Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Cūku audzētājiem lielākās problēmas projektu realizācijā ir ilgais atļauju saņemšanas process, intervijā atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece.

"Lielākā problēma, ar ko esam saskārušies, ir visu atļauju saņemšanas process, lai nonāktu līdz būvniecībai. Gan tehnisko noteikumu izskatīšanā, gan projekta saskaņošanas procedūrā - ja valsts iestādēm ir atļauts izskatīt 30 dienas, tad to arī izmanto. Protams, tam ir arī objektīvi iemesli, taču šobrīd tas noteikti ir lielākais kavēklis projektiem," atzina Lejniece.

Pēc viņas teiktā, projektus kavē tieši atļauju saņemšanas process, ne vairs grūtības piesaistīt finansējumu. "Ar bankām vairs nav tādas problēmas kā pirms diviem gadiem, kad bija grūtības saņemt banku atbalstu un finansēšanu. Šobrīd tā tas nav. Ja ir laba kredītvēsture un esi maksātspējīgs, tad arī ir atbalsts no finansētājiem," teica LCAA vadītāja.

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu situācija cūkkopības sektorā šogad vērtējama kā laba, savukārt jau tuvākajos gados nozarē tiek prognozēts uzplaukums, kas skaidrojams ar jau patlaban veiktajām investīcijām un pieprasījuma pieaugumu tirgos.

Šādas prognozes izskanēja ES lauksaimnieku organizācijas Copa/Cogeca cūkgaļas ražotāju darba grupā, kurā kā eksperts no Latvijas ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra Lauku tīkla atbalstu piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Dzintars Veide.

Viņš norāda - neraugoties uz sarežģītajām tirgus attiecībām ar Krieviju un Ķīnu, kas skar tieši cūkgaļas sektoru, situācija cūkkopības sektorā vērtējama kā laba.

Vidējā cena par cūkas kautsvaru ES septembrī bija 1,90 eiro par vienu kilogramu, un tā bija augstākā kopš 1997.gada. Savukārt decembrī cena par cūkas kautsvaru ir vidēji 1,70-1,75 eiro, kas arī vērtējama kā laba. Tiek prognozēts, ka šāda cena varētu saglabāties arī līdz gada beigām.

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Krievijas aizliegumam dioksīna skandāla dēļ ievest dzīvas cūkas no Vācijas var sekot aizliegums importēt putnu gaļu un putnkopības produktus.

Par to ziņo newsru.com, atsaucoties uz Interfaks. Šobrīd tiek izskatīta iespēja aizliegt putnu gaļas ievešanu no Vācijas, pavēstījis Rosseļhoznadzor vadītājs Sergejs Dankverts. Ierobežojumu noteikšanas iemesls – putnkopībā tāpat kā cūkkopībā var būt izmantota potenciāli bīstama barība.

Krievija 24. janvārī noteikusi aizliegumu ievest no Vācijas dzīvas cūkas nokaušanai un nobarojamos sivēnus, cūkgaļu, kā arī gatavos cūkgaļas izstrādājumus, kas saražota Vācijā pēc 2010. gada 1. novembra. Aizliegums neattiecas uz to produkciju, kam veiktas Vācijas valsts veterinārās laboratorijas pārbaudes un kas uzrādījušas negatīvus dioksīna klātbūtnes rezultātus. Tā saucamais dioksīna skandāls Vācijā vērsās plašumā janvāra sākumā, kad kļuva zināms, ka putnu barības ražotājs Harles&Jentzsch pievienojis savai produkcijai tauku atliekvielas, kas gūtas biodīzeļa ražošanas rezultātā.

Lai nodrošinātu ģenētiski augstvērtīgu sivēnmāšu saglabāšanu, to skaita pieaugumu pārraudzības ganāmpulkos un mazinātu klasiskā un Āfrikas cūku mēra, kā arī Krievijas noteiktā preču importa aizlieguma finansiālo ietekmi uz cūkkopības saimniecību ekonomiku, valdība otrdien, apstiprināja 2014.gada pārejas posma valsts atbalstu 2,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi tiks saglabāts ražošanas apmērs un nodrošināta augstvērtīgu vaislas sivēnmāšu saglabāšana ganāmpulka ciltskodolā, informē Zemkopības ministrija.

ZM skaidro, ka cūkkopība 2014.gadā cietusi lielus finansiālus un dzīvnieku ģenētiskā potenciāla zaudējumus, ko ir izraisījis Latvijā uzliesmojušais Klasiskais un Āfrikas cūku mēris, kā arī Krievijas noteiktais preču importa aizliegums. Ja šā gada 1.oktobrī pārraudzības ganāmpulkos kopumā bija 26 291 vaislas sivēnmāte, tad jau 1.novembrī vaislas sivēnmāšu kopējais skaits bija samazinājies līdz 25 574 dzīvniekiem.

Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Lemšanas process ārvalstu investīciju projektu realizācijā jāatvieglo.

Par to pārliecināti ārvalstu investoru pārstāvji un vietējie uzņēmēji, kas kopīgi ar Zemkopības ministrijas vadību un pašvaldību pārstāvjiem meklē risinājumu sarežģītajai situācijai investīciju projektu realizēšanā, tostarp lauksaimniecībā un īpaši cūkkopībā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tikšanās iniciatora, biznesa konsultāciju uzņēmuma ActusQ īpašniece un direktore Eva Branta-Nellemane pēc tikšanās atzina, ka šobrīd valstiskā līmenī ir izpratne par ārvalstu investīciju nepieciešamību tautsaimniecībā, taču lēmumu pieņemšanu apgrūtina ilgais un sarežģītais to pieņemšanas process. Šobrīd, lai realizētu konkrētu investīciju projektu, jāiziet cauri trīs fāzēm - teritorijas plānošanas, ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un būvniecības, kas, pēc E. Brantas-Nellemanes domām, būtu jāapvieno. «Šobrīd tiek radīti šķēršļi - nonākot būvniecības procesā, sākas sabiedrības iesaistīšana jautājumos par vidi, kas arī ietekmē turpmāku projekta virzību,» skaidro ActusQ direktore. Kā piemēru viņa min Latagro gadījumu, kad pēc sešu gadu darba, nespējot realizēt cūkkopības kompleksa būvniecības projektu, investors pieņēmis lēmumu aiziet no Latvijas.

Noslēdzies zemnieku saimniecības SIA Kunturi iepirkums par lopbarības ceha iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums saņēmis trīs pretendentu piedāvājumus, un konkursā uzvarējusi SIA Millmix Agro. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību atbalsta aktivitātē Ieguldījumi materiālajos aktīvos.

Zemnieku saimniecība Kunturi dibināta 1993.gada 3.jūnijā. No kolhoza tika nopirktas 6 sivēnmātes un sākta uzņēmējdarbība cūkkopībā. Sākotnēji uzņēmums bija pilnīgs ģimenes uzņēmums ar diviem iesaistītiem darbiniekiem - īpašnieku un viņa sievu. Šobrīd uzņēmumā strādā 20 darbinieki.

Kad cūku skaits pārsniedza 50 cūkas, tika sākts nopietns ciltsdarbs, iepirktas jauncūkas, lai uzlabotu produktivitāti un gaļas kvalitāti, tāpat tika paplašināts klientu loks - līdz pat Rīgas tirgum - iegādāta speciāla automašīna ar aukstumiekārtu un pieņemts darbā šoferis-ekspeditors produkcijas izvadāšanai.

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Latvijā būtu jāievieš progresīvais ienākumu nodoklis, šādu viedokli pauž cūkkopības nozares uzņēmuma SIA Gaižēni īpašnieks Alekss Rasmusens.

«Uzskatu, ka būtu jāievieš progresīvais nodoklis - kam ir vairāk, vairāk jāmaksā nodokļos. Tāda prakse ir daudz kur - kāpēc ne te,» norāda Rasmusens.

Tāpat viņš uzskata, ka tas ir mīts, ka Latvijā ir augsti nodokļi. «Principā Latvijā, skatoties no investoru puses, ir labvēlīga nodokļu politika, izņemot algas. Viens no augstākajiem nodokļiem tiek uzlikts algām. Bet, ja runā par dividendēm, uzņēmuma ienākumu nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, nevar teikt, ka nodokļi ir augsti,» atzina uzņēmējs.

Pēc Rasmusena domām, sociālais nodoklis Eiropas kontekstā ir ļoti augsts, tāpēc arī tik daudzi šmaucas, maksājot aploksnēs un tamlīdzīgi. «Mūsu politiķiem raksturīga lineāra griešana, neskatoties, kas strādā labi, kas - slikti,» uzskata uzņēmējs, norādot, ka viena no galvenajām problēmām ir tas, ka ļoti liela nauda iet garām valsts kasei.

Bbiedrības Zemnieku saeima pārstāvji tikušies ar finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu nozari ietekmējošo nākamo gadu nodokļu politiku, informē Zemnieku saeima.

Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija. Tam ir vairāki cēloņi – zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas pārtikas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības, un citi. Šāda nelabvēlīgo faktoru vienlaicīga sakrišana notiek ļoti reti, bet diemžēl notiek, uzsver lauksaimnieki. Apstākļos, kad tik daudzas nozares ir uz izdzīvošanas robežas, kā, piemēram, piena nozare un cūkkopība, ir ļoti svarīgi nepasliktināt situāciju no valsts puses ceļot nodokļu slogu. Šobrīd, kad notiek aktīvs nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, Zemnieku saeimas vadītāji tikās ar Finanšu ministru, lai pārrunātu jautājumus, kas uztrauc lauksaimniekus.

Jau kuro gadu par vienu no Latvijas glābšanas salmiņiem nodokļu ieņēmumu pieaugumam, bezdarba samazināšanai tiek minētas investīcijas, tāpēc iepriecina ekonomikas ministra atzinums par to, ka vismaz divās jomās - lopkopībā un zaļajā enerģētikā - investori stāv rindā ar naudu.

Nu, lūk, beidzot ir noticis tas, par ko tik ilgi ir cīnījusies vesela politiķu paaudze un investori «stāv rindā, lai tikai varētu ieguldīt Latvijā» - tātad jaunas darba vietas ja vēl nav, tad būs, nodokļu ieņēmumiem arī vajadzētu pieaugt, bez darba palikušajiem vairs nebūs jāmeklē darbs ārvalstīs.

Ja tas tā patiešām ir, tad arī budžeta konsolidācija vairs nav jāveic un valdošās koalīcijas politiķi var atviegloti uzelpot, jo būs taču nodokļu ieņēmumi, mazāk būs jāmaksā pabalstos, jo cilvēkiem būs darbs gan lopkopībā, gan enerģētikā un tās apkalpojošajās nozarēs, diemžēl pirmās skopās ziņas par 2012. gada budžeta konsolidācijas aprisēm vēl nebūt neliecina par milzīgu investoru pieplūdumu.

Āfrikas cūku mēri Pārtikas un veterinārā dienesta nospraustais zonējums neaptur – mežacūkas turpina pārvietoties, taču apgrūtinājumi ir vienīgi cūkkopības nozarei

Šajā biznesā pašlaik jārēķinās ar divām vājajām vietām – gaļas zemo cenu un Āfrikas cūku mēri (ĀCM), sarunā ar DB atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Vai situācijas temperatūra cūkkopībā ir tik slimīgi augsta, kā izskan?

Tā ir, jo Eiropas Savienības cūkgaļas pašapgāde ir aptuveni 110%, tātad joprojām jārēķinās ar pārprodukciju. No 10% eksportētā apjoma 24% patērēja Krievija. Situācija ir tāda, ka cena joprojām ir zema visā ES, tāpēc jāmeklē instrumenti situācijas normalizēšanai. Te jārunā par jauniem noieta tirgiem un cūkgaļas privāto uzglabāšanu. Šī gada maijā, kad «iedarbināja» cūkgaļas privāto uzglabāšanu, cena patiešām aizgāja uz augšu. Neskatoties uz to, Eiropas cūkkopji bija bažīgi, vai tas būs uz ilgu laiku. Kad beidzās termiņš, uz kuru bija gaļa ielikta privātā uzglabāšanā un tā atgriezās tirgū, cena uzreiz noslīdēja zem eiro par dzīvsvara kilogramu.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Cūkkopības nozarē neko nevar glābt, tā vietā ir jāsāk domāt par to, kā nozari atjaunot, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, piebilstot, ka cūkkopība Latvijā «izbeigsies» jau rudenī.

LPUF valdes priekšsēdētājs intervijā Latvijas Radio skaidro, ka nozares atjaunošanā vajadzētu iesaistīties valstij, kas varētu sniegt atbalstu ar attīstības bankas palīdzību.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā finansiālu zaudējumu dēļ zemnieki sākuši izkaut cūkas, jo ražošana kļuvusi ievērojami dārgāka, kamēr cūku iepirkuma cena nav būtiski mainījusies.

D. Šmits brīdina, ka bīstama situācija var izveidoties arī piena lopkopībā.

Tukuma novada lopbarības ražošanas uzņēmums SIA Vilomix Baltic pagājušajā gadā strādāja ar 11,73 miljonu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 12,32 miljoniem eiro iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma peļņa bija 1,112 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,114 miljoniem eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, uzņēmuma darbības profils joprojām ir minerālbarības maisījumu izstrāde, ražošana un pārdošana lopkopības nozares uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Apmēram 20% produkcijas tiek realizēts vietējā tirgū, pārējais - eksportēts uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Krieviju un Norvēģiju.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka pērn uzņēmums saskāries ar noieta risku piensaimniecības nozarē, tomēr to izdevies līdzsvarot ar jauniem sadarbības projektiem cūkkopībā, tāpat tika attīstīti pakalpojumi maisījumu ražošanā pēc individuāla pasūtījuma.

