Jaunākais izdevums

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Latvija strādā" kopumā jau aizvadīti pieci pasākumi, kuros darba devējiem tiek sniegta iespēja uzrunāt potenciālos darbiniekus. "Iepriekšējās Karjeras dienās tiešsaistē piedalījās vairāk nekā 10 000 skatītāju un ceram, ka šoreiz interese būs vismaz divtik liela," norāda V. Vancovičs.

"Facebook" tiešraidē varēs iepazīties ar aktuālajām darba iespējām enerģētikas, mazumtirdzniecības, finanšu sektora, vides apsaimniekošanas, interjera, sabiedriskās ēdināšanas, ražošanas industrijas uzņēmumos. Tāpat arī potenciālie darba ņēmēji varēs uzzināt par darba iespējām valsts pārvaldē un biznesa pakalpojumu centros, kuri jau iepriekš informējuši par vismaz 200 atvērtām vakancēm.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas 

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

Tiešsaistes karjeras dienā ar vairāk nekā 28 vakanču grupām piedalīsies: "Primekss", restorāns "Barents", Nacionālie Bruņotie Spēki, "DNB Bank" ASA Latvijas filiāle, "Cognizant Technology Solutions", "Atea Global Services", "SEB Global Services", "Swedbank", "Eco Baltia grupa", "Rimi", "AJ Power", Valsts Nekustamie Īpašumi, "Krassky", "Zalaris HR Services Latvia".

"Iepriekšējā krīzē zaudējām 170 000 iedzīvotāju darbspējīgā vecumā. Lai šo situāciju neatkārtotu, ir ļoti svarīgi gan mājiniekiem, gan visiem aizbraukušajiem darīt zināmu, ka Latvijā arī šobrīd ir darbs," saka Zane Čulkstēna, "ERDA" konsultāciju uzņēmuma dibinātāja un kustības "Latvija strādā" idejas līdzautore.

"Ir fundamentāli svarīgi mērķtiecīgi informēt potenciālos darba ņēmējus par visām darba iespējām valsts un privātajā sektorā, kā arī meklēt jaunus veidus, lai veicinātu nodarbinātību," viņa piebilst.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas 

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Uzņēmumi 3 minūšu prezentācijā iepazīstinās ar atvērtajām vakancēm, savukārt pēc prezentācijām - atbildēs uz interesentu jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns skaidro: "Šobrīd valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa dēļ uzņēmumiem ir daudz izaicinājumu, tomēr daļa uzņēmumu jau raugās uz to, kā iziet no krīzes un meklē iespējas piesaistīt jaunus darbiniekus. LIAA kā organizācija, kuras misija ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, ir iesaistījusies šajā sociālajā kustībā, kura kļuvusi populāra gan darba devēju, gan arī darba meklētāju vidū. Aicinu visus, kas šobrīd ir zaudējuši darbu vai meklē jaunus izaicinājumus, sekot "Latvija strādā" un, iespējams, tieši šī būs jūsu iespēja mainīt savu dzīvi."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik WhatsApp grupas ir tavā uzņēmumā?

Aija Bite-Ozere - "Tele2" personāldaļas vadītāja, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mums būtu iespēja salīdzināt vienu darba dienu teju jebkurā no profesijām šodien un pirms nieka 20 gadiem, - mēs novērotu būtiskas atšķirības.

Digitalizācija ir ietekmējusi un mainījusi gan dažādu speciālistu ikdienu un nepieciešamās kompetences, gan arī darba kultūru uzņēmumā.

Veiksmīga uzņēmuma un tā pakalpojumu digitalizācija nav tikai brutāla tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā. Proti, ja tehnoloģiju ieviešana nav saskaņota ar uzņēmuma vērtībām un darbinieku uzvedības paradumiem, tas var radīt papildu riskus organizācijai. Tādēļ ir svarīgi veikt visaptverošus pasākumus, lai digitalizācija būtu veiksmīga un no tā iegūtu uzņēmums, tā darbinieki un galu galā arī klienti. Digitālās transformācija pamatā ir stāsts par cilvēkiem.

