Nodrošinājuma valsts aģentūra pārtraukusi sadarbību ar būvniecības uzņēmumu SIA "ZENG", pamatojoties uz to, ka būvkomersants jau ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības četros no astoņiem topošajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, aģentūra ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informēja 2023.gada 22.decembrī, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu. Jau vairākus mēnešus aģentūra saņēmusi no būvkomersanta dažādus attaisnojumus, kādēļ būvniecību četros objektos (Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā) nav iespējams pabeigt. Ņemot vērā, ka situācija ilgstoši nemainās un būvniecības procesā nav redzama progresa, pieņemts lēmums lauzt līgumu.

Šobrīd aģentūra ir uzsākusi iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu nepabeigto būvju drošību un saglabātību. Aģentūra, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Sākoties pavasara sezonai, pašmāju degvielas tirgotājs VIRŠI-A jau ceturto gadu saviem klientiem sāk piedāvāt velosipēdu nomas pakalpojumus, informē Sabīne Dzene.

Velosipēdu nomas punkti būs pieejami piecās VIRŠI-A degvielas uzpildes stacijās – Aizkrauklē, Smiltenē, Madonā, Cēsīs un Kandavā.

Katrā velosipēdu nomas punktā interesentiem būs iespēja iznomāt četrus kalnu (mountain bike) velosipēdus sievietēm un vīriešiem. Tāpat nomā tiks piedāvāti arī bērnu sēdeklīši.

Velosipēda noma degvielas uzpildes stacijās uz vienu stundu maksās 2 eiro, savukārt uz 24 stundām – 7 eiro.

Velosipēdu noma būs pieejama Aizkraukles DUS Gaismas (Gaismas iela 1), DUS Smiltene (Stacijas iela 2), DUS Madona (Rūpniecības iela 49a), DUS Cēsis (Raiņa iela 32) un DUS Kandava (Abavas iela 4).

Pašlaik VIRŠI-A tīklā ir 53 DUS, no kurām 49 ir pilna servisa, un tajā strādā 360 darbinieki visos Latvijas reģionos.

Vakar, 1.jūlijā Kandavā, Kūrorta ielā Kandavas Tūrisma informācijas centrā ap pulksten 18:20 atrasta mirusi 1969.gadā dzimusi iestādes darbiniece, kurai konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes – vairākas durtas brūces, informē portāls zz.lv.

Veicot operatīvos pasākumus, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa darbinieki sadarbībā ar Kandavas novada pašvaldības policijas darbiniekiem vienas stundas laikā no notikuma brīža aizdomās par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturēja 1992.gadā dzimušu vīrieti, kurš iepriekš ir bijis tiesāts.

Pie aizturētās personas atrasts un izņemts mirušajai nolaupītais portatīvais dators. Par notikušo uzsākts kriminālprocess. Nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze. Notiek izmeklēšana, raksta zz.lv.

Kandavas kartinga trases īpašnieki vērsušies policijā ar sūdzību pret advokāti Elzu Freibergu, kuru apsūdz 100 000 latu izspiešanā.

Kopš 2008. gada E. Freiberga tiesājas ar SIA Braukšanas mācību centrs (BMC), kas, pēc advokātes domām, nelikumīgi uzcēlis Kandavā kartinga trasi, kā arī traucē apkārtējiem iedzīvotājiem mierīgi dzīvot, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Trases īpašnieki ir arī Aigars Štokenbergs, Kārlis Miķelsons un vēl vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri uzskata, ka advokāte nevis cīnās par taisnību, bet vēlas uz viņu rēķina iedzīvoties.

Tukuma rajona policijā BMC pārstāvis Edgars Džeriņš vērsies šīs nedēļas sākumā, atklājot kartinga trases īpašnieku versiju par E. Freibergas nemitīgajām sūdzībām.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Virši-A, SIA Viršu nekustamie īpašumi un SIA Sumata apvienošanos, informē KP.

KP secina, ka darījuma rezultātā kopumā ietekme uz konkurenci Latvijā būs nebūtiska, kā arī palielināsies apvienošanās dalībnieku konkurētspēja attiecībā pret lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem.