Gaļas nozare ir pārmaiņu priekšā, un, visticamāk, pieaugs cenas gan izejvielai, gan gatavajai produkcijai, jo resursu cenas aug, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Kāda šobrīd ir situācija gaļas nozarē?

Nozarē notiek tas pats, kas visā pasaulē. Uzskatu, ka esam pārmaiņu priekšā, jo Eiropas gaļas tirgū ir pietiekami liels haoss. Tas saistīts ar jaunajām valstīm - Ķīnas tirgu, Āzijas valstu tirgiem. Kādreiz Eiropā bija tūkstošiem tonnu gaļas atlikumu, bet šobrīd to vairs nav. Salīdzinājumam - vairumtirgotājiem piedāvājumā kādreiz trūka 4 - 5 % no sortimenta pa pozīcijām, bet šobrīd iztrūkums ir ap 90%.

Kādas tam var būt sekas?

Tas nozīmē, ka gaļas cenas celsies un palielināsies cena gatavajai produkcijai. Vai tā būs iespēja vietējiem gaļas ražotājiem? Vecajām ES dalībvalstīm nacionālās subsīdijas cūkkopjiem ir lielākas, nekā mūsu ražotājiem, un tie nespēj konkurēt. Ja ņem vērā graudu cenu un izejvielas attiecību pret gaļas cenu, tad mūsu cūkkopji nespēj iekļauties pašizmaksā. Līdz ar to Eiropas zemnieki spēj labāk konkurēt un pārdot lētāku cūkgaļu savos tirgos nekā pie mums. Jo tieši maksājumi nosaka produkcijas pašizmaksu. Šobrīd, atvedot gaļu no Eiropas, ieskaitot transportu, tā maksā 1,25 Ls, bet mums dārgākā cena, ko varam gūt, eksportējot uz Krieviju, ir 1,25 eiro.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Latvijas lielākais putnu gaļas ražotājs Putnu fabrika Ķekava šogad plāno palielināt produkcijas cenas, atklāj Ķekavas izpilddirektors Aldis Škutāns.

Viņš norādīja, ka produkcijas cenas paredzēts palielināt nevis mehāniski, bet izvērtējot attiecīgā produkta pašizmaksu. «Cenas ir plānots paaugstināt, bet nevis mehāniski visiem produktiem, bet skatoties uz produkta pašizmaksu,» sacīja Škutāns un paskaidroja, ka ražošanas izmaksas ir pieaugušas, jo strauji kāpušas graudu iepirkuma, kā arī elektroenerģijas cenas.

«Pusotra gada laikā graudu cenas ir kāpušas par 100%, kas nozīmē, ka no 90 latiem tās pieaugušas līdz 180 latiem tonnā. Savukārt elektrības izmaksas pieaugušas par 35% – tik lielu kāpumu nevar paņemt uz sevi,» uzsvēra Ķekavas izpilddirektors un piebilda, ka putnkopībā tāpat kā cūkkopībā graudu cenas ir ļoti svarīgs izmaksu postenis.

HoldingkompānijasAS AmberStone Group meitas sabiedrība SIA Vaiņodes bekons ir pārdevusi visas (100%) tai piederošās SIA IZ SPV kapitāla daļas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Attiecīgi, ABLV Bank ir izbeigusies netieša būtiska līdzdalība SIA IZ SPV, kas tai iepriekš bija izveidojusies caur AmberStone Group, AS.

AmberStone Group, AS ir 2013. gadā dibināta holdingkompānija, kura pārvalda savas meitas un asociētās sabiedrības dažādās nozarēs. Tās galvenais ilgtermiņa finanšu mērķis ir visa holdinga vērtības pieaugums, kā arī savu meitas un asociēto sabiedrību darbības ilgtspējas un stabilitātes nodrošināšana. AmberStone Group ir 104 akcionāri, no kuriem lielākais akcionārs ir ABLV Bank, kurai pieder 24,28% holdingkompānijas akciju.

SIA Vaiņodes bekons juridiskā adrese ir Vaiņodes pagasta Smaidas, bet darbības veids – cūkkopība, liecina Lursoft dati. 2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,99 miljoni eiro, bet peļņa – 378 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 34 darbinieki.

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.