Darbinieku iesaistes līmenis ikvienas organizācijas darbā ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem tās pastāvēšanai un sekmēm. Tikai iesaistīti un ieinteresēti darbinieki spēj paveikt to, ko ir iecerējusi organizācijas vadība. Šodienas digitalizētajā pasaulē panākt darbinieku iesaisti ir tikai šķietami vienkāršāk (ērta, ātra cilvēku sasniedzamība). Plašie komunikācijas rīki vieni paši nenodrošina tik vērtīgo emocionālo piesaisti organizācijai, jo svarīgs ir gan saturs, ko darbinieki saņem, gan arī šo vēstījumu pasniegšanas veids un organizācijas darba vide kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators Vigo Krastiņš plāno vērties Maksātnespējas kontroles dienestā, lai atbrīvotie darbinieki saņemtu viņiem pienākošos līdzekļus.

«PNB bankas» maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš norādīja, ka līdz šim no darba atbrīvoti aptuveni 200 bankas darbinieku, kuru pienākumi bija saistīti ar bankas produktu pārdošanas funkciju nodrošināšanu: klientu apkalpošanas speciālisti, mārketinga un pārdošanas speciālisti.

Taču šobrīd bankā turpina strādāt vēl nedaudz vairāk kā 200 darbinieku.

«Darbu turpina tie darbinieki, kuru pildītie pienākumi ir nepieciešami bankas aktīvu uzturēšanai un atgūšanai, tomēr arī esošo darbinieku nepieciešamība tiek regulāri izvērtēta un tuvākajos mēnešos ir plānotas jaunas darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar bankas esošajiem darbiniekiem,» pauda Krastiņš. Tāpat viņš atzina, ka, veikt galīgo norēķinu ar atbrīvotajiem darbiniekiem, ko paredz Darba likuma normas, neļauj Kredītiestāžu likums, kurā ir noteikts, ka atlaistie darbinieki iegūst kreditora statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

PVD konstatējis vispārējās higiēnas prasību pārkāpumus Baltic Restaurants Latvia restorānā Liepājā

LETA, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir veicis pārbaudi "Daily" pusdienu restorānā Liepājā, Ziemeļu ielā 19, kurā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Baltic Restaurants Latvia", un konstatējis vispārējās higiēnas prasību, kā arī citus ar ēdiena gatavošanu un izsniegšanu saistītus pārkāpumus, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaude restorānā veikta pēc tam, kad tika saņemta informācija par vairākiem saslimšanas gadījumiem uzņēmumā "Lauma Fabrics", kura darbinieki ēduši "Daily" restorānā.

PVD ir paņēmis pārtikas produktu un nomazgājumu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. To rezultāti varētu būt zināmi ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū, teica Meistere.

Viņa norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai cilvēku saslimšanu izraisījusi pārtika. PVD atgādina, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jau ziņots, ka Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Fabrics" teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpēs par darbinieku veselību, uzņēmumi šajā laikā darbiniekiem nodrošina iespēju vingrot mājās.

"Lai kolēģi varētu sagatavoties vasaras sezonai un kvalitatīvi izkustētos no saviem darba krēsliem, maiju pasludinājām par "[email protected]". Tā, divas reizes nedēļā, darba dienas vidū, kopā ar kolēģiem, bet katrs savās mājās, darbiniekiem ir iespēja izkustēties profesionāļu pavadībā. Bankai ir svarīgi, ka darbiniekiem ir šāda iespēja, tāpēc katram ir nosūtīts kalendāra atgādinājums par tiešsaistes nodarbību ar SIA "Fitcamp" sertificētajām trenerēm darbinieku slēgtajā grupā," stāsta Kristīne Mennika, bankas "Citadele" korporatīvās komunikācijas vadītāja.

Savukārt "PwC" īsteno "Be well, work well" kustību, caur kuru aicina kolēģus pievērsties savai fiziskajai un emocionālajai labsajūtai, regulāri veidojot izglītojošas vieslekcijas un sportiskus pasākumus. "Vēl pirms Covid-19 kļuva par pasaules aktualitāti nr.1, liela daļa no mūsu kolēģiem šīs pašas kustības ietvaros uzsāka dalību fitnesa treneres Nikas Lindes 90 dienu veselīga dzīvesveida izaicinājumā," teic Anna Bērziņa, biznesa konsultāciju kompānijas "PwC" Mārketinga un komunikāciju vecākā speciāliste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc telpu renovācijas ārpakalpojumu sniedzēja “Transcom Worldwide Latvia” birojs atbilst kompānijas globālajām darba vides vadlīnijām, kas tiek ievērotas 20 pasaules valstīs

“Transcom Worldwide Latvia” vadītāja Liene Spruģe teic, ka kompānijas darba vidi raksturo mājīgums apvienojumā ar praktiskumu. Pārmaiņu un “svaiguma” ieviešana birojā tika plānota jau kādu laiku, tāpēc vasaras sākumā kompānija uzsāka renovācijas darbus, lai biroja vidi padarītu ērtāku. 350 cilvēku lielajā kolektīvā strādā gan studenti, gan seniori, turklāt no dažādām valstīm, tāpēc bija svarīgi, lai ikviens darbā justos labi. “Ņemot vērā, ka 20% no uzņēmuma Latvijas biroja komandas ir ārvalstnieki, ir svarīgi radīt sajūtu, ka viņi šeit ir gaidīti,” norāda L. Spruģe. Tādi interjera elementi kā sauklis “Welcome to the family” jeb “Laipni lūgti ģimenē”, kas caurvij jaunās biroja telpas, rada sajūta, ko uzņēmums vēlas iedot jauniem darbiniekiem, kuri tikko pievienojušies komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki var uzturēt savstarpējo komunikāciju un izteikt atzinību.

Virtuālo apskāvienu sistēma "WunderHugs" ir veids, kā informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Wunder" veicina atgriezeniskās saites sniegšanu ikvienam pieejamā veidā neatkarīgi no atrašanās vietas, ieņemamā amata vai temperamenta.

Uzņēmumam ir biroji trijās valstīs un arī pirms ārkārtējās situācijas iestāšanās ikdienas darbs pārsvarā norit starptautiskās komandās – projekta vai amata pienākumu ietvaros. Rūpēs par dabu uzņēmums rūpīgi izvērtē nepieciešamību pēc starptautiskiem lidojumiem, tāpēc nereti kolēģi daudz vairāk laika pavada komunikācijā un sadarbībā ar kolēģiem citā valstī. Tāpēc kolēģis, kuram otrs vēlas pateikties, "uzsist uz pleca" vai uzmundrināt, ne vienmēr atrodas blakus. Tāpat ne visi cilvēki ir ekstraverti un uz aktīvu komunikāciju vērsti, tāpēc bija svarīgi atrast veidu, kā nodrošināt pozitīvu atgriezenisko saiti, kas dzīvo pāri valstu vai pilsētu robežām un personības iezīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Covid-19 skarto nozaru sarakstā aicina iekļaut arī nepārtikas tirdzniecību

Anda Asere, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS PNB Banka klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 238 miljoni eiro

Žanete Hāka, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs mēnešu laikā valsts garantētajās atlīdzībās 42 400 AS PNB Banka klientiem izmaksāti vairāk nekā 238 miljoni eiro, informē AS Citadele banka.

Lielākais klientu pieplūdums bija bankas Daugavpils filiālē, uz kuru devās atbalsta komanda no Rīgas. Citadele garantēto atlīdzību izmaksu AS “PNB Banka” klientiem sāka 22. augustā un šobrīd savus garantētos finanšu līdzekļus saņēmuši 85% klientu.

Lielas rindas bija arī Rīgas filiālēs.

“Kopumā augusts un arī septembris no bankas viedokļa nav tas labākais jaunu izaicinājumu laiks, jo daudzi darbinieki tieši tad parasti dodas atvaļinājumos. Manā struktūrvienībā šajā laikā atvaļinājumā bija 40 darbinieki. Daudzi ieplānotās brīvdienas brīvprātīgi pārtrauca vai atcēla, par ko esmu viņiem ļoti pateicīga – tāpat arī visiem pārējiem Citadeles kolēģiem no citām struktūrvienībām, kuri mums nāca talkā brīžos, kad filiālēs bija liels klientu pieplūdums. Juristi, informācijas tehnoloģiju, mārketinga un citu struktūrvienību darbinieki labprātīgi pieslēdzās klientu apkalpošanai, kaut vai aprunājoties ar satrauktajiem cilvēkiem garajās rindās, pasniedzot kafiju, saldumus vai ūdeni,” par grūtāko posmu garantēto atlīdzību izmaksu veikšanā stāsta bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Anna Fišere-Kaļķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

FOTO: Gjensidige Latvija pārceļas uz jaunu biroju un plāno audzēt apjomus

Žanete Hāka, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige Latvija" pērn audzējusi parakstīto prēmiju apjomu, un šajā gadā plāno tālāku izaugsmi, kompānijas jauno telpu prezentācijas pasākumā pastāstīja "Gjensidige Latvija" vadītāja Ināra Meija.

Pērn parakstīto prēmiju apjomi pieauguši par 4,1%, un tas palīdzējis kompānijai iegūt 11% nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļu, ierindojoties trešajā vietā. Lielāko daļu no kompānijas parakstīto prēmiju apjoma jeb 39% veido OCTA, 22% - KASKO, 18% - veselības apdrošināšana, 13% - īpašuma apdrošināšana, bet 8% - pārējie apdrošināšanas veidi. Kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 41,7 miljonus eiro.

56% uzņēmuma klientu ir juridiskās personas, bet 44% - privātpersonas.

Runājot par nākotni, I. Meija uzsvēra, ka plāno audzēt izaugsmi, aizvien lielāku akcentu liekot uz īpašumu apdrošināšanu un pakalpojumiem juridiskajām personām.

Ņemot vērā izaugsmi un nepieciešamās pārmaiņas, uzņēmuma centrālais birojs šonedēļ pārcēlies uz jaunām telpām “Jaunajā Teikā”. Jaunajā birojā strādās 128 darbinieku, kuriem būs pieejamas dažādas telpas nepieciešamo darba uzdevumu izpildei - atvērtā tipa birojs ikdienas darbam, kas būs jaunums uzņēmuma darbiniekiem, taču iepriekš veiktā aptauja liecina, ka darbinieki pozitīvi uztver pārmaiņas, stāsta ADB "Gjensidige" ģenerāldirektors Marius Jundulas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Velve" izmeklē pagājušajā nedēļā notikušu starpgadījumu būvobjektā Strēlnieku ielā, Rīgā, informēja "Velves" pārstāve Ieva Šaripo.

Viņa skaidroja, ka piektdien, 22.novembrī, "Velves" apakšuzņēmējam veicot darbus objektā Strēlnieku ielā, divi darbinieki uzstādīja veidņu sijas ēkas ceturtajā stāvā. Darbu izpildes laikā, pārtrūkstot rācijas sakariem ar celtņa operatoru, līdz ar sijas pacelšanu gaisā tika pacelti arī pie tās piestropētie darbu veicēji, kuri savas pretkritiena sistēmas bija piestiprinājuši pie celtņa pacelšanas ķēdēm.

"Celtņa operatoram, kurš atradās celtņa kabīnē otrā ēkas pusē, pamanot notikušo, darbinieki nekavējoties tika nogādāti atpakaļ drošībā uz ēkas ceturtā stāva pārseguma. Ņemot vērā, ka darbinieki darbu izpildes laikā lietoja atbilstošu drošības un pretkrišanas aprīkojumu, starpgadījuma rezultātā neviens nav cietis," norādīja Šaripo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID iezīmē statistiskā dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā un aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos uzņēmumu darbiniekiem izmaksājis teju 8 miljonus eiro. Apkopotie dati par izmaksām ļāvuši ieraudzīt vidēji statistiskā dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu.

Vidēji statistiskais dīkstāves pabalsta saņēmējs - jauna rīdziniece, kura pēdējo trīs gadu laikā viesmīles darbā saņēmusi stabilu, bet nelielu atalgojumu, kas nesasniedz 80% no vidējās darba samaksas valstī.

Dīkstāves pabalsti visbiežāk izmaksāti šādu profesiju pārstāvjiem - viesmīļiem un bārmeņiem (10%), pavāriem (10%), pārdevējiem (7%), klientu apkalpošanas speciālistiem (6%), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādniekiem (6%), apkopējiem (3%), kasieriem (3%) un transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātājiem (3%).

Lielākais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, jaunākajam pabalsta saņēmējam ir 15 gadi, bet vecākajam - 89. Katram piektajam pabalstu saņēmējam ir apgādājamie, tādējādi arī iespēja dīkstāves laikā saņemt piemaksu no VSAA 50 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" paziņojusi par vairāk nekā 200 darbavietu likvidāciju Spānijā pēc tam, kad tā slēdza trīs savas bāzes Kanāriju salās.

Sākotnēji arodbiedrības bažījās, ka lēmums varētu nozīmēt 512 darbavietu likvidāciju.

Lidsabiedrība informēja, ka atlaistie darbinieki ir piloti un stjuarti, bet darbiniekus citos amatos atlaišana nav skārusi.

Jau vēstīts, ka augustā "Ryanair" paziņoja, ka no janvāra slēgs Tenerifes, Lansarotes un Grankanārijas bāzes Kanāriju salās, kā arī bāzi Žironā, šādu lēmumu skaidrojot ar pārmērīgu piedāvājumu Eiropas tuvo reisu tirgū.

Vēlāk gan lēmums par Žironas bāzes slēgšanu tika atcelts.

Daļēji lēmums tika pamatots arī ar kompānijas "Boeing" lidmašīnu "737 MAX" piegāžu kavēšanos, kas radījis situāciju, ka kompānijai ir vairāk pilotu un stjuartu nekā nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kredītiestādē notiek kratīšanas saistībā ar 50 miljonu eiro, iespējamu, legalizāciju

Zane Atlāce - Bistere, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 28.janvārī tiek veiktas izmeklēšanas darbības saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu, iespējamu, legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā kādā kredītiestādē, informē Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieki veic neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā, vismaz 20 sankcionētas kratīšanas Latvijas Republikas teritorijā un ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm.

Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka organizētā grupa, kurā ietilpst vairāku valstu pārstāvji, laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gadam veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā, tostarp, veicot pārskaitījumus vienā no Latvijas Republikas kredītiestādēm par faktiski nenotikušiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 26. marta Veselības ministrijas rīkojumu Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts šobrīd sniedz zobārstniecisko palīdzību tikai akūtos gadījumos, kas radījis apgrozījuma kritumu par vismaz 85%.

Institūta 446 darbinieki ir neziņā par valsts atbalstu ārkārtas situācijā. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem dīkstāves pabalsts nav paredzēts, biznesa portālam db.lv norāda Stomatoloģijas institūta pārstāve Ieva Lielmane.

Valsts noteikto ierobežojumu dēļ Stomatoloģijas institūtā šobrīd tiek pieņemti tikai akūtie pacienti bērnu un pieaugušo zobārstniecībā un mutes, sejas un žokļu ambulatorā ķirurģijā. Ortodontijā tiek pieņemti problemātiskie pacienti. Vienā darba dienā akūto pacientu pieņemšanā 4 stundu maiņās ir nodarbināti aptuveni 18 ārsti, dienā pieņemot aptuveni 100 pacientus.

Palielinātā daudzumā strādā viss nepieciešamais atbalsta personāls - zobārstniecības māsas, sterilizāciju darbinieki, sanitāri, kas palīdz uzturēt epidemioloģisko un sanitāro normu ievērošanu. Jāatvēl lielāks starplaiks telpas dezinfekcijai pēc katra pacienta. Darbu turpina pacientu reģistratores, jo atcelto vizīšu skaits ir liels, pacienti vēlas saņemt informāciju par izmaiņām, iespējām pārplānot vizītes, stāsta I. Lielmane.

Komentāri

Pievienot komentāru