Konkrētais uzņēmumu apvienošanās process sastāv no trim darījumiem. Pirmais darījums noslēgts 2013. gada izskaņā, kad SIA Viršu nekustamie īpašumi no SIA Sumata iegādājās degvielas uzpildes staciju (DUS) Pūrē, kuru jaunais īpašnieks iznomāja SIA Virši-A. Apvienošanās turpinājās šī gada sākumā, kad SIA Sumata noslēdza līgumu ar SIA Virši-A par DUS iznomāšanu Kandavā, kur ar savu preču zīmi Virši-A degvielas mazumtirdzniecību turpināja jaunais nomnieks. Savukārt uzņēmumi apvienošanos noslēdz ar AS Virši-A četru DUS Kurzemes reģionā – Ventspilī, Ēdolē, Ugālē un Jūrkalnes pagasta Krastniekos – iegādi no SIA Sumata.

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 17.februārī, noslēdza darbu pie likumprojektiem, kas paredz nodot biedrībai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome trīs nekustamos īpašumus Rīgā un pa vienam Jūrmalā un Kandavā, informē Saeimas Preses dienests.

Īpašumus paredzēts nodot biedrībai, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā mūsu valsts teritorijā.

«Jautājumu par šo īpašumu restitūciju komisijā sākām skatīt aizvadītā gada martā. Tam veltījām piecas komisijas sēdes, tostarp tikāmies ar ebreju kopienas pārstāvjiem un iztaujājām juristus. Mums ir bijis pietiekami daudz laika šī plašās diskusijas raisījušā jautājuma izskatīšanai, un esmu gandarīts par komisijas pausto atbalstu vēsturiskās netaisnības mazināšanai,» uzsver Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs apmeklējis nesen renovēto namu Hanzas ielā 7, kur izvietota Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) Centra rajona pārvalde.

RPP Centra rajona pārvaldē viesojās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Ar RPP vadītājiem amatpersonas pārrunāja papildus finansējuma piešķiršanu, kas plānots budžeta grozījumu ietvaros, lai nodrošinātu policijas patruļas trijos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Purvciemā un Ķengaragā.

Tāpat apmeklējuma laikā tika apbalvoti RPP darbinieki, kas 25. maijā piedalījās Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas rīkotajās sporta sacensībās peldēšanā, kā arī 8. jūnijā un 9. jūnijā Kandavā piedalījās Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas rīkotajās sporta noslēguma sacensībās.

Pašmāju degvielas tirgotājs VIRŠI-A atklājis šogad trešo degvielas uzpildes staciju (DUS). Jaunā DUS atrodas Kandavā, tādējādi uzņēmumam turpinot attīstību Kurzemes reģionā.

108 m2 lielā degvielas uzpildes stacija atrodas Kandavas pilsētas centrā, Abavas ielā 4. Tā ir agrākā DUS Sumata degvielas uzpildes stacija, kuru pēc iegādes uzņēmums VIRŠI-A ir rekonstruējis un pielāgojis sava zīmola koncepcijai. Tāpat VIRŠI-A ir labiekārtojis DUS Kandava apkārtējo teritoriju 50 m2 platībā. Paredzēts, ka Kandavas DUS būs atpūtas zona ar skatu uz Kandavas pilsdrupām.

Kandavas DUS darbu turpinās četri iepriekšējās DUS darbinieki.

Kopumā VIRŠI-A ir 49 degvielas uzpildes stacijas, un uzņēmums nodarbina vairāk nekā 320 darbiniekus. Kompānija darbojas kopš 1995.gada.

Piektdien, 7.augustā satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja vairākus valsts autoceļu objektus Kurzemē – uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja posmā no 24,4 – 38,7 kilometram, kā arī autoceļa Līgas-Kandava-Veģi (P130) posmu pie Sabiles, kur pagājušajā gadā bija izveidojies Greiļu kalna nogruvums, un turpinās atbalsta sienas būvdarbi, informē Satiksmes ministrija.

«Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī, šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē,» uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kā norādīja Matīss, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietavros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi vairāk nekā 1,2 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu, kura ietvaros paredzēti uzturēšanas darbi valsts autoceļiem ar sabrukušo melno segumu Kurzemes reģionā, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) oficiālajā mājas lapā.

Valsts a/s LVC par konkursa uzvarētājiem atzinusi a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA 8CBR, SIA Saldus ceļinieks un SIA Strabag, kuru iesniegtie piedāvājumi bija ar viszemāko cenu.

Paredzēts, ka tiks veikti asfalta seguma uzturēšanas darbi autoceļa P118 Kuldīgas apvedceļa 3,20 – 5,78 km posmā, P112 Kuldīga – Aizpute 21,00 – 27,86 km posmā, P108 Ventspils - Kuldīga – Saldus 94,29 – 103,34 km posmā, P106 Ezere - Embūte - Grobiņa 55,08-63,08 km posmā, P130 Līgas - Kandava - Veģi 2,30-3,30 km posmā un 5,10-9,76 km posmā un a/c P131 Tukums - Ķesterciems - Mērsrags - Kolka 15,00-16,70 km un 22,20-25,20 km posmā, P98 Jelgava - Tukums 12,10-24,00 km posmā, P131 Tukums - Ķesterciems - Mērsrags - Kolka 72,90-91,95 km posmā un V1311 Ugāle - Blāzma - Ance 0,00-9,46 km posmā.

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Šodien izcēlies ugunsgrēks Kandavas novada domes deputātam un uzņēmējam Guntaram Indriksonam piederošajā ēkā Kandavas centrā, kur atrodas vēsturiskā apbūve, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš.

Deg sena divstāvu mūra ēka Sabiles ielā 2, kurai ir izbūvēts mansards. Cilvēki nav cietuši. Mājas iedzīvotāji bija evakuējušies paši jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka aizdegusies vēsturiska ēka, kurā atradās Kandavas novada domes deputāta un partijas Vienotība Kandavas novada nodaļas valdes locekļa Guntara Indriksona uzņēmums SIA Linda-1, kā arī viņa sievai Lindai piederošs uzņēmums SIA Linda-EE. Ēkas divos stāvos atrodas šo uzņēmumu veikali un skaistumkopšanas salons, bet trešajā stāvā īpašnieku ģimenei bija dzīvoklis.

Indriksons apstiprināja, ka ir cietušais šajā ugunsgrēkā, turklāt viņš ir arī nama īpašnieks. Kaut arī dega galvenokārt ēkas jumts un bēniņi, cietusi esot visa ēka, kā arī atsevišķas veikalos esošās mantas. Arī Bērziņa rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka ēkas pirmajā stāvā ir veikala telpas, bet augšstāvos ir dzīvojamās telpas.

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Sākot ar 2019. gada 1. septembri, Sharp biroja tehnikas iekārtu ražotāja pārstāvniecību un izplatīšanu Latvijā pārņēmis uzņēmums SIA Tomega.

Ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi biroja nodrošinājumā, tehnikas apkalpošanā un izejmateriālu piegādē Baltijas tirgū, Tomega veic nākamo soli uzņēmuma attīstībā. Uzņēmums ir sevi pierādījis kā stabilu, kvalitatīvu un uz sadarbību orientētu uzņēmumu, kā rezultātā aizvien vairāk pasaulē labi zināmi zīmoli izvēlas SIA Tomega par sadarbības partneri. Jāpiebilst, ka SIA Tomega partneru tīkls ir ne tikai lielākajās Latvijas pilsētās, kā Daugavpils, Ventspils un Liepāja, bet arī mazākās pilsētās, piemēram, Kandavā, Balvos, Limbažos.

Sharp ir uzņēmums ar bagātu vēsturi, tā pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā 100 gadiem, kad tālajā 1912. gadā uzņēmums sāka savu darbību elektronikas jomā. Jau 1972. gadā Sharp prezentēja pirmo kopētāju, kas norāda uz gadu desmitus ilgu pieredzi biroja tehnikas ražošanā un jaunu kvalitātes standartu ieviešanā. Līdz šim uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā veica uzņēmums Inter-Rīga, kurš darbību pārtrauc, kā rezultātā SIA Tomega ir pārņēmusi Sharp partnera pienākumus Latvijā, apkalpojot esošos klientus, nodrošinot garantijas saistību izpildi un turpinot zīmola virzīšanu tirgū.

Kurzemes Biznesa inkubatora Kuldīgas filiālē šogad uzņemti astoņi jauni uzņēmumi.

Pieci uzņēmumi inkubatorā darbu sāka šā gada pirmajā pusē, bet vēl trīs uzņemti augustā. Savukārt trīs no izaugušajiem «cāļiem» devušies pasaulē. SIA Go4speed, SIA EKO braukšana un SIA LQS inkubatorā ir attīstījuši ideju līdz patstāvīgam un dzīvotspējīgam uzņēmumam, tādēļ tālāks atbalsts – infrastruktūra un konsultāciju pakalpojumi – uzņēmumiem vairs nav nepieciešami, saka filiāles vadītāja Marta Reboka.

Tikko inkubatorā uzņemts Mārtiņa Rūtenberga uzņēmums GazX, kas veic automašīnu pārbūvi, uzstādot tām sašķidrinātās gāzes (SNG) iekārtas. Nākotnē plānots pievērsties arī auto dabasgāzes (DG) iekārtu uzstādīšanai. «Jau šobrīd uzņēmums piedāvā auto aprīkot ar ūdeņraža sistēmām, kas ļauj samazināt iekšdedzes dzinēju degvielas patēriņu populārākajiem degvielas veidiem – benzīnam, dīzeļdegvielai, gāzei. Te liels tirgus potenciāls ir lauksaimniecības tehnika un kravas auto, kuriem ir liels darba apjoms, tāpēc iekārta atmaksāsies jau mēneša laikā,» stāsta M. Rūtenbergs.

Ir pabeigta papildu projektēšana būvdarbiem autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) posmos aiz viesu nama Imulas Sabiles virzienā (13,95.-14,25. km) un aiz ceļa labajā pusē esošā stāvlaukuma Sabiles virzienā (14,8.-15,3. km), kur kopš šī gada janvāra bija noteikts tehnoloģiskais pārtraukums, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pagājušā gada rudenī, pēc spēcīgām lietavām, būvnieki bija spiesti pārtraukt būvdarbus, jo grunts pārmitrinājuma dēļ sakustējās virs ceļa esošā nogāze un zemes masas sāka slīdēt lejā uz ceļa.

Izkustējušos zemes masu svars ir aptuveni 12 000 tonnas, kas ir līdzvērtīgi 200 piekrautu dzelzceļa vagonu svaram. Lai garantētu autobraucēju un būvnieku drošību, satiksme un darbi šajā ceļa posmā tika pārtraukti, lai veiktu papildu ģeoloģisko izpēti un projektēšanu.

Minētais ceļa posms ir sarežģīts no inženiertehniskā viedokļa, tas atrodas pa vidu nogāzei. Remontdarbi bija nepieciešami, jo ceļa nogāzē veidojās izskalojumi, kuru dēļ bija slēgta viena brauktuves josla un jau pirms vairākiem gadiem izbūvēta atbalstsiena noslīdeņa balstīšanai laika gaitā bija pietuvojusies pārāk tuvu brauktuvei.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka trokšņu regulējums mototrašu tuvumā nav atbilstošs Satversmei, aģentūru LETA informēja ST pārstāve Ketija Strazda.

Savā spriedumā ST norādīja, ka Ministru kabinets (MK) ārpus telpām izvietotajām mototrasēm ir noteicis augstākus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus nekā citiem, mazāk kaitīgiem vides trokšņa avotiem. Tomēr MK nav apsvēris un pamatojis pēc būtības to, kāpēc šāds mototrašu īpašnieku vai valdītāju pienākums - nodrošināt atbilstošus trokšņa slāpētājus un norobežot paaugstināta trokšņa teritorijas ar troksni slāpējošiem objektiem, ir sasaistīts jau ar paaugstinātiem vides trokšņa robežlielumiem.

Spriedums nozīmē to, ka turpmāk mototrašu tuvumā tiks piemēroti vispārīgie trokšņu noteikšanas robežlielumi, kas ir zemāki nekā tie, kurus MK bija noteicis ar apstrīdētajām tiesību normām, skaidroja ST tiesnese Daiga Rezevska.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" valdes priekšēdētāja pienākumus no līdzšinējās vadītājas Aijas Āboliņas pārņēmis Guntis Kanenbergs, informē uzņēmumā.

"Es esmu daļa no Ober-Haus profesionālās komandas 18 gadus, un pēdējos 11 gadus man ir bijis tas gods un atbildība vadīt šo speciālistu komandu. Mēs koncentrējāmies uz pakalpojumu kvalitāti un konsekventu un pārdomātu attīstību, kas daudzus gadus palīdzēja nodrošināt un saglabāt vienu no TOP pozīcijām tirgū," sacīja A.Āboliņa, kura kopš 2009. gada Latvijā vadīja Ober-Haus.

Jaunais Valdes priekšsēdētājs G.Kanenbergs savu pieredzi nekustamā īpašuma nozarē uzsācis pirms desmit gadiem, vadot uzņēmuma "Arco Real Estate" Komercīpašumu nodaļu. Pirms tam G.Kanenbergs guvis pieredzi korporatīvo klientu apkalpošanā, gandrīz 7 gadus strādājot kā projekta vadītājs biznesa finansēšanā AS "Swedbank".

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.