieciešamība efektīvi un ātri nodrošināt jaunos vai esošos pakalpojumus klientiem,» pauda